Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 18. martā iesniedza Rayonen sad Lukovit (Bulgārija) – kriminālprocess

(Lieta C-209/22)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Rayonen sad Lukovit

Pamata kriminālprocesa dalībnieks

Rayonna prokuratura Lovech, teritorialno otdelenie Lukovit

Prejudiciālie jautājumi

Vai tādi lietas apstākļi, kuros, ar narkotisko vielu glabāšanu saistīta noziedzīga nodarījuma izmeklēšanas ietvaros pret fizisku personu, par ko policija uzskata, ka tā glabā narkotiskas vielas, ir tikuši piemēroti piespiedu pasākumi personas kratīšanas un izņemšanas formā, ietilpst Direktīvas 2013/48/ES ¹ par tiesībām uz advokāta palīdzību kriminālprocesā un Eiropas apcietināšanas ordera procesā, par tiesībām uz to, ka pēc brīvības atņemšanas informē trešo personu, un par tiesībām, kamēr atņemta brīvība, sazināties ar trešām personām un konsulārajām iestādēm un Direktīvas 2012/13/ES ² par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā piemērošanas jomā?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, kāds ir šādas personas statuss direktīvu izpratnē, ja valsts tiesību aktos nav paredzēts juridiskais statuss “aizdomās turētais” un personai saskaņā ar oficiālu paziņojumu nav piešķirts “apsūdzētā” statuss, un vai šādai personai ir nodrošināmas tiesības uz informāciju, kā arī tiesības uz advokāta palīdzību?

Vai tiesiskuma princips un patvaļas aizliegums pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā Nakazatelno-protsesualen kodeks (Bulgārijas Kriminālprocesa kodekss) 219. panta 2. punkts, kurā ir noteikts, ka izmeklēšanas iestāde var piešķirt personai apsūdzētā statusu arī brīdī, kad tiek sastādīts protokols par pirmo pret šo personu veikto izmeklēšanas darbību, ja valsts tiesību aktos nav paredzēts juridiskais statuss “aizdomās turētais” un tiesības uz aizstāvību saskaņā ar valsts tiesību aktiem rodas tikai no formālās “apsūdzētā” statusa piešķiršanas brīža, kura savukārt ir izmeklēšanas iestādes ziņā, un vai šāda valsts procedūra neierobežo Direktīvas 2013/48/ES 3. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzēto tiesību uz advokāta palīdzību efektīvu izmantošanu un būtību?

Vai Savienības tiesību lietderīgās iedarbības princips pieļauj tādu valsts praksi, saskaņā ar kuru piespiedu pasākumu pierādījumu iegūšanai, tostarp personas kratīšanas un izņemšanas izmeklēšanas procesā, pārbaudē tiesā nav ļauts pārbaudīt, vai ir noticis pietiekami būtisks Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. un 48. pantā, Direktīvā 2013/48/ES un Direktīvā 2012/13/ES garantēto aizdomās turēto un apsūdzēto pamattiesību pārkāpums?

Vai tiesiskas valsts princips pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu un judikatūru, saskaņā ar kuru tiesai nav tiesību pārbaudīt apsūdzētā statusa piešķiršanu personai, kaut arī tieši un vienīgi no šī formālā akta ir atkarīgs tas, vai fiziskai personai tiek piešķirtas tiesības uz aizstāvību, ja pret to tiek īstenoti piespiedu pasākumi izmeklēšanas nolūkā?”

____________

¹ OV 2013, L 294, 1. lpp.

¹ OV 2012, L 142, 1. lpp.