Prasība, kas celta 2008. gada 25. augustā - Pannon Hőerőmű Zrt./Komisija
(lieta T-352/08)
Tiesvedības valoda - ungāru
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Pannon Hőerőmű Energiatermelő, Kereskedelmi és Szolgáltató Zrt. (Pēča [Pécs], Ungārija) (pārstāvji - M. Kohlrusz, P. Simon un G. Ormai, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītājas prasījumi:
pamatprasījums - atcelt Komisijas 2008. gada 4. jūnija lēmumu par atbalstu, ko Ungārija sniegusi saskaņā ar elektroenerģijas ilgtermiņa pirkuma līgumiem [(C-41/2005 (ex NN 49/2005)] (turpmāk tekstā - "Apstrīdētais lēmums");
pakārtoti, atbrīvot prasītāju no Apstrīdētajā lēmumā attiecībā uz Ungāriju uzliktā pienākuma atmaksāt atbalstu;
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasītāja ir [atbilstoši Ungārijas tiesību aktiem izveidota] slēgta akciju sabiedrība, kas galvenokārt nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu. Pirms Ungārijas pievienošanās Eiropas Savienībai vairāki elektroenerģijas ražotāji kā pārdevēji un MVM Trade Villamosenergia-kereskedelmi Zrt. (turpmāk tekstā - "MVM") kā pircēja noslēdza elektroenerģijas ilgtermiņa pirkuma līgumus (turpmāk tekstā - "EIPL"). Saskaņā ar šiem līgumiem MVM ir pienākums pirkt noteiktu elektroenerģijas daudzuma minimumu no ražotājiem, kas darbojas atbilstoši EIPL. Apstrīdētajā lēmumā noteikts, ka šī pirkšanas saistība ir ar kopējo tirgu nesaderīgs valsts atbalsts, kurš saņēmējiem ir jāatmaksā.
Sava pamatprasījuma par Apstrīdētā lēmuma atcelšanu atbalstam prasītāja būtībā apgalvo, ka tajā esot pārkāpti būtiski procesuāli noteikumi, ka esot kļūdaini piemērotas tiesību normas un ka pastāv vispārējām tautsaimniecības interesēm atbilstošs apgādes pienākums.
Jautājumā par būtisku procesuālu noteikumu pārkāpumiem prasītāja apgalvo, ka, pirmkārt, Komisija neesot izvērtējusi katru EIPL atsevišķi, bet gan minēto secinājumu izdarījusi vispārīgi attiecībā uz visu EIPL kopumu. Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka Komisija neesot ņēmusi vērā EIPL ilgtermiņa darbību, bet gan vienīgi pēc 2004. gada 1. maija, proti, pārbaudīja laika posmu no Ungārijas pievienošanās Eiropas Savienībai līdz Apstrīdētā lēmuma pieņemšanai. Treškārt, prasītāja apgalvo, ka Komisija vienīgi izvērtējusi, kā būtu rīkojies tirgus dalībnieks, kas atrastos MVM vietā, bet neesot izvērtējusi, kā būtu rīkojies tirgus dalībnieks, atrodoties elektroenerģijas ražotāja vietā. Ceturtkārt, tā apgalvo, ka Komisija esot kļūdaini par "garantiju" uzskatījusi EIPL paredzēto cenu noteikšanas mehānismu. Piektkārt un visbeidzot, jautājumā par konkurences kropļošanu tā norāda, ka Komisija esot vienīgi izdarījusi vispārīgus secinājumus un neesot pārbaudījusi faktiskos lietas apstākļus.
Gadījumā, ja prasības pamats, kas balstīts uz būtisku procesuālu noteikumu pārkāpumiem, tiktu atzīts par nepamatotu, prasītāja izvirza pamatu saistībā ar tiesību normu kļūdainu piemērošanu šajā lietā. Prasītāja uzskata, ka tās noslēgto EIPL gadījumā neesot izpildīti nosacījumi, lai varētu tos uzskatīt par valsts atbalstu. Pirmkārt, Komisija esot kļūdaini konstatējusi, ka piemērojams privātā ieguldītāja kritērijs, jo MVM stāvoklis nav salīdzināms ar tipiska privāta ieguldītāja stāvokli. Otrkārt, neesot konstatējama arī pasākuma selektivitāte, jo EIPL noslēgšana bija likumā skaidri noteikts pienākums. Treškārt, priekšrocība neesot piešķirta no valsts līdzekļiem, jo MVM ir komercsabiedrība, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos. Ceturtkārt, konkurence neesot kropļota, jo nav konstatējams, ka EIPL ietekmētu konkurenci.
Gadījumā, ja Pirmās instances tiesa tomēr noteiktu, ka ir izpildīti nosacījumi uzskatīšanai par valsts atbalstu, prasītāja apgalvo, ka tās sniegtie pakalpojumi esot vispārējām tautsaimniecības interesēm atbilstoši pakalpojumi un tādēļ prasītājas noslēgtie EIPL neesot ar kopējo tirgu nesaderīgs valsts atbalsts.
Prasības pieteikumā pakārtoti celtā prasījuma par atbrīvošanu no atmaksas pienākuma atbalstam prasītāja atsaucas uz samērīguma, tiesiskās paļāvības aizsardzības un tiesiskās drošības principiem, kā arī uz tiesībām uz aizstāvību tiesā.
____________