Lieta T‑296/12
The Health Food Manufacturers’ Association u.c.
pret
Eiropas Komisiju
Patērētāju tiesību aizsardzība – Regula (ES) Nr. 432/2012 – Veselīguma norādes uz pārtikas produktiem – Prasība atcelt tiesību aktu – Reglamentējošs akts, kas nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem – Tieša ietekme – Pieņemamība – Regulas (EK) Nr. 1924/2006 13. un 28. panta pārkāpums – Labas pārvaldības princips – Nediskriminācija – Kļūdaini novērtēšanas kritēriji – Regula Nr. 1924/2006 – Iebilde par prettiesiskumu – Tiesības tikt uzklausītam – Tiesiskā noteiktība – Nesaprātīgs pārejas laikposms – Atlikto norāžu saraksts
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2015. gada 12. jūnija spriedums
1. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Reglamentējoša akta jēdziens LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē – Jebkurš vispārpiemērojams akts, izņemot leģislatīvus aktus – Komisijas regula, ar ko izveido sarakstu ar atļautajām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem – Ietveršana
(LESD 263. panta ceturtā daļa; Komisijas Regula Nr. 432/2012)
2. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Tieša ietekme – Kritēriji – Komisijas regula, ar ko izveido sarakstu ar atļautajām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem – Prasītājs, kas ir sniedzis precīzas norādes attiecībā uz aizliegtajām norādēm, kuras ietekmēja tā tiesisko stāvokli – Pieņemamība
(LESD 263. panta ceturtā daļa; Komisijas Regula Nr. 432/2012)
3. Tiesvedība – Pierādījumi – Dokumentāri pierādījumi – Pierādījuma spēks – Savienības tiesas vērtējums – Kritēriji
(Vispārējās tiesas Reglamenta 64. un 65. pants)
4. Prasība atcelt tiesību aktu – Pieņemamības nosacījumi – Interese celt prasību – Viena un tā pati prasība, kuru iesnieguši divi prasītāji – Prasības, ko iesniedzis viens no prasītājiem, pieņemamība – Nepieciešamība izvērtēt prasības pieņemamību saistībā ar otru prasītāju – Neesamība
(LESD 263. pants)
5. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Reglamentējoši akti, kas saistīti ar īstenošanas pasākumiem – Jēdziens – Regula Nr. 432/2012, ar ko izveido sarakstu ar atļautajām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem – Izslēgšana
(LESD 263. panta ceturtā daļa; Komisijas Regula Nr. 432/2012)
6. Tiesību aktu tuvināšana – Uzturvērtības un veselīguma norādes uz pārtikas produktiem – Regula Nr. 1924/2006 – Veselīguma norādes, kuras neattiecas uz slimības riska samazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību – Saskaņota atļauto norāžu saraksta pieņemšana – Komisijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1924/2006 preambulas 1. un 2. apsvērums, 1. pants un 13. panta 1.–3. punkts)
7. Eiropas Savienības tiesības – Interpretācija – Metodes – Gramatiska, sistēmiska, vēsturiska un teleoloģiska interpretācija – Attiecīgā akta pamatojuma ņemšana vērā
8. Tiesību aktu tuvināšana – Uzturvērtības un veselīguma norādes uz pārtikas produktiem – Regula Nr. 1924/2006 – Veselīguma norādes, kuras neattiecas uz slimības riska samazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību – Saskaņota atļauto norāžu saraksta pieņemšana – Apstāklis, ka Komisija ir pārsniegusi procesuālu termiņu – Ietekme uz attiecīgā tiesību akta tiesiskumu – Nosacījumi
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1924/2006 13. panta 3. punkts)
9. Tiesību aktu tuvināšana – Uzturvērtības un veselīguma norādes uz pārtikas produktiem – Regula Nr. 1924/2006 – Veselīguma norādes, kuras neattiecas uz slimības riska samazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību – Saskaņota atļauto norāžu saraksta pieņemšana – Apstāklis, ka atliktajām norādēm vai norādēm, kas vēl tiek izvērtētas, Komisija piemēroja pārejas pasākumus – Pieļaujamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1924/2006 13. panta 1. punkts un 28. panta 5. un 6. punkts)
10. Tiesību aktu tuvināšana – Uzturvērtības un veselīguma norādes uz pārtikas produktiem – Regula Nr. 1924/2006 – Veselīguma norādes, kuras neattiecas uz slimības riska samazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību – Saskaņota atļauto norāžu saraksta pieņemšana – Pagaidu pasākumu, kas ir piemērojami atliktajām veselīguma norādēm vai veselīguma norādēm, kas vēl tiek izvērtētas, noteikšana – Atlikto norāžu identificēšana, izmantojot norādi uz vairākām interneta vietnēm – Tiesiskās noteiktības principa pārkāpums – Neesamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1924/2006 13. panta 2. punkts un 28. panta 5. un 6. punkts; Komisijas Regulas Nr. 432/2012 preambulas 4. un 11. apsvērums)
11. Pamattiesības – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – Tiesības uz labu pārvaldību – Tiesības tikt uzklausītam – Nepiemērojamība procedūrām, kurās tiek pieņemti vispārpiemērojami akti
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunkts; Komisijas Regula Nr. 432/2012)
12. Tiesību aktu tuvināšana – Uzturvērtības un veselīguma norādes uz pārtikas produktiem – Regula Nr. 1924/2006 – Veselīguma norādes, kuras neattiecas uz slimības riska samazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību – Saskaņota atļauto norāžu saraksta pieņemšana – Pienākums iepriekš apspriesties ar nozares ražotājiem un citām ieinteresētajām personām – Neesamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1924/2006 13. panta 1.–3. punkts; Komisijas Regula Nr. 432/2012)
13. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Regula, ar ko izveido sarakstu ar atļautajām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem
(LESD 296. panta otrā daļa; Komisijas Regula Nr. 432/2012)
14. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Vienlīdzīga attieksme – Jēdziens
15. Tiesību aktu tuvināšana – Uzturvērtības un veselīguma norādes uz pārtikas produktiem – Regula Nr. 1924/2006 – Zinātnisks riska novērtējums – Prasība, kas ir saistīta ar augstu veselības aizsardzības līmeni – Mazāk stingra novērtējuma veikšana attiecībā uz veselīguma norādēm, kas neattiecas uz slimības riska samazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību – Izslēgšana
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1924/2006 preambulas 17. apsvērums, 5. un 6. pants, 13. panta 1.–3. un 5. punkts un 14. pants)
16. Tiesību aktu tuvināšana – Uzturvērtības un veselīguma norādes uz pārtikas produktiem – Regula Nr. 178/2002 un Regula Nr. 1924/2006 – Veselīguma norādes, kuras neattiecas uz slimības riska samazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību – Saskaņota atļauto norāžu saraksta pieņemšana – Pienākums pieņemt pamatnostādnes par to, kā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) novērtē pieteikumus par norāžu atļaušanu – Neesamība – Tiesiskās noteiktības principa pārkāpums – Neesamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 178/2002 un Regulas Nr. 1924/2006 13. panta 3. punkts)
17. Tiesību aktu tuvināšana – Uzturvērtības un veselīguma norādes uz pārtikas produktiem – Regula Nr. 178/2002 un Regula Nr. 1924/2006 – Zinātnisks riska novērtējums – Veselīguma norādes, kas neattiecas uz slimības riska samazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību – Regulas Nr. 1924/2006 kā “lex specialis” piemērošana – Sekas
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 178/2002 30. panta 4. punkts un Regulas Nr. 1924/2006 13. panta 2. un 3. punkts)
18. Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Strīda priekšmeta noteikšana – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem – Vispārēja atsauce uz citiem prasības pieteikumam pievienotiem dokumentiem – Nepieņemamība
(Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
19. Iebilde par prettiesiskumu – Piemērojamība – Tiesību akti, uz kuru prettiesiskumu var atsaukties – Vispārējs tiesību akts, ar kuru ir pamatots apstrīdētais lēmums – Juridiskas saiknes nepieciešamība starp apstrīdēto lēmumu un apstrīdēto vispārējo aktu
(LESD 277. pants)
20. Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami tiesību akti – Jēdziens – Tiesību akti, kas rada saistošas tiesiskās sekas – Sagatavojoši akti – Izslēgšana – Komisijas publicēts saraksts, kurā ir uzskaitītas veselīguma norādes, kas vēl tiek novērtētas un uz kurām attiecas Regulā Nr. 1924/2006 paredzētais pārejas režīms – Akts, kas ir izmantojams tikai, lai sagatavotu galīgo lēmumu – Izslēgšana
(LESD 263. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1924/2006 28. panta 5. un 6. punkts)
21. Prasība atcelt tiesību aktu – Interese celt prasību – Radušās un pastāvošas intereses nepieciešamība – Prasība, kas prasītājam var dot labumu – Interese saistībā ar nenoteiktām situācijām nākotnē – Izslēgšana
(LESD 263. pants)
22. Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Strīda priekšmeta noteikšana – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem – Abstrakts formulējums – Nepieņemamība
(Tiesas statūtu 21. panta pirmā daļa un 53. panta pirmā daļa; Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
1. Jēdziens “reglamentējošs akts” LESD 263. panta ceturtās daļas nobeiguma izpratnē ir jāsaprot kā tāds, kas attiecas uz vispārpiemērojamiem aktiem, izņemot leģislatīvus aktus. Reglamentējošs akts ir Regula Nr. 432/2012, ar ko izveido sarakstu ar atļautajām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kuras neattiecas uz slimības riska samazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību.
Minēto regulu Komisija pieņēma, pildot īstenošanas pilnvaras regulatīvās kontroles procedūras ietvaros, un tādējādi tā nav leģislatīvs akts. Turklāt Regula Nr. 432/2012 ir vispārpiemērojama, ciktāl tā ir piemērojama objektīvi noteiktām situācijām un tai ir saistošas tiesiskās sekas attiecībā uz vispārīgā un abstraktā veidā noteiktu personu kategoriju.
(skat. 34.–37. punktu)
2. Nosacījums par tiešu ietekmi LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē prasa, pirmkārt, lai apstrīdētais pasākums tieši ietekmētu prasītāja tiesisko stāvokli un, otrkārt, lai tas nepieļautu nekādu rīcības brīvību šī pasākuma adresātiem, kuri ir atbildīgi par tā ieviešanu, kas ir pavisam automātiska un izriet tikai no apstrīdētā tiesiskā regulējuma, nepiemērojot citus starpnoteikumus.
Runājot par prasību, kas ir iesniegta par Regulu Nr. 432/2012, ar ko izveido sarakstu ar atļautajām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kuras neattiecas uz slimības riska samazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību, prasītājam, lai pierādītu, ka tas ir skarts tieši LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē, ir jāidentificē norādes, uz kurām attiecas minētā regula un kuras apdraud tā tiesisko stāvokli. Konkrētāk, prasītājam ir jāpierāda, ka, iesniedzot prasību, tas komerciāla rakstura paziņojumos saistībā ar tā produktiem izmantoja norādes, kas pēc Regulas Nr. 432/2012 pieņemšanas bija aizliegtas. Šajā ziņā, ciktāl tas pierāda, ka savu produktu tirdzniecībā tas izmantoja ar minēto regulu noraidītās veselīguma norādes, ir jākonstatē, ka tā var ietekmēt prasītāja tiesisko stāvokli.
Turklāt Regula Nr. 432/2012 nepieļauj nekādu rīcības brīvību tās adresātiem, jo minētajā regulā paredzētā atļauja acīmredzami ir pavisam automātiska un izriet tikai no apstrīdētā tiesiskā regulējuma, nepiemērojot citus starpnoteikumus. Šajā ziņā pietiek norādīt, ka saskaņā ar Regulas Nr. 432/2012 2. panta noteikumiem tā uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
(skat. 38., 40., 41. un 44. punktu)
3. Tiesas un Vispārējās tiesas darbību reglamentē pierādījumu brīvas novērtēšanas princips, un vienīgais kritērijs iesniegto pierādījumu vērtības novērtēšanai ir to ticamība. Lai novērtētu dokumenta pierādījuma spēku, ir jāpārbauda tajā ietvertās informācijas ticamība un ir jāņem vērā dokumenta izcelsme, tā izstrādes apstākļi un tā adresāts, un ir jānoskaidro, vai, ņemot vērā tā saturu, tas šķiet saprātīgs un uzticams. Šajā ziņā ir jāsecina, ka prasītāja iesniegto dokumentu ticamība ir pietiekami pierādīta tādu deklarāciju gadījumā, kas iesniegtas pēc Savienības tiesas tieša pieprasījuma, ko parakstījuši prasītāja uzņēmuma direktori, kas tiek uzskatītas par tādām, kuras var sniegt precīzas norādes attiecībā uz pieprasīto informāciju un kas ir iesniegtas ar tā advokāta starpniecību, kurš pārstāv prasītāju lietā un kuram kā tiesību aizsardzības sistēmas pārstāvim, ņemot vērā viņa profesionālās ētikas pienākumus, ir pienākums nodrošināt minēto dokumentu autentiskumu un patiesīgumu.
(skat. 42. punktu)
4. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 43. punktu)
5. Jēdziens “reglamentējoši akti”, kas nav saistīti ar īstenošanas pasākumiem, LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē ir jāinterpretē, ņemot vērā šī noteikuma mērķi, kas, kā izriet no tā rašanās vēstures, ir novērst to, ka privātpersonai ir jāpārkāpj tiesības, lai tā varētu iegūt piekļuvi tiesai. Lai noskaidrotu, vai reglamentējošs akts ir saistīts ar īstenošanas pasākumiem, ir jāņem vērā tās personas situācija, kura ir atsaukusies uz tiesībām celt prasību atbilstoši LESD 263. panta ceturtās daļas beigu daļai. Līdz ar to nav nozīmes tam, vai attiecīgais akts ir saistīts ar īstenošanas pasākumiem attiecībā pret citām personām. Lai izvērtētu, vai apstrīdētais akts ir saistīts ar īstenošanas pasākumiem, ir jāņem vērā tikai un vienīgi prasības priekšmets, un gadījumā, ja prasītājs ir lūdzis tikai daļēju tiesību akta atcelšanu, attiecīgi ir jāņem vērā tikai tie īstenošanas pasākumi, kas var būt saistīti ar šo attiecīgā tiesību akta daļu.
Runājot par Regulu Nr. 432/2012, ar ko izveido sarakstu ar atļautajām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kuras neattiecas uz slimības riska samazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību, tā pēc definīcijas uztura bagātinātāju ražotāju apvienībām ir piemērojama automātiski un tās piemērošanai nav vajadzīgs nekāda veida valsts vai Eiropas iestāžu pasākums. No tā izriet, ka minētā regula nav saistīta ar īstenošanas pasākumiem LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē.
(skat. 46.–50. punktu)
6. Savienības likumdevējs ar Regulas Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem 13. pantu Komisijai ir uzticējis uzdevumu Savienībā sagatavot saskaņotu sarakstu ar atļautajām veselīguma norādēm, kuras neattiecas uz slimības riska samazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību. Tomēr minētās tiesību normas formulējumā nav precizēts, vai atļauto norāžu saraksts bija jāpieņem vienā reizē, vai arī šis saraksts tomēr varēja tikt pieņemts vairākos posmos, tādējādi ļaujot Komisijai atlikt to veselīguma norāžu atļaušanu, kuru vērtējums vai nu Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādē (EFSA), vai arī pašā Komisijā vēl nebija pabeigts.
Šajā ziņā, ņemot vērā Regulas Nr. 1924/2006 mērķus, kas izriet gan no tās preambulas 1. un 2. apsvēruma, gan no tās 1. panta, minētās regulas 13. panta 1.–3. punkts ir interpretējami tādējādi, ka tie paredz tikai Komisijas pienākumu sasniegt konkrētu rezultātu, t.i., pēc apspriešanās ar EFSA, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem valstu sarakstiem, pieņemt atļauto norāžu sarakstu. Nekas šī Regulas Nr. 1924/2006 panta vai tās preambulas apsvērumu formulējumā nenorāda, ka Savienības likumdevējs būtu vēlējies liegt Komisijai iespēju pakāpeniski sagatavot minēto sarakstu un it īpaši to papildināt pēc tam, kad EFSA ir veikusi tehnisku novērtējumu un pati Komisija ir pārbaudījusi minētajā regulā paredzētos nosacījumus. Tieši pretēji, Regulas Nr. 1924/2006 13. panta 1.–3. punkts šai iestādei ļauj brīvi izvēlēties tempu, kādā, ievērojot minētajā regulā un Savienības tiesībās noteiktos principus, pieņemt atļauto norāžu sarakstu. Šajā ziņā, lai varētu efektīvi sasniegt Komisijai noteiktos mērķus, ņemot vērā tās veicamos sarežģītos tehniskos vērtējumus, tai ir jāpiešķir plaša rīcības brīvība.
Tādējādi Savienības tiesai, pārbaudot Komisijas veikto vērtējumu pamatotību kādā sarežģītā jomā, ir tikai jāvērtē, vai Savienības iestādes savu kompetenci nav īstenojušas acīmredzami kļūdaini, vai nav nepareizi izmantotas pilnvaras, kā arī vai iestādes nav acīmredzami pārsniegušas savas rīcības brīvības robežas.
(skat. 59., 60., 64., 65. un 73. punktu)
7. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 61.–63. punktu)
8. Kaut arī ir taisnība, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem 13. panta 3. punktu Komisijai bija pienākums pieņemt pilnīgu atļauto norāžu sarakstu vēlākais 2010. gada 31. janvārī un ka minētais saraksts 2012. gada 16. maijā ar Regulu Nr. 432/2012, ar ko izveido sarakstu ar atļautajām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kuras neattiecas uz slimības riska samazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību, bija pieņemts tikai daļēji, nepastāvot tiesību normai, kurā tieši vai netieši ir paredzētas procesuālo termiņu nokavēšanas sekas, attiecīgā nokavēšana var būt pamats tiesību akta, kura pieņemšanas procesā ietilpst attiecīgie termiņi, atcelšanai pilnībā vai daļēji tikai tad, ja ir pierādīts, ka minētajam aktam varētu būt bijis citāds saturs, ja šis pārkāpums nebūtu izdarīts.
(skat. 71. punktu)
9. No Regulas Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem 28. panta 5. un 6. punkta formulējuma izriet, ka pārejas pasākumu piemērošana ir paredzēta attiecībā uz veselīguma norādēm, kas vēl tiek izvērtētas un attiecībā uz kurām Komisija nav pieņēmusi nekādu lēmumu. Neatkarīgi no norāžu klasifikācijas šīs regulas 13. panta 1. punktā paredzētajās trīs kategorijās nekas neliedz norādēm, kas joprojām ir atliktas, gaidot, kad tās novērtēs Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) un pārbaudīs Komisija, piemērot minētajā regulā paredzētos pārejas pasākumus.
(skat. 83. punktu)
10. Tiesiskās noteiktības principa, kas prasa, lai tiesību normas būtu skaidras un precīzas un lai to sekas būtu paredzamas, pārkāpumu neveido tas, ka, lai identificētu veselīguma norādes, kuras joprojām tiek novērtētas un ko var izmantot saskaņā ar Regulas Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem 28. panta 5. un 6. punktu pēc Regulas Nr. 432/2012 pieņemšanas, ar ko izveido sarakstu ar atļautajām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kuras neattiecas uz slimības riska samazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību, Regulas Nr. 432/2012 preambulas 4. un 11. apsvērumā ir ietverta norāde uz attiecīgajām Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) un Komisijas interneta vietnēm, kurās sabiedrībai ir darīts pieejams, pirmkārt, konsolidēts saraksts, kurā ir uzskaitīti visi to veselīguma norāžu ID kodi, ko dalībvalstis ir nosūtījušas saskaņā ar Regulas Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem 13. panta 2. punktu, un, otrkārt, saraksts, kurā ir uzskaitīti ID kodi, kas attiecas uz veselīguma norādēm, kuras joprojām ir atliktas, kā arī to ID kodu saraksts, kas attiecas uz noraidītajām veselīguma norādēm. Šajā ziņā, lai gan būtu bijis vēlams, ka gan attiecībā uz atliktajām norādēm, gan attiecībā uz noraidītajām norādēm Komisija pieņem sarakstu, kura formāts ir līdzīgs tam, kādā ir pieņemts atļauto norāžu saraksts, kurš ir ietverts Regulas Nr. 432/2012 pielikumā, lai atvieglotu ieinteresēto personu identifikācijas uzdevumu, ar to, ka Komisija šajā gadījumā ir rīkojusies citādi, nevar būt pietiekami, lai pamatotu iebildumu, kas attiecas uz skaidrības un precizitātes neesamību šajā jautājumā.
Turklāt ar to, ka dalībvalsts iestādes uzskata, ka atlikto veselīguma norāžu meklēšana rada zināmas grūtības, nepietiek, lai Komisijai pārmestu precizitātes vai skaidrības trūkumu, ciktāl atliktās norādes var atrast, apskatot dokumentus, ko sabiedrībai ir darījusi pieejamus Komisija un EFSA. Tāpat arī minēto iestāžu lēmumu pārtikas produktu ražotājiem piedāvāt palīdzības rīku nevar uzskatīt par tādu, kas atklāj tādu kļūdu Regulā Nr. 432/2012, kura varētu izraisīt tās atcelšanu, bet drīzāk par palīdzības mehānismu, ko minētās iestādes pēc savas iniciatīvas ir nolēmušas pieņemt savas kompetences ietvaros.
(skat. 86., 87. un 89. punktu)
11. Saskaņā ar Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunktu tiesības uz labu pārvaldību ietver ikvienas personas tiesības tikt uzklausītai, pirms attiecībā uz to tiek veikts individuāls pasākums, kas to nelabvēlīgi ietekmē. Tomēr tiesības uz labu pārvaldību, kas izriet no minētās tiesību normas, neattiecas uz vispārpiemērojamu aktu izstrādāšanas procesu. Patiesībā tiesības tikt uzklausītam administratīvā procesā, kas attiecas uz kādu konkrētu personu, nevar tikt attiecinātas uz situāciju, kad runa ir par procedūru, kuras rezultātā tiek pieņemti vispārēji pasākumi.
Tādējādi, ciktāl Regula Nr. 432/2012, ar ko izveido sarakstu ar atļautajām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kuras neattiecas uz slimības riska samazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību, ir vispārpiemērojams pasākums, Pamattiesību hartas 41. pantu nevar piemērot.
(skat. 97.–99. punktu)
12. Regulas Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem 13. panta 1.–3. punkts kā juridisks pamats Regulas Nr. 432/2012, ar ko izveido sarakstu ar atļautajām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kuras neattiecas uz slimības riska samazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību, pieņemšanai neparedz, ka Komisijai ir pienākums apspriesties ar nozares ražotājiem un citām ieinteresētajām personām procedūrā, kurā tiek pieņemts atļauto norāžu saraksts. No Regulas Nr. 1924/2006 13. panta 2. punkta izriet, ka tikai dalībvalstis bija tiesīgas iesniegt Komisijai valsts veselīguma norāžu sarakstus, kas izmantojami par pamatu atļauto norāžu saraksta sagatavošanai. Šajos apstākļos prasītājs nevar savā labā atsaukties uz to, ka saistībā ar lēmumu pieņemt atļauto norāžu sarakstu vairākos posmos Komisija būtu pārkāpusi tiesības uz apspriešanos, kas ir pamatotas ar Regulas Nr. 1924/2006 13. panta 1.–3. punktu.
(skat. 100. punktu)
13. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 105. un 110. punktu)
14. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 113. punktu)
15. Aplūkojot Regulas Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem preambulas 17. apsvērumu un 5. un 6. pantu vienlaikus, izriet, ka minētajā regulā ir prasīts, pirmkārt, ka Savienībā var izmantot tikai zinātniski pamatotas veselīguma norādes un, otrkārt, ka šīs norādes var atļaut tikai pēc tam, kad Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) ir veikusi saskaņotu zinātnisko novērtējumu iespējami visaugstākajā līmenī. Šis apsvērums ir piemērojams arī atļaujas procedūrai, kura ir paredzēta Regulas Nr. 1924/2006 13. panta 1.–3. punktā un kuras ietvaros Komisija nevar pieprasīt EFSA veikt mazāk stingru zinātnisku novērtējumu salīdzinājumā ar norādēm, uz kurām attiecas šīs regulas 13. panta 5. punkts vai tās 14. pants. Šajā ziņā ir jākonstatē, ka neviena no iepriekš minētajām tiesību normām attiecībā uz veicamo zinātnisko novērtējumu neievieš atšķirīgus nosacījumus attiecībā uz veselīguma norādēm atkarībā no tiesību normas, kas tām ir piemērojama.
Turklāt cik vien iespējams izsmeļoša zinātniska risku novērtēšana, pamatojoties uz zinātniskiem atzinumiem, kas ir pamatoti ar pārākuma, caurskatāmības un neatkarības principiem, ir būtiska procesuālā garantija, lai nodrošinātu pasākumu zinātnisko objektivitāti un izvairītos no patvaļīgu pasākumu veikšanas.
(skat. 129. un 130. punktu)
16. Ne Regulā Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, ne Regulā Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA) un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, nav ietverts nekāds Komisijas vai EFSA pienākums pirms Regulas Nr. 1924/2006 13. panta 3. punktā paredzētās novērtēšanas procedūras uzsākšanas pieņemt konkrētas zinātniskas pamatnostādnes par veidu, kādā EFSA ir paredzējusi novērtēt pieteikumus par norāžu atļaušanu. Tas, ka EFSA vēlāk pieņēma šādas pamatnostādnes, ņemot vērā pieredzi, ko tā bija guvusi pirmo veikto novērtējumu laikā, nevar pierādīt, ka pastāv tiesiskās noteiktības apdraudējums. Tieši pretēji, ir jāuzskata, ka minēto pamatnostādņu pieņemšana palīdz nostiprināt minēto noteiktību attiecībā pret ieinteresētajām personām.
(skat. 149. punktu)
17. No sistēmas, kas ir ieviesta ar Regulu Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA) un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, it īpaši no minētās regulas 30. panta, izriet, ka saistībā ar noteikumiem par zinātnisku atzinumu pieņemšanas procedūru šī regula veido papildu tiesisko regulējumu attiecībā pret Regulu Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kuras piemērošana ir izslēgta, ciktāl tāds Savienības tiesiskais regulējums kā pēdējā minētā regula ietver īpašas tiesību normas veselīguma norāžu atļaušanai.
Šajā ziņā, ciktāl Regulas Nr. 1924/2006 13. panta 3. punktā ir skaidri paredzēts, ka EFSA ir iespēja veikt saskaņotu to norāžu sarakstu zinātnisko novērtējumu, ko dalībvalstis ir iesniegušas saskaņā ar šīs pašas regulas 13. panta 2. punktu, ir jāuzskata, ka Regulas Nr. 178/2002 30. panta 4. punkts nav piemērojams, novērtējot veselīguma norādes, kuras neattiecas uz slimības riska samazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību, līdz ar to EFSA nav pienākuma ne uzsākt diskusijas ar valsts iestādēm, ne darīt publiski pieejamus dokumentus, kuri veikto novērtējumu ietvaros ir pievienoti minētajām diskusijām.
(skat. 160. un 161. punktu)
18. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 162. punktu)
19. LESD 277. pantā sniegtā iespēja atsaukties uz vispārpiemērojama tiesību akta prettiesiskumu nav autonomas tiesības celt prasību un tās var īstenot tikai kā blakustiesības tādējādi, ka gadījumā, ja pamatprasība nav pieņemama, iebilde par prettiesiskumu nav pieņemama. Turklāt iebilde par prettiesiskumu, kas netieši ir izvirzīta saskaņā ar LESD 277. pantu, prioritāri apstrīdot kāda tiesību akta tiesiskumu, ir pieņemama vienīgi tad, ja pastāv saikne starp šo tiesību aktu un tiesību normu, uz kuras prettiesiskumu tiek norādīts. Tā kā LESD 277. panta mērķis nav ļaut lietas dalībniekam apstrīdēt jebkāda vispārpiemērojama akta piemērojamību, pamatojot jebkādu prasību, iebildes par prettiesiskumu piemērojamībai ir jābūt ierobežotai, ciktāl tas ir vajadzīgs strīda atrisināšanai. No tā izriet, ka vispārpiemērojamajam aktam, uz kura prettiesiskumu tiek norādīts, tieši vai netieši ir jābūt piemērojamam lietā, kas ir prasības priekšmets.
Šajā ziņā šādas saiknes esamību var izsecināt no konstatējuma, ka galvenais apstrīdētais akts galvenokārt ir pamatots ar tā tiesību akta noteikumu, kura tiesiskums ir apstrīdēts.
(skat. 169., 170. un 172. punktu)
20. Par tiesību aktiem vai lēmumiem, par kuriem var iesniegt prasību tos atcelt LESD 263. panta nozīmē, ir atzīstami tikai tie pasākumi, kam ir juridiski saistoša iedarbība un kas var ietekmēt prasītāju intereses, konkrētā veidā grozot tiesisko situāciju, kādā tie atrodas. Lai noskaidrotu, vai aktam vai lēmumam ir šādas sekas, ir jāaplūko tā būtība. Turklāt, ja runa ir par aktiem vai lēmumiem, kuru izstrāde notiek vairākos posmos, apstrīdami tiesību akti principā ir tikai tie pasākumi, ar ko procedūras beigās tiek noteikta iestādes galīgā nostāja, izņemot starpposma pasākumus, kuru mērķis ir sagatavot galīgo lēmumu.
Par apstrīdamu tiesību aktu nav uzskatāms Komisijas publicēts tādu veselīguma norāžu saraksts, kas var tikt izmantotas saskaņā ar Regulas Nr. 1924/2006 28. panta 5. un 6. punktā paredzēto pārejas režīmu, ja šīs norādes joprojām ir atliktas, gaidot, kad tās novērtēs Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) vai pārbaudīs Komisija. Tāda saraksta pieņemšana, kura vienīgais mērķis ir uzskaitīt veselīguma norādes, kas vēl joprojām tiek novērtētas un par kurām Komisija vēl nav pieņēmusi galīgo lēmumu, ir tikai starpposma pasākums, kura mērķis ir sagatavot katras šīs norādes iekļaušanu vai, tieši pretēji, neiekļaušanu atļauto norāžu sarakstā, kas savukārt joprojām ir galīgais lēmums.
(skat. 201.–203. punktu)
21. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 206. un 207. punktu)
22. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 209. punktu)