EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)

2012. gada 10. jūlijā

Lieta F‑4/11

AV

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Pagaidu darbinieks – Pieņemšana darbā – Medicīniskā atruna – Medicīniskās atrunas piemērošana ar atpakaļejošu spēku – Invaliditātes komitejas slēdziens

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš EAEK līgumam ir piemērojams saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar kuru AV lūdz atcelt Eiropas Komisijas pieņemto lēmumu par Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (turpmāk tekstā – “PDNK”) 32. pantā paredzētās medicīniskās atrunas piemērošanu prasītājam, kā arī lēmumu par invaliditātes pabalsta nepiešķiršanu viņam

Nolēmums      Atcelt 2010. gada 12. aprīļa lēmumu. Atcelt 2010. gada 16. aprīļa lēmumu. Komisija sedz savus un atlīdzina AV tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Pieņemšana darbā – Ārsta apskate – Kandidāta pienākums atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem – Nepatiesu vai nepilnīgu ziņu sniegšanas sekas – Pamatojums medicīniskās atrunas piemērošanai ar atpakaļejošu spēku – Nosacījums – Iepriekšēja vēršanās pie ārsta konsultanta

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 32. pants)

No Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 32. panta izriet, ka, lai arī institūcija, kura ir pilnvarota slēgt darba līgumus, var nolemt, ka darbiniekam, kuram ir kāda slimība vai invaliditāte, invaliditātes vai nāves gadījumā paredzētās garantijas saistībā ar riskiem, kas rodas šādas slimības vai invaliditātes dēļ, ir piešķiramas tikai pēc pieciem gadiem no dienas, kad viņš ir uzsācis dienestu iestādē, šis lēmums var tikt pieņemts, tikai pamatojoties uz ārsta konsultanta vai – pārsūdzības gadījumā – ārstu komisijas sniegtu medicīnisko slēdzienu jautājumā par to, vai darbiniekam patiešām ir tāda slimība vai invaliditāte, kuras dēļ, ievērojot riskus, var būt pamats piemērot medicīnisko atrunu.

Konkrēti gadījumā, kad pēc darbā pieņemšanas laikā veiktās ārsta apskates izrādās, ka darbinieks nav vaļsirdīgi un pilnīgi atbildējis uz šīs pārbaudes gaitā ārsta uzdotajiem jautājumiem par savu veselības stāvokli, institūcija, kura ir pilnvarota slēgt darba līgumus, drīkst atsaukt savu sākotnējo lēmumu par medicīniskās atrunas nepiemērošanu un pieņemt jaunu lēmumu, kurā šī atruna tiek piemērota ar atpakaļejošu spēku. Tomēr minētajai iestādei joprojām ir vispirms jāievēro PDNK 32. pantā paredzētā procedūra, proti, pirmkārt, jāvēršas pie ārsta konsultanta tālab, lai tas sniegtu slēdzienu par to, vai slimība vai invaliditāte būtu pamats ieinteresētās personas pieņemšanu darbā pakārtot medicīniskajai atrunai, un, otrkārt, jāpaziņo darbiniekam tās pamatojoties uz šo slēdzienu pieņemtais lēmums tālab, lai darbinieks varētu vajadzības gadījumā to pārsūdzēt invaliditātes komitejā. Proti, noteikt, vai šī slimība vai invaliditāte varēja izraisīt darbinieka invaliditāti vai nāvi piecu gadu laikā no dienas, kad viņš uzsācis dienestu iestādē, ir medicīniskas dabas jautājums, kas ietilpst tikai un vienīgi ārsta un – pārsūdzības gadījumā – invaliditātes komitejas kompetencē.

(skat. 33. un 34. punktu)