Lieta T‑210/08

Verhuizingen Coppens NV

pret

Eiropas Komisiju

Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Starptautisko pārcelšanās pakalpojumu tirgus Beļģijā – Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums – Cenu noteikšana – Tirgus sadale – Manipulācijas ar publisko iepirkumu procedūrām – Vienots un turpināts pārkāpums – Pierādīšanas pienākums

Sprieduma kopsavilkums

1.      Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts vienots pārkāpums

(EKL 81. panta 1. punkts)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu – Priekšmets – Lēmuma pamatojums – Izslēgšana, ja nav izņēmuma

(EKL 230. pants)

1.      Ar to vien, ka nolīguma, kurā uzņēmums ir piedalījies, mērķis sakrīt ar globālas aizliegtās vienošanās mērķi, nepietiek, lai sauktu uzņēmumu pie atbildības par to, ka tas ir bijis globālās aizliegtās vienošanās dalībnieks. Tikai gadījumā, ja šis uzņēmums laikā, kad piedalījās šajā nolīgumā, zināja vai tam vajadzēja zināt, ka, šādi rīkojoties, tas iesaistās globālajā aizliegtās vienošanās īstenošanā, tā dalību attiecīgajā nolīgumā var uzskatīt par pievienošanos šīs globālās aizliegtās vienošanās īstenošanai. Uzņēmumam nekādā ziņā nav pienākuma pēc savas iniciatīvas norādīt, ciktāl tas bija informēts par pārējo pārkāpuma dalībnieku rīcību, jo pierādīšanas pienākums ir Komisijai. Tai ir jāsniedz pierādījumi par šo faktu, pirms attiecīgais uzņēmums var to apstrīdēt.

(sal. ar 30. un 31. punktu)

2.      Tiesību akta rezolutīvā daļa ir neatdalāma no tā pamatojuma un tādēļ tiesību aktu, ja nepieciešams, interpretē, ņemot vērā pamatojumu, kura dēļ tas tika pieņemts. Lai gan tikai lēmuma rezolutīvā daļa var radīt tiesiskas sekas, tomēr lēmuma pamatojuma daļā izteiktos vērtējumus var pārbaudīt Savienības tiesa tiktāl, ciktāl šie vērtējumi kā nelabvēlīga akta pamatojums ir nepieciešamais pamats šī tiesību akta rezolutīvajai daļai vai, ja šis pamatojums var mainīt attiecīgā akta rezolutīvajā daļā pieņemtā lēmuma būtību.

(sal. ar 34. punktu)