EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)

2012. gada 5. decembrī

Lieta F‑6/12

Julien Bourtembourg

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Ekspatriācijas pabalsts – Pastāvīgās dzīvesvietas jēdziens – Pastāvīgs vai ierasts interešu centrs – Pagaidu uzturēšanās mācību pabeigšanai – Profesionālās darbības veikšanas vieta – Darba tiesiskās attiecības uz noteiktu laiku

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš ir piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar kuru J. Bourtembourg lūdz atcelt Eiropas Komisijas iecēlējinstitūcijas (turpmāk tekstā – “iecēlējinstitūcija”) 2011. gada 11. oktobra lēmumu noraidīt viņa sūdzību par Komisijas 2011. gada 24. maija lēmumu, ar kuru tam ir atteikts piešķirt ekspatriācijas pabalstu.

Nolēmums      Komisijas lēmumu atcelt. Eiropas Komisija sedz savus un atlīdzina prasītāja tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Atalgojums – Ekspatriācijas pabalsts – Priekšmets – Ekspatriācijas jēdziens – Ierēdņi, kuriem ir dienesta vietas dalībvalsts pilsonība – Pieņēmums par daudzu un cieši saikņu esamību ar šo valsti – Apstrīdēšana – Ierēdnim uzliktais pierādīšanas pienākums

(Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2.      Ierēdņi – Atalgojums – Ekspatriācijas pabalsts – Piešķiršanas nosacījumi – Ierēdņi, kuriem ir dienesta vietas dalībvalsts pilsonība – Pastāvīgā dzīvesvieta ārpus dienesta vietas dalībvalsts atsauces laikposmā – Pastāvīgās dzīvesvietas jēdziens – Dzīvesvieta divos laikposmos, kas ierobežoti ar prakses veikšanu un darba līgumu uz noteiktu laiku – Apstākļi, kas neļauj prezumēt pastāvīgo dzīvesvietu dienesta vietā

(Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

1.      Ekspatriācijas pabalsta piešķiršanas mērķis ir kompensēt īpašas izmaksas un nelabvēlīgus apstākļus, kas, viņiem stājoties darbā Savienības labā, ir radušies ierēdņiem, kuri šī iemesla dēļ ir bijuši spiesti mainīt dzīvesvietu no savas valsts uz dzīvesvietu dienesta vietas valstī un integrēties jaunā vidē. Ekspatriācijas jēdziens ir atkarīgs no ierēdņa subjektīvās situācijas, proti, no viņa integrācijas līmeņa, kā arī, konkrētāk, no tā, vai viņš, lai arī būdams savas dienesta vietas valsts pilsonis, faktiski ir sarāvis savas sociālās un profesionālās saites ar minēto valsti.

Šajā ziņā Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir balstīts uz pieņēmumu, saskaņā ar kuru personas pilsonība ir būtiska norāde uz daudzajām un ciešajām saiknēm starp šo personu un viņa pilsonības valsti. Likumības prezumpcija, kāda principā piemīt administrācijas aktiem, un šī prezumpcija konkrētāk saistībā ar pilsonību nozīmē, ka prasītājam ir pienākums iesniegt pierādījumus, lai apliecinātu, ka viņš savu interešu centru ir noteicis citā valstī visā atsauces desmitgades laikposmā un ka, atsakot viņam piešķirt ekspatriācijas pabalstu, iestāde ir pārkāpusi iepriekš minēto tiesību normu.

(skat. 25., 26. un 29. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1985. gada 2. maijs, 246/83 De Angelis/Komisija, 13. punkts; 1986. gada 13. novembris, 330/85 Richter/Komisija, 6. punkts; 1994. gada 15. septembris, C‑452/93 P Magdalena Fernández/Komisija, 20. un 22. punkts.

Civildienesta tiesa: 2007. gada 11. jūlijs, F‑7/06 B/Komisija, 39. punkts; 2007. gada 20. novembris, F‑120/05 Kyriazis/Komisija, 47. un 48. punkts un tajos minētā judikatūra

2.      Ekspatriācijas pabalsta jomā pastāvīgā dzīvesvieta ir vieta, kuru ieinteresētā persona ar nodomu piešķirt tai stabilu raksturu ir noteikusi par savu nemainīgo un pastāvīgo interešu centru, ņemot vērā, ka attiecībā uz ierēdni, kuram ir dienesta vietas valsts pilsonība, apstāklis, ka viņš tajā ir saglabājis vai nodibinājis pastāvīgo dzīvesvietu, lai arī tas būtu tikai uz ļoti īsu laiku atsauces desmitgades laikposmā, ir pietiekams, lai tas izraisītu ekspatriācijas pabalsta saņemšanas tiesību zaudējumu vai atteikumu.

Tomēr noteikta laika uzturēšanās dienesta vietas valstī studiju ietvaros principā nenozīmē nodomu pārcelt uz šo valsti savu interešu centru, izņemot, ja šī uzturēšanās, ņemot vērā citus nozīmīgus faktus, pierāda ieinteresētās personas ilgtspējīgu sociālo un profesionālo saikņu ar šo valsti esamību.

Turklāt, lai gan personas profesionālās darbības veikšanas vieta ir būtiska norāde pastāvīgās dzīvesvietas noteikšanai, tikai tas, ka šī persona dienesta vietas valstī ir uzturējusies laikposmā, kurš ir ierobežots ar darba līguma uz noteiktu laiku izpildi, neļauj prezumēt nodoma pārcelt uz turieni savu nemainīgo un pastāvīgo interešu centru esamību.

(skat. 28., 36., 39. un 40. punktu)

Atsauces

Tiesa: Magdalena Fernández/Komisija, minēts iepriekš, 22. punkts.

Vispārējā tiesa: 2006. gada 27. septembris, T‑259/04 Koistinen/Komisija, 38. punkts.

Civildienesta tiesa: B/Komisija, minēts iepriekš, 38. punkts un tajā minētā judikatūra; 2007. gada 26. septembris, F‑129/06 Salvador Roldán/Komisija, 51. punkts; Kyriazis/Komisija, minēts iepriekš, 47. punkts.