EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)
2015. gada 18. maijā (*)
Civildienests – EĀDD personāls – Pagaidu darbinieks – Civildienesta noteikumu 98. pants – Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta e) punkts – Darba līgums – Klasificēšana – Iebilde par paziņojuma par vakanci prettiesiskumu – AD 5 pakāpes amats, kas pieejams valstu diplomātisko dienestu darbiniekiem un no AD 5 līdz AD 14 pakāpes ierēdņiem – Saistības starp pakāpi un nodarbinātību princips – Aizmugurisks spriedums
Lieta F‑11/14
par prasību, kura celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam,
Bruno Dupré, Eiropas Ārējās darbības dienesta pagaidu darbinieks ar dzīvesvietu Eterbēkā [Etterbeek] (Beļģija), ko pārstāv S. Rodrigues un A. Tymen, advokāti,
prasītājs,
pret
Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), ko pārstāv S. Marquardt un M. Silva, pārstāvji,
atbildētājs.
CIVILDIENESTA TIESA
(otrā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs K. Brādlijs [K. Bradley], tiesneši H. Krepels [H. Kreppel] un M. I. Rofesa i Puhola [M. I. Rofes i Pujol] (referente),
sekretāre V. Hakenberga [W. Hakenberg],
ņemot vērā rakstveida procesu,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Ar prasības pieteikumu, kas saņemts Civildienesta tiesas kancelejā 2014. gada 7. februārī, B. Dupré lūdz atcelt viņa darba līgumu pagaidu darbinieka statusā Eiropas Ārējās darbības dienestā (EĀDD), kas parakstīts 2013. gada 1. aprīlī, ciktāl ar to viņš ir klasificēts AD 5 pakāpē, un atlīdzināt iespējamo nodarīto kaitējumu.
Atbilstošās tiesību normas
2 Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu redakcijā, kas noteikta ar Padomes 2004. gada 22. marta Regulu (EK, Euratom) Nr. 723/2004, ar ko groza Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kas grozīta pēdējo reizi ar Padomes 2010. gada 20. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1240/2010 (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”), 5. pants ir izteikts šādi:
“1. Amatus, uz kuriem attiecas Civildienesta noteikumi, klasificē atbilstoši to pienākumu būtībai un svarīgumam, kas ir tiem piekritīgi, administratoru funkciju grupā (turpmāk “AD”) [un] asistentu funkciju grupā (turpmāk “AST”) [..].
2. Funkciju grupu AD veido divpadsmit pakāpes, kurās veic vadības, konceptuālus un analītiskus, kā arī lingvistiskus un zinātniskus pienākumus. [..]
3. Lai ieceltu amatā, nepieciešams vismaz:
[..]
b) funkciju grupā AD 5. un 6. pakāpē:
i) izglītības līmenis, kas atbilst pabeigtām vismaz trīs gadu universitātes studijām, ko apliecina ar diplomu, vai
ii) [..];
c) funkciju grupā AD 7. līdz 16. pakāpē:
i) izglītības līmenis, kas atbilst pabeigtām universitātes studijām, ko apliecina ar diplomu, ja normāls universitātes izglītības periods ir četri gadi vai vairāk; vai
ii) izglītības līmenis, kas atbilst pabeigtām universitātes studijām, ko apliecina ar diplomu, un vismaz viena gada atbilstoša profesionāla pieredze, ja normāls universitātes izglītības periods ir vismaz trīs gadi; [..]
[..]”
3 Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 31. pantu:
“1. Atlasītos kandidātus ieceļ tās funkcijas grupas pakāpē, kas norādīta paziņojumā par konkursu, kuru tie ir izturējuši.
2. Neskarot [Civildienesta noteikumu] 29. panta 2. punktu, ierēdņus ieceļ amatā tikai [..] AST 1 līdz AST 4 vai AD 5 līdz AD 8 pakāpē. Konkursa paziņojuma pakāpi nosaka iestāde saskaņā ar šādiem kritērijiem:
a) augstāka standarta ierēdņu iecelšanas amatā mērķis, kā definēts [Civildienesta noteikumu] 27. pantā;
b) nepieciešamās profesionālās pieredzes mērķis [kvalitāte].
[..]”
4 Civildienesta noteikumu 32. pantā ir paredzēts:
“Ierēdni ieceļ amatā pirmajā viņa pakāpes līmenī.
Iecēlējinstitūcija, ņemot vērā attiecīgās personas profesionālo pieredzi, var noteikt papildu darba stāžu ne vairāk kā 24 mēnešus. Vispārīgus izpildes noteikumus [katra iestāde] pieņem šā panta īstenošanai.
[..]”
5 Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulas (ES, Euratom) Nr. 1080/2010, ar ko groza Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, 98. pantā ir noteikts:
“1. Šo Civildienesta noteikumu 29. panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkā iecēlējinstitūcija, aizpildot vakantu amatu EĀDD, izskata pieteikumus no [Eiropas Savienības] Padomes Ģenerālsekretariāta, [Eiropas] Komisijas un EĀDD ierēdņiem, no pagaidu darbiniekiem, kuriem piemēro [Eiropas Savienības] Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta e) punktu, un no dalībvalstu diplomātisko dienestu darbiniekiem, nepiešķirot prioritāti nevienai no šīm kategorijām. Līdz 2013. gada 30. jūnijam, atkāpjoties no [Civildienesta noteikumu] 29. panta, pieņemot darbā darbiniekus no ārpuses, EĀDD pieņem darbā vienīgi ierēdņus no [Eiropas Savienības] Padomes Ģenerālsekretariāta un no [Eiropas] Komisijas, kā arī darbiniekus no dalībvalstu diplomātiskajiem dienestiem.
[..]”
6 Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības redakcijā, kas izriet no Regulas Nr. 723/2004, ko grozīja pēdējo reizi ar Regulu Nr. 1240/2010 (turpmāk tekstā – “PDNK”), 2. panta e) punktā ir noteikta norma, kas ir ieviesta ar Regulu Nr. 1080/2010:
“Šajā nodarbināšanas kārtībā “pagaidu darbinieki” ir:
[..]
e) darbinieki, kurus ir norīkojuši dalībvalstu diplomātiskie dienesti un kuri pieņemti darbā, lai uz laiku aizpildītu pastāvīgu amatu EĀDD.”
7 PDNK 10. pantā ir paredzēts:
“1. [..] Civildienesta noteikumu [..] 5. panta 1., 2., 3. un 4. punktu un 7. pantu piemēro pēc analoģijas.
2. Pakāpi un līmeni, kādā pagaidu darbiniekus pieņem darbā, nosaka viņu darba līgumā.
[..]”
8 Saskaņā ar PDNK 15. panta 1. punkta pirmo daļu:
“Sākotnējās pagaidu darbinieku pakāpes piešķir saskaņā ar Civildienesta noteikumu 32. pantu.”
9 PDNK 50.b pants tika pievienots ar Regulu Nr. 1080/2010 un ir formulēts šādi:
“1. Tos darbiniekus no dalībvalstu diplomātiskajiem dienestiem, kuri tika atlasīti saskaņā ar Civildienesta noteikumu 98. panta 1. punktā noteikto procedūru un kurus ir norīkojuši viņu valstu diplomātiskie dienesti, pieņem darbā kā pagaidu darbiniekus saskaņā ar [PDNK] 2. panta e) punktu.
2. Viņus var pieņemt darbā uz maksimālo četru gadu laikposmu. Līgumus var atjaunot uz, ilgākais, četriem gadiem. Kopējais darba līguma termiņš nedrīkstētu pārsniegt astoņus gadus. Tomēr izņēmuma apstākļos un dienesta interesēs, beidzoties astotajam darba gadam, līgumu var pagarināt par, ilgākais, diviem gadiem. Katra dalībvalsts saviem ierēdņiem, kuri kļuvuši par EĀDD pagaidu darbiniekiem, saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktu piemērojamiem noteikumiem sniedz garantijas par tūlītēju atjaunošanu amatā pēc norīkojuma beigām.
[..]”
10 Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmuma 2010/427/ES, ar ko nosaka [EĀDD] organizatorisko struktūru un darbību (OV L 21, 30. lpp.), 6. pants “Personāls” ir formulēts šādi:
“[..]
7. Savienības ierēdņiem un pagaidu darbiniekiem no dalībvalstu diplomātiskajiem dienestiem ir vienādas tiesības un pienākumi, un pret viņiem tiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme, jo īpaši attiecībā uz tiesībām ar vienlīdzīgiem nosacījumiem ieņemt visus amatus [EĀDD]. Uzticot pienākumus visās EĀDD īstenoto darbību un politikas jomās, nedrīkst būt atšķirīga attieksme pret pagaidu darbiniekiem no valstu diplomātiskajiem dienestiem un Savienības ierēdņiem. [..]
[..]
11. Saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktu noteikumiem katra dalībvalsts garantē saviem ierēdņiem, kuri ir kļuvuši par EĀDD pagaidu darbiniekiem, ka, beidzoties darba termiņam EĀDD, viņi tiks nekavējoties atjaunoti amatā. Šāds darba termiņš saskaņā ar PDNK] 50.b panta noteikumiem nepārsniedz astoņus gadus, ja vien izņēmuma apstākļos un dienesta interesēs tas netiek pagarināts ilgākais par diviem gadiem.
[..]”
No prasības pieteikuma izrietošie fakti
11 Prasītājs vispirms strādāja Eiropas Komisijā un pēc tam EĀDD kā norīkots valsts eksperts no 2007. gada līdz 2013. gada 31. martam. Viņa amata aprakstā bija norādīts, ka darbiniekam ir uzticēti pienākumi saistībā ar drošības politiku ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolrisku samazināšanu (“Policy Officer – Security in the area of [Chemical, Biological, Radiological and Nuclear] Risk mitigation”).
12 Pirms viņa norīkojuma termiņa beigām norīkota valsts eksperta statusā EĀDD prasītājs iesniedza savu kandidatūru uz amatu, par kuru bija paziņojums par vakanci EEAS/2012/AD/36, lai Drošības politikas un sankciju nodaļā pieņemtu darbā darbinieku, kam tiks uzticēta drošības politika ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolrisku samazināšanā (“Policy Officer – Security in the area of [Chemical, Biological, Radiological and Nuclear] Risk mitigation”) (turpmāk tekstā – “paziņojums par vakanci”).
13 No paziņojuma par vakanci izriet, ka kandidātiem jābūt konkrētu Eiropas Savienības iestāžu ierēdņiem no AD 5 līdz AD 14 pakāpē vai arī pagaidu darbiniekiem, kas pieņemti darbā saskaņā ar PDNK 2. panta e) punktu, vai arī dalībvalstu diplomātisko dienestu darbiniekiem. Attiecībā uz kandidātiem, kas ir dalībvalstu diplomātisko dienestu darbinieki, paziņojumā par vakanci ir norādīts, ka papildus tam, ka tiem jābūt vienas dalībvalsts pilsoņiem, tiem ir jābūt atbilstošam izglītības līmenim, kas atbilst pabeigtām universitātes studijām, ko apliecina ar diplomu, ja normāls šīs izglītības periods ir vismaz trīs gadi. Tāpat tiem tiek prasīts, lai viņi būtu nostrādājuši vismaz 2 gadus valsts administrācijā.
14 Tāpat no paziņojuma par vakanci izriet, ka, ja izvēle krīt uz Savienības ierēdni, tas tiks iecelts amatā savā pakāpē. Ja izvēlētais kandidāts pieder dalībvalsts diplomātiskajam dienestam, viņam tiks piedāvāts līgums saskaņā ar PDNK 2. panta e) punktu, kura ilgums nevar pārsniegt 4 gadus, un viņš tiks iecelts darbā AD 5 pakāpē.
15 Tika izvēlēta prasītāja kandidatūra, un 2013. gada 1. aprīlī viņš parakstīja darba līgumu ar EĀDD. No darba līguma izriet, ka prasītājs tika pieņemts darbā no šīs dienas kā pagaidu darbinieks PDNK 2. panta e) punkta izpratnē AD 5 pakāpes 2. līmenī. Darba vieta tika noteikta Briselē (Beļģijā).
16 Uzskatot, ka AD 5 pakāpe neatbilst nedz paziņojumā par vakanci paredzētajiem pienākumiem, nedz viņa pildītajiem pienākumiem un ka viņš ir ticis diskriminēts salīdzinājumā ar Savienības ierēdņiem, prasītājs 2013. gada 27. jūnijā iesniedza “[lūgumu Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta kārtībā]”, lai tiktu labota acīmredzama kļūda vērtējumā attiecībā uz viņa klasificēšanu.
17 EĀDD institūcija, kas pilnvarota noslēgt darba līgumus, uzskatīja prasītāja lūgumu par “sūdzību Civildienesta 90. panta 2. [punkta] izpratnē” un to noraidīja ar 2013. gada 28. oktobra lēmumu.
Prasītāja prasījumi un tiesvedība
18 Prasītāja prasījumi Civildienesta tiesai ir šādi:
“
– [..] atcelt 2013. gada 1. aprīļa lēmumu[, kas ietverts viņa darba līgumā un paredz] viņa klasificēšana AD 5 pakāpē;
– ciktāl nepieciešams, [..] atcelt 2013. gada 28. oktobra lēmumu noraidīt sūdzību [..];
[..]
– [..] izdot rīkojumu pārkvalificēt [viņa] amatu [..] viņa pienākumu līmenim atbilstošā pakāpē;
– [..] izdot rīkojumu [EĀDD] ņemt vērā visas šīs pārkvalifikācijas sekas, tostarp finanšu, ar atpakaļejošu spēku no brīža, kad viņš stājies dienestā;
– [..] atlīdzināt ciesto morālo kaitējumu [..], kas ex æquo et bono ir novērtēts EUR 5000 apmērā;
[..]
– [..] piespriest [EĀDD] atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.”
19 Saskaņā ar prasības pieteikuma iesniegšanas dienā spēkā esošā Reglamenta 39. panta 1. punktu atbildētājam ir jāiesniedz savs atbildes raksts divu mēnešu laikā no dienas, kad prasības pieteikums tam ir paziņots.
20 Kā izriet no paziņojuma par prasības pieteikuma saņemšanu, tas tika saņemts pienācīgā kārtībā 2014. gada 14. februārī Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos adresē Briselē, kas bija Civildienesta tiesai EĀDD iepriekš paziņotā adrese procesuālo dokumentu nosūtīšanai.
21 Divu mēnešu termiņš atbildes raksta iesniegšanai beidzās 2014. gada 24. aprīlī, ieskaitot termiņu, kas noteikts, pamatojoties uz apsvērumiem par attālumu, un EĀDD neiesniedza savu atbildes rakstu.
22 Civildienesta tiesa ar 2014. gada 2. jūlija vēstuli informēja prasītāju par atbildes raksta neiesniegšanu noteiktajā termiņā un par rakstveida procesa pabeigšanu. Šajā brīdī kancelejas vadītāja atgādināja prasītājam par iespēju, kas viņam ir atbilstoši tajā brīdī spēkā esošā Reglamenta 116. panta 1. punktam, lūgt Civildienesta tiesu apmierināt viņa prasījumus. Savā vēstulē Civildienesta tiesas kancelejas vadītāja arī pievērsta prasītāja uzmanību šī paša panta 4. punkta formulējumam, atbilstoši kuram arī par aizmugurisku spriedumu var iesniegt protestu [apelāciju]. Savā šī paša 2014. gada 2. jūlija vēstulē Civildienesta tiesas kancelejas vadītāja paziņoja EĀDD par rakstveida procesa pabeigšanu.
23 Ar 2014. gada 10. jūlija vēstuli prasītājs lūdza Civildienesta tiesai apmierināt viņa prasījumus, kādi tie izriet no viņa prasības pieteikuma. Šis lūgums tika paziņots EĀDD.
24 2014. gada 11. jūlijā EĀDD vērsās Civildienesta tiesā, lai atbilstoši tajā brīdī spēkā esošā Reglamenta 116. panta 1. punkta otrajai daļai lūgtu sākt procesa mutvārdu daļu tiesvedībā par prasītāja 2014. gada 10. jūlija pieteikumu un tam izsniegt prasītāja prasības pieteikuma kopiju. Civildienesta tiesa nosūtīja prasības pieteikuma kopiju EĀDD un ar 2014. gada 24. novembra lēmumu nolēma neapmierināt lūgumu sākt procesa mutvārdu daļu tiesvedībā par šo pieteikumu.
Juridiskais pamatojums
25 Saskaņā ar Reglamenta 121. panta 2. punkta normām, kurās tiek pārņemts Reglamenta 116. panta 2. punkts, kas bija spēkā līdz 2014. gada 30. septembrim, pirms aizmuguriska sprieduma taisīšanas Civildienesta tiesa pārbauda, vai prasības pieteikums ir pieņemams, vai ir ievērotas attiecīgās formalitātes un vai prasītāja prasījumi šķiet pamatoti. Tā var veikt procesa organizatoriskos pasākumus vai izdot rīkojumu par pierādījumu savākšanas pasākumu veikšanu.
26 Šajā lietā no lietas materiāliem izriet, ka Civildienesta tiesā prasība tika celta Civildienesta noteikumos noteiktajā 3 mēnešu termiņā, tam pieskaitot vienotu 10 dienu termiņu saistībā ar apsvērumiem par attālumu, skaitot no dienas, kad prasītājam tika paziņots par sūdzības noraidīšanu, ka prasītājs apstrīd tiesību aktu, ar kuru viņš darbā pieņemšanas brīdī ir klasificēts kā pagaidu darbinieks, kuru viņš uzskata par sev nelabvēlīgu aktu, un ka viņam ir interese celt prasību, ciktāl viņš apstrīd individuāli piemērojamu administratīvu lēmumu ar saistošām tiesiskām sekām, kas tieši un tūlītēji ietekmē viņa intereses.
27 Tāpat no lietas materiāliem izriet, ka prasības pieteikums tika paziņots EĀDD tā Briseles adresē, kuru tas bija norādījis Civildienesta tiesā procesuālo aktu paziņošanai, un ka EĀDD neiesniedza atbildes rakstu noteiktajā termiņā.
28 No tā izriet, ka šajā lietā prasības pieteikuma pieņemamība nav apšaubāma un ka visas formalitātes ir pareizi izpildītas.
29 Pašreiz Civildienesta tiesai ir jāpārbauda, vai, ņemot vērā prasības pieteikumu un tā pielikumus, prasītāja prasījumi ir pamatoti. Šajā ziņā Civildienesta tiesa nav uzskatījusi par nepieciešamu veikt procesa organizatoriskos pasākumus, nedz arī izdot rīkojumu par pierādījumu savākšanas pasākumu veikšanu.
Par prasījumiem atcelt lēmumu, ar kuru tiek noraidīta sūdzība
30 Prasītājs lūdz, ciktāl nepieciešams, atcelt 2013. gada 28. oktobra lēmumu, ar kuru tiek noraidīta sūdzība.
31 No pastāvīgās judikatūras izriet, ka administratīva sūdzība un tās tieša vai netieša noraidīšana ir sarežģītas procedūras neatņemama sastāvdaļa un tas ir tikai viens no priekšnosacījumiem prasības celšanai tiesā. Šādos apstākļos ar prasību, pat ja tā formāli ir vērsta pret sūdzības noraidījumu, tiesā faktiski izskatīšanai tiek iesniegts nelabvēlīgais akts, par kuru bija iesniegta sūdzība, izņemot gadījumu, kad sūdzības noraidījuma apjoms atšķiras no akta, par kuru šī sūdzība tikusi iesniegta, apjoma. Vairākkārt ir ticis nospriests, ka lēmums par sūdzības tiešu noraidīšanu, ņemot vērā tā saturu, var nebūt prasītāja apstrīdētā akta apstiprinājums. Tā tas ir gadījumā, kad lēmumā par sūdzības noraidīšanu ir pārskatīta prasītāja situācija, ņemot vērā jaunus tiesiskos un faktiskos apstākļus, vai kad ar to tiek grozīts vai papildināts sākotnējais lēmums. Šādos gadījumos sūdzības noraidījums ir akts, kas ir pakļauts pārbaudei tiesā, kura to ņem vērā, izvērtējot apstrīdētā akta tiesiskumu, proti, to uzskatot par nelabvēlīgu aktu, kurš aizvieto pēdējo minēto aktu (spriedums Adjemian u.c./Komisija, T‑325/09 P, EU:T:2011:506, 32. punkts).
32 Tā kā ieinteresētajai personai atbilstoši Civildienesta noteikumu sistēmai ir jāiesniedz sūdzība par lēmumu, ko tā apstrīd, un par lēmumu noraidīt šo sūdzību ir jāceļ prasība, Savienības tiesa prasību atzīst par pieņemamu, vienalga, vai tā ir vērsta tikai pret sūdzībā apstrīdēto lēmumu, pret lēmumu noraidīt sūdzību vai pret abiem šiem lēmumiem kopā, ja vien sūdzība un prasība ir iesniegtas Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā paredzētajos termiņos. Taču saskaņā ar procesuālās ekonomijas principu tiesa var nolemt, ka tai nav konkrēti jālemj par prasījumiem, kas ir vērsti pret lēmumu par sūdzības noraidīšanu, ja tā konstatē, ka tiem nav autonoma satura un tie patiesībā atbilst prasījumiem, kas ir vērsti pret lēmumu, par kuru ir tikusi iesniegta sūdzība (šajā ziņā skat. spriedumu Vainker/Parlaments, 293/87, EU:C:1989:8, 7. un 8. punkts). Tostarp tā tas var būt arī tad, ja Savienības tiesa konstatē, ka lēmums par sūdzības noraidīšanu, konkrētajā gadījumā – tā kā tas ir netiešs, ir tikai sūdzībā apstrīdētā lēmuma apstiprinājums un tādēļ lēmuma par sūdzības noraidīšanu atcelšana neietekmē ieinteresētās personas tiesisko stāvokli citādi kā sūdzībā apstrīdētā lēmuma atcelšana (spriedums Adjemian u.c./Komisija, EU:T:2011:506, 33. punkts).
33 Šajā lietā nav strīda par to, ka lēmumā par sūdzības noraidīšanu nav pārskatīta prasītāja situācija, ņemot vērā jaunus tiesību vai faktiskos elementus, bet ar to ir apstiprināts lēmums par klasificēšanu AD 5 pakāpes 2. līmenī, kurš apstiprināts prasītāja darba līgumā, un tajā ir tikai izskatīti prasītāja norādītie pamati un argumenti un sniegti konkrēti precizējumi par šī klasificēšanas lēmuma pamatojumu. Šādā gadījumā tas ir sākotnējā nelabvēlīgā tiesību akta tiesiskums, kurš ir jāpārbauda, ņemot vērā lēmumā par sūdzības noraidīšanu norādīto pamatojumu, bet šim pamatojumam ir jāsakrīt ar šo tiesību aktu (šajā ziņā skat. spriedumu Komisija/Birkhoff, T‑377/08 P, EU:T:2009:485, 58. un 59. punkts un tajos minētā judikatūra).
34 Līdz ar to prasījumiem par atcelšanu, kas vērsti pret lēmumu par sūdzības noraidīšanu, nav autonoma satura un prasība ir jāuzskata par tādu, kas vērsta pret lēmumu, kurš ir ietverts prasītāja 2013. gada 1. aprīļa darba līgumā un ar kuru viņš ir klasificēts AD 5 pakāpē (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums par klasificēšanu”), un kura pamatojums ir precizēts 2013. gada 28. oktobra lēmumā par sūdzības noraidīšanu (šajā ziņā skat. spriedumus Eveillard/Komisija, T‑258/01, EU:T:2004:177, 31. un 32. punkts, un Buxton/Parlaments, F‑50/11, EU:F:2012:51, 21. punkts).
35 Tātad nav atsevišķi jāspriež par prasījumiem atcelt lēmumu par sūdzības noraidīšanu.
Par prasījumiem saistībā ar prasītāja amata pārkvalifikāciju un to, lai EĀDD ar atpakaļejošu spēku ņemtu vērā visas pārkvalifikācijas sekas
36 Attiecībā uz lūgumiem, lai Civildienesta tiesa, pirmkārt, izdod rīkojumu pārkvalificēt prasītāja amatu pakāpē, kas atbilstu viņa pienākumu līmenim, un, otrkārt, lai izdod rīkojumu EĀDD ar atpakaļejošu spēku no prasītāja amatā stāšanās dienas ņemt vērā visas šīs pārkvalifikācijas sekas, it īpaši finansiālās sekas, jāatgādina, ka attiecībā uz prasību, kas celta atbilstoši Civildienesta noteikumu 91. pantam, tiesa, nepārkāpjot administratīvās iestādes prerogatīvas, nevar izdarīt principiāla rakstura paziņojumus vai konstatējumus, nedz arī izdot rīkojumus iestādei (skat. rīkojumu Caminiti/Komisija, F‑71/09, EU:F:2011:53, 23. punkts un tajā minētā judikatūra). Turklāt var būt, ka iestādei pašai būs jāveic pasākumi, kādus lūdz noteikt prasītājs, izpildot spriedumu, ar ko tiek apmierināti prasītāja prasījumi par atcelšanu.
37 No tā izriet, ka prasījumi par to, lai Civildienesta tiesa izdod rīkojumu pārkvalificēt prasītāja amatu pakāpē, kas atbilstu viņa pienākumu līmenim, un izdod rīkojumu EĀDD ar atpakaļejošu spēku no prasītāja amata stāšanās dienas ņemt vērā visas šīs pārkvalifikācijas sekas, it īpaši finansiālās sekas, nav pieņemami.
Par prasījumiem atcelt apstrīdēto klasificēšanas lēmumu
38 Prasības atcelt apstrīdēto klasificēšanas lēmumu pamatojumam prasītājs norāda vienīgo pamatu, kas balstīts uz paziņojuma par vakanci, uz kura pamata viņš tika pieņemts darbā, prettiesiskumu, un tas ir iedalīts trīs daļās. Pirmā daļa balstās uz principa par atbilstību starp pakāpi un amatu pārkāpumu, kā arī uz Civildienesta noteikumu 5. panta un I pielikuma A punkta pārkāpumu. Otrā daļa ir par acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Trešā daļa ir par vienlīdzīgas attieksmes principa un jebkādas diskriminācijas aizlieguma principa pārkāpumu, kā arī par Lēmuma 2010/427 6. panta 7. punkta pārkāpumu.
39 Civildienesta tiesa konstatē, ka šajā prasības pieteikumā prasītājs paskaidro savu argumentāciju tikai attiecībā uz vienīgā pamata pirmo un trešo daļu. Prasības pieteikuma vienīgā pamata otrā daļa nekādā veidā nav detalizēta argumentācijā, pretēji normai, kas bija paredzēta prasības pieteikuma iesniegšanas brīdī spēkā esošā Reglamenta 35. panta 1. punkta e) apakšpunktā un kas ir vēlāk pārņemta Reglamenta 50. panta 1. punkta e) apakšpunktā. Tātad prasības pieteikuma vienīgā pamata otrā daļa ir jāatzīst par nepieņemamu.
Par pamata pirmo daļu, kas balstīta uz principa par saistību starp pakāpi un amatu pārkāpumu, kā arī uz Civildienesta noteikumu 5. panta un I pielikuma A punkta pārkāpumu
40 Prasītājs apgalvo, ka paziņojums par vakanci esot bijis prettiesisks, jo tajā bija paredzēta pieņemšana darbā AD 5 pakāpē tikai tiem kandidātiem, kuri bija valsts diplomātisko dienestu personāla locekļi. Taču pakāpe, kurā viņš tika klasificēts kā pagaidu darbinieks, neatbilda uzdevumiem, kurus prasītājam bija jāveic, un neatspoguļoja nedz svarīgumu, nedz atbildību, kas ar to saistīti. Faktiski viņam uzticētajai “sensitīvo” lietu materiālu pārvaldīšanai noteikti vajadzēja ievērojamu darba pieredzi ekspertīzes jomā, kura viņam ir, un jebkurā gadījumā to nevarēja nodrošināt ierēdnis savas karjeras sākumposmā, ja tam ir tikai divu gadu darba pieredze, kas bija prasīta paziņojumā par vakanci. Viņš piebilst, ka no saviem 25 profesionālās pieredzes gadiem 15 gadus viņš strādāja ekspertīzes jomā, uz kuru attiecas paziņojums par vakanci, un ka viņa ieņemamais amats norīkota valsts eksperta statusā tika uzskatīts par “sensitīvu” no pieprasītās kompetences viedokļa. Taču viņa pienākumi būtu palikuši pilnībā tādi paši arī pēc viņa iecelšanas pagaidu darbinieka amatā AD 5 pakāpē.
41 Prasītājs arī norāda, ka amata apraksti diviem citiem viņa grupas biedriem, kuru tas ir pievienojis prasības pieteikuma pielikumā, ir tādi paši kā viņa amatam, lai gan, pirmkārt, no diviem ierēdņiem, kas ieņem šos amatus, viens ir klasificēts AD 12 pakāpē un otrs AD 13 pakāpē, un, otrkārt, ka viņš tika iecelts AD 5 pakāpē, aizvietojot AD 13 pakāpes ierēdni to pašu pienākumu izpildei. Šie apstākļi parādot neatbilstību starp pakāpi, kurā viņš ticis klasificēts, un viņa pienākumiem.
42 Prasītājs piebilst, ka Civildienesta noteikumu I pielikuma A punktā ir paredzēts, ka AD 5 pakāpe atbilst vietnieku amatiem, bet viņš nestrādā par kādas personas vietnieku un viņš ir pierādījis savu neatkarību uzdoto pienākumu veikšanā. Prasītājs turklāt norāda, ka norīkotā valsts eksperta, kuru viņš aizvietoja no 2013. gada oktobra, amata aprakstā, kuru viņš pievienojis prasības pieteikuma pielikumā, ir prasīta vismaz 8 gadu pieredze viņa specializācijas jomā un ka praksē grupā, kurai viņš pieder, neviens no viņa kolēģiem nav ticis pieņemts darbā AD 5 pakāpē.
43 Visbeidzot prasītājs apgalvo, ka apstrīdētais klasificēšanas lēmums izrietēja no ierobežotā budžeta apsvērumiem, lai gan, piemērojot Lēmuma 2010/427 6. panta 8. punktu, personāla atlase ir jāveic uz objektīva pamata un tai jānodrošina konkurss starp darbiniekiem ar vislabāko kompetenci, efektivitāti un integritāti. Prasītājs uzskata, ka arguments par budžeta ierobežojumu no EĀDD puses nav pamatots, ņemot vērā, ka, ja personāla atlasē pēc paziņojuma par vakanci tiktu izvēlēts otro vietu ieguvušais kandidāts, kas ir ierēdnis, viņa ikmēneša atalgojums atbilstu tam, ko saņem AD 13 pakāpē klasificēts ierēdnis.
44 Civildienesta tiesa konstatē, pirmkārt, ka prasītāja apgalvojums par to, ka paziņojumā par vakanci bija paredzēta iecelšana amatā AD 5 pakāpē tikai tiem kandidātiem, kas ir no dalībvalstu diplomātiskajiem dienestiem, balstās uz nepareizi saprastu paziņojuma par vakanci tekstu.
45 Faktiski no paziņojuma par vakanci pirmās nosacījumu grupas saistībā ar piekļuves nosacījumiem 1. punkta izriet, ka atbilstoši Civildienesta noteikumu 98. pantam kandidātiem ir jābūt vai nu Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretariāta, Komisijas vai EĀDD ierēdņiem, vai pagaidu darbiniekiem, kuriem ir piemērojams PDNK 2. panta e) punkts, proti, dalībvalstu diplomātisko dienestu norīkotajiem darbiniekiem, kas ir pieņemti darbā, lai uz laiku ieņemtu pastāvīgu EĀDD amatu, vai arī dalībvalstu diplomātisko dienestu personālam.
46 Tādējādi, lai gan bija trīs iespējamo kandidātu kategorijas, proti, tie, kuri ir Savienības ierēdņi, tie, kuri jau ir pieņemti darbā EĀDD kā pagaidu darbinieki PDNK 2. panta e) punkta izpratnē, un tie, kuri – kā prasītājs – neietilpst ne vienā, ne otrā no šīm divām kategorijām, paziņojumā par vakanci bija paredzēts, ka izvēlētā kandidāta klasificēšana pakāpē tiks veikta – attiecībā uz Savienības ierēdņiem – pakāpē, kurā tie jau strādā, un attiecībā uz citiem kandidātiem, proti, uz dalībvalstu diplomātisko dienestu darbiniekiem, – AD 5 pakāpē.
47 Lai gan patiešām paziņojumā par vakanci no AD 5 līdz AD 14 pakāpes ierēdņiem būtu ļauts iesniegt savu kandidatūru šim amatam, tomēr tad, ja izvēlētais kandidāts ir bijis AD 5 pakāpē, viņš tiktu klasificēts šajā pašā pakāpē. Tātad nevar piekrist prasītāja argumentam par to, ka paziņojums par vakanci esot prettiesisks tādēļ, ka tajā tikai attiecībā uz dalībvalstu diplomātisko dienestu darbiniekiem, kas tiks pieņemti šajā amatā, ir paredzēts, ka tie tiks iecelti AD 5 pakāpē.
48 Turklāt jānorāda, ka nosacījumi, kas ir noteikti dalībvalstu diplomātisko dienestu darbiniekiem piekļuves nosacījumu 2. grupas 2. punktā, proti, ka tiem jābūt izglītības līmenim, kas atbilst pabeigtām universitātes studijām, ko apliecina ar diplomu, ja normāls universitātes izglītības periods ir trīs gadi vai vairāk, sakrīt ar nosacījumu, kas ir pieprasīts Civildienesta noteikumu 5. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) punktā attiecībā uz iecelšanu administratoru (AD) funkciju grupas 5. un 6. pakāpē, un skaidri atšķiras no tā nosacījuma, kurš ir pieprasīts Civildienesta noteikumu 5. panta 3. punkta c) apakšpunktā iecelšanai šīs pašas funkciju grupas 7.–16. pakāpē.
49 No tā izriet, ka, ņemot vērā paziņojumā par vakanci pieprasīto augstākās izglītības līmeni kandidātiem, kas ir dalībvalstu diplomātisko dienestu darbinieki, proti, to līmeni, kas paredzēts Civildienesta noteikumu 5. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) punktā attiecībā uz iecelšanu AD funkciju grupas 5. un 6. pakāpē, kā arī minimālo prasīto darba pieredzes gadu skaitu, kas ir tikai 2 gadi, kandidāti, kas ir dalībvalstu diplomātisko dienestu darbinieki, tostarp arī prasītājs, nevarēja kļūdīties attiecībā uz vakantajam amatam atbilstošo pakāpi. Faktiski, ja EĀDD būtu gribējis aizpildīt šo amatu AD 7 vai augstākā pakāpē, tad paziņojumā par vakanci bija jābūt pieprasītam izglītības līmenim, kas paredzēts Civildienesta noteikumu 5. panta 3. punkta c) apakšpunktā, un jebkurā gadījumā pietiekami daudziem profesionālās pieredzes gadiem.
50 Otrkārt, Civildienesta tiesa nevar pieņemt prasītāja argumentu saistībā ar neatbilstību starp viņam uzticētajiem pienākumiem, par kuriem viņš apgalvo, ka tos var izpildīt tikai, pateicoties viņa ilgajai pieredzei paziņojumā par vakanci minētajā ekspertīzes jomā, un AD 5 pakāpi, kurā viņš ir iecelts.
51 Faktiski no galveno pienākumu, kurus būs jāveic izvēlētajam kandidātam, apraksta izriet, ka tie pilnībā atbilst tiem, kas ir uzticēti ierēdnim tā karjeras sākumā. Tā šie pienākumi ir aprakstīti vairākās vietās šādi: “veikt” dokumentu sagatavošanu, cieši sadarbojoties tostarp ar citām iestādēm, dalībvalstīm vai starptautiskām organizācijām; “veikt” pamata tiesiskā regulējuma izstrādi; “censties nodrošināt” koordināciju; “piedalīties un/vai pārstāvēt [Drošības politikas un sankciju] nodaļu”, tostarp sanāksmēs ar Savienības iestādēm, dalībvalstīm vai trešajām valstīm, kas ir pienākumi, kuru izpildei nav nepieciešama ilgstoša iepriekšēja darba pieredze.
52 Jāpiebilst, ka prasītāja argumentā par to, ka AD 5 pakāpē klasificēta ierēdņa pienākumi, kas ir pārņemti Civildienesta noteikumu I pielikuma A punktā, tostarp atbilst tiem, kurus veic jurista vietnieks, ekonomista vietnieks, zinātnieka vietnieks, un tas savukārt neatbilst viņam uzticētajiem pienākumiem, kurus viņš veic viens pats, neesot cita ierēdņa vai darbinieka vietnieks, acīmredzami nav ņemts vērā pienākumu apraksts, kas ir iekļauts paziņojumā par vakanci, kurā kā galvenais pienākums ir norādīts “sagatavot prezentācijas, paziņojumus un citus dokumentus [..] vadošiem ierēdņiem vai politikas līmenī”.
53 Treškārt, nevar arī pieņemt argumentus, kurus prasītājs norādījis, lai pamatotu savu apgalvojumu par to, ka viņš bija jāklasificē augstākā pakāpē, proti, pirmkārt, ka viņa kā valsts norīkota eksperta ieņemamais amats tika uzskatīts par “sensitīvu” viņa amata aprakstā īpašo pieprasīto kompetenču dēļ un viņa pienākumi esot palikuši tieši tādi paši, kad viņš tika iecelts pagaidu darbinieka amatā AD 5 pakāpē, otrkārt, ka 2012. gada decembrī šis amata apraksts sakrita ar divu citu šīs pašas komandas darbinieku amata aprakstiem, kuri bija ierēdņi, viens – AD 12 pakāpē, un otrs – AD 13 pakāpē, un, treškārt, ka viņš esot ticis pieņemts darbā kā pagaidu darbinieks un klasificēts AD 5 pakāpē, lai gan viņa priekštecis bija AD 13 pakāpes ierēdnis.
54 Šajā ziņā jāatgādina, ka norma par saistību starp pakāpi un nodarbinātību nozīmē, ka jāsalīdzina ierēdņa vai darbinieka veicamie pienākumi ar viņa pakāpi hierarhijā, ņemot vērā to raksturu, svarīgumu un apmēru (spriedums Michail/Komisija, F‑100/09, EU:F:2011:132, 65. punkts). Šajā lietā no šī sprieduma 48., 51. un 52. punkta izriet, ka gan paziņojumā par vakanci aprakstītie uzdevumi, gan nosacījumi par izglītības līmeni, kas tiek prasīts no kandidātiem līdzīgā vakantā amatā, ir pielīdzināmi pirmām kārtām tipiskiem uzdevumiem, ko uztic ierēdņiem un darbiniekiem AD 5 pakāpē, un otram kārtām minimālajam prasītajam izglītības līmenim, lai kļūtu par ierēdni vai darbinieku šādā pakāpē.
55 Kas attiecas uz pirmo prasītāja argumentu, Civildienesta tiesa konstatē, ka tas izriet no vienkārša salīdzinājuma starp tiem pienākumiem, kas jāpilda AD 5 pakāpes pagaidu darbiniekam, kurš tiek pieņemts darbā, un kas izriet no paziņojuma par vakanci, un tiem pienākumiem, kas norādīti prasītāja ieņemamā amata aprakstā, kad viņš bija valsts norīkots eksperts, un ka šis arguments nav pamatots ar faktiem. Faktiski pirmā funkciju grupa, kas ir norādīta prasītāja ieņemamā valsts norīkota eksperta amata aprakstā, neparādās paziņojumā par vakanci sniegtajā pienākumu aprakstā. Tas pats attiecas uz ceturto un piekto pienākumu 3. funkciju grupā, kas ir iepriekš minētajā aprakstā, kā arī uz pirmo, trešo un ceturto uzdevumu 4. funkciju grupā, kas ir norādīti iepriekš minētajā amata aprakstā.
56 Kas attiecas uz otro prasītāja argumentu, kurš ir balstīts uz citu viņa komandas biedru, kas abi ir ierēdņi, klasificēti attiecīgi AD 12 un AD 13 pakāpē, amata aprakstiem, ir jānorāda, ka pienākumi, kas tajos ir norādīti, tiešām sakrīt ar valsts norīkota eksperta amata, kuru prasītājs ieņēma iepriekš, uzdevumu uzskaitījumu, bet būtiski atšķiras no paziņojumā par vakanci uzskaitītajiem.
57 Attiecībā uz trešo prasītāja argumentu, pat pieņemot, ka viņš ir pieņemts darbā amatā, kuru iepriekš ieņēma AD 13 pakāpes ierēdnis, šis apstāklis nevar ietekmēt apstrīdētā klasificēšanas lēmuma tiesiskumu, kurā prasītājs tika klasificēts zemākā AD funkciju grupas pakāpē atbilstoši paziņojumam par vakanci, uz kuru viņš bija pieteicies (šajā ziņā skat. spriedumu BV/Komisija, F‑133/11, EU:F:2013:199, 64.–67. punkts).
58 Jebkurā gadījumā, prasītāja veiktos pienākumus valsts norīkota eksperta EĀDD amatā, pirms viņš tika pieņemts darbā kā EĀDD pagaidu darbinieks, nevar ņemt vērā, lai salīdzinātu tos ar veiktajiem uzdevumiem amatā, kuru viņš pildīja atbilstoši apstrīdētajam darba līgumam, jo kā valsts norīkots eksperts prasītājs nevar atsaukties uz klasifikāciju pakāpē, piemērojot Civildienesta noteikumus.
59 Ceturtkārt un pēdējokārt, nevar piekrist arī prasītāja argumentiem par apstrīdētā klasificēšanas lēmuma prettiesiskumu, kuri ir balstīti, pirmkārt, uz to, ka ar šo paziņojumu par vakanci tika atļauts pieteikt kandidatūras ierēdņiem, kas ir klasificēti pakāpēs no AD 5 līdz AD 14, un, otrkārt, uz to, ka šie ierēdņi, kuri strādā vai strādāja tajā pašā dienestā kā prasītājs un, iespējams, tajā veica tādus pašus pienākumus, tika klasificēti augstākā pakāpē nekā viņš.
60 Faktiski kopš Civildienesta noteikumu grozīšanas 2004. gada 1. maijā, izņemot AD 15 un AD 16 pakāpes, kas ir rezervētas direktoru un/vai ģenerāldirektoru amatiem, Civildienesta noteikumos nav noteikta saistība starp veicamajiem pienākumiem un noteikto pakāpi, bet tiek atļauts nesasaistīt pakāpi un pienākumus (spriedums Bouillez u.c./Padome, F‑53/08, EU:F:2010:37, 54. punkts), kā rezultātā ierēdņi, kuri ir AD funkciju grupā, seko lineārai karjerai, kas ļauj progresēt no AD 5 pakāpes uz AD 14 pakāpi ar paaugstināšanu amatā.
61 Tā kā šajā lietā pienākumu apraksts, kas ir pārņemts paziņojumā par vakanci, atbilst konceptuāliem un analītiskiem pienākumiem, kas ir pienākumi, kurus atbilstoši Civildienesta noteikumu 5. panta 2. punktam pilda AD funkciju grupas personāls, sākot no AD 5 pakāpes, paziņojumā par vakanci pareizi bija paredzēts, ka uz šo amatu var pieteikties ierēdņi, sākot no AD 5 pakāpes un līdz AD 14 pakāpei, un ka izvēlētais kandidāts amatā tiks iecelts savā pakāpē.
62 Tika nospriests, ka vienādus vai līdzīgus pienākumus var pildīt personas dažādās pakāpēs, kas izriet arī no Civildienesta noteikumu I pielikuma A punkta, kurā ir paredzēts attiecībā uz lielāko daļu no pienākumiem, kas tajā ir uzskatīti, ka tos var pildīt ierēdņi dažādās pakāpēs. Tādējādi norma par saistību starp ierēdņa pakāpi un amatu ir pārkāpta tikai tad, ja izpildāmie pienākumi kopumā ir skaidri zemāki par tiem, kas atbilst attiecīgā ierēdņa pakāpei un amatam (spriedums Z/Tiesa, F‑88/09 un F‑48/10, EU:F:2012:171, 138. punkts, spriedums pārsūdzēts Eiropas Savienības Vispārējā tiesā, lietā T‑88/13 P). Šī judikatūra, kas ir izveidojusies attiecībā uz ierēdņiem, ir piemērojama arī attiecībā uz pagaidu darbiniekiem.
63 Kas attiecas uz prasītāja argumentu, ka viņa klasificēšana AD 5 pakāpē esot ierobežotā budžeta iznākums, pietiek konstatēt to vien, ka no lietas materiāliem neizriet, ka EĀDD būtu pamatojusies uz šādiem apsvērumiem, kad tā nolēma, ka vakantais amats, par ko ir paziņojums par vakanci, būs AD 5 pakāpē.
64 No tā izriet, ka prasītājs nav pierādījis, ka AD 5 pakāpe nav atbilstoša paziņojumā par vakanci aprakstītajiem pienākumiem, proti, ka viņa ieņemamais amats neatbilst pakāpei, kurā viņš ir klasificēts, jo šajā ziņā viņš tikai norādījis konkrētus apgalvojumus par pienākumiem, ko viņš veic, un par pakāpi, kas ir noteikta konkrētiem viņa kolēģiem ierēdņiem.
65 Līdz ar to pamata pirmā daļa, kas pamatota ar principa par saistību starp pakāpi un nodarbinātību pārkāpumu, kā arī ar Civildienesta noteikumu 5. panta un I pielikuma A punkta pārkāpumu, ir jānoraida.
Par pamata trešo daļu, kas pamatota ar vienlīdzīgas attieksmes principa un jebkādas diskriminācijas aizlieguma principa pārkāpumu, kā arī ar Direktīvas 2010/427 6. panta 7. punkta pārkāpumu
66 Prasītājs atsaucas uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. panta 1. punktu, Civildienesta noteikumu 1.d pantu un Lēmuma 2010/427 6. panta 7. punktu, lai pieprasītu vienlīdzīgu attieksmi pret pagaidu darbiniekiem un ierēdņiem. Šajā lietā no paziņojuma par vakanci izriet, ka amatā, kurā ir iecelts prasītājs, dalībvalstu diplomātisko dienestu darbiniekus var iecelt tikai AD 5 pakāpē, lai gan, ja runa ir par ierēdņiem, tos var iecelt no AD 5 līdz AD 14 pakāpē.
67 Prasītājs uzskata, ka šāda atšķirīga klasificēšana vienu un to pašu pienākumu izpildei neatbilst obligātajai piekļuvei amatiem vienlīdzīgos apstākļos, kas noteikta Lēmuma 2010/427 6. panta 7. punktā. Prasītājs šajā ziņā norāda, ka tas, ka ierēdņiem, tos pieņemot darbā, tiek piedāvātas vairākas pakāpes, ļauj tiem saglabāt savu darba stāžu un to norādīt, bet dalībvalstu diplomātisko dienestu darbinieki nevar atsaukties uz savu pieredzi, kas rada nevienlīdzīgu attieksmi darba pieņemšanas un nodarbinātības nosacījumu jomā, atkarībā no tā, kur persona strādāja iepriekš, pat ja uz vieniem un otriem attiecas kopīga atlases procedūra.
68 Šie prasītāja argumenti nevar tikt pieņemti.
69 Kā izriet no pastāvīgās judikatūras, nediskriminācijas princips ir piemērojams tikai personām, kas atrodas identiskās vai salīdzināmās situācijās, un turklāt tas pieprasa, lai atšķirīga attieksme pret dažādām ierēdņu vai pagaidu darbinieku funkciju grupām būtu pamatota ar objektīvu kritēriju un saprātīga un lai šī atšķirība būtu samērīga ar mērķi, ko paredzēts panākt ar šo atšķirīgo attieksmi (spriedums Afari/ECB, T‑11/03, EU:T:2004:77, 65. punkts un tajā minētā judikatūra). Vienlīdzīgas attieksmes princips ir pārkāpts tad, ja pret divām personu kategorijām, kuru faktiskā un juridiskā situācija nav būtiski atšķirīga, ir atšķirīga attieksme un ja atšķirīgas situācijas tiek aplūkotas vienādi (spriedums Schönberger/Parlaments, F‑7/08, EU:F:2009:10, 45. punkts un tajā minētā judikatūra).
70 Šajā lietā patiešām saskaņā ar Lēmuma 2010/427 6. panta 7. punktu Savienības ierēdņiem un darbiniekiem no dalībvalstu diplomātiskajiem dienestiem ir vienādas tiesības un pienākumi un viņiem tiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme, jo īpaši attiecībā uz tiesībām ar vienlīdzīgiem nosacījumiem ieņemt visus amatus [EĀDD].
71 Gan no paziņojuma par vakanci teksta, gan no pieņemamības nosacījumu saraksta izriet, ka atlases kritēriji bija tādi paši Savienības ierēdņiem un dalībvalstu diplomātiskajiem dienestu darbiniekiem, vienīgā atšķirība bija, ka no pēdējiem minētiem tika prasīts, lai būtu izpildīts nosacījums par pilsonību un izglītības līmeni, kuram jābūt AD funkciju grupas ierēdņiem darbā pieņemšanas brīdī. Tādējādi jāapstiprina, ka paziņojumā par vakanci nav noteikta atšķirīga piekļuve amatam atkarībā no tā, kur kandidāts ir nodarbināts.
72 Kas attiecas uz klasificēšanas pakāpi, Civildienesta tiesa jau šī sprieduma 47. punktā ir konstatējusi, ka, ja izvēlētais kandidāts ir bijis AD 5 pakāpes ierēdnis, viņš tiks pārcelts darbā un saglabās to pašu pakāpi, kas tika piešķirta prasītājam brīdī, kad viņu klasificēja kā pagaidu darbinieku. Tādējādi paziņojumā par vakanci nav noteikta atšķirīga attieksme klasificēšanai AD funkciju grupas sākotnējā pakāpē atkarībā no tā, vai izvēlētais kandidāts ir Savienības ierēdnis vai dalībvalstu diplomātisko dienestu darbinieks.
73 Tomēr prasītājs sevi uzskata par diskriminācijā cietušo tādēļ, ka apstiprināts ierēdnis, kas ir par AD 5 augstākā pakāpē, saglabās savu pakāpi gadījumā, ja tas tiks iecelts paziņojumā par vakanci minētajā amatā, jo ar to, ka pagaidu darbinieku vienīgā iespējamā klasificēšana ir AD 5 pakāpē, viņam neesot ļauts norādīt savu darba stāžu.
74 Šim argumentam nevar piekrist, jo Savienības ierēdņi un dalībvalstu diplomātisko dienestu darbinieki, kuri ir norīkoti darbā EĀDD, no viedokļa par to, kādā virzienā var attīstīties viņu karjera – proti, kā viņu darba vietas administrācija novērtēs viņu darba stāžu –, nav nedz vienādā, nedz salīdzināmā situācijā.
75 Pirmkārt, Padomes ģenerālsekretariāta, Komisijas vai EĀDD darbinieki, kuri var iesniegt savu kandidatūru uz šo paziņojumā par vakanci norādīto amatu, ja viņi atbilst klasificēšanas pakāpē kritērijam, bija AD funkciju grupas ierēdņi, kuri kā tādi ir tiesīgi turpināt savu karjeru Savienības iestādēs, pildot tostarp konceptuālus un analītiskus pienākumus, no AD 5 līdz AD 14 pakāpei.
76 Savukārt no PDNK 50.b panta izriet, ka dalībvalstu diplomātisko dienestu darbinieki, pat ja tie ir pieņemti darbā kā pagaidu darbinieki atbilstoši PDNK 2. panta e) punktam, turpina savu karjeru savā sākotnējā administrācijā arī turpmāk, jo tos var pieņemt darbā EĀDD tikai uz maksimālo četru gadu termiņu, kas ir atjaunojams vienu reizi uz otru maksimālo četru gadu termiņu, ar izņēmuma iespēju to papildus pagarināt uz diviem gadiem, kas nozīmē maksimālo norīkojuma ilgumu 10 gadi ar tūlītējas reintegrācijas garantiju no dalībvalsts puses pēc viņu nodarbinātības perioda EĀDD beigām.
77 Otrkārt, kad Savienības iestādes īsteno plašo novērtējuma brīvību, lai nolemtu par saistību starp amatiem un pakāpēm, ievērojot ierēdnim uzticēto uzdevumu svarīgumu un ņemot vērā tikai dienesta intereses, tām ir jāņem vērā tas, ka saskaņā ar Civildienesta noteikumiem vienādus vai līdzīgus pienākumus var pildīt personas dažādās pakāpēs, kas izriet arī no Civildienesta noteikumu I pielikuma A punkta, kurā ir paredzēts attiecībā uz lielāko daļu no pienākumiem, kas tajā ir uzskatīti, ka tos var pildīt ierēdņi dažādās pakāpēs.
78 Turklāt no paša prasītāja sniegtajiem datiem izriet, ka 2013. gadā 15 ierēdņi no EĀDD bija paaugstināmi amatā AD 6 pakāpē, 18 ierēdņi bija paaugstināmi AD 7 pakāpē, 15 ierēdņi paaugstināmi AD 8 pakāpē, 26 ierēdņi paaugstināmi AD 9 pakāpē un tāds pats skaits bija paaugstināmi AD 10 pakāpē, 47 ierēdņi bija paaugstināmi AD 11 pakāpē, 33 ierēdņi AD 12 pakāpē, 130 ierēdņi AD 13 pakāpē un 102 ierēdņi bija paaugstināmi AD 14 pakāpē. Lai gan tiešām šie skaitļi nesakrīt precīzi ar EĀDD ierēdņu skaitu, kas ir klasificēti katrā pakāpē, jo daži no šiem ierēdņiem nebija paaugstināmi amatā šajā gadā, tie no juridiskā viedokļa pietiekami pierāda, ka, ja paziņojumā par vakanci iespēja iesniegt savu kandidatūru vakantajam amatam būtu bijusi ierobežota, to ļaujot tikai AD 5 pakāpes EĀDD ierēdņiem, tad gandrīz visi EĀDD ierēdņi tiktu izslēgti no dalības atlases procedūrā, ņemot vērā, ka visi šie ierēdņi ir klasificēti augstākā pakāpē.
79 Šajos apstākļos ir pareizi un nav pretrunā vienlīdzīgas attieksmes principam attiecībā uz piekļuvi amatam ar vienādiem nosacījumiem starp Savienības ierēdņiem un dalībvalstu diplomātisko dienestu darbiniekiem tas, ka paziņojumā par vakanci varēja paredzēt izvēlētā kandidāta klasifikāciju pakāpē, nosakot, ka pagaidu darbinieka pieņemšana darbā notiks AD 5 pakāpē, vienlaikus paredzot, ka Savienības ierēdnis, kurš klasificēts no AD 5 līdz AD 14 pakāpei, tiks iecelts amatā savā atbilstošajā pakāpē.
80 Līdz ar to pamata trešā daļa, kas balstās uz vienlīdzīgas attieksmes principa un jebkādas diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu, kā arī uz Lēmuma 2010/427 6. panta 7. punkta pārkāpumu, arī ir jānoraida.
81 No iepriekš minētā izriet, ka vienīgais pamats saistībā ar paziņojuma par vakanci prettiesiskumu ir daļēji nepieņemams un daļēji nepamatots.
82 No tā izriet, ka prasījumi par apstrīdētā klasificēšanas lēmuma atcelšanu ir jānoraida.
Par prasījumiem par morālā kaitējuma atlīdzību
83 Prasītājs uzskata, ka viņš esot cietis materiālo un morālo kaitējumu. Pirmais izrietot no tā, ka viņa atalgojums ir tieši saistīts ar viņa pakāpi: ja viņš būtu klasificēts, piemēram, AD 12 pakāpē, viņam būtu tiesības uz dubultu atalgojumu salīdzinājumā ar to algu, ko viņš saņem. Tāpat viņa klasificēšana AD 5 pakāpē negatīvi ietekmējot viņa karjeras iespējas EĀDD, it īpaši attiecībā uz viņa mobilitāti, jo viņa iespējas ir ierobežotas līdz citiem šīs pašas pakāpes amatiem, un tas ir šādi, lai gan viņa pieredze viņam ļauj pieteikties uz amatiem augstākā pakāpē.
84 Visbeidzot klasificēšana AD 5 pakāpē radot morālu kaitējumu prasītājam no viņa tiesiskās paļāvības viedokļa, uz kuru viņam esot bijušas tiesības attiecībā uz savu darba devēju, lai gan viņš brīvprātīgi izvēlējās turpināt attālinātu darbu no savas sākotnējās valsts administrācijas, lai paliktu amatā EĀDD.
85 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, ja prasītāja minēto kaitējumu ir izraisījusi tāda lēmuma pieņemšana, kura priekšmets ir prasījumi saistībā ar tā atcelšanu, šo prasījumu saistībā ar atcelšanu noraidīšana parasti izraisa prasījumu par kaitējuma atlīdzību noraidīšanu, jo tie ir savstarpēji cieši saistīti (spriedums Arguelles Arias/Padome, F‑122/12, EU:F:2013:185, 127. punkts).
86 Šajā lietā jānorāda, ka materiālais un morālais kaitējums, kuru prasītājs norāda, ir radies no EĀDD pieņemtā lēmuma viņu klasificēt AD 5 pakāpē pretēji prasītāja vēlmei un cerībām. Taču, tā kā prasījumi par apstrīdētā klasificēšanas lēmuma atcelšanu ir noraidīti, Civildienesta tiesai nekonstatējot pārkāpumus EĀDD lēmumu pieņemšanā, prasītāja prasījumi par morālā kaitējuma atlīdzināšanu jānoraida.
87 No visa iepriekš minētā izriet, ka prasība ir pilnībā jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
88 Atbilstoši Reglamenta 101. pantam, ievērojot citas šī reglamenta II sadaļas 8. nodaļas tiesību normas, lietas dalībnieks, kam spriedums ir nelabvēlīgs, sedz savus tiesāšanās izdevumus un viņam piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kam spriedums ir labvēlīgs. Atbilstoši Reglamenta 103. panta 3. punktam, ja tiesāšanās izdevumu atlīdzināšana netiek prasīta, lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.
89 Kaut gan EĀDD tika pienācīgi brīdināts, tas neiesniedza atbildes rakstu un nav prasījis atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Šajos apstākļos saskaņā ar Reglamenta 103. panta 3. punktu jānolemj, ka katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
Ar šādu pamatojumu
CIVILDIENESTA TIESA
(otrā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) katrs lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
Bradley | Kreppel | Rofes i Pujol |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2015. gada 18. maijā.