EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)

2013. gada 18. septembrī

Lieta F‑76/12

Sabine Scheidemann

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdnis – Starpiestāžu pārcelšana – Civildienesta noteikumu 43. un 45. pants – Paaugstināšana amatā – Nopelnu punkti – Vienlīdzīga attieksme – Iestāžu autonomija

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu, ar ko S. Scheidemann būtībā lūdz, pirmkārt, atcelt Eiropas Komisijas 2011. gada 13. oktobra lēmumu par nopelnu punktu, kurus viņa ieguvusi Eiropas Parlamentā, grozīšanu, un atcelt sarakstu ar ierēdņiem, kuri paaugstināti amatā, veicot 2011. gada novērtēšanu un paaugstināšanu amatā (publicēts 2011. gada 27. oktobra Informations administratives Nr. 48–2011), tiktāl, ciktāl šajā sarakstā nav ietverts viņas vārds, un, otrkārt, piespriest Komisijai samaksāt viņai zaudējumu atlīdzību, kas provizoriski ex æquo un bono tiek vērtēti EUR 20 000 apmērā, atlīdzinot materiālo kaitējumu, kas viņai esot nodarīts ar šo lēmumu

Nolēmums      Prasību noraidīt. S. Scheidemann sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Administrācijas novērtējuma brīvība – Apjoms – Iestāžu autonomija – Ierēdnis, kas izmantojis starpiestāžu mobilitāti – Dalīta kompetence nopelnu vērtēšanas un amatā paaugstināšanas jomā – Neesamība – Pienākums piemērot bijušās iestādes iekšējās tiesību normas par nopelnu punktu piešķiršanu un paaugstināšanu amatā – Neesamība

(Civildienesta noteikumu 43., 45. un 110. pants)

Lai arī saskaņā ar civildienesta vienotības principu, kas noteikts Amsterdamas līguma 9. panta 3. punktā, uz visu Eiropas Savienības iestāžu visiem ierēdņiem attiecas vieni noteikumi, šis princips nenozīmē, ka iestādēm būtu vienādi jāpiemēro Civildienesta noteikumos atzītā novērtējuma brīvība. Tieši pretēji, sava personāla pārvaldībai tām ir autonomijas princips. Civildienesta noteikumu 43. pantā šajā ziņā turklāt ir norādīts uz vispārīgajām īstenošanas noteikumiem, kurus katra iestāde pieņem, lai paredzētu nosacījumus, ar kādiem tiek sagatavots novērtējuma ziņojums par katra ierēdņa spējām, efektivitāti un uzvedību darbā. Turklāt Civildienesta noteikumu 110. pants vispārīgi ļauj iestādēm ar atsevišķiem formāliem nosacījumiem izdot vispārīgus īstenošanas noteikumus, paredzot noteikumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Civildienesta noteikumu īstenošanu, un tas notiek izņēmuma kārtā, proti, ja Civildienesta noteikumi nav pietiekami skaidri un precīzi tādējādi, ka tos nevar piemērot citādi kā vien patvaļīgi. Kā izriet no Civildienesta noteikumu 2. panta 2. punkta, Civildienesta noteikumos nav paredzēta dalīta kompetence personāla nopelnu vērtēšanas un amatā paaugstināšanas jomā, it īpaši starpiestāžu pārcelšanas gadījumā, un katra no iestādēm ir tiesīga Civildienesta noteikumu 43. un 45. panta īstenošanai pieņemt pati savu tiesisko regulējumu, izmantojot saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu pieņemtus vispārīgus īstenošanas noteikumus.

Attiecībā uz ierēdni, kurš pārcelts uz citu iestādi, ja jaunajai iestādei tiktu noteikts pienākums piemērot bijušās iestādes iekšējās tiesību normas par nopelnu punktu piešķiršanu un paaugstināšanu amatā, un, konkrēti, piemērošanas pasākumus attiecībā uz paaugstināšanas amatā punktu noteikšanu, tad rezultātā nopelnu vērtējumā tiktu radīta atšķirīga attieksme pret jaunās iestādes ierēdņiem, atkarībā no tā, vai viņi ir izmantojuši starpiestāžu mobilitāti, vai nav to izmantojuši. Šajā ziņā iestādēm ir jānodrošina, pirmkārt, lai mobilitāte nekaitētu ierēdņu, kuri to izmanto, karjeras virzībai un, otrkārt, lai ierēdņi, kuri tiek pārcelti citā amatā, netiktu sodīti, kad tiek veikta paaugstināšana amatā.

(skat. 26.–28. un 32. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1997. gada 9. jūlijs, T‑156/95 Echauz Brigaldi u.c./Komisija, 53. punkts.

Civildienesta tiesa: 2011. gada 5. jūlijs, F‑46/09 V/Parlaments, 135. punkts.