Lieta C‑521/15
Spānijas Karaliste
pret
Eiropas Savienības Padomi
Prasība atcelt tiesību aktu – Īstenošanas lēmums (ES) 2015/1289 – Naudas soda piemērošana dalībvalstij saistībā ar eurozonas ekonomisko un budžeta uzraudzību – Manipulācija ar statistikas datiem par attiecīgās dalībvalsts budžeta deficītu – Tiesas piekritība – Regula (ES) Nr. 1173/2011 – 8. panta 1. un 3. punkts – Deleģētais lēmums 2012/678/ES – 2. panta 1. un 3. punkts, kā arī 14. panta 2. punkts – Regula (EK) Nr. 479/2009 – 3. panta 1. punkts, 8. panta 1. punkts, kā arī 11. un 11.a pants – Tiesības uz aizstāvību – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – 41. panta 1. punkts – Tiesības uz labu pārvaldību – LESD 121., 126. un 136. pants – 12. protokols par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru – Pārkāpuma fakts – Nepareizs atspoguļojums – Naudas soda noteikšana – Krimināltiesību normu atpakaļejoša spēka aizlieguma princips
Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2017. gada 20. decembra spriedums
1. Eiropas Savienības iestādes – Pilnvaru īstenošana – Komisijai vai Padomei piešķirtās īstenošanas pilnvaras – Pieņemtā akta raksturs – Nepieciešamība, lai aktam būtu saistošs raksturs un lai dalībvalstis varētu to īstenot – Apjoms
(LESD 291. panta 1. un 2. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1173/2011 8. panta 1. punkts; Padomes Lēmums 2015/1289)
2. Ekonomikas un monetārā politika – Ekonomikas politika – Eurozonas ekonomiskā un budžeta uzraudzība – Sankciju piemērošana par manipulāciju ar statistikas datiem – Lēmuma, ar kuru piemērota sankcija, pieņemšana, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta pirms izmeklēšanas sākšanas un pirms lēmuma, ar kuru precizēti izmeklēšanai un sankcijām piemērojamie noteikumi, pieņemšanas – Attiecīgās dalībvalsts tiesību uz aizstāvību pārkāpums – Neesamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1173/2011 8. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 479/2009 11. un 11.a pants; Komisijas Lēmums 2012/678)
3. Pamattiesības – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – Tiesības uz labu pārvaldību – Apjoms – Dalībvalsts izdarīta atsauce – Pieļaujamība
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 1. punkts)
4. Pamattiesības – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – Tiesības uz labu pārvaldību – Objektivitātes prasība – Jēdziens
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 1. punkts)
5. Ekonomikas un monetārā politika – Ekonomikas politika – Eurozonas ekonomiskā un budžeta uzraudzība – Sankciju piemērošana par manipulāciju ar statistikas datiem – Lēmuma, ar kuru piemērota sankcija, pieņemšana izmeklēšanas beigās, ko veikuši Eurostat darbinieki, kuri iepriekš ir piedalījušies pārbaudes apmeklējumos attiecīgajā dalībvalstī – Objektivitātes prasības pārkāpums – Neesamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1173/2011 8. panta 1. un 3. punkts; Padomes Regula Nr. 479/2009)
6. Ekonomikas un monetārā politika – Ekonomikas politika – Eurozonas ekonomiskā un budžeta uzraudzība – Sankciju piemērošana par manipulāciju ar statistikas datiem – Nosacījumi – Dalībvalsts veikts sava budžeta deficīta nepareizs atspoguļojums – Datu, uz kuriem šis atspoguļojums attiecas, plānojamība – Ietekmes neesamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1173/2011 8. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 479/2009 3. un 6. pants)
7. Ekonomikas un monetārā politika – Ekonomikas politika – Eurozonas ekonomiskā un budžeta uzraudzība – Sankciju piemērošana par manipulāciju ar statistikas datiem – Nosacījumi – Dalībvalsts veikts sava deficīta nepareizs atspoguļojums – Nepieciešamība, lai šis atspoguļojums apdraudētu ekonomikas un budžeta koordināciju un uzraudzību – Neesamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1173/2011 8. panta 1. punkts)
8. Ekonomikas un monetārā politika – Ekonomikas politika – Eurozonas ekonomiskā un budžeta uzraudzība – Sankciju piemērošana par manipulāciju ar statistikas datiem – Nosacījumi – Attiecīgās dalībvalsts nodoma vai rupjas neuzmanības esamība – Vērtējuma kritēriji
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1173/2011 8. panta 1. un 3. punkts; Padomes Regulas Nr. 479/2009 3. pants)
9. Tiesvedība – Jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības laikā – Iepriekš izvirzīta pamata papildināšana – Pieņemamība
(Tiesas Reglamenta 127. panta 1. punkts)
10. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Krimināltiesību normu atpakaļejoša spēka aizliegums – Piemērošanas joma – Naudas sodi, kas dalībvalstij piemēroti saistībā ar eurozonas ekonomisko un budžeta uzraudzību – Iekļaušana
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 49. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1173/2011 8. panta 1. punkts un 9. pants)
11. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Krimināltiesību normu atpakaļejoša spēka aizliegums – Dalībvalsts izdarīta atsauce – Pieļaujamība
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 49. pants)
12. Ekonomikas un monetārā politika – Ekonomikas politika – Eurozonas ekonomiskā un budžeta uzraudzība – Sankciju piemērošana par manipulāciju ar statistikas datiem – Naudas sodi – Apmērs – Kritēriji – Atsauces summas noteikšana 5 % apmērā no nepareizā atspoguļojuma lielākās ietekmes uz tās budžeta deficīta vai parāda apmēru – Jēdziens “lielāka ietekme”
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1173/2011 8. panta 1. punkts; Komisijas Lēmuma 2012/678 14. panta 2. punkts)
1. Nevar tikt uzskatīts, ka Lēmums 2015/1289, ar ko Spānijai piemēro sodanaudu par manipulāciju ar deficīta datiem Valensijas autonomajā apgabalā, būtu lēmums, būtu pieņemts, īstenojot izpildu pilnvaras, kas Padomei ir piešķirtas saskaņā ar LESD 291. panta 2. punktu. Proti, ja šis lēmums ir uzskatāms par aktu, kas pieņemts, īstenojot izpildu pilnvaras, tādēļ, ka tas ir pieņemts saskaņā ar pilnvarām, kuras Padomei piešķirtas ar Regulas Nr. 1173/2011 par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā 8. panta 1. punktu, tad LESD 291. panta 2. punkts ir tikai viens no iespējamiem juridiskajiem pamatiem tam, lai Padome īstenotu šīs pilnvaras.
Šajā ziņā LESD 291. panta 2. punkts attiecas vienīgi uz juridiski saistošajiem Savienības aktiem, kurus principā var īstenot dalībvalstis, tāpat kā aktus, uz kuriem attiecas LESD 291. panta 1. punkts, bet kuri, pretēji minētajiem aktiem, kāda iemesla dēļ ir jāīsteno, nevis katrai attiecīgajai dalībvalstij pieņemot tiesību aktus, bet gan tos pieņemot Komisijai vai Padomei, lai nodrošinātu vienveidīgu piemērošanu Savienībā. Tāds acīmredzami nav tiesību akts, ar ko tiek noteiktas pilnvaras uzlikt dalībvalstij naudas sodu. Šādu aktu nekādā ziņā neīsteno dalībvalstis pašas, jo tāda īstenošana nozīmē, ka pret kādu no tām tiek pieņemts piespiedu līdzeklis.
(skat. 44., 48., 49. un 51. punktu)
2. Padome, nepārkāpdama dalībvalsts, kurai piemērots naudas sods saskaņā ar Regulas Nr. 1173/2011 par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā 8. panta 1. punktu, tiesības uz aizstāvību, lēmumā, ar kuru piemērota sankcija, ir balstījusies uz informāciju, ko Komisijas dienests, tas ir, Eurostat, ieguva, veicot apmeklējumus minētajā dalībvalstī, pirms tika pieņemts lēmums par izmeklēšanas sākšanu un pirms stājās spēkā Lēmums 2012/678 par izmeklēšanām un sodanaudām saistībā ar manipulāciju ar statistikas datiem, kā minēts Regulā Nr. 1173/2011.
Pirmām kārtām, tā kā dažādie apmeklējumi, kas veikti attiecīgajā dalībvalstī, tika rīkoti pēc Regulas Nr. 1173/2011 stāšanās spēkā, fakts, ka Eurostat to laikā ir ieguvis informāciju, nenozīmē, ka ar attiecīgo lēmumu būtu izdarīts tiesību uz aizstāvību pārkāpums. Otrām kārtām, Regula Nr. 479/2009 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, un, precīzāk, tās 11.a pants, bija juridiskais pamats, kas ļāva Eurostat šajos apmeklējumos iegūt informāciju par dalībvalsts datu par savu deficītu iespējamu nepareizu atspoguļojumu. Turklāt pastāvīgais dialogs, kādu Eurostat uztur ar dalībvalstu statistikas iestādēm atbilstoši Regulas Nr. 479/2009 11. pantam, noteikti nozīmē, ka Eurostat var veikt dažādus apmeklējumus un uzdevumus, kas, tam īstenojot savu atbildību, nepieciešami papildus minētajā pantā konkrēti norādītajiem apmeklējumiem.
(skat. 62., 66., 73., 75. un 83. punktu)
3. Tiesības uz labu pārvaldību, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 1. punktā, atspoguļo Savienības tiesību vispārēju principu, uz kuru dalībvalstis savukārt var atsaukties.
(skat. 89. punktu)
4. Savienības iestādēm ir jāievēro tiesības uz labu pārvaldību administratīvajās procedūrās, kuras sāktas pret dalībvalstīm un kuru rezultātā var tikt pieņemti tām nelabvēlīgi lēmumi. It īpaši šīm iestādēm ir jāievēro objektivitātes prasība abās tās daļās, kas ir, pirmkārt, subjektīvā objektivitāte, atbilstoši kurai nevienam attiecīgās iestādes darbiniekam nedrīkst pastāvēt aizspriedumi vai personīgs pieņēmums, un, otrkārt, objektīvā objektivitāte, saskaņā ar kuru šai iestādei ir jāsniedz pietiekamas garantijas, lai varētu izslēgt jebkādas leģitīmas šaubas attiecībā uz iespējamiem aizspriedumiem.
Šajā ziņā, ja vairākām Savienības iestādēm ir noteikta īpaša un nošķirta atbildība procedūrā, kas sākta pret dalībvalsti un kuras rezultātā var tikt pieņemts tai nelabvēlīgs lēmums, tad katrai no šīm iestādēm, ciktāl tas uz katru no tām attiecas, ir jāievēro prasība par objektīvo objektivitāti. Tātad pat gadījumā, ja tikai viena no tām nav ievērojusi šo prasību, šāda pienākuma neizpilde var padarīt citas iestādes attiecīgās procedūras beigās pieņemto lēmumu par prettiesisku.
(skat. 90., 91. un 94. punktu)
5. Fakts, ka izmeklēšanas procedūru, pamatojoties uz Regulas Nr. 1173/2011 ar efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā 8. panta 1. punktu, tika uzdots veikt komandai, kura lielā mērā sastāvēja no Eurostat darbiniekiem, kuri jau bija piedalījušies šī dienesta rīkotajos apmeklējumos attiecīgajā dalībvalstī, pamatojoties uz Regulu Nr. 479/2009 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, pirms šīs procedūras sākšanas, pats par sevi neļauj secināt, ka lēmums, kas pieņemts minētās procedūras beigās, būtu prettiesisks tādēļ, ka nav izpildīta Komisijai izvirzītā prasība par objektīvo objektivitāti.
Turklāt nevis Eurostat, kura atbildība ir skaidri noteikta Regulā Nr. 479/2009, bet gan Komisija – un tātad komisāri, kuri rīkojas koleģiāli, – ir tā, kurai Regulas Nr. 1173/2011 8. panta 3. punktā ir paredzētas, pirmkārt, pilnvaras izlemt sākt izmeklēšanas procedūru, otrkārt, atbildība attiecībā uz izmeklēšanas veikšanu un, treškārt, iespēja sniegt Padomei ieteikumus un priekšlikumus, kuri šīs izmeklēšanas beigās ir jāsniedz. Šajā ziņā Regula Nr. 1173/2011 Eurostat darbiniekiem, tiem veicot izmeklēšanas procedūru, nenosaka nekādu atsevišķu atbildību.
(skat. 101.–103. punktu)
6. Piemērošanas joma Regulas Nr. 1173/2011 par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā 8. panta 1. punktam ietver visus nepareizos atspoguļojumus, ko dalībvalstis sniegušas attiecībā uz datiem par to budžeta deficītu un to parādu, kuri ir jāpaziņo Eurostat atbilstoši Regulas Nr. 479/2009 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, 3. pantam, tostarp nepareizos atspoguļojumus par plānotajiem datiem. Par šo secinājumu nerada šaubas arguments, ka tādu nepareizu atspoguļojumu, kas sniegti attiecībā uz plānotajiem datiem, iekļaušana Regulas Nr. 1173/2011 8. panta 1. punkta piemērošanas jomā atņemtu piemērojamību Regulas Nr. 479/2009 6. pantam, ciktāl dalībvalstīm tajā ir atļauts caurskatīt plānotos datus, ko tās iepriekš ir sniegušas Eurostat. Ar Regulas Nr. 479/2009 6. pantu dalībvalstīm ir noteikts pienākums paziņot gan gadījumus, kad tiek caurskatīti plānotie dati, gan gadījumus, kad tiek caurskatīti faktiskie dati, neatkarīgi no Padomei sniegtās iespējas piemērot dalībvalstīm sankciju, ja saistībā ar attiecīgajiem datiem ir sniegts nepareizs atspoguļojums.
(skat. 119.–121. punktu)
7. Regulas Nr. 1173/2011 par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā 8. panta 1. punktā nepareizi atspoguļojumi, ko dalībvalstis sniegušas, ir definēti, atsaucoties uz attiecīgo datu priekšmetu, proti, attiecīgās dalībvalsts budžeta deficītu un parādu, neatkarīgi no tā, vai šo nepareizo atspoguļojumu rezultātā ir apdraudēta ekonomikas un budžeta koordinācija, kā arī uzraudzība, ko nodrošina Padome un Komisija.
(skat. 124. un 125. punktu)
8. Vērtējums par attiecīgās dalībvalsts rupjas neuzmanības esamību Regulas Nr. 1173/2011 par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā 8. panta 1. punktā paredzētā pārkāpuma kvalifikācijai ir atkarīgs nevis no pārkāpumu, kuru rezultātā šī dalībvalsts sniegusi nepareizos atspoguļojumus, vairāk vai mazāk ierobežotā rakstura, bet gan no tā, cik lielā mērā minētā dalībvalsts nav izpildījusi pienākumu ievērot pienācīgu rūpību, kas tai ir noteikts, sagatavojot un pārbaudot datus, kuri iesniedzami Eurostat atbilstoši Regulas Nr. 479/2009 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, 3. pantam.
Tā kā Regulas Nr. 1173/2011 8. panta 3. punktā paredzētās izmeklēšanas procedūras sākšanai ir jābūt pamatotai ar to, ka pastāv būtiskas norādes par tādiem faktiem, kuri var veidot nepareizus atspoguļojumus, kas sniegti tīši vai rupjas neuzmanības dēļ, tas, vai pastāv šāda rupja neuzmanība, ir jāizvērtē, ņemot vērā faktus, kuri veido nepareizus atspoguļojumus, abstrahējoties no minētās dalībvalsts izturēšanās pēc šiem atspoguļojumiem. No tā izriet, ka nedz apstāklis, ka nepareizie atspoguļojumi attiecas tikai uz viena autonomā apgabala budžeta deficītu no visa valdības budžeta deficīta, nedz fakts, ka šī dalībvalsts ir sadarbojusies Komisijas veiktajā izmeklēšanā pēc tam, kad bija spontāni paziņojusi šai iestādei par attiecīgajiem pārkāpumiem, nevar radīt šaubas par Padomes sniegto kvalifikāciju attiecībā uz rupju neuzmanību.
(skat. 128.–131. punktu)
9. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 141. punktu)
10. Krimināltiesību normu atpakaļejoša spēka aizlieguma princips ir Savienības tiesību vispārējs princips. Saskaņā ar šo vispārējo tiesību principu personai inkriminētajam pārkāpumam un par to piemērotajai sankcijai ir jāatbilst pārkāpumam un sankcijai, kādi bija paredzēti brīdī, kad tika izdarīta darbība vai pieļauta bezdarbība, kas veido šo pārkāpumu. Konkrētāk, minētais vispārējais tiesību princips ir piemērojams arī naudas sodiem, kuriem ir administratīvs raksturs. Tādējādi naudas soda uzlikšana atbilstoši Regulas Nr. 1173/2011 par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā 8. panta 1. punktam nevar pasargāt no šī vispārējā tiesību principa piemērošanas, lai gan minētās regulas 9. pantā ir precizēts, ka šādam sodam ir administratīvs raksturs.
(skat. 145. un 146. punktu)
11. Dalībvalstis arī ir tiesīgas atsaukties uz vispārējo krimināltiesību normu atpakaļejoša spēka aizlieguma principu, lai apstrīdētu naudas sodu, kas tām uzlikti Savienības tiesību neievērošanas gadījumā, tiesiskumu.
(skat. 147. punktu)
12. Aprēķinot naudas sodu, kas dalībvalstij ir piemērojams saskaņā ar Regulas Nr. 1173/2011 par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā 8. panta 1. punktu, jēdziens “lielāka ietekme” Lēmuma 2012/678 par izmeklēšanām un sodanaudām saistībā ar manipulāciju ar statistikas datiem, kā minēts Regulā Nr. 1173/2011, 14. panta 2. punkta izpratnē ir jāsaprot saistībā ar attiecīgajā tiesību normā izvirzīto mērķi tādējādi, ka tajā ir norādīts uz visu ietekmi, kāda nepareizajam atspoguļojumam ir bijusi uz šī atspoguļojuma izdarītājas dalībvalsts budžeta deficītu vai parādu visos gados, uz kuriem attiecas tās paziņojums un kurus skar šis atspoguļojums.
(skat. 162. punktu)