Apelācijas sūdzība, ko 2024. gada 3. aprīlī Eiropas Komisija iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta paplašinātā sastāvā) 2024. gada 24. janvāra spriedumu lietā T-409/21 Vācija/Eiropas Komisija
(Lieta C-242/24 P)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Bouchagiar, C.-M. Carrega un C. Kovács)
Otra lietas dalībniece: Vācijas Federatīvā Republika
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:
atcelt Vispārējās tiesas (astotā palāta paplašinātā sastāvā) 2024. gada 24. janvāra spriedumu lietā T-409/21 Vācija/Eiropas Komisija;
pirmajā instancē celto prasību noraidīt kā nepamatotu;
pakārtoti – atcelt Vispārējās tiesas 2024. gada 24. janvāra spriedumu lietā T-409/21 Vācijas Federatīvā Republika/Eiropas Komisija, ciktāl tas attiecas uz Komisijas 2021. gada 3. jūnija Lēmuma C(2021) 3918 final par valsts atbalstu SA.56826 (2020/N) – Vācija – 2020. gada reforma koģenerācijas atbalstam un valsts atbalsts SA.53308 (2019/N) – Vācija – Grozījumi esošo koģenerācijas staciju atbalsta regulējumā (KWKG 13. pants) 198. apsvēruma a)–d) punktā minētajiem pasākumiem;
pakārtoti – prasību pirmajā instancē noraidīt kā nepamatotu, ciktāl tā attiecas uz Komisijas 2021. gada 3. jūnija Lēmuma C(2021) 3918 final par valsts atbalstu SA.56826 (2020/N) – Vācija – 2020. gada reforma koģenerācijas atbalstam un valsts atbalsts SA.53308 (2019/N) – Vācija – Grozījumi esošo koģenerācijas staciju atbalsta regulējumā (KWKG 13. pants) 198. apsvēruma a)–d) punktā minētajiem pasākumiem;
piespriest Vācijas Federatīvajai Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Apelācijas sūdzības pamati un būtiskie argumenti
Apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza vienu vienīgu pamatu.
Apelācijas sūdzības iesniedzēja ar savu vienīgo pamatu apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini interpretējusi tiesiskā sastāva pazīmi “valsts līdzekļi”, kurai ir jāizpildās, lai pasākums varētu tikt kvalificēts par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.
Šā apelācijas pamata ietvaros apelācijas sūdzības iesniedzēja, pirmkārt, apgalvo, ka Vispārēja tiesa juridiski kļūdaini esot izdarījusi pieņēmumu, ka ar KWK atbalsta pasākumiem saistītā finansiālā sloga uzlikšana sadales sistēmu operatoriem nav nodoklis vai cits obligāts maksājums Tiesas judikatūras izpratnē.
Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja vienīgā apelācijas sūdzības pamata ietvaros apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, izdarīdama pieņēmumu, ka Tiesas judikatūra lietā PreussenElektra 1 neesot piemērojama ne tikai situācijām, kad valsts iejaucas saistībā ar darījuma cenas noteikšanu – ar tirgus cenas regulējumu, piemēram, nosakot minimālās vai reglamentētas cenas vai minimālos iepirkuma apjomus – bet papildus tam attiecas arī uz situācijām, kurās valsts nosaka tādas privātpersonu savstarpējas saistības veikt tiešus maksājumus, kuru pamatā nav nekādas darījumattiecības.
____________
1 Lieta C-379/98 (EU:C:2001:160).