Lieta T‑123/09

Ryanair Ltd

pret

Eiropas Komisiju

Valsts atbalsts – Lidsabiedrībai piešķirts aizdevums, kas varētu tikt ieskaitīts tās pašu kapitālā – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu – Lidsabiedrības aktīvu pārdošana – Lēmums, ar kuru iepriekšējas izskatīšanas posmā konstatēts, ka nepastāv valsts atbalsts – Prasība atcelt tiesību aktu – Tiesības celt prasību – Ieinteresētā puse – Pieņemamība – Nopietnas grūtības – Kompetence – Pienākums norādīt pamatojumu

Sprieduma kopsavilkums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts valsts atbalsta saderīgums ar kopējo tirgu, neuzsākot oficiālo izmeklēšanas procedūru – Prasības, kuras ceļ ieinteresētās puses EKL 88. panta 2. punkta izpratnē – Pieņemamība

(EKL 88. panta 2. punkts un 230. panta ceturtā daļa; Padomes Regulas Nr. 659/1999 1. panta h) punkts, 4. panta 3. punkts un 6. panta 1. punkts)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts valsts atbalsta saderīgums ar kopējo tirgu, neuzsākot oficiālo izmeklēšanas procedūru – Prasības, kuras ceļ ieinteresētās puses EKL 88. panta 2. punkta izpratnē – Prasības priekšmeta noteikšana – Prasība, lai nodrošinātu ieinteresēto pušu procesuālās tiesības – Pamati, kas var tikt izvirzīti

(EKL 88. panta 2. punkts un 230. panta ceturtā daļa; Padomes Regulas Nr. 659/1999 6. panta 1. punkts)

3.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Prasības, kuras ceļ ieinteresētās puses EKL 88. panta 2. punkta izpratnē – Tiesības izvirzīt visus EKL 230. panta otrajā daļā minētos pamatus par prettiesiskumu – Pamati ar mērķi, ka spriedumā tiek atzīta valsts atbalsta esamība vai tā saderība ar kopējo tirgu – Nepieņemamība

(EKL 88. panta 2. punkts un 230. panta otrā daļa)

4.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Tiesisks raksturs – Interpretācija, balstoties uz objektīviem faktiem – Pārbaude tiesā – Apjoms

(EKL 87. panta 1. punkts un 88. panta 2. un 3. punkts, Padomes Regulas Nr. 659/1999 4. panta 4. punkts un 13. panta 1. punkts)

5.      Valsts atbalsts – Pārbaude, ko veic Komisija – Iepriekšējas izskatīšanas stadija un stadija, kas balstīta uz sacīkstes principu – Atbalsta saderība ar kopējo tirgu – Novērtēšanas grūtības – Komisijas pienākums uzsākt procedūru, kas balstīta uz sacīkstes principu – Nopietnas grūtības – Jēdziens – Objektīvs raksturs

(EKL 87. panta 1. punkts un 88. panta 2. un 3. punkts)

6.      Valsts atbalsts – Pārbaude, ko veic Komisija – Kompetence – Komisijas lēmuma pieņemšana, ar kuru konstatē valsts atbalsta neesamību un vienlaicīgi pieņem zināšanai dalībvalsts uzņemtās saistības

(EKL 88. panta 2. punkts; Padomes Regulas Nr. 659/1999 4. panta 2. punkts)

7.      Valsts atbalsts – Komisijas lēmums – Lēmuma likumības vērtējums, pamatojoties uz lēmuma pieņemšanas brīdī pieejamo informāciju

8.      Valsts atbalsts – Nelikumīga atbalsta atgūšana – Parādnieka noteikšana aktīvu nodošanas gadījumā – Uzņēmuma “saimnieciskās pēctecības” kritērijs – Pienākums ņemt vērā visus faktus, kuri var tikt ņemti vērā – Neesamība

(EKL 88. panta 2. punkts)

9.      Valsts atbalsts – Komisijas lēmums, ar kuru secina valsts atbalsta neesamību – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms

(EKL 87. panta 1. punkts, 88. panta 2. un 3. punkts un 253. pants)

10.    Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Komisijas lēmums, ar ko izbeidz procedūru atbalsta jomā – Ar atbalsta saņēmēju uzņēmumu konkurējošs uzņēmums – Tiesības celt prasību – Nosacījumi

(EKL 88. panta 2. punkts un 230. panta ceturtā daļa)

1.      Valsts atbalsta kontroles jomā lēmuma necelt iebildumus, kas pamatots ar Regulas Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EKL 88. panta piemērošanai, 4. panta 3. punktu, tiesiskums ir atkarīgs no tā, vai pastāv šaubas par atbalsta saderību ar kopējo tirgu. Tā kā šādu šaubu gadījumā ir jāuzsāk oficiālā izmeklēšanas procedūra, kurā var piedalīties Regulas Nr. 659/1999 1. panta h) punktā minētās ieinteresētās personas, ir jāuzskata, ka jebkuru ieinteresēto personu šīs pēdējās minētās tiesību normas izpratnē šāds lēmums skar tieši un individuāli. Proti, personas, uz kurām attiecas EKL 88. panta 2. punktā un Regulas Nr. 659/1999 6. panta 1. punktā paredzētās procesuālās garantijas, var panākt, ka tās tiek ievērotas, tikai tad, ja tām ir iespēja lēmumu necelt iebildumus apstrīdēt Savienības tiesā.

Tādējādi ar ieinteresētās personas īpašo statusu Regulas Nr. 659/1999 1. panta h) punkta izpratnē, kas ir saistīts ar prasības īpašo priekšmetu, pietiek, lai saskaņā ar EKL 230. panta ceturto daļu individualizētu prasītāju, kurš apstrīd lēmumu necelt iebildumus. Saskaņā ar šo normu ieinteresētās personas ir tostarp visas personas, uzņēmumi vai uzņēmumu apvienības, kuru intereses var ietekmēt atbalsta piešķīrums, proti, it īpaši ar šī atbalsta saņēmēju konkurējošie uzņēmumi. Citiem vārdiem sakot, runa ir par nenoteiktu adresātu kopumu.

(sal. ar 63.–65. punktu)

2.      Valsts atbalsta kontroles jomā, ja prasītājs lūdz atcelt lēmumu necelt iebildumus, tas galvenokārt apstrīd to, ka Komisijas lēmums par attiecīgo atbalstu ticis pieņemts, šai iestādei neuzsākot oficiālo izmeklēšanas procedūru, tādējādi pārkāpjot tā procesuālās tiesības. Lai tiktu apmierināta prasītāja prasība atcelt tiesību aktu, tas var izvirzīt jebkādu pamatu, lai pierādītu, ka Komisijai, izskatot tās rīcībā esošo informāciju un pierādījumus paziņotā pasākuma iepriekšējas izskatīšanas stadijā, bija jārodas šaubām par tā saderību ar kopējo tirgu. Šādu argumentu izmantošanas dēļ tomēr nevar tikt grozīts prasības priekšmets, nedz mainīti tās pieņemamības nosacījumi. Tieši otrādi, tas, ka pastāv šaubas par šo saderību, ir tieši tas pierādījums, kas ir jāiesniedz, lai pierādītu, ka Komisijai bija jāuzsāk EKL 88. panta 2. punktā, kā arī Regulas Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EKL 88. panta piemērošanai, 6. panta 1. punktā paredzētā oficiālā izmeklēšanas procedūra.

(sal. ar 66. punktu)

3.      Prasītājs, kurš vēlas aizstāvēt tam no EKL 88. panta 2. punkta izrietošās procesuālās tiesības, var pamatoties uz jebkuru EKL 230. panta otrajā daļā minēto pamatojumu, ciktāl tie ir vērsti uz apstrīdētā lēmuma atcelšanu un, galu galā, uz to, lai Komisija sāktu EKL 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru. Savukārt Vispārējā tiesa šajā Komisijas veiktās atbalsta pārbaudes stadijā nevar lemt par to, vai atbalsts pastāv un vai tas ir saderīgs ar kopējo tirgu.

(sal. ar 74. punktu)

4.      Valsts atbalsta jēdzienam, kā tas ir definēts Līgumā, ir juridisks raksturs, un tas ir interpretējams saskaņā ar objektīviem elementiem. Šī iemesla dēļ Savienības tiesai principā ir pienākums, ņemot vērā gan konkrētos tajā izskatāmās lietas apstākļus, gan Komisijas veiktā novērtējuma tehnisko vai sarežģīto raksturu, veikt pilnīgu pārbaudi attiecībā uz jautājumu, vai pasākums ietilpst EKL 87. panta 1. punkta piemērošanas jomā. Tas tā vēl jo vairāk ir tāpēc, ka, ja Komisija pēc pirmās pārbaudes saskaņā ar EKL 88. panta 3. punktā paredzēto procedūru nevar gūt pārliecību, ka attiecīgais valsts pasākums vai nu nav “atbalsts” EKL 87. panta 1. punkta izpratnē, vai arī tas, lai gan ir atzīstams par atbalstu, tomēr ir saderīgs ar Līgumu, vai, ja šī procedūra nav tai ļāvusi pārvarēt visas grūtības, ko rada attiecīgā pasākuma saderības novērtēšana, šai iestādei ir pienākums uzsākt EKL 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru “un tai šajā sakarā nav plašas rīcības brīvības”. Šo pienākumu turklāt tieši apstiprina arī Padomes Regulas Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EKL 88. panta piemērošanai, 4. panta 4. punkts un 13. panta 1. punkts, lasot tos kopsakarā.

(sal. ar 75. un 76. punktu)

5.      Kas attiecas uz jautājumu, vai Komisijai ir jāuzsāk oficiālā valsts atbalsta izmeklēšanas procedūra, nopietnu grūtību jēdziens ir objektīvs. Tas, vai šādas grūtības pastāv, ir jānoskaidro, objektīvi ņemot vērā gan apstākļus, kādos apstrīdētais akts ticis pieņemts, gan akta saturu, salīdzinot lēmuma pamatojumu ar Komisijas rīcībā esošo informāciju brīdī, kad tā pieņēmusi lēmumu par apstrīdētā atbalsta saderību ar kopējo tirgu. Prasītājam ir pienākums pierādīt, ka ir pastāvējušas nopietnas grūtības, un šo pierādīšanas pienākumu var izpildīt, pamatojoties uz savstarpēji nepretrunīgu pierādījumu kopumu, pirmkārt, par iepriekšējas izskatīšanas stadijas apstākļiem un ilgumu un, otrkārt, apstrīdētā lēmuma saturu.

Lai gan Komisijai, konstatējot tādas grūtības, nav rīcības brīvības attiecībā uz lēmumu par oficiālās izmeklēšanas procedūras sākšanu, tai tomēr ir zināma rīcības brīvība, izmeklējot un izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus, lai konstatētu, vai saistībā ar tiem nerodas nopietnas grūtības. Saskaņā ar EKL 88. panta 3. punkta mērķi un Komisijas labas pārvaldības pienākumu tā var veidot dialogu ar paziņojošo valsti vai trešajām personām, lai iepriekšējās izskatīšanas stadijā pārvarētu iespējamās radušās grūtības. Šādas pilnvaras nozīmē, ka Komisija var pieskaņot savu viedokli dialoga rezultātam, bet šāda pieskaņošana nav a priori jāvērtē kā pierādījums nopietnām grūtībām. Turklāt iepriekšējas izskatīšanas stadijas laikā Komisijas veiktās pārbaudes nepietiekamais vai nepilnīgais raksturs ir norāde par nopietnu grūtību pastāvēšanu.

(sal. ar 77.–79. punktu)

6.      Valsts atbalsta kontroles jomā Komisijas kompetencē, pamatojoties uz Regulas Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EKL 88. panta piemērošanai, 4. panta 2. punktu, ir pieņemt tādu lēmumu, kurā, konstatējot valsts atbalsta neesamību, tā tomēr ņem vērā saistības, kuras uzņēmusies dalībvalsts.

(sal. ar 96. punktu)

7.      Savienības tiesai lēmuma valsts atbalsta jomā tiesiskums ir jāvērtē, pamatojoties uz informāciju, kāda varēja būt Komisijas rīcībā lēmuma pieņemšanas brīdī. Turklāt Komisijai nav pienākuma pēc savas iniciatīvas pārbaudīt un izskaitļot, kādi ir fakti, kuri varētu tai tikt norādīti administratīvajā procesā.

(sal. ar 103. un 104. punktu)

8.      Valsts atbalsta kontroles jomā grūtībās nonākušai sabiedrībai izmaksātā atbalsta atgūšanas pienākums var tikt attiecināts uz jauno sabiedrību, kam attiecīgā sabiedrība ir nodevusi īpašuma tiesības uz daļu savu aktīvu, ja šī īpašuma tiesību nodošana ļauj konstatēt ekonomisko pēctecību starp abām sabiedrībām. Lai secinātu, ka pastāv ekonomiskā pēctecība, var tikt ņemti vērā šādi faktori: īpašuma tiesību pārejas priekšmets (aktīvi un pasīvi, darbaspēka saglabāšana, grupētie aktīvi), īpašuma tiesību pārejas cena, uzņēmuma, kas pārņem, un uzņēmuma, kas nodod īpašuma tiesības, akcionāru vai īpašnieku identiskums, brīdis, kad notiek īpašuma tiesību nodošana (pēc izmeklēšanas uzsākšanas, procedūras uzsākšanas vai pēc galīgā lēmuma), vai arī darījuma ekonomiskā loģika, neliekot Komisijai ņemt vērā visus šos faktorus.

(sal. ar 155. un 156. punktu)

9.      Kas attiecas uz Komisijas lēmumu, kurā ticis secināts, ka nepastāv sūdzības iesniedzēju minētais valsts atbalsts, Komisijai atbilstoši pienākumam norādīt pamatojumu pietiekamā apmērā ir jāizskaidro sūdzības iesniedzējam iemesli, kādēļ sūdzībā norādītie faktiskie un tiesiskie apstākļi nav bijuši pietiekami valsts atbalsta pastāvēšanas pierādīšanai. Tomēr Komisijai nav jāformulē nostāja par tiem elementiem, kas ir acīmredzami neatbilstoši, maznozīmīgi vai kas ir nepārprotami otršķirīgi. Šādam lēmumam, kas ir pieņemts EK līguma 88. panta 3. punktā paredzētās atbalsta iepriekšējas izskatīšanas stadijas noslēgumā, kuras vienīgais mērķis ir ļaut Komisijai formulēt savu pirmo nostāju par attiecīgā atbalsta daļēju vai pilnīgu saderību, neuzsākot minētā panta 2. punktā paredzēto oficiālo izmeklēšanas procedūru, un kas ir pieņemts īsā termiņā, ir jāietver tikai iemesli, kuru dēļ Komisija uzskata, ka tai nav nopietnu grūtību novērtēt attiecīgā atbalsta saderību ar kopējo tirgu.

Tādējādi pienākuma norādīt pamatojumu dēļ Komisijai lēmumā nav jāizklāsta citi elementi kā vien fakti un juridiskie apsvērumi, kam ir būtiska nozīme lēmuma uzbūvē. Šāds pamatojums ir pietiekams, lai ļautu prasītājam uzzināt lēmuma pamatojumu un Vispārējai tiesai kontrolēt tā likumību, pamatojoties uz EKL 253. pantu.

(sal. ar 180.–182. un 185. punktu)

10.    Valsts atbalsta kontroles jomā lēmums, ar kuru tiek pabeigta procedūra saskaņā ar EKL 88. panta 2. punktu, individuāli skar uzņēmumus, kuri ir iesnieguši sūdzību, aizsākot šo procedūru, un kuri ir uzklausīti attiecībā uz to apsvērumiem, kas ir noteikuši procedūras norisi, ja vien to stāvokli tirgū būtiski ir ietekmējis atbalsts, par ko ir šis lēmums. Tomēr no tā neizriet, ka uzņēmums nevar citādi, atsaucoties uz īpašiem apstākļiem, kas to individualizē līdzīgi lēmuma adresātam, parādīt, ka tas ir skarts individuāli.

(sal. ar 194. punktu)