PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2003. gada 17. decembrī (*)

Konkurence – Dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana – Komisijas kompetence – Diskriminācija aviosabiedrību vidū – Attiecīgais sektoriālais un ģeogrāfiskais tirgus – Saistība starp sektoriālajiem tirgiem, kas esot skarti – Apstrīdētā lēmuma juridiskais pamats – Dominējoša stāvokļa esamība – Dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana – Naudas soda apmēra samērīgums

Lieta T‑219/99

British Airways plc, Votersaida [Waterside] (Apvienotā Karaliste), ko pārstāv V. Alans [W. Allan] un O. Bleks [O. Black], solicitors, V. Vūds [W. Wood] un H. Deivijs [H. Davies], barristers, kas norādīja adresi Luksemburgā,

prasītāja,

pret

Eiropas Kopienu Komisiju, ko pārstāv M. Erharts [M. Erhart], pārstāvis, kam palīdz A. Baravs [A. Barav], barrister, kas norādīja adresi Luksemburgā,

atbildētāja,

ko atbalsta

Virgin Atlantic Airways Ltd, Krovlī [Crawley] (Apvienotā Karaliste), ko pārstāv P. Bineters [P. Binetter], solicitor, N. Grīns [N. Green] un S. Vests [C. West], barristers,

persona, kas iestājusies lietā,

par prasību atbilstoši EKL 230. pantam atcelt Komisijas 1999. gada 14. jūlija Lēmumu 2000/74/EK par procedūru saskaņā ar EK līguma 82. pantu (IV/D‑2/34.780 Virgin/British Airways) (OV 2000, L 30, 1. lpp.).

EIROPAS KOPIENU PIRMĀS INSTANCES TIESA
(pirmā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs B. Vesterdorfs [B. Vesterdorf], tiesneši M. Jēgers [M. Jaeger] un I. Legāls [H. Legal],

sekretārs: H. Palasio Gonsaless [J. Palacio González], galvenais administrators,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2003. gada 26. februāra tiesas sēdi,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Prāvas priekšvēsture

1        Atbilstoši Komisijas 1999. gada 14. jūlija Lēmuma 2000/74/EK par procedūru saskaņā ar EK līguma 82. pantu (IV/D‑2/34.780 Virgin/British Airways) (OV 2000, L 30, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) preambulas otrajam apsvērumam British Airways plc (turpmāk tekstā – “BA”) ir vislielākā Apvienotās Karalistes aviosabiedrība. BA izmanto starveida tīklu ar centru Londonas apgabala lidostās. Attiecīgajā laikposmā BA regulāro maršrutu tīkls apkalpoja piecpadsmit galamērķus Apvienotajā Karalistē un 155 starptautiskus galamērķus 72 valstīs. 1997. gadā BA pārvadāto pasažierkilometru skaita ziņā regulāros starptautiskos lidojumos bija pirmajā vietā pasaulē un pārvadāto pasažierkilometru skaita ziņā regulāros starptautiskos un iekšzemes lidojumos kopā – devītajā vietā.

2        Finanšu gadā, kas noslēdzās 1998. gada 31. martā, BA sasniedza konsolidēto apgrozījumu 8,642 miljardu sterliņu mārciņu (GBP) apmērā, no kura tā guva tīro peļņu GBP 460 miljonu apmērā. Tajā pašā finanšu gadā BA nodarbināja vidēji 60 675 personas.

3        Virgin Atlantic Airways Ltd (turpmāk tekstā – “Virgin”) ir privāts uzņēmums, kas reģistrēts Apvienotajā Karalistē un kas noteiktos starptautiskos maršrutos sniedz regulārus pasažieru pārvadājumu pakalpojumus. 1997. gadā Virgin pārvadāto pasažierkilometru skaita ziņā regulāros starptautiskos lidojumos ieņēma divdesmit pirmo vietu pasaulē un pārvadāto pasažierkilometru skaita ziņā regulāros starptautiskos un iekšzemes lidojumos kopā – trīsdesmit pirmo vietu pasaulē. Finanšu gadā, kas noslēdzās 1998. gada 30. aprīlī, Virgin sasniedza apgrozījumu aptuveni GBP 942 miljonu apmērā. 1997. gada beigās tā nodarbināja aptuveni 4522 personas.

4        BA ar ceļojumu aģentūrām, kas reģistrētas Apvienotajā Karalistē un akreditētas Starptautiskajā Gaisa transporta asociācijā (IATA), ir noslēgusi līgumus, kas piešķir šīm aģentūrām tiesības uz standarta pamata komisijas maksu par to pārdotajām BA aviobiļetēm. No 1976. gada līdz 1997. gadam komisijas maksa par pārdotajām starptautisko lidojumu biļetēm sasniedza 9 % un par pārdotajām iekšzemes lidojumu biļetēm – 7,5 %.

5        Papildus šai pamata komisijas maksas sistēmai BA ar IATA ceļojumu aģentūrām ir noslēgusi līgumus, kas ietver trīs atšķirīgas finansiālās stimulēšanas sistēmas: “tirdzniecības līgumus”, “pasaules mēroga līgumus” un, visbeidzot, “no rezultātiem atkarīgo prēmiju sistēmu”.

 Tirdzniecības līgumi un pasaules mēroga līgumi

6        Pirmā BA ieviestā stimulēšanas sistēma bija “tirdzniecības līgumi”, kas noteiktām IATA ceļojumu aģentūrām Apvienotajā Karalistē deva iespēju saņemt maksājumus papildus to pamata komisijas maksai, proti:

–        no rezultātiem atkarīgu prēmiju, ko papildināja noteiktas īpašās prēmijas atkarībā no ar BA nolidoto segmentu apmēra;

–        papildu naudas prēmijas no fonda, kuras ceļojumu aģentūrām bija jāizmanto personāla apmācībai;

–        papildu naudas prēmijas no uzņēmuma attīstības fonda, ko BA izveidoja, lai palielinātu savus ieņēmumus, un kura līdzekļi ceļojumu aģentūrām bija jāizmanto BA reklāmas pasākumu finansēšanai.

7        Ar tirdzniecības līgumiem ceļojumu aģentūrām Apvienotajā Karalistē bija noteikts arī pienākums neizrādīt pret BA mazāk labvēlīgu attieksmi nekā pret jebkuru citu aviosabiedrību, tostarp sniedzot informāciju par to lidojumu cenām, produktiem, brošūrām un lidojumu sarakstiem.

8        Šie uz vienu gadu noslēgtie tirdzniecības līgumi principā bija pieejami tikai tām IATA ceļojumu aģentūrām Apvienotajā Karalistē, kuru BA aviobiļešu gada pārdevumi (turpmāk tekstā – “ieņēmumi no aviobiļetēm”) pārsniedza GBP 500 000. Aģentūras, kuru ieņēmumi no aviobiļetēm gadā pārsniedza GBP 500 000, bet nesasniedza GBP 10 miljonus, varēja slēgt standarta tirdzniecības līgumus. Aģentūras, kuru gada ieņēmumi no aviobiļetēm pārsniedza GBP 10 miljonus, slēdza ar BA individuāli izstrādātus tirdzniecības līgumus.

9        No rezultātiem atkarīgā prēmija tika aprēķināta atbilstoši progresīvu likmju skalai atkarībā no apjoma, kādā ceļojuma aģentūra palielināja ieņēmumus no BA aviobiļetēm. Papildus vispārējai no rezultātiem atkarīgajai prēmijai noteikti lidojumu maršruti deva tiesības saņemt īpašu no rezultātiem atkarīgu prēmiju.

10      No rezultātiem atkarīgās prēmijas vai īpašās prēmijas maksājums bija atkarīgs no tā, vai ceļojumu aģentūras salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielināja BA aviobiļešu pārdošanas apjomus. Lai arī parasti neviena no šīm abām prēmijām netika maksāta par segmentiem, ko BA nolidoja iekšzemes maršrutos Apvienotajā Karalistē, tomēr šie segmenti tika ņemti vērā, lai noteiktu, vai ir sasniegti pārdošanas mērķi, jo tie tika aprēķināti kā kopējie ieņēmumi no aviobiļetēm, ieskaitot tālus, tuvus un iekšzemes lidojumus.

11      Papildus tirdzniecības līgumiem BA ar trim IATA ceļojumu aģentūrām noslēdza otrā veida finansiālās stimulēšanas sistēmas līgumus (turpmāk tekstā – “pasaules mēroga līgumi”). Attiecībā uz 1992./1993. gada ziemas sezonu BA vienojās ar trim ceļojumu aģentūrām par globālajām stimulēšanas programmām, kas deva šīm aģentūrām tiesības saņemt papildu komisijas maksu, kuras lielums tika aprēķināts atbilstoši BA daļas pieaugumam to pasaules mēroga pārdevumos.

12      1993. gada 9. jūlijā Virgin iesniedza Komisijā sūdzību, kas tostarp attiecās uz tirdzniecības līgumiem.

13      Komisija nolēma uzsākt procedūru saistībā ar tirdzniecības līgumiem, ko BA noslēgusi ar ceļojumu aģentūrām Apvienotajā Karalistē, un 1996. gada 20. decembrī pieņēma paziņojumu par iebildumiem pret BA. 1997. gada 12. novembrī tika uzklausīti BA mutvārdu apsvērumi.

 Jaunā no rezultātiem atkarīgo prēmiju sistēma

14      1997. gada 17. novembrī BA visām ceļojumu aģentūrām Apvienotajā Karalistē nosūtīja vēstuli, kurā tā izklāstīja trešā stimulēšanas līgumu veida noteikumus, kas bija jauna – piemērojama no 1998. gada 1. janvāra – no rezultātiem atkarīgu prēmiju sistēma (turpmāk tekstā – “jaunā no rezultātiem atkarīgo prēmiju sistēma”).

15      Papildus jaunajai komisijas maksas likmei 7 % apmērā par visām Apvienotajā Karalistē pārdotajām aviobiļetēm katra ceļojuma aģentūra varēja saņemt papildu komisijas maksu līdz pat 3 % par starptautisko lidojumu biļetēm un līdz 1 % par iekšzemes lidojumu biļetēm. Papildu mainīgās sastāvdaļas lielums iekšzemes un starptautisko lidojumu biļetēm bija atkarīgs no ceļojumu aģentūru BA aviobiļešu pārdošanas rezultātiem. Ceļojumu aģentūru sasniegto rezultātu aprēķināja, salīdzinot ceļojuma aģentūras viena kalendārā mēneša laikā gūtos ieņēmumus no BA aviobiļešu pārdošanas ar iepriekšējā gada attiecīgā mēneša ieņēmumiem.

16      Jaunās no rezultātiem atkarīgo prēmiju sistēmas ietvaros ceļojumu aģentūrai par katru procentpunktu virs references likmes 95 % tika piešķirta papildu mainīgā sastāvdaļa 0,1 % apmērā, kas veidoja papildu komisijas naudu par pārdotajām starptautisko lidojumu biļetēm, to pieskaitot pamata komisijas maksai 7 % apmērā. Pārdodot iekšzemes lidojumu biļetes, mainīgā sastāvdaļa bija 0,1 % par katru 3 % pārdevumu palielinājumu virs references likmes 95 %. Vislielākā mainīgā sastāvdaļa, ko ceļojumu aģentūra jaunās no rezultātiem atkarīgo prēmiju sistēmas ietvaros varēja saņemt, bija 3 % par starptautisko lidojumu biļetēm un 1 % par iekšējo lidojumu biļetēm, ja attiecīgi tika sasniegts vismaz 125 % līmenis abos gadījumos.

17      Piemēram, ja kādas ceļojumu aģentūras rezultāts konkrētajā kalendārajā mēnesī sasniedza 112 % līmeni, tad mainīgās sastāvdaļas lielums šajā mēnesī starptautisko lidojumu biļetēm bija 1,7 % ([112 – 95] x 0,1 %) no ieņēmumiem par pārdotajām starptautisko lidojumu biļetēm, ko ņem vērā prēmijas aprēķināšanai par attiecīgo mēnesi. Savukārt pie tā paša rezultāta mainīgās sastāvdaļas lielums attiecībā uz iekšzemes lidojumu biļetēm bija 0,5 % ([112 – 95] ÷ 3 x 0,1 %) no ieņēmumiem par pārdotajām iekšzemes lidojumu biļetēm, ko ņem vērā prēmijas aprēķināšanai par šo kalendāro mēnesi. Jaunās no rezultātiem atkarīgo prēmiju sistēmas mainīgās sastāvdaļas tika maksātas katru mēnesi.

18      Sākotnēji jaunajai no rezultātiem atkarīgo prēmiju sistēmai bija jābūt piemērojamai līdz 1999. gada 31. martam. Attiecībā uz 1997. gada decembri BA ieviesa pārejas sistēmu, apvienojot jauno no rezultātiem atkarīgo prēmiju sistēmu ar līdz šim pastāvošo standarta komisijas maksu 9 % un 7,5 % apmērā attiecīgi par starptautisko lidojumu un iekšzemes lidojumu biļetēm. 1999. gada 8. februārī BA paziņoja, ka šī sistēma 1999./2000. finanšu gadam netiks atjaunota.

19      1998. gada 9. janvārī Virgin iesniedza papildu sūdzību par BA jauno no rezultātiem atkarīgo prēmiju sistēmu. 1998. gada 12. martā Komisija pieņēma papildu paziņojumu par iebildumiem pret šo jauno sistēmu.

 Komisijas lēmums

20      1999. gada 14. jūlijā Komisija, pamatojoties uz Padomes 1962. gada 6. februāra Regulu Nr. 17, pirmo regulu par Līguma [81.] un [82.] panta īstenošanu (OV 1962, 13, 204. lpp.), pieņēma apstrīdēto lēmumu, kurā norādīts, ka katrs no BA apkalpotajiem maršrutiem ar izlidošanas un ielidošanas vietu Apvienotās Karalistes lidostās potenciāli ir atsevišķs gaisa transporta pakalpojumu tirgus (preambulas 80. apsvērums) un ka konkrētais gaisa transporta ģeogrāfiskais tirgus ir Apvienotās Karalistes tirgus (preambulas 83. apsvērums).

21      Atbilstoši apstrīdētā lēmuma preambulas 31. apsvērumam ceļojumu aģentūras sniedz aviosabiedrībām pakalpojumus – reklamē aviosabiedrību sniegtos gaisa transporta pakalpojumus, palīdz pasažieriem izvēlēties atbilstošus transporta pakalpojumus un pilda administratīvus uzdevumus, kas izpaužas kā biļešu izsniegšana, pasažieru maksātās naudas iekasēšana un pārskaitīšana aviosabiedrībai. Kā atlīdzību par šiem pakalpojumiem aviosabiedrības maksā aģentūrām komisijas maksu, kas ir atkarīga no tā, cik biļešu pārdots ar šo aģentūru starpniecību.

22      Turpinājumā Komisija norāda, ka BA ir pircējs, kam ir dominējošs stāvoklis Apvienotās Karalistes avioceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgū, cita starpā ņemot vērā procentuālo daļu, ko ieņem pārdotās BA aviobiļetes no kopējā pārdoto aviobiļešu skaita Apvienotās Karalistes teritorijā IATA regulētās ceļojumu aģentūru sistēmas ietvaros (preambulas 90. un 91. apsvērums).

23      Apstrīdētā lēmuma preambulas 29. un 30. apsvērumā Komisija šādi precizējusi tirdzniecības līgumu un jaunās no rezultātiem atkarīgo prēmiju sistēmas noteikumus:

“(29) Iepriekš minētajām komisijas maksas sistēmām, kas piemērojamas ceļojumu aģentūrām, ir viena kopīga svarīga iezīme. Abos gadījumos pārdošanas apjoma pieauguma mērķu sasniegšanas rezultātā tiek palielināta maksājamā komisijas maksa par visām attiecīgās ceļojumu aģentūras pārdotajām aviobiļetēm, nevis tikai par tām aviobiļetēm, kas pārdotas pēc mērķu sasniegšanas. Tirdzniecības līgumu sistēmā papildu naudas prēmija, ko maksā par katru ceļojumu aģentūras pārdoto aviobiļeti, palielinās attiecībā uz visām pārdotajām biļetēm. No rezultātiem atkarīgo prēmiju sistēmas gadījumā palielinās ceļojumu aģentūrām izmaksātās komisijas maksas procents par visām kopumā pārdotajām aviobiļetēm. Tādējādi, ja ceļojumu aģentūrai, lai sasniegtu noteikto līmeni, kad tiek palielināta komisijas maksas likme, pietrūkst tikai nedaudz, tad neliela BA aviobiļešu skaita pārdošanai var būt ļoti būtiska ietekme uz ceļojumu aģentūras ieņēmumiem no komisijas maksas. Un otrādi, lai neitralizētu šo efektu, BA konkurentam, kurš vēlas radīt stimulu ceļojumu aģentūrai pārdot šā konkurenta, nevis BA aviobiļetes, par katru pārdoto aviobiļeti būtu jāmaksā ievērojami lielāks komisijas maksas procents nekā BA.

(30) Šīs BA komisijas maksas sistēmu sekas var uzskatāmi parādīt ar šādu piemēru. Pieņemsim, ka kāda ceļojumu aģentūra attiecīgajā references gadā ir pārdevusi starptautisko lidojumu biļetes par summu [GBP] 100 000 mēnesī. Ja ceļojumu aģentūra katru mēnesi pārdod BA starptautisko lidojumu biļetes par summu GBP 100 000, tad tā saņems pamata komisijas maksu 7 % apmērā un no rezultātiem atkarīgo prēmiju 0,5 % apmērā ([100 % – 95 %] x 0,1 %), no kā izriet, ka kopējie komisijas maksas ieņēmumi no pārdotajām starptautisko lidojumu biļetēm sasniegs [GBP ] 7500 (100 000 x [7 % + 0,5 %]). Ja 1 % no tās pašas ceļojumu aģentūras starptautisko lidojumu biļešu pārdošanas apjoma tiktu atvēlēts kādam BA konkurentam, tad tās no rezultātiem atkarīgās prēmijas procentu likme samazinātos līdz 0,4 % ([99 % – 95 %] x 0,1 %) un šī samazinātā procentu likme attiektos uz visām ceļojumu aģentūras pārdotajām BA aviobiļetēm. Aģentūras ieņēmumi no komisijas maksas par BA starptautisko lidojumu biļešu pārdošanu samazinātos līdz [GBP] 7326 (99 000 x [7 % + 0,4 %]). BA starptautisko lidojumu biļešu pārdošanas apjoma samazinājums par [GBP ] 1000 izraisa ieņēmumu no komisijas maksas samazinājumu par [GBP ] 174. Tādējādi komisijas maksas “robežlikme” būtu 17,4 %. Praksē tas nozīmē, ka BA konkurentam, kurš būtu spējīgs piedāvāt lidojumus, kuri aizstātu ceļojumu aģentūras pārdotās BA biļetes [GBP ] 1000 vērtībā, būtu jāpiedāvā aģentūrai par šīm pārdotajām biļetēm komisijas maksa 17,4 % apmērā, lai tai kompensētu negūtos ieņēmumus [no komisijas maksas, kuru BA nav samaksājusi]. Lai gan arī BA būtu jāpiedāvā tā pati augstā komisijas maksas robežlikme, lai palielinātu savu biļešu pārdošanas apjomu, tomēr šis uzņēmums atrodas daudz labākā situācijā nekā jaunais tirgus dalībnieks, kuram šī augstā komisijas maksas likme ir jāmaksā par visām pārdotajām biļetēm. [..]

Šīs sekas ir vēl jūtamākas, ja attiecīgo biļešu skaits veido vēl mazāku daļu no BA aviobiļešu, ko pārdod ceļojumu aģentūra, references pārdošanas apjoma. Turklāt šīs sekas tiek pastiprinātas, ja ceļojumu aģentūra saņem ne tikai papildu komisijas maksu no rezultātiem atkarīgo prēmiju sistēmas ietvaros, bet arī prēmijas saskaņā ar tirdzniecības līgumiem.”

24      Apstrīdētajā lēmumā Komisija konstatē, ka BA, piemērojot avioceļojumu aģentūrām Apvienotajā Karalistē tirdzniecības līgumus un jauno no rezultātiem atkarīgo prēmiju sistēmu, ir ļaunprātīgi izmantojusi savu dominējošo stāvokli Apvienotās Karalistes avioceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgū (preambulas 96. apsvērums).

25      Tas, ka BA piemēro savas no rezultāta atkarīgas prēmiju sistēmas ceļojumu aģentūrām Apvienotajā Karalistē, ir dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, tāpēc ka tā rezultātā, pirmkārt, šīs aģentūras tiek stimulētas noturēt tādā pašā līmenī vai palielināt pārdoto BA biļešu skaitu, nevis pārdot savus pakalpojumus BA konkurentiem, jo šīs piemaksas nav atkarīgas no ceļojumu aģentūras nodrošinātā BA biļešu pārdevumu apjoma absolūtos skaitļos (preambulas 102. apsvērums), un, otrkārt, attiecīgajām aģentūrām pie līdzvērtīga snieguma tiek piemēroti nevienlīdzīgi nosacījumi (preambulas 109. apsvērums).

26      Visbeidzot, Komisija uzskata, ka BA ļaunprātīgā rīcība Apvienotās Karalistes avioceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgū ir izraisījusi konkurences starp BA un citām aviosabiedrībām izkropļojumus Apvienotās Karalistes gaisa transporta pakalpojumu tirgos (preambulas 103. un 111. apsvērums).

27      Līdz ar to apstrīdētā lēmuma rezolutīvā daļa ir formulēta šādi:

“1. pants

[BA] ir pārkāpusi [EKL] 82. pant[a noteikumus], ceļojumu aģentūrām, no kurām Apvienotajā Karalistē BA iegādājās avioceļojumu aģentūru pakalpojumus, piemērojot komisijas maksas sistēmas un citas stimulēšanas sistēmas, kuru mērķis un sekas bija, izmaksājot atlīdzību par ceļojumu aģentūru uzticību un tās diskriminējot savā starpā, izspiest BA konkurentus no Apvienotās Karalistes gaisa transporta tirgiem.

2. pants

Par [1.] pantā minētajiem pārkāpumiem [BA] tiek uzlikts naudas sods EUR 6,8 miljonu apmērā.

[..]”

 Tiesvedība

28      Ar prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 1999. gada 1. oktobrī, BA cēla prasību par apstrīdētā lēmuma, kas tai ir ticis paziņots 1999. gada 27. jūlijā, atcelšanu.

29      Ar dokumentu, kas iesniegts 2000. gada 10. aprīlī, Virgin lūdza atļauju iestāties šajā lietā Komisijas prasījumu atbalstam.

30      Ar dokumentu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2000. gada 25. aprīlī, arī sabiedrība Air France lūdza atļauju iestāties šajā lietā BA prasījumu par atcelšanu atbalstam, norādot, ka šīs tiesvedības iznākums ietekmēs Komisijas nostāju procedūrā pret tirdzniecību veicinošām sistēmām, kuras Air France piemērojusi ceļojumu aģentūrām.

31      Ar 2001. gada 9. februāra rīkojumu tika apmierināts Virgin pieteikums par iestāšanos lietā, kā arī BA lūgums par dažu dokumentu konfidencialitātes ievērošanu attiecībā uz Virgin.

32      Savukārt Air France pieteikums par iestāšanos lietā tika noraidīts tās intereses lietas iznākumā neesamības dēļ, jo sagaidāmā sprieduma iespējamā ietekme uz apstrīdēto lēmumu, ko Komisija varētu pieņemt pret Air France, neietilpst šīs tiesvedības priekšmetā.

33      Ar Pirmās instances tiesas lēmumu tiesnesis referents tika iecelts pirmajā palātā, kurai attiecīgi tika nodota šī lieta.

34      Pēc tiesneša referenta ziņojuma Pirmās instances tiesa (pirmā palāta) nolēma uzsākt mutvārdu procesu. Procesa organizatorisko pasākumu ietvaros Pirmās instances tiesa aicināja BA un Komisiju atbildēt uz dažiem jautājumiem. BA un Komisija atbildēja uz šiem jautājumiem noteiktajā termiņā.

35      2003. gada 26. februāra tiesas sēdē tika uzklausīti lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un to atbildes uz mutvārdu jautājumiem, ko uzdeva Pirmās instances tiesa.

 Lietas dalībnieku prasījumi

36      Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

–        pilnībā atcelt apstrīdēto lēmumu;

–        piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

37      Komisijas, kuru atbalsta Virgin, prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

–        prasību noraidīt;

–        piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

38      Savas prasības pamatojumam BA izvirza astoņus pamatus, kuros tā attiecīgi norāda uz Komisijas kompetences neesamību, nediskriminācijas principa pārkāpumu, kļūdainu sektoriālā un ģeogrāfiskā tirgus definīciju, pietiekami ciešas saistības starp iespējami skartiem sektoriālajiem tirgiem neesamību, kļūdainu apstrīdētā lēmuma juridisko pamatu, dominējoša stāvokļa neesamību, dominējoša stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas neesamību un, visbeidzot, – naudas soda pārmērīgumu.

 Par pirmo pamatu, kas balstīts uz Komisijas kompetences neesamību

 Lietas dalībnieku argumenti

39      BA apgalvo, ka Komisija, 1999. gada 14. jūlijā pieņemot apstrīdēto lēmumu, esot pārsniegusi savu kompetenci, jo visi Komisijas locekļi, kas bija atkāpušies kopš 1999. gada 16. marta, lai novērstu Parlamenta balsojumu par priekšlikumu izteikt neuzticību, bija tiesīgi veikt tikai kārtējos pienākumus pēc analoģijas piemērojamā EKL 201. panta nozīmē līdz jaunās Komisijas locekļu iecelšanai 1999. gada 15. septembrī.

40      Iemesli, kas pamato EKL 201. pantā paredzētos Komisijas rīcības ierobežojumus, no kuriem galvenais ir Parlamenta konstitucionālās tiesības atsaukt Komisijas politisko mandātu, vienlīdz attiecoties uz situāciju, kad Komisijas kā struktūras atkāpšanās – kā šajā gadījumā – ir labprātīga, un situāciju, kad to atlaiž Parlamenta izteiktās neuzticības dēļ.

41      Atšķirībā no gadījuma, kad Komisijas locekļi paliek amatā līdz nomaiņai, kas paredzēta EKL 215. panta ceturtajā daļā, kurā paredzēta vakanču rašanās Komisijā, tai turpinot pildīt pienākumus saistībā ar tai piešķirto mandātu, jēdziens “kārtējie pienākumi”, kurus Komisijas locekļi turpina veikt atbilstoši EKL 201. panta otrajai daļai, ietverot tikai Komisijas ikdienas darbības. Tajās neietilpstot tādas jaunas politiskas iniciatīvas kā apstrīdētais lēmums, ar kuru Komisija ir skaidri vēlējusies radīt precedentu, kas būtu piemērojams aviosabiedrībām, kuras tirgū ieņem BA līdzīgu stāvokli.

42      Pat pieņemot, ka EKL 215. pants ir piemērojams, tas nedodot tiesības Komisijai pieņemt apstrīdēto lēmumu. Minētās normas pirmajā daļā esot paredzēts, ka Komisijas locekļu pienākumi beidzas, kad viņi atkāpjas. Jēdziens “pienākumi” attiecoties arī uz lēmumu – kā tas ir konkrētajā gadījumā – par EKL 82. panta piemērošanu, kā tas uzsvērts ar EKL 213. panta 2. punkta formulējumu, saskaņā ar kuru Komisijas locekļi pilda pienākumus pilnīgi neatkarīgi.

43      Komisija apgalvo, ka bez Parlamenta balsojuma par priekšlikumu izteikt neuzticību EKL 201. pants neesot pēc analoģijas piemērojams labprātīgas atkāpšanās – pat visu Komisijas locekļu labprātīgas atkāpšanās – gadījumā un uz šādu gadījumu attiecoties EKL 215. pants.

44      Tā kā pēdējā minētajā normā nav noteikti nekādi ierobežojumi saistībā ar viņu pilnvarām, Komisijas locekļi esot bijuši juridiski tiesīgi un tiem esot bijis pienākums veikt ar Līgumu uzliktos pienākumus līdz to pēcteču iecelšanai.

45      Katrā ziņā apstrīdētais lēmums neesot jauna politiska iniciatīva un ietilpstot Komisijas kārtējos pienākumos.

 Pirmās instances tiesas vērtējums

46      EKL 201. pants ir formulēts šādi:

“Ja apspriešanai ir iesniegts priekšlikums izteikt neuzticību Komisijai, Eiropas Parlaments par to balso ne agrāk kā trīs dienas pēc tā iesniegšanas un vienīgi atklātā balsojumā.

Ja Eiropas Parlaments priekšlikumu izteikt neuzticību pieņem ar divām trešdaļām balsu, ko nodevis Eiropas Parlamenta locekļu vairākums, visa Komisija atkāpjas no amata. Komisijas locekļi turpina veikt kārtējos pienākumus, kamēr viņus nomaina saskaņā ar 214. pantu. Šādā gadījumā amata pilnvaru laiks tiem Komisijas locekļiem, kas iecelti viņu vietā, beidzas dienā, kad būtu beidzies tās Komisijas pilnvaru laiks, kura ir atkāpusies.”

47      Turklāt EKL 215. pantā ir noteikts:

“Izņemot parastas nomaiņas vai nāves gadījumus, Komisijas locekļu pienākumi beidzas, kad viņi atkāpjas vai viņus atlaiž no amata.

Savstarpēji vienojoties dalībvalstu valdībām, šādā brīvā amata vietā uz atlikušo locekļa amata pilnvaru laiku ieceļ jaunu Komisijas locekli. Padome var vienprātīgi pieņemt lēmumu par to, ka brīvajā amata vietā nav jāieceļ jauns loceklis.

Priekšsēdētāja atkāpšanās, atlaišanas vai nāves gadījumā viņu nomaina uz atlikušo amata pilnvaru laiku. Priekšsēdētāja nomaiņai piemēro 214. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

Izņemot gadījumus, kad Komisijas locekļus atlaiž no amata saskaņā ar 216. pantu, viņi paliek amatā līdz nomaiņai.”

48      1999. gada 16. marta vēstulē Komisijas priekšsēdētājs Santērs [Santer] informēja dalībvalstu valdību pārstāvju konferences priekšsēdētāju par Komisijas locekļu lēmumu kolektīvi atkāpties un nodot savus mandātus dalībvalstu valdību rokās. Šajā vēstulē Komisijas priekšsēdētājs un locekļi paziņoja, ka atbilstoši EKL 215. panta ceturtajai daļai viņi turpina pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kad viņi tiks aizstāti atbilstoši Līgumos paredzētajām procedūrām.

49      1999. gada 22. marta paziņojumā Padome, atzīstot vajadzību iecelt jaunu Komisiju iespējami drīz, vēlējās, lai Komisijas locekļi joprojām turpinātu pildīt savus pienākumus atbilstoši Līgumiem.

50      No EKL 201. panta izriet, ka uzskatīt, ka Komisijas locekļiem ir bijis “kolektīvi jāatkāpjas no amata” minētā panta otrās daļas pēdējā teikuma izpratnē, var tikai tad, ja Parlaments iepriekš ir veicis balsojumu par priekšlikumu izteikt neuzticību šajā pantā noteiktajos apstākļos.

51      Ja balsojums par priekšlikumu izteikt neuzticību nav veikts – kā tas ir konkrētajā gadījumā – visu Komisijas locekļu individuālas atkāpšanās, pat ja tās ir vienlaicīgas, nav EKL 201. pantā paredzētais gadījums.

52      Apstāklim, ka Komisijas locekļi varēja atzīst savu politisko atbildību, kolektīvi atkāpjoties, šajā ziņā nav juridiskas nozīmes. Kopienu kompetenču sistēmas ietvaros akta juridiskā pamata izvēle nevar būt atkarīga tikai no vienas iestādes pārliecības; tai jābūt pamatotai ar objektīviem elementiem, ko var pakļaut pārbaudei tiesā (šajā ziņā skat. Tiesas 1987. gada 26. marta spriedumu lietā 45/86 Komisija/Padome, Recueil, 1493. lpp., 11. punkts).

53      Tātad jāuzskata, ka attiecīgo Komisijas locekļu pienākumi beidzās līdz ar viņu brīvprātīgo individuālo atkāpšanos EKL 215. panta pirmās daļas izpratnē, un šādu individuālu atkāpšanos vienlaicīgums nevar apšaubīt katras atkāpšanās brīvprātīgumu.

54      Turklāt no Kopienu dalībvalstu valdību pārstāvju 1999. gada 15. septembra lēmuma Nr. 1999/627/EK, EOTK, Euratom, ar ko ieceļ Eiropas Kopienu Komisijas priekšsēdētāju un locekļus (OV L 248, 30. lpp.), pamatojumu daļas izriet, ka tas ir pamatots tostarp ar EKL 215. pantu.

55      EKL 215. panta pirmajā daļā norādot, ka Komisijas locekļu pienākumi beidzas, kad viņi atkāpjas vai viņus atlaiž, Līguma autori vienkārši ir vēlējušies definēt Komisijas locekļu pienākumu izbeigšanās viņiem dotā mandāta laikā juridiskos iemeslus, tomēr bez nodoma aizliegt demisionējošiem locekļiem veikt to parastos pienākumus, līdz viņu labprātīgā atkāpšanās stājas spēkā dienā, kad viņi tiek faktiski aizvietoti.

56      No tā izriet, ka attiecīgās personas palika “amatā līdz nomaiņai” 1999. gada 15. septembrī atbilstoši EKL 215. panta ceturtajā daļā noteiktajam. Tātad līdz minētajam datumam viņi saglabāja savas pilnvaras pilnā apmērā.

57      Tātad Komisija, 1999. gada 14. jūlijā pieņemot apstrīdēto lēmumu, nav pārkāpusi savas kompetences robežas.

58      Tātad pirmais pamats ir jānoraida.

 Par otro pamatu, kas balstīts uz nediskriminācijas principa pārkāpumu

 Lietas dalībnieku argumenti

59      BA pārmet Komisijai nediskriminācijas principa pārkāpumu un to, ka, ar apstrīdēto lēmumu aizliedzot tai piemērot savas no rezultāta atkarīgo prēmiju sistēmas ceļojumu aģentūrām Apvienotajā Karalistē, nepieņemot līdzīgu lēmumu pret citām aviosabiedrībām, kuras ieņem vismaz tikpat stipru stāvokli, kādu Komisija attiecinājusi uz BA, un kuras piemēro tādas pašas finansiālās stimulēšanas sistēmas, Komisija esot nostādījusi BA ļoti nelabvēlīgā konkurētspējas stāvoklī.

60      Virgin sūdzības iepriekšēja iesniegšana neattaisnojot to, ka lēmums par pārkāpuma procedūras uzsākšanu tika pieņemts tikai pret BA. Komisijas rīcības brīvība izlietot savus resursus kārtējām lietām nevarot attaisnot diskrimināciju, it īpaši tad, ja tā pati rada pret konkurenci vērstu iedarbību, kas nelabvēlīgi ietekmē pārbaudāmo uzņēmumu.

61      Komisija nemaz neuzskata par diskriminējošu apstrīdētā lēmuma pieņemšanu sešus gadus pēc Virgin sūdzības iesniegšanas. Tā uzskata, ka tai ir rīcības brīvība piešķirt dažādas prioritātes pakāpes lietām, kas Komisijai jāizskata, atkarībā no Kopienu ieinteresētības šajās lietās (Pirmās instances tiesas 1992. gada 18. septembra spriedums lietā T‑24/90 Automec/Komisija, Recueil, II‑2223. lpp., 77. punkts).

62      Atbilstoši paziņojumam presei par “principiem, kas reglamentē ceļojumu aģentūru komisijas maksas”, kurš publicēts dienā, kad tika pieņemts apstrīdētais lēmums, šis lēmums esot pirmais posms komisijas maksu, kuras aviosabiedrības maksā ceļojumu aģentūrām, izvērtēšanai. Minētajā paziņojumā norādītie principi dodot arī skaidras norādes visām citām aviosabiedrībām, kas ir līdzīgā situācijā kā BA, un Komisijai esot jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka citas aviosabiedrības, kas ir tādā pašā stāvoklī, ievēro šos principus.

63      Apstrīdētais lēmums neradot tādu negatīvu iedarbību, kas nelabvēlīgi ietekmētu BA ģeogrāfiskos tirgos, kas nav Apvienotās Karalistes tirgus. Tā kā BA nav dominējoša stāvokļa šajos citos tirgos, tā varot izmantot finansiālās stimulēšanas sistēmas, lai pretotos konkurējošu uzņēmumu izmantotām finansiālās stimulēšanas sistēmām.

64      Turklāt citu aviosabiedrību, kas Apvienotajā Karalistē piemēro dažādas prēmiju sistēmas avioceļojumu aģentūrām, piedāvājums neietekmējot apstrīdēto lēmumu. Apstrīdētais lēmums attiecoties uz BA kā uz uzņēmumu ar dominējošu stāvokli Apvienotās Karalistes avioceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgū sevišķās atbildības, kas tai ir šajā statusā, dēļ.

 Pirmās instances tiesas vērtējums

65      Lai Komisijai varētu pārmest diskriminācijas pieļaušanu, būtu jākonstatē, ka tā ir pieļāvusi atšķirīgu attieksmi salīdzināmās situācijās, nelabvēlīgi ietekmējot noteiktus tirgus dalībniekus, salīdzinot ar citiem tirgus dalībniekiem, un objektīvi nav būtiskas atšķirības, kas varētu pamatot šādu atšķirīgu attieksmi (Pirmās instances tiesas 1999. gada 7. jūlija spriedums lietā T‑106/96 Wirtschaftsvereinigung Stahl/Komisija, Recueil, II‑2155. lpp., 103. punkts).

66      Tas, ka Komisija nav konstatējusi pārkāpumu attiecībā pret kādu tirgus dalībnieku, kas ir bijis situācijā, kas ir salīdzināma ar prasītāja situāciju, nekādā gadījumā nevar būt pamats atmest šim prasītājam pārmestā pārkāpuma konstatējumu, ja vien tas ir pienācīgi pierādīts (Tiesas 1993. gada 31. marta spriedums apvienotajās lietās C‑89/85, C‑104/85, C‑114/85, C‑116/85, C‑117/85 un no C‑125/85 līdz C‑129/85 Ahlström u.c./Komisija, Recueil, I‑1307. lpp., 146. punkts).

67      Turklāt pamats ir balstīts uz vienkāršu apgalvojumu – kas nekādā veidā nav pierādīts – par finansiālās stimulēšanas sistēmu, kuras ar BA konkurējošās aviosabiedrības piemēro ceļojumu aģentūrām, prettiesiskumu no EKL 81. un 82. panta viedokļa.

68      Turklāt, abstrahējoties no tā, ka apstrīdētais lēmums tika pieņemts saistībā ar sūdzību, kuru Virgin bija iesniegusi par BA 1993. gadā, Komisija, lai efektīvi uzraudzītu Kopienu konkurences noteikumu piemērošanu, ir tiesīga – kā šajā gadījumā – piešķirt dažādas prioritātes pakāpes tai iesniegtajām sūdzībām (Tiesas 1999. gada 4. marta spriedums lietā C‑119/97 P Ufex u.c./Komisija, Recueil, I‑1341. lpp., 88. punkts) atkarībā no Kopienu ieinteresētības tajās, vērtējot katras lietas apstākļus, tostarp tai iesniegto informāciju par faktiskajiem un tiesību apstākļiem (šā sprieduma 61. punktā minētais spriedums lietā Automec/Komisija, 86. punkts).

69      Šajā ziņā Komisijai katrā gadījumā atsevišķi ir jāvērtē, cik smagi ir apgalvotie konkurences ierobežojumi (Pirmās instances tiesas 1999. gada 13. decembra spriedums apvienotajās lietās T‑189/95, T‑39/96 un T‑123/96 SGA/Komisija, Recueil, II‑3587. lpp., 53. punkts), kā arī – kā šajā gadījumā – sūdzības, kuru tā izskata, senums. Komisijai ir jānoslēdz izmeklēšanas process saprātīgā termiņā (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 1997. gada 22. oktobra spriedumu apvienotajās lietās T‑213/95 un T‑18/96 SCK un FNK/Komisija, Recueil, II‑1739. lpp., 55. un 56. punkts).

70      Ja Komisijas saskaras – kā šajā gadījumā – ar situāciju, kurā daudz pierādījumu rada aizdomas par vairāku viena un tā paša ekonomiskā sektora lielu uzņēmumu darbībām, kas ir pretrunā konkurences tiesībām, Komisija pat ir tiesīga sakopot resursus attiecībā pret vienu no attiecīgajiem uzņēmumiem, tajā pašā laikā aicinot tirgus dalībniekus, kurus, iespējams, ir skārusi citu uzņēmumu pārkāpjošā rīcība, vērsties valsts iestādēs (šajā ziņā skat. šā sprieduma 69. punktā minēto spriedumu apvienotajās lietās SGA/Komisija, 59. punkts).

71      Visbeidzot, Komisija tiesas sēdē apstiprināja un BA neapstrīdēja, ka tā ir uzsākusi izmeklēšanas procedūru pret astoņām aviosabiedrībām saistībā ar sūdzībām, ko BA ir iesniegusi 1998. gada jūnijā un septembrī, un 2003. gada 6. februāra vēstulē ir informējusi BA par nodomu izbeigt šīs procedūras.

72      Līdz ar to, ja BA uzskata savas sūdzības par pamatotām, tai ir jāsniedz Komisijai savi apsvērumi šajā sakarā un jāapstrīd Komisijas iespējamais lēmums izbeigt tās sūdzību izskatīšanu.

73      Tātad otrais pamats nav apmierināms.

 Par trešo pamatu, kas balstīts uz kļūdainu sektoriālā un ģeogrāfiskā tirgus definīciju

74      Kā izriet no apstrīdētā lēmuma (skat. šā sprieduma 22. punktu), Komisija uzskatīja, ka, lai noteiktu BA dominējošo stāvokli, atbilstošais tirgus ir Apvienotās Karalistes avioceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgus.

 Lietas dalībnieku argumenti

75      BA apstrīd šo Komisijas vērtējumu, apgalvojot, ka, pat pieņemot, ka šāds tirgus pastāv, pakalpojumu, kurus ceļojumu aģentūras sniedz aviosabiedrībām, tirgus šajā gadījumā nevarot būt attiecīgais sektoriālais tirgus.

76      Komisija esot secinājusi, ka konkurences ierobežojumi, kas atklāti apstrīdētajās no rezultāta atkarīgo prēmiju sistēmās, izriet no BA kā pakalpojumu, kurus sniedz Apvienotās Karalistes ceļojumu aģentūras, pircēja stāvokļa. To darot, Komisija esot atkāpusies, pirmkārt, no savas parastās konkrētā tirgus definēšanas metodes, tādējādi priekšlaicīgi konstatējot dominējošu stāvokli un, galu galā, tā ļaunprātīgu izmantošanu, un, otrkārt, no sava paziņojuma par konkrētā tirgus definēšanu Kopienu konkurences tiesību ietvaros (OV 1997, C 372, 5. lpp.).

77      Ceļojumu aģentūras esot izplatīšanas kanāls, kas ļauj aviosabiedrībām pārdot vietas savos lidojumos un pilda mazumtirgotāju funkciju. Ar marku apzīmēto preču tirgos konkurences būtību vērtējot, par atbilstošiem uzskatot attiecīgo preču tirgus, nevis mazumtirdzniecības pakalpojumu, ko sniedz pārdošanas punkti, kurus izmanto ražotāji savu preču tirgošanai, iegādes tirgus.

78      BA stāvoklis attiecībā pret ceļojumu aģentūrām neesot pareiza pieeja, lai novērtētu tās varu tirgū. Lai definētu konkrēto sektoriālo tirgu ar mērķi novērtēt ceļojumu aģentūrām piešķirto finansiālo priekšrocību ietekmi uz konkurenci, esot jānosaka, vai viens gaisa transporta pakalpojumu sniedzējs noteiktā maršrutā var veiksmīgi palielināt savas cenas.

79      Kā to Komisija esot atzinusi apstrīdētā lēmuma preambulas 80. un 81. apsvērumā, atbilde esot atkarīga no tā, cik lielā mērā ceļotāji, kuri vēlas izmantot noteiktu aviolīniju, uzskata, ka citas aviolīnijas to līdzvērtīgi aizvieto. Komisija izmantojot šādu pieeju, kad tā vērtē pasažieru gaisa transportu uz Apvienoto Karalisti un no tās, bet tā kļūdaini apgalvojot, ka pastāv atsevišķs avioceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgus.

80      BA apgalvo, ka, pieņemot Komisijas pieeju, ja ceļojumu aģentūru sniedzamo aviobiļešu izplatīšanas pakalpojumu tirgus samazinātos, līdz tas kļūtu nenozīmīgs, tas turpinātu būt konkrētais tirgus. Turpretim, pēc BA domām, citu izplatīšanas veidu pastāvēšana liedzot konstatēt vienas aviosabiedrības spēka pozīciju šajā tirgū, pat ja tai ir lielākā daļa no biļešu izplatīšanas ar ceļojumu aģentūru palīdzību.

81      Turklāt, ja eksistētu četru galamērķu grupas (Amerikas Savienotās Valstis, Eiropa, Āfrika un Tālie Austrumi) un viens gaisa transporta pakalpojumu sniedzējs katrai grupai, katra sabiedrība varētu savos maršrutos īstenot nozīmīgu varu, neizjūtot citu sabiedrību spiedienu. Atbilstoši Komisijas analīzei neviena no šīm sabiedrībām nebūtu dominējošā stāvoklī saistībā ar ceļojumu aģentūru pakalpojumu iegādi, ņemot vērā, ka katrai no tām būtu tikai 25 % no šo pakalpojumu iegādes apjoma.

82      Visbeidzot, aviosabiedrība, kurai nav dominējoša stāvokļa avioceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgū, bet kura viena pati nodrošina noteikta maršruta vai nelielas maršrutu grupas apkalpošanu, varot šajos maršrutos darboties pilnīgi neatkarīgi no saviem konkurentiem un aģentūrām. Tomēr atbilstoši Komisijas analīzei uz šādu situāciju neattiektos EKL 82. pants.

83      BA piebilst, ka, pat ja avioceļojumu aģentūru pakalpojumi šajā gadījumā veidotu konkrēto sektoriālo tirgu, konkrētais ģeogrāfiskais tirgus būtu plašāks par Apvienotās Karalistes teritoriju. Daudz lielu ceļojumu aģentūru darbojoties vairākās valstīts. Turklāt ceļojumu aģentūras aizvien vairāk sadarbojoties ar aviosabiedrībām starptautiskā līmenī, kā to pierādot pasaules mēroga līgumi, kurus BA ir noslēgusi ar dažām ceļojumu aģentūrām.

84      Komisija atgādina, ka atbilstoši apstrīdētā lēmuma preambulas 31. apsvērumam ceļojumu aģentūras darbojoties aviosabiedrību labā kā neatkarīgi starpnieki, kas sniedz autonomus pakalpojumus (Tiesas 1987. gada 1. oktobra spriedums lietā 311/85 VVR, Recueil, 3801. lpp., 20. punkts).

85      Avioceļojumu aģentūru pakalpojumi, par kuriem aviosabiedrības norēķinās komisijas maksas par pārdotajām biļetēm veidā, esot aviosabiedrību, kas ir to darījumu partneri, reklamēšana, palīdzība pasažieriem izvēlēties piemērotas sabiedrības un lidojumus, biļešu izsniegšana, naudas iekasēšana no pasažieriem un tās pārskaitīšana aviosabiedrībām.

86      Nekas neliedzot konstatēt, ka pircējs, kam ir dominējošs stāvoklis, ir to ļaunprātīgi izmantojis un ka uz viņu attiecas Kopienu konkurences tiesības.

87      Komisija atgādina, ka tā kā atsevišķu tirgu esot kvalificējusi avioceļojumu aģentūru pakalpojumus (Komisijas 1991. gada 30. jūlija Lēmums 91/480/EEK par Līguma [81]. panta piemērošanas procedūru (lieta Nr. IV/32/659 – IATA Passenger Agency Programme) (OV L 258, 18. lpp.)), kā arī citus ar avioceļojumiem saistītus tirgus, piemēram, datorizētās avioceļojumu rezervēšanas sistēmas (Komisijas 1988. gada 4. novembra Lēmums 88/589/EEK par Līguma [82]. panta piemērošanas procedūru (IV/32.318, London European – SABENA) (OV L 317, 47. lpp.)).

88      Visbeidzot, tas, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir tikai Apvienotajā Karalistē, esot pamatojams ar to, ka attiecīgās darbības dažādos aspektos tiek veiktas Apvienotās Karalistes teritorijā. It īpaši – klienti parasti rezervējot biļetes savā dzīvesvietas valstī un attiecības starp ceļojumu aģentūrām un aviosabiedrībām veidojoties katrā valstī atsevišķi.

 Pirmās instances tiesas vērtējums

89      Komisija apstrīdētajā lēmumā ir uzskatījusi, ka sektoriāls tirgus, kas jāņem vērā, nosakot BA dominējošo stāvokli, ir pakalpojumi, kurus aviosabiedrības pērk no ceļojumu aģentūrām to aviobiļešu tirdzniecībai un izplatīšanai (preambulas 72. apsvērums). Pēc Komisijas domām, šādas aviosabiedrību prakses rezultātā ir radies avioceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgus, kas ir atšķirīgs no gaisa transporta tirgiem.

90      Turklāt Komisija ir uzskatījusi, ka atbilstošais ģeogrāfiskais tirgus šajā gadījumā, ņemot vērā ceļojumu aģentūru darbību valsts mērogu, bija Apvienotās Karalistes teritorija.

91      Jāatgādina, ka atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai (Tiesas 1983. gada 9. novembra spriedums lietā 322/81 Michelin/Komisija, Recueil, 3461. lpp., 37. punkts; Pirmās instances tiesas 2000. gada 30. marta spriedums lietā T‑65/96 Kish Glass/Komisija, Recueil, II‑1885. lpp., 62. punkts, kas apelācijas kārtībā apstiprināts ar Tiesas 2001. gada 18. oktobra rīkojumu lietā C‑241/00 P Kish Glass/Komisija, Recueil, I‑7759. lpp.), lai izvērtētu iespējamu uzņēmuma dominējošo stāvokli noteiktā sektoriālā tirgū, konkurences iespējas jāvērtē tāda tirgus ietvaros, kas ietver visas preces vai pakalpojumus, kas atkarībā no to īpašībām ir īpaši piemēroti pastāvīgu vajadzību apmierināšanai un ir tikai nelielā mērā aizstājami ar citām precēm vai pakalpojumiem. Turklāt, tā kā konkrētā tirgus noteikšanu izmanto, lai novērtētu, vai attiecīgais uzņēmums var radīt šķēršļus efektīvas konkurences saglabāšanai un lielā mērā rīkoties neatkarīgi no saviem konkurentiem un – šajā gadījumā – no pakalpojumu sniedzējiem, nevar pārbaudīt tikai attiecīgo pakalpojumu objektīvās pazīmes, bet ir jāņem vērā arī konkurences apstākļi un pieprasījuma un piedāvājuma struktūra tirgū.

92      No BA procesuālajiem dokumentiem izriet, ka tā pati atzīst autonoma avioceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgus pastāvēšanu, jo tās prasības pieteikuma 11.34. punktā tā ir apgalvojusi, ka pašas ceļojumu aģentūras darbojas konkurējošā tirgū, savstarpēji konkurējot, lai sniegtu vislabākos pakalpojumus saviem klientiem.

93      Šajā ziņā, lai gan ceļojumu aģentūras rīkojas aviosabiedrību, kas uzņemas visus riskus un priekšrocības saistībā ar pašiem pārvadāšanas pakalpojumiem un kas slēdz pārvadāšanas līgumus tieši ar pasažieriem, vārdā, ceļojumu aģentūras tomēr ir neatkarīgi starpnieki, kas sniedz autonomus pakalpojumus (šajā ziņā skat. šā sprieduma 84. punktā minēto spriedumu lietā VVR, 20. punkts).

94      Kā Komisija to norādījusi apstrīdētā lēmuma preambulas 31. apsvērumā, šāda specifiska ceļojumu aģentūru darbība ir, pirmkārt, dot padomu iespējamiem pasažieriem, rezervēt un izsniegt aviobiļetes, iekasēt samaksu par pārvadājumu un to pārskaitīt aviosabiedrībām un, otrkārt, sniegt šīm sabiedrībām reklāmas un tirdzniecības veicināšanas pakalpojumus.

95      Šajā ziņā pati BA apgalvo, ka ceļojumu aģentūras ir un vismaz tuvākajā laikā būs aviosabiedrībām ļoti svarīgs izplatīšanas kanāls, kas tām ļauj efektīvi pārdot vietas to piedāvātajos lidojumos, un ka pastāv savstarpēja atkarība starp ceļojumu aģentūrām un aviosabiedrībām, kas vienas pašas nespēj lietderīgi pārdot savus gaisa transporta pakalpojumus.

96      Kā to arī norādījusi BA, ceļojumu aģentūras piedāvā lielāku maršrutu, izlidošanas un ielidošanas laiku izvēli, ko nevarētu piedāvāt neviena aviosabiedrība. Ceļojumu aģentūras atlasa informāciju par dažādiem lidojumiem par labu pasažieriem, kas saskaras ar gaisa transporta dažādo tarifu struktūru daudzveidību, ko rada aviosabiedrību pielietotā sistēma, kad tarifi tiek noteikti reālā laikā.

97      Turklāt BA ir atzinusi, ka ceļojumu aģentūru loma aviobiļešu izplatīšanā izskaidro, kāpēc aviosabiedrības cenšas tām piedāvāt priekšrocības, lai tās pārdotu vietas uz attiecīgās aviosabiedrības lidojumiem. Tātad visas papildu prēmijas, ko aviosabiedrības piešķir ceļojumu aģentūrām, apstiprina pakalpojumu, kurus ceļojumu aģentūras sniedz aviosabiedrībām, neaizstājamību.

98      Visbeidzot, pati BA ir uzsvērusi, ka lielākās ceļojumu aģentūras individuāli vienojas par aviobiļešu izplatīšanas līgumiem un tātad spēj pakļaut konkurencei aviosabiedrības.

99      Šo pakalpojumu, kurus ceļojumu aģentūras sniedz aviosabiedrībām, specifiku, ņemot vērā, ka aviosabiedrības nevar nopietni apsvērt iespēju aizstāt aģentūras, lai pašas sniegtu tādus pašus pakalpojumus, apstiprina fakts, ka pārmesto faktu rašanās laikā 85 % no Apvienotajā Karalistē pārdotajām aviobiļetēm tika pārdotas ar ceļojumu aģentūru starpniecību.

100    Tātad jāuzskata, ka avioceļojumu aģentūru pakalpojumi ir tāda saimnieciskā darbība, kuru apstrīdētā lēmuma pieņemšanas laikā aviosabiedrības nevarēja aizstāt ar citu to biļešu izplatīšanas veidu, un attiecīgi tas ir atsevišķs pakalpojumu tirgus, kas atšķiras no gaisa transporta tirgus.

101    Definējot konkrēto tirgu, apstāklim, ka konkurences ierobežojumi, kurus – kā uzskata Komisija – rada BA piemērotās no rezultāta atkarīgo prēmiju sistēmas, izriet no stāvokļa, kāds ir BA kā avioceļojumu aģentūru pakalpojumu pircējam, nevis šo pakalpojumu sniedzējam, nav nozīmes. EKL 82. pants ir piemērojams gan uzņēmumiem, kuru iespējami dominējošais stāvoklis ir konstatēts – kā šajā gadījumā – attiecībā pret to piegādātājiem, gan arī uzņēmumiem, kas var būt šādā stāvoklī attiecībā pret saviem klientiem.

102    Turklāt tiesas sēdē BA pati atzina, ka gan pircējam, gan pārdevējam ir iespēja ieņemt dominējošu stāvokli EKL 82. panta nozīmē.

103    No tā izriet, ka BA nevar pamatoti apgalvot, ka, definējot konkrēto sektoriālo tirgu, lai novērtētu finansiālo priekšrocību, ko tā piešķir ceļojumu aģentūrām Apvienotajā Karalistē, ietekmi uz konkurenci, būtu jānosaka, vai vienīgais gaisa transporta pakalpojumu sniedzējs noteiktā maršrutā var lietderīgi palielināt cenas.

104    Šāds parametrs, kam, iespējams, ir nozīme saistībā ar katru gaisa satiksmes maršrutu, neļauj izvērtēt BA ekonomisko varu, kāda tai ir nevis kā gaisa transporta pakalpojumu sniedzējai, bet kā ceļojumu aģentūru pakalpojumu pircējai visos maršrutos ar izlidošanas vai ielidošanas vietu Apvienotās Karalistes lidostās, salīdzinot, pirmkārt, ar visām pārējām aviosabiedrībām, kas ir avioceļojumu aģentūru pakalpojumu pircējas, un, otrkārt, ar ceļojumu aģentūrām Apvienotajā Karalistē.

105    Līdz ar to BA izvirzītajiem iebildumiem pret Komisijas definētā sektoriālā tirgus atbilstību, kas balstīti uz aviobiļešu izplatīšanas ar ceļojumu aģentūru starpniecību nozīmes iespējamo mazināšanos, uz aviosabiedrību ekskluzīvu specializāciju saistībā ar ģeogrāfiskiem galamērķiem un uz aviosabiedrības, kurai, iespējams, būtu monopola stāvoklis dažos maršrutos, rīcības neatkarību, nav nozīmes.

106    Šie argumenti ir balstīti uz situācijām, kas ir hipotētiskas vai neatbilst apstākļiem, kādos notiek konkurence konkrētajā sektoriālajā tirgū, kas ir avioceļojumu aģentūru pakalpojumi, gan starp pakalpojumu sniedzējām aģentūrām, gan starp šo pakalpojumu saņēmējām aviosabiedrībām.

107    Tātad Komisija, kvalificējot pakalpojumu, kurus ceļojumu aģentūras sniedz aviosabiedrībām, sektoriālo tirgu kā atbilstošu, lai noteiktu, vai BA kā šo pakalpojumu pieprasītājai minētajā tirgū ir dominējošs stāvoklis, nav pieļāvusi kļūdu vērtējumā.

108    Attiecībā uz ģeogrāfisko tirgu, kas jāņem vērā, no pastāvīgās judikatūras izriet, ka to var definēt kā teritoriju, kurā visi tirgus dalībnieki ir līdzīgos vai pietiekami viendabīgos konkurences apstākļos, konkrēti, attiecībā uz konkrētām precēm vai pakalpojumiem, un šādiem apstākļiem nav jābūt pilnīgi viendabīgiem (Pirmās instances tiesas 1994. gada 6. oktobra spriedums lietā T‑83/91 Tetra Pak/Komisija, Recueil, II‑755. lpp., 91. punkts, kas apelācijas kārtībā apstiprināts ar Tiesas 1996. gada 14. novembra spriedumu lietā C‑333/94 P Tetra Pak/Komisija, Recueil, I‑5951. lpp.).

109    Nav apstrīdams, ka lielākā daļa pasažieru rezervē aviobiļetes savā dzīvesvietas valstī. Lai arī BA ir apgalvojusi, ka ne visas aviobiļetes, ko pārdod ceļojumu aģentūras Apvienotajā Karalistē, noteikti tiek pārdotas šīs valsts iedzīvotājiem, tā ir atzinusi, ka nevar noteikt ārpus Apvienotās Karalistes veikto darījumu skaitu.

110    Turklāt, kā Komisija to norādījusi apstrīdētā lēmuma preambulas 83. apsvērumā un BA nav apstrīdējusi, IATA noteikumi par aviobiļešu kuponu izmantošanas kārtību liedz lidojumiem no lidostām Apvienotajā Karalistē izmantot biļetes, kas ir pārdotas ārpus Apvienotās Karalistes teritorijas.

111    Tā kā gaisa transporta biļešu izplatīšana notiek valsts līmenī, no tā izriet, ka aviosabiedrības parasti šo biļešu izplatīšanas pakalpojumus pērk attiecīgajā valstī, ko apstiprina ar šādu mērķi noslēgtie BA līgumi ar ceļojumu aģentūrām Apvienotajā Karalistē.

112    Tāpat nav apstrīdēts arī tas, ka aviosabiedrības strukturē savus komercpakalpojumus valsts līmenī, ka ceļojumu aģentūras aviobiļešu apstrādi veic attiecīgās valsts IATA norēķinu sistēmas ietvaros un šajā gadījumā tā tiek veikta ar Apvienotās Karalistes norēķinu sistēmas starpniecību (Billing and Settlement Plan for the United Kingdom, turpmāk tekstā – “BSPUK”).

113    Turklāt BA nav apstrīdējusi Komisijas apgalvojumu, saskaņā ar kuru BA visā Apvienotās Karalistes teritorijā vienādi piemēro no rezultāta atkarīgo prēmiju sistēmas šajā dalībvalstī reģistrētām ceļojumu aģentūrām.

114    BA nav apstrīdējusi arī to, ka apstrīdētie finansiālās stimulēšanas pasākumi tiek piemēroti tikai Apvienotajā Karalistē pārdotajām BA biļetēm, lai arī šie stimulēšanas pasākumi ir ietverti līgumos, kas noslēgti ar ceļojumu aģentūrām, kuras savu darbību veic vairāk nekā vienā dalībvalstī.

115    Pretēji BA apgalvojumiem tas, ka tā ir noslēgusi pasaules mēroga līgumus ar dažām ceļojumu aģentūrām, nav pierādījums, ka tās arvien vairāk sadarbojas ar aviosabiedrībām starptautiskā līmenī. Kā izriet no apstrīdētā lēmuma preambulas 20. apsvēruma, neskaitot BA, šādi līgumi bija parakstīti tikai ar trīs ceļojumu aģentūrām un tikai uz 1992./1993. gada ziemas sezonu. Turklāt šādi līgumi ir vienkārši pievienoti attiecīgajās valstīs noslēgtajiem vietējiem līgumiem.

116    Tātad nevar secināt, ka Komisija ir kļūdaini noteikusi Apvienotās Karalistes tirgu kā atbilstošo ģeogrāfisko tirgu, lai pierādītu, ka BA kā pakalpojumu, kurus sniedz Apvienotajā Karalistē reģistrētas avioceļojumu aģentūras, pircējai minētajā tirgū ir dominējošs stāvoklis.

117    No tā izriet, ka pamats, kas balstīts uz kļūdainu atbilstošā sektoriālā un ģeogrāfiskā tirgus definīciju, nav atbalstāms.

 Par ceturto pamatu, kas balstīts uz nepieciešamās saistības starp skartajiem sektoriālajiem tirgiem neesamību

118    Apstrīdētajā lēmumā Komisija ir konstatējusi strīdīgo darbību ietekmi vairākos tirgos. Kā cita starpā izriet no apstrīdētā lēmuma preambulas 111. un 112. apsvēruma, Komisija ir uzskatījusi, ka BA piemērotā no rezultāta atkarīgo prēmiju sistēma radīja Apvienotās Karalistes avioceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgū diskrimināciju starp ceļojumu aģentūrām Apvienotajā Karalistē un tiecās, pirmkārt, samazināt to pakalpojumu apjomu, ko avioceļojumu aģentūras sniedz citām sabiedrībām, un, otrkārt, pakļaut šādu pakalpojumu sniegšanu nelabvēlīgākiem nosacījumiem. Turklāt šāda BA ļaunprātīga rīcība avioceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgū radīja būtisku pret konkurenci vērstu iedarbību Apvienotās Karalistes gaisa transporta tirgos, nelabvēlīgi ietekmējot ar BA konkurējošās aviosabiedrības (preambulas 103. un 113. apsvērums).

 Lietas dalībnieku argumenti

119    BA apgalvo, ka nepastāvot pietiekami cieša saistība, kas prasīta EKL 82. pantā, starp Apvienotās Karalistes avioceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgu, kurā, kā apgalvots, BA ir dominējošs stāvoklis, no vienas puses, un Apvienotās Karalistes gaisa transporta tirgiem, kuros BA nav dominējoša stāvokļa, no otras puses.

120    Komisijas analīze esot “apļveida”, jo tā uzskata, ka BA panākumi Apvienotās Karalistes gaisa transporta tirgos rada BA Apvienotās Karalistes ceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgū dominējošu stāvokli, kura ļaunprātīga izmantošana nelabvēlīgi ietekmē pirmos tirgus.

121    Turklāt BA piederošās daļas Apvienotās Karalistes gaisa transporta tirgos esot pārāk mazas, lai radītu satraukumu, un BA kā Apvienotās Karalistes ceļojumu aģentūru pakalpojumu pircējas statuss neļaujot tai kontrolēt šādu pakalpojumu sniegšanu.

122    Komisija uzskata, ka esot identificējusi tirgu, kas ir Apvienotās Karalistes avioceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgus, kurā BA ir dominējošs stāvoklis, ko tā, pieļaujot prettiesisku diskrimināciju pret tirgus dalībniekiem un ar savu rīcību radot izslēdzošu iedarbību šajā pašā tirgū, ir ļaunprātīgi izmantojusi. Komisija esot arī ņēmusi vērā šādas ļaunprātīgas izmantošanas radīto izslēdzošo iedarbību attiecībā pret konkurējošām aviosabiedrībām gaisa transporta sektoriālajos tirgos ar izlidošanas un galamērķa vietām Apvienotajā Karalistē.

123    Pirmās instances tiesa esot uzsvērusi, ka EKL 82. pantā nav sniegtas tiešas norādes attiecībā uz prasībām, kas saistītas ar dominējoša stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pakalpojumu vai preču tirgos lokalizāciju (šā sprieduma 108. punktā minētais 1994. gada 6. oktobra spriedums lietā Tetra Pak/Komisija, 113. punkts), un Tiesa esot uzskatījusi, ka Pirmās instances tiesas vērtējums šajā jautājumā nav apstrīdams (šā sprieduma 108. punktā minētais 1996. gada 14. novembra spriedums lietā Tetra Pak/Komisija, 24. punkts).

124    Lai gan aplūkojamais gadījums atšķiras no gadījuma, saistībā ar kuru taisīts šā sprieduma 108. punktā minētais 1994. gada 6. oktobra spriedums lietā Tetra Pak/Komisija, jo BA pieļautā dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir radījusi sekas gan tirgū, kurā tai ir dominējošs stāvoklis, gan arī citos tirgos, nevarot būt šaubu par to, ka Apvienotās Karalistes avioceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgum ir cieša saistība ar gaisa transporta tirgiem ar izlidošanas un galamērķa vietām Apvienotajā Karalistē un iekšzemes lidojumiem.

125    Virgin, persona, kas iestājusies lietā, atgādina, ka BA esot apstrīdējusi avioceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgus autonomiju no gaisa transporta tirgus. Tātad BA apgalvojumi, ka šie divi tirgi ir pilnīgi atsevišķi un savstarpēji nesaistīti, vairs neesot pieņemami.

126    Virgin piebilst, ka nevarot nopietni apstrīdēt, ka ceļojumu aģentūras spēj izšķiroši ietekmēt, kādu aviosabiedrību izvēlēsies pasažieris. Arī prēmijas, ko tām maksā aviosabiedrības, būtiski ietekmējot, kā ceļojumu aģentūras rezervē aviobiļetes pasažieriem, kuri tām uztic aviosabiedrības izvēli.

 Pirmās instances tiesas vērtējums

127    EKL 82. pants var attiekties uz dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas pieļauta sektoriālā tirgū, kurā ir dominējošs stāvoklis, bet kuras iedarbība ir jūtama atšķirīgā tirgū, kur attiecīgajam uzņēmumam nav dominējoša stāvokļa, ar nosacījumu, ka šāds atšķirīgais tirgus ir pietiekami saistīts ar pirmo tirgu (šajā ziņā skat. Tiesas 1974. gada 6. marta spriedumu apvienotajās lietās 6/73 un 7/73 Istituto Chemioterapico Italiano un Commercial Solvents/Komisija, Recueil, 223. lpp., 22. punkts, un 1985. gada 3. oktobra spriedumu lietā 311/84 CBEM, Recueil, 3261. lpp., 26. punkts).

128    Aplūkojamajā gadījumā apstrīdētās no rezultāta atkarīgo prēmiju sistēmas ir daļa no līgumu kopuma, ko BA noslēgusi ar ceļojumu aģentūrām Apvienotajā Karalistē par avioceļojumu aģentūru pakalpojumu sniegšanu, tostarp saistībā ar transporta dokumentu izsniegšanu pasažieriem, un par saistītu reklāmas un tirdzniecības veicināšanas pakalpojumu sniegšanu.

129    Kā jau iepriekš norādīts, ir atzīts, ka avioceļojumu aģentūras nodrošina mazumtirgotāja funkciju, ka vismaz tuvākajā laikā tās saglabās šo lomu un ka līdz ar to tās būs īpaši svarīgas aviosabiedrībām.

130    Pakalpojumi, kurus tādējādi aviosabiedrības pārdod pasažieriem ar Apvienotās Karalistes ceļojumu aģentūru starpniecību, ir gaisa transporta pakalpojumi regulāros lidojumos, kurus šīs sabiedrības nodrošina ar izlidošanas un galamērķa vietām Apvienotās Karalistes lidostās.

131    Šajā ziņā Pirmās instances tiesa atgādina, ka laikā, kad BA veica apstrīdētās darbības, 85 % no Apvienotajā Karalistē pārdotajām aviobiļetēm tika pārdotas ar avioceļojumu aģentūru starpniecību.

132    Tātad ir neapstrīdama saistība starp avioceļojumu aģentūru pakalpojumiem, kurus Apvienotās Karalistes aģentūras sniedz aviosabiedrībām, no vienas puses, un gaisa transporta pakalpojumiem, kurus nodrošina šīs aviosabiedrības Apvienotās Karalistes gaisa transporta tirgos, kas ir gaisa satiksmes maršruti ar izlidošanas un galamērķa vietām Apvienotās Karalistes lidostās, no otras puses.

133    Turklāt BA argumentācija ir balstīta uz premisu, saskaņā ar kuru starp attiecīgajiem tirgiem ir šāda saistība. BA sava prasības pieteikuma 10.28. punktā ir norādījusi, ka aģentūras atteikums nodrošināt BA lidojumu reklāmu spēj tai radīt absolūtus uzņēmējdarbības zaudējumus. Zaudējumi no negūtās peļņas var rasties tikai tad, ja samazinās BA labā izsniegto biļešu skaits.

134    Un otrādi – BA sava prasības pieteikuma 4.39. punktā ir norādījusi, ka, tā kā priekšrocības, ko aviosabiedrības piešķir ceļojumu aģentūrām, spēj izraisīt gaisa transporta pakalpojumu pieprasījuma pieaugumu, tās rada būtisku izmaksu ekonomiju.

135    Tātad Komisija pamatoti ir norādījusi, ka pastāv EKL 82. pantā prasītā saistība starp Apvienotās Karalistes ceļojumu aģentūru pakalpojumu, kurus no ceļojumu aģentūrām pērk aviosabiedrības, tirgu un Apvienotās Karalistes gaisa transporta tirgiem.

136    Šādos apstākļos ceturtais pamats nav atbalstāms.

 Par piekto pamatu, kas balstīts uz kļūdainu juridisko pamatu

137    Regula Nr. 17, uz kuras pamata tika pieņemts apstrīdētais lēmums, ir pirmā Regula par EKL 81. panta un EKL 82. panta īstenošanu, un tajā noteikts abu šo noteikumu īstenošanas vispārīgais juridiskais regulējums.

138    Saskaņā ar Padomes 1962. gada 26. novembra Regulas Nr. 141, ar ko transportu atbrīvo no Regulas Nr. 17 piemērošanas (OV 1962, 124, 2751. lpp.), 1. pantu “Regulu Nr. 17 nepiemēro nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotām darbībām transporta nozarē, kuru mērķis vai sekas ir pārvadājumu likmju un nosacījumu noteikšana, transporta pakalpojumu piedāvājuma ierobežošana vai kontrole vai pārvadājumu tirgu sadalīšana, kā arī nepiemēro dominējošam stāvoklim transporta tirgū EKL [82]. panta nozīmē”.

139    Saskaņā ar Regulas Nr. 141 preambulas trešo apsvērumu transporta īpatnības Regulas Nr. 17 nepiemērošanu pamato vienīgi attiecībā uz nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotām darbībām, kas tieši attiecas uz transporta pakalpojumu sniegšanu.

140    Visbeidzot, 1987. gada 14. decembrī Padome pieņēma Regulu (EEK) Nr. 3975/87 par procedūru konkurences noteikumu piemērošanai attiecībā uz uzņēmumiem gaisa transporta nozarē (OV L 374, 1. lpp.).

 Lietas dalībnieku argumenti

141    BA apgalvo, ka, pat pieņemot, ka konkrētais sektoriālais tirgus ir avioceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgus, uz darbībām, par kurām tā tiek vainota, attiecoties nevis regula, kuru Komisija ir izmantojusi kā apstrīdētā lēmuma juridisko pamatu, t.i., Regula Nr. 17, bet gan Regula Nr. 3975/87.

142    Lietā C‑264/95 P Komisija/UIC, kurā Tiesa pasludināja spriedumu 1997. gada 11. martā (Recueil, I‑1287. lpp., 28. punkts) un ar kuru apstiprināts Pirmās instances tiesas 1995. gada 6. jūnija spriedums lietā T‑14/93 Union internationale des chemins de fer/Komisija (Recueil, II‑1503. lpp.), Tiesa noraidīja Komisijas minētajā lietā izvirzīto tēzi, ka Padomes 1968. gada 19. jūlija Regula (EEK) Nr. 1017/68, ar ko konkurences noteikumus attiecina uz pārvadājumiem pa dzelzceļu, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem (OV L 175, 1. lpp.), ir piemērojama tikai tādiem nolīgumiem un saskaņotām darbībām, kas tieši attiecas uz transporta pakalpojumu sniegšanu, ar pamatojumu, ka Regulas Nr. 1017/68 1. panta attiecīgais fragments ir precīzs un detalizēts un tajā nav minēts termins „tieši”.

143    Komisija cenšoties nošķirt lietu, kurā pasludināts šā sprieduma 142. punktā minētais spriedums lietā Komisija/UIC, no šīs tiesvedības, apgalvojot, ka Regulas Nr. 1017/68 piemērošanas joma ir definēta plašāk nekā Regulas Nr. 3975/87 piemērošanas joma, jo pirmais dokuments attiecas uz visiem “nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotām darbībām, kuru mērķis vai sekas ir pārvadājumu likmju un nosacījumu [noteikšana], transporta pakalpojumu piedāvājuma [ierobežošana] vai [kontrole], pārvadājumu tirgu sadalīšana”. Tomēr, kā Tiesa to noteikusi šā sprieduma 142. punktā minētajā spriedumā lietā Komisija/UIC, tieši tāds esot formulējums Regulas Nr. 141 1. pantā, kas izslēdz visu transporta nozari no Regulas Nr. 17 piemērošanas jomas.

144    Turklāt pats Regulas Nr. 3975/87 formulējums pierādot, ka šim tiesību aktam nav paredzēta vienīgi ierobežota piemērošanas joma, kā to ierosina Komisija. Tās 2. pantā esot paredzēts, ka aizliegums, kas noteikts EKL 81. panta 1. punktā, neattiecas uz nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotām darbībām, kas uzskaitīti pielikumā. Tomēr minētā pielikuma k) apakšpunktā esot ietvertas vienošanās, kas attiecas uz “kontu ieskaitu un norēķiniem gaisa pārvadātāju un to iecelto aģentu starpā, izmantojot centralizētu un automatizētu norēķinu plānu vai sistēmu, tajā skaitā tādus pakalpojumus, kas var būt tam vajadzīgi vai ir ar to saistīti”. Ja Komisijas tēze būtu pareiza, uz šo vienošanos veidu nekādā gadījumā neattiektos Regula Nr. 3975/87.

145    Saskaņā ar Komisijas pašas analīzi darbības, par kurām tiek vainota BA, rada sekas vai vismaz galvenās sekas gaisa transporta nozarē (apstrīdētā lēmuma preambulas 118. un 120. apsvērums). Turklāt strīdīgās no rezultātiem atkarīgās prēmijas veido daļu no gaisa transporta biļešu pārdošanas tiešajām izmaksām un ietekmē neto cenu, ko aviosabiedrība saņem par sniegto gaisa transporta pakalpojumu, netieši nosakot arī “transporta cenas” Regulas Nr. 141 nozīmē.

146    Komisijas pieļautās kļūdas, nosakot juridisko pamatu, sekas esot tādas, ka BA, ņemot vērā sistēmu atšķirības, kas šajā ziņā paredzētas Regulā Nr. 17 un Regulā Nr. 3975/87, tiekot atņemtas tās procesuālās garantijas.

147    Turklāt Komisijas kompetencē neesot bijis pieņemt lēmumu tiktāl, ciktāl tas ietekmē gaisa satiksmes maršrutus starp Eiropas Savienību un trešām valstīm. Šie maršruti neietilpstot Regulas Nr. 3975/87, kas attiecoties vienīgi uz gaisa transportu starp Kopienas lidostām, piemērošanas jomā.

148    Komisija uzskata, ka neesot šaubu par to, ka avioceļojumu aģentūru pakalpojumi, kas ir ar pašu gaisa transporta tirgu saistītas vai netieši saistītas darbības, neietilpst jomā, kas izslēgta no Regulas Nr. 17 piemērošanas, kā tas paredzēts Regulas Nr. 141 1. pantā, un ka uz tiem, gluži pretēji, joprojām attiecoties Regula Nr. 17.

149    Regula Nr. 3975/87, kuras preambulas trešajā apsvērumā uzsvērtas gaisa transporta nozares raksturīgās iezīmes, attiecoties vienīgi uz nolīgumiem, kas tieši saistīti ar gaisa transporta pakalpojumu sniegšanu.

150    Apstrīdētais lēmums attiecoties vienīgi uz pakalpojumiem, kurus BA pērk no ceļojumu aģentūrām. Gan pārmestā ļaunprātīgā izmantošana, gan tās galvenās sekas esot notikušas avioceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgū (apstrīdētā lēmuma preambulas 85. un 112. apsvērums). Pret konkurenci vērstās vienošanās, ko BA noslēgusi ar Apvienotajā Karalistē reģistrētajām ceļojumu aģentūrām, neattiecoties uz “gaisa transporta pakalpojumiem” un neesot tieši saistītas ar šādu pakalpojumu sniegšanu.

151    Lai arī kāda būtu Regulas Nr. 1017/68 piemērošanas joma, minētajai regulai neesot nozīmes šajā lietā un abi šā sprieduma 142. punktā minētie spriedumi saistībā ar Union internationale des chemins de fer attiecoties uz minēto regulu, nevis uz Regulu Nr. 3975/87.

152    Kamēr Regulas Nr. 1017/68 1. pantā ir sniegta plaša tās piemērošanas jomas definīcija, Regulas Nr. 3975/87, kas grozīta ar Padomes 1992. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2410/92 (OV L 240, 18. lpp.), 1. panta 2. punktā esot minēts vienīgi “gaisa transports starp Kopienas lidostām”.

153    Turklāt šī tiesvedība neattiecoties ne uz transporta pakalpojumu piedāvājumu, ne uz pārvadājumu likmju noteikšanu, kas skaidri minēti Regulas Nr. 1017/68 1. pantā.

154    Ja, kā BA liek saprast, uz avioceļojumu aģentūru pakalpojumiem neattiektos Regula Nr. 3975/87 un vienlaikus tie ar Regulu Nr. 141 būtu izslēgti no Regulas Nr. 17 piemērošanas jomas, tad uz tiem neattiektos neviens Kopienas tiesību akts, un tas būtu neiespējami.

 Pirmās instances tiesas vērtējums

155    No rezultātiem atkarīgo prēmiju sistēmas, ko piemēro BA, iekļaujas nolīgumos, ko BA noslēgusi ar Apvienotajā Karalistē reģistrētajām ceļojumu aģentūrām, lai tās BA sniegtu ceļojumu aģentūru pakalpojumus, tostarp veiktu BA biļešu izplatīšanu, izņemot pašus gaisa transporta pakalpojumus, ko BA sniedz pasažieriem.

156    Par šiem gaisa transporta pakalpojumiem tātad tiek noslēgti individuāli līgumi starp BA un pasažieriem, un līdz ar to uz tiem apstrīdētais lēmums neattiecas.

157    No rezultātiem atkarīgo prēmiju sistēmas, kuru piemērošanu Apvienotajā Karalistē reģistrētajām ceļojumu aģentūrām Komisija kritizē, tātad nav uzskatāmas par tādām, kas būtu tieši saistītas ar pašiem gaisa transporta pakalpojumiem, par kuriem tiek slēgta vienošanās starp pasažieri un aviosabiedrību.

158    Kā izriet no Regulas Nr. 141 preambulas trešā apsvēruma, transporta nozares īpatnības pamato Regulas Nr. 17 nepiemērošanu vienīgi nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotām darbībām, kas “tieši attiecas uz transporta pakalpojuma sniegšanu” (Tiesas 2002. gada 24. oktobra spriedums lietā C‑82/01 P Aéroports de Paris/Komisija, Recueil, I‑9297. lpp., 18. punkts).

159    Tādējādi Regulas Nr. 141 1. pantā ir izslēgta Regulas Nr. 17 piemērošana vienīgi tādu vienošanos gadījumā, kuru “mērķis vai sekas ir pārvadājumu likmju un nosacījumu noteikšana, transporta pakalpojumu piedāvājuma ierobežošana vai kontrole vai pārvadājumu tirgu sadalīšana” (šā sprieduma 158. punktā minētais spriedums lietā Aéroports de Paris/Komisija, 18. punkts), kā arī “[..] dominējošam stāvoklim transporta tirgū EKL [82]. panta nozīmē”.

160    BA velti, atsaucoties uz šā sprieduma 142. punktā minēto spriedumu lietā Komisija/UIC, pamatojas uz Regulas Nr. 1017/68 1. panta un Regulas Nr. 141 1. panta, ar ko ierobežota Regulas Nr. 17 piemērošanas joma salīdzinājumā ar regulām, kas piemērojamas visai transporta nozarei, formulējuma identitāti, lai apgalvotu, ka šajā gadījumā ir piemērojama Regula Nr. 3975/87.

161    Pirmkārt, no Regulas Nr. 3975/87 preambulas otrā apsvēruma izriet, ka Regula Nr. 1017/68 attiecas vienīgi uz iekšzemes transportu (dzelzceļu, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem). BA tātad nav pamata apgalvot, ka Regulai Nr. 3975/87 ir nozīme šajā lietā, atsaucoties uz Regulu Nr. 1017/68, kurai ir atšķirīga materiālā piemērošanas joma.

162    No Regulas Nr. 3975/87 preambulas otrā apsvēruma izriet, ka Komisijai pirms minētās regulas stāšanās spēkā nebija līdzekļu, lai tieši izmeklētu gadījumus, kad ir aizdomas par EKL 81. panta un EKL 82. panta noteikumu pārkāpumu gaisa transporta jomā.

163    Otrkārt, lai gan saskaņā ar Regulas Nr. 3975/87 preambulas piekto apsvērumu ņemot vērā īpatnējas iezīmes, kuras piemīt transporta operācijām kopumā, šī dokumenta autori citur ir uzskatījuši, ka gaisa transporta nozarei, kā izriet arī no šīs pašas regulas preambulas trešā apsvēruma, piemīt sava specifika.

164    Treškārt, tiesiskā regulējuma, kas piemērojams gaisa transportam, struktūra liecina par Kopienas likumdevēja nodomu, kas nav iekļauts Regulā Nr. 1017/68, Regulas Nr. 3975/87 piemērošanas jomu attiecināt vienīgi uz darbībām, kas tieši attiecas uz gaisa transporta pakalpojumu sniegšanu, tieši šīs nozares specifikas dēļ.

165    Tādējādi no Regulas Nr. 3975/87 virsraksta izriet, ka tā nosaka “procedūru konkurences noteikumu piemērošanai attiecībā uz uzņēmumiem gaisa transporta nozarē” atšķirībā no Regulas Nr. 1017/68, ar ko “konkurences noteikumus attiecina uz pārvadājumiem pa dzelzceļu, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem”. Šī tekstu atšķirība apliecina, ka darbība tikai tad ietilpst Regulas Nr. 3975/87 piemērošanas jomā, ja tā ir tieši saistīta ar gaisa transporta pakalpojumu sniegšanu (šajā ziņā skat. šā sprieduma 158. punktā minēto spriedumu lietā Aéroports de Paris/Komisija, 22. punkts).

166    Turklāt Padomes 1987. gada 14. decembra Regulas (EEK) Nr. 3976/87 par Līguma [81]. panta 3. punkta piemērošanu dažām nolīgumu un saskaņotu darbību kategorijām gaisa transporta nozarē (OV L 374, 9. lpp.), kas pieņemta vienā dienā ar Regulu Nr. 3975/87, preambulas pirmajā apsvērumā ir atgādināts, ka Regulā Nr. 17 ir noteikta konkurences noteikumu piemērošanas kārtība attiecībā uz nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotām darbībām, kas “nav tieši saistītas ar gaisa transporta pakalpojumu [sniegšanu]” (šā sprieduma 158. punktā minētais spriedums lietā Aéroports de Paris/Komisija, 24. punkts).

167    Turklāt ar Regulu Nr. 2410/92 grozītās Regulas Nr. 3975/87 1. panta 2. punktā ir paredzēts, ka “šī regula attiecas vienīgi uz gaisa transportu starp Kopienas lidostām”.

168    Tāpat Regulas Nr. 3975/87 4.a pants, kas iekļauts ar Padomes 1991. gada 14. maija Regulu (EEK) Nr. 1284/91, ar ko groza Regulu Nr. 3975/87 (OV L 122, 2. lpp.), attiecas vienīgi uz darbībām, kuru mērķis vai sekas ir “tieši apdraudēt kāda gaisa satiksmes pakalpojuma eksistenci”, kas nozīmē tiešas saiknes esamību ar gaisa transporta pakalpojumu sniegšanu (šā sprieduma 158. punktā minētais spriedums lietā Aéroports de Paris/Komisija, 23. punkts).

169    Līdz ar to nekādā gadījumā nav izšķirīgs BA izvirzītais teksta arguments par izņēmumu, kas paredzēts Regulas Nr. 3975/87 2. pantā, to aplūkojot kopsakarā ar minētās regulas pielikuma k) apakšpunktu, par nolīgumiem, kas attiecas uz kontu ieskaitu un norēķiniem gaisa pārvadātāju un to iecelto aģentu starpā.

170    Šīs vienošanās, kurām ir tikai tehnisks raksturs, iepriekš aprakstītajā normatīvo aktu kontekstā ir jāuzskata par tādām, kas nošķiramas no tādiem nolīgumiem, kādi noslēgti starp BA un Apvienotajā Karalistē reģistrētajām ceļojumu aģentūrām par pašu ceļojumu aģentūru pakalpojumu sniegšanu.

171    Visbeidzot, BA nav nekāda pamata apgalvot, ka darbības, par kurām tā tiek vainota, izraisītu galvenās sekas gaisa transporta tirgū. Piemērojamās regulas izvēle ir atkarīga no tā, kā tiek kvalificētas apspriežamās darbības, nevis no iepriekšējas tā tirgus noteikšanas, kurā šīs darbības izraisa sekas (šajā ziņā skat. šā sprieduma 142. punktā minēto spriedumu lietā Komisija/UIC, 42. punkts).

172    Katrā ziņā no apstrīdētā lēmuma preambulas 85. un 112. apsvēruma izriet, ka Komisija ir konstatējusi, ka Apvienotās Karalistes avioceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgū ir notikusi gan dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, kurā vainojama BA, gan noteiktas tā sekas, un ar to pietiek, lai attaisnotu Regulas Nr. 17 piemērošanu šajā gadījumā.

173    Līdz ar to Komisija, apstrīdētā lēmuma pieņemšanā pamatojoties uz Regulu Nr. 17, nav pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.

174    Tātad pamats ir jānoraida kā nepamatots.

 Par sesto pamatu, kas balstīts uz dominējoša stāvokļa neesamību

 Lietas dalībnieku argumenti

175    Pirmkārt, BA pārmet Komisijai, ka tā esot uzskatījusi BA par uzņēmumu dominējošā stāvoklī Apvienotās Karalistes avioceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgū, pienācīgi neņemot vērā intensīvo konkurenci, kādai uzņēmums ir pakļauts Apvienotās Karalistes gaisa transporta tirgos.

176    Neatkarīgi no kopējā apkalpoto maršrutu skaita BA nerīkojoties ar nozīmīgu neatkarības pakāpi ne attiecībā pret tās konkurentiem katrā maršrutā, ne attiecībā pret pasažieriem, kuriem katrā maršrutā ir iespēja izvēlēties aviosabiedrību.

177    Otrkārt, BA pārmet Komisijai, ka tā neesot paskaidrojusi, kā apgalvotais BA dominējošais stāvoklis Apvienotās Karalistes avioceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgū “izriet” no “ļoti lielajiem panākumiem”, ko tā gūst Apvienotās Karalistes gaisa transporta tirgos.

178    Treškārt, BA atzīmē, ka Apvienotās Karalistes avioceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgus daļas, kas tai, pēc Komisijas domām, pieder kā aģentūru klientei, nepierādot, ka BA ieņem dominējošu stāvokli šajā tirgū. Komisija vienīgi esot saskaitījusi visus ieņēmumus no BA pārdotajām biļetēm visos maršrutos uz Apvienotās Karalistes lidostām un no tām, lai arī tie ir atšķirīgi tirgi.

179    Turklāt Komisija neesot pareizi aprēķinājusi BA piederošās tirgus daļas. Komisijas noteiktajās procentuālajās daļās esot iekļauts arī pārdošanas apjoms ārpus Apvienotās Karalistes, tādējādi pārvērtējot BA tirgus daļas. Komisija savus aprēķinus esot balstījusi uz biļešu pārdošanu caur BSPUK, kurā piedalās tikai daļa Apvienotajā Karalistē reģistrēto ceļojumu aģentūru. Neizanalizējot pārējo aģentūru veiktos darījumus, Komisija esot apmierinājusies ar pieņēmumu, ka darījumi caur BSPUK veido no 80 līdz 85 % no visām aģentūru pārdotajām biļetēm. Visbeidzot, BA piedēvētajā pārdošanas apjomā, kas īstenots caur BSPUK, esot iekļauti arī darījumi, ko veikušas citas sabiedrības, kuras izmanto BA kā aģentu un kuras nepiedalās nolīgumos, kas noslēgti starp BA un Apvienotajā Karalistē reģistrētajām ceļojumu aģentūrām.

180    BA apgalvo, ka Komisija neesot ņēmusi vērā to pārdevumu ietekmi, kuri īstenoti pa citiem kanāliem, kas nav ceļojumu aģentūras, tādiem kā tiešā pārdošana pa telefonu vai internetā. Tomēr, kā Komisija esot skaidri atzinusi apstrīdētā lēmuma preambulas 72. apsvērumā, šie pārdevumi ietekmē aviosabiedrību stāvokli avioceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgū.

181    Uzsverot BA īpaši spēcīgo stāvokli attiecībā pret galvenajām ceļojumu aģentūrām, Komisija neesot ņēmusi vērā BA biļešu procentuālās daļas to kopējā pārdošanas apjomā neto samazinājumu un relatīvi nelielo daļu, ko dažu galveno aģentūru darbībās veido pakalpojumi, kuri sniegti BA.

182    Ja tiktu piemērots tirgus daļu stabilitātes kritērijs vai jutīguma pret konkurenci kritērijs, kas esot atzīti judikatūrā (Tiesas 1979. gada 13. februāra spriedums lietā 85/76 Hoffmann-La Roche/Komisija, Recueil, 461. lpp.), BA daļas Apvienotās Karalistes avioceļojumu aģentūru pakalpojumu “tirgū” neļautu secināt, ka BA tajā vienmēr ieņem dominējošu stāvokli.

183    Datu, kas attiecas uz BA piederošajām tirgus daļām, pareiza analīze esot drīzāk pretrunā dominējošā stāvokļa konstatējumam. BA tirgus daļa kopš deviņdesmito gadu sākuma 47,7 % esot samazinājusies līdz 39,7 %. Turpretī citu aviosabiedrību, it īpaši Virgin un British Midland, tirgus daļas esot strauji augušas.

184    Ja kāda ceļojumu aģentūra pārdod nozīmīgu procentuālu daļu biļešu, tas vēl – pretēji tam, ko Komisija apgalvojusi apstrīdētā lēmuma preambulas 92. apsvērumā, – nepadarot attiecīgo aviosabiedrību par šīs aģentūras “obligāto tirdzniecības partneri”. Praksē ikvienai aģentūrai esot jāpiedāvā biļetes no liela skaita aviosabiedrību. Aģentūrām faktiski esot nozīmīga iespēja risināt sarunas, un gala izvēle piederot klientam.

185    Atšķirībā no izplatītājiem, kas darbojās tirgos, kuri apspriesti lietā, kurā pasludināts šā sprieduma 182. punktā minētais spriedums lietā Hoffmann-La Roche/Komisija, un lietā, kurā pieņemts šā sprieduma 91. punktā minētais spriedums Michelin/Komisija, ceļojumu aģentūru rīcībā parasti neesot krājumu un tām arī neesot faktiskas nepieciešamības pārdot BA biļetes. Tā kā BA apkalpotos maršrutus apkalpo arī citas sabiedrības, aģentūras varot apmierināt pasažieru izvēli tik ilgi, kamēr tās spēj pārdot BA biļetes.

186    Visbeidzot, ja BA patiešām būtu dominējošs stāvoklis, tai nebūtu nekādas intereses veltīt ievērojamus naudas līdzekļus, lai uzlabotu savus pakalpojumus nolūkā efektīvāk konkurēt ar pārējām aviosabiedrībām.

187    Komisija apgalvo, ka BA dominējošā stāvokļa noteikšanai Apvienotās Karalistes avioceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgū tā esot ņēmusi vērā procentuālās daļas no BA biļešu pārdošanas apjoma IATA akreditētās ceļojumu aģentūrās un vairākus saistītus faktorus, tādus kā BA izmērs, tās gaisa transporta pakalpojumu klāsts un tās maršrutu tīkla lielums.

188    BA acīmredzami varēja rīkoties neatkarīgi no Apvienotajā Karalistē reģistrētajām ceļojumu aģentūrām, tostarp vienpusēji aizstāt pamata likmi 7 % apmērā ar likmi 7,5 % apmērā iekšzemes lidojumiem un ar likmi 9 % apmērā starptautiskajiem lidojumiem.

 Pirmās instances tiesas vērtējums

189    EKL 82. pantā paredzētais dominējošais stāvoklis attiecas uz tādu uzņēmumam piederošas ekonomiskas varas situāciju, kas tam piešķir varu likt šķēršļus efektīvas konkurences saglabāšanai attiecīgajā tirgū, dodot tam iespēju ievērojamā mērā rīkoties neatkarīgi no saviem konkurentiem, saviem klientiem un, visbeidzot, patērētājiem (Pirmās instances tiesas 2000. gada 12. decembra spriedums lietā T‑128/98, Aéroports de Paris/Komisija, Recueil, II‑3929. lpp., 147. punkts).

190    Kā izriet no trešā pamata izvērtējuma, Komisija nolēma izdarīt secinājumu par BA dominējošo stāvokli Apvienotās Karalistes avioceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgū, kuru cita starpā veido aviobiļešu izplatīšana, ko aviosabiedrībām nodrošina Apvienotajā Karalistē reģistrētās ceļojumu aģentūras.

191    Kā norādīts šā sprieduma 101. punktā, apstāklim, ka BA ir jāuzskata par uzņēmumu dominējošā stāvoklī, raugoties uz BA kā pakalpojumu pircēju, nevis kā pakalpojumu sniedzēju, nav nozīmes.

192    No tā izriet, ka piedāvāto sēdvietu skaits BA nodrošinātajos reisos visos maršrutos no Apvienotās Karalistes lidostām un uz tām, kas atbilst BA aviobiļešu skaitam, kuras iespējams izplatīt ar Apvienotajā Karalistē reģistrēto ceļojumu aģentūru starpniecību, ir atbilstīgs kritērijs, lai novērtētu ekonomisko varu, kādu BA var izmantot attiecībā pret šīm aģentūrām un pārējām sabiedrībām, kas pērk attiecīgos izplatīšanas pakalpojumus.

193    BA pati ir atzinusi, ka tās starveida maršrutu tīkls Apvienotās Karalistes teritorijā tai ļauj piedāvāt daudz vairāk lidojumu uz tās centrālajām lidostām un no tām un līdz ar to arī pārvadāt lielāku skaitu pasažieru nekā citām aviosabiedrībām, kas apkalpo tiešos maršrutus.

194    Tāpēc Komisija pamatoti, aprēķinot BA piederošās tirgus daļas Apvienotās Karalistes avioceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgū, saskaitīja visas BA biļetes, kas pārdotas ar Apvienotajā Karalistē reģistrēto ceļojumu aģentūru starpniecību visos maršrutos no Apvienotās Karalistes lidostām un uz tām.

195    Šādos apstākļos BA nav pamata abstrahēties no tās izmantoto gaisa satiksmes maršrutu kopējā skaita, lai apstrīdētu savu spēju rīkoties ar ievērojamu neatkarības pakāpi attiecībā pret saviem konkurentiem, kas darbojas katrā no šiem maršrutiem, ceļojumu aģentūrām un pasažieriem, kuri var izvēlēties aviosabiedrību.

196    BA nav arī pamata pārmest Komisijai, ka tā nav paskaidrojusi, kā BA dominējošais stāvoklis Apvienotās Karalistes avioceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgū izriet no tās panākumiem gaisa transporta nozarē.

197    Lai secinātu, ka BA, iespējams, ir dominējošs stāvoklis Apvienotās Karalistes avioceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgū, nav jānovērtē tās ekonomiskā vara šajā tirgū atkarībā no konkurences starp sabiedrībām, kas sniedz gaisa transporta pakalpojumus katrā no gaisa satiksmes maršrutiem, ko apkalpo BA un tās konkurenti, no Apvienotās Karalistes lidostām un uz tām.

198    Kā izriet no trešā pamata izvērtējuma, šie dažādie Apvienotās Karalistes gaisa transporta pakalpojumu tirgi ir atšķirīgi no avioceļojumu aģentūru pakalpojumiem, tostarp aviobiļešu izplatīšanas.

199    Attiecībā uz minētajām faktu kļūdām BA nevar pārmest Komisijai, ka tā nav ņēmusi vērā ietekmi, ko radījusi aviobiļešu pārdošana pa telefonu vai internetā, ņemot vērā ceļojumu aģentūru sniegto pakalpojumu īpatnības, kas attiecas uz tirdzniecības apstākļiem.

200    Turklāt šo īpatnību dēļ BA būtu bijis jāatzīst, ka ceļojumu aģentūras kā starpnieki aviosabiedrībām ir ļoti nozīmīgas. Šīs īpatnības turklāt apliecina tas, ka to aviobiļešu pārdošanas apjoms, kas noformētas Apvienotajā Karalistē reģistrētajās ceļojumu aģentūrās, veido 85 % no visiem šajā dalībvalstī pārdotajiem gaisa transporta dokumentiem.

201    Turklāt BA nav pamata pārmest Komisijai, ka tā, nosakot BA tirgus daļas Apvienotās Karalistes avioceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgū, ir ņēmusi vērā BA pārdevumus ārpus Apvienotās Karalistes.

202    BA atbildē uz Pirmās instances tiesas uzdoto jautājumu ir atzinusi, ka nav iespējams noteikt, cik daudz darījumu ir noticis ārpus Apvienotās Karalistes. Tāpēc Komisijai nebija iespējams novērtēt, vai biļetes ir pārdotas Apvienotajā Karalistē vai ārpus tās. Kā izriet no trešā pamata izvērtējuma, pasažieri parasti rezervē biļetes savā dzīvesvietas valstī. Līdz ar to prasītāja nav pierādījusi, ka Komisija veiktajā novērtējumā ņēmusi vērā biļešu skaitu, kas var radīt kļūdainu rezultātu, novērtējot BA piederošās tirgus daļas Apvienotās Karalistes avioceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgū.

203    BA arguments, kas balstās uz BSPUK nepietiekamo raksturotspēju, nepārliecina. Lai arī BSPUK apvieno tikai 4634 no 7000 Apvienotajā Karalistē reģistrētajām ceļojumu aģentūrām, ir skaidrs, ka nozīmīgākās aģentūras ir šīs nacionālās norēķinu sistēmas dalībnieces.

204    Ņemot vērā, ka to biļešu pārdošanas apjomā, kas izplatītas ar Apvienotajā Karalistē reģistrēto ceļojumu aģentūru starpniecību, lielāko daļu veido biļetes, kas pārdotas caur BSPUK, Komisija pamatoti ir novērtējusi, ka sešu lielāko aviosabiedrību daļas kopējā aviobiļešu pārdošanas apjomā nevar būt ļoti atšķirīgas no daļām apjomā, kas īstenots caur BSPUK.

205    Turklāt, kā izriet no apstrīdētā lēmuma preambulas 34. apsvēruma, administratīvā procesa laikā BA pati ir norādījusi, ka tā laikposmā no 1998. gada janvāra līdz novembrim 85 % no savām Apvienotajā Karalistē izsniegtajām biļetēm ir pārdevusi ar IATA ceļojumu aģentūru un BSPUK starpniecību. Iepazīstoties ar apstrīdētā lēmuma preambulas 33. apsvērumu, ko šajā ziņā prasītāja nav kritizējusi, atklājas, ka 4108 no 4634 aģentūrām, kas ir BSPUK dalībnieces, t.i., apmēram 89 %, ir IATA akreditētas aģentūras.

206    Tāpat nav apstrīdēts, ka IATA Apvienotajā Karalistē reģistrēto ceļojumu aģentūru īstenotais BA biļešu pārdošanas apjoms veido 66 % no desmit vislielāko aviosabiedrību pārdošanas apjoma, kas tā paša finanšu gada laikā īstenots caur BSPUK.

207    Šādos apstākļos tas, ka 2366 ceļojumu aģentūras nav BSPUK dalībnieces, nozīmīgi nesamazina BA daļu aviobiļešu pārdošanas apjomā, kas īstenots Apvienotajā Karalistē ar ceļojumu aģentūru starpniecību.

208    Tas pats attiecas uz biļešu pārdevumiem, ko īstenojušas citas sabiedrības, kuras izmanto BA kā aģentu un nepiedalās pārmestajā no rezultātiem atkarīgo prēmiju sistēmā. Kā uzsvērusi Komisija – un BA pret to nav iebildusi –, BA tikai paziņoja, ka šo pārdevumu summa veido procentuālo daļu, kas vienāda vai mazāka par 5 %.

209    Vēl ir jāizvērtē, vai Komisijas pamatojumā, nosakot, vai BA piemīt dominējošs stāvoklis, pamatojoties uz faktiskajiem apstākļiem, ko Komisija ir likumīgi atzinusi, nav pieļautas iespējamas kļūdas vērtējumā.

210    Šajā ziņā ir jāņem vērā ļoti nozīmīgs rādītājs, saskaņā ar kuru attiecīgajam uzņēmumam pieder liels apjoms tirgus daļu, kā arī attiecība starp tirgus daļu apjomu, kas pieder attiecīgajam uzņēmumam un tā tuvākajiem konkurentiem (šā sprieduma 182. punktā minētais spriedums lietā Hoffmann‑La Roche/Komisija, 39. un 48. punkts), it īpaši tāpēc, ka tuvākajiem konkurentiem pieder vien niecīgas tirgus daļas (šajā ziņā skat. Tiesas 1978. gada 14. februāra spriedumu lietā 27/76 United Brands/Komisija, Recueil, 207. lpp., 111. punkts).

211    Kā izriet no tālāk sniegtās tabulas, kura ņemta no apstrīdētā lēmuma preambulas 41. apsvēruma un kuras faktisko nepareizību BA nav varējusi pierādīt (skat. šā sprieduma 199.–208. punktu), BA piederošās tirgus daļas kopējā caur BSPUK īstenotajā aviobiļešu pārdošanas apjomā ne tikai ir jāuzskata par ļoti nozīmīgām, bet tās nenoliedzami daudzkārtīgi pārsniedz tirgus daļas, kas pieder ikvienam no pieciem galvenajiem konkurentiem, kas darbojas Apvienotās Karalistes avioceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgū.

	1992	1993	1994	1995	1996	1997	1998
British Airways	46,3	45,6	43,5	42,7	40,3	42,0	39,7
American Airlines	–	5,4	7,3	7,7	7,6	3,6	3,8
Virgin	2,8	3,0	3,7	4,0	4,0	5,8	5,5
British Midland	3,6	3,4	3,2	3,0	2,7	–	–
Qantas	3,0	2,7	3,0	2,6	6,4	3,0	3,3
KLM	2,5	–	–	–	–	3,8	5,3

212    BA ekonomisko varu, kas izriet no šīm tirgus daļām, vēl vairāk pastiprina vieta pasaulē, ko BA ieņem, ņemot vērā pasažierkilometru skaitu, kas pārvadāti regulārajos starptautiskajos lidojumos, tās transporta pakalpojumu klāstu un starveida maršrutu tīkla plašumu.

213    Saskaņā ar pašas BA apgalvojumiem tās darbības maršrutu tīklā ļauj piedāvāt lielāku skaitu maršrutu un augstāku lidojumu biežumu nekā tās pieciem citiem konkurentiem.

214    Turklāt no apstrīdētā lēmuma preambulas 38. apsvēruma, pret kuru BA nav iebildusi, izriet, ka 1995. gadā tā izmantoja 92 no 151 starptautiskā gaisa satiksmes maršruta, kas savieno ar Hītrovas lidostu, un 43 no 92 gaisa satiksmes maršrutiem, ko apkalpo Getvika, t.i., vairākas reizes lielāku skaitu maršrutu nekā to maršrutu skaits, kurus no šīm abām lidostām apkalpo jebkurš no trīs vai četriem tuvākajiem konkurentiem.

215    Visi reisi, ko BA nodrošina maršrutos no Apvienotās Karalistes lidostām un uz tām, rada kumulatīvas sekas, izraisot to, ka pasažieri iegādājas dominējošu skaitu BA aviobiļešu ar Apvienotajā Karalistē reģistrēto ceļojumu aģentūru starpniecību, un līdz ar to arī vismaz tikpat lielu skaitu darījumu, kas veikti starp BA un šīm aģentūrām avioceļojumu aģentūru pakalpojumu sniegšanai, it īpaši BA aviobiļešu izplatīšanai.

216    No tā noteikti izriet, ka šīs aģentūras lielā mērā ir atkarīgas no ieņēmumiem, ko tās gūst no BA kā atlīdzību par saviem avioceļojumu aģentūru pakalpojumiem.

217    Līdz ar to BA nepamatoti apstrīd, ka tai ir obligāta tirdzniecības partnera statuss attiecībā pret Apvienotajā Karalistē reģistrētajām ceļojumu aģentūrām, un nepamatoti apgalvo, ka aģentūrām nav faktiskas nepieciešamības pārdot BA biļetes. BA argumenti nespēj atspēkot konstatējumu, kurš minēts apstrīdētā lēmuma preambulas 93. apsvērumā un saskaņā ar kuru BA piemīt īpaši spēcīgs stāvoklis salīdzinājumā ar tās tuvākajiem konkurentiem un nozīmīgākajām ceļojumu aģentūrām.

218    Tādējādi no lietas faktiem izriet, ka BA spēja vienpusēji ar 1997. gada 17. novembra apkārtrakstu uzspiest savu līdz tam spēkā esošo komisijas maksas likmju samazināšanu, sākot ar 1998. gada 1. janvāri, un attiecināt savu jauno no rezultātiem atkarīgo prēmiju sistēmu uz visām Apvienotajā Karalistē reģistrētajām ceļojumu aģentūrām.

219    Šādos apstākļos ne tas, ka BA biļešu pārdevumu daļa dažu galveno aģentūru darbībās, iespējams, nav ievērojama, par ko turklāt tikai tiek apgalvots, ne iespējamās BA daļas svārstības Apvienotajā Karalistē reģistrēto ceļojumu aģentūru pārdoto aviobiļešu kopējā apjomā nevar atspēkot Komisijas konstatējumu, ka BA ir dominējošs stāvoklis Apvienotās Karalistes avioceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgū.

220    Apvienotajā Karalistē reģistrēto ceļojumu aģentūru lielā atkarība no BA un no tās izrietošā BA rīcības brīvība attiecībā pret citām sabiedrībām, kas izmanto avioceļojumu aģentūru pakalpojumus, arī nevar tikt atspēkota ar apstākli, ka šo aģentūru rīcībā nav aviobiļešu krājumu.

221    Patiesībā šāds tikai ar loģistiku saistīts apstāklis nespēj ietekmēt dominējošo stāvokli, kas BA ir saistībā ar tās ieņemto ievērojami lielo vietu Apvienotās Karalistes avioceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgū.

222    Argumentam, ka BA kā uzņēmums, kuram ir dominējošs stāvoklis, nebūtu ieinteresēts veltīt ievērojamus naudas līdzekļus, lai uzlabotu savus pakalpojumus nolūkā efektīvāk konkurēt ar konkurējošām sabiedrībām, nav nozīmes, jo tas attiecas uz Apvienotās Karalistes gaisa transporta tirgiem, nevis uz Apvienotās Karalistes avioceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgu, kurš izvēlēts BA dominējošā stāvokļa noteikšanai.

223    Visbeidzot, šā paša iemesla dēļ ne BA aviobiļešu pārdošanas apjoma procentuālās daļas mazināšanās, ne dažu konkurējošo sabiedrību tirgus daļu pieaugums nav pietiekami nozīmīgs, lai apšaubītu BA dominējošā stāvokļa esamību Apvienotās Karalistes avioceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgū.

224    Šajā lietā BA tirgus daļu samazinājums pats par sevi nevar būt pierādījums dominējoša stāvokļa neesamībai. Stāvoklis, ko BA vēl joprojām ieņem Apvienotās Karalistes avioceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgū, aizvien paliek visstiprākais. Kā apliecina šā sprieduma 211. punktā sniegtā tabula, visā Komisijas noteiktā pārkāpuma laikā saglabājās ievērojama atšķirība starp BA tirgus daļām, no vienas puses, un gan tās tuvākā konkurenta tirgus daļām, gan tās piecu galveno konkurentu, kas darbojas Apvienotās Karalistes ceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgū, tirgus daļām kopā, no otras puses.

225    Tādējādi Komisija pamatoti ir uzskatījusi, ka BA ir dominējošs stāvoklis Apvienotās Karalistes avioceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgū.

226    Sestais pamats līdz ar to ir jānoraida.

 Par septīto pamatu, kas balstīts uz dominējoša stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas neesamību

227    BA apstrīd Komisijas apgalvojumu, saskaņā ar kuru no rezultātiem atkarīgo prēmiju sistēmas ir izraisījušas diskrimināciju starp Apvienotajā Karalistē reģistrētajām ceļojumu aģentūrām vai radījušas konkurējošo aviosabiedrību izslēgšanas sekas.

 Par BA no rezultātiem atkarīgo prēmiju sistēmu diskriminējošo raksturu attiecībā uz Apvienotajā Karalistē reģistrētajām ceļojumu aģentūrām

–       Lietas dalībnieku argumenti

228    BA pārmet Komisijai, ka tā neesot pierādījusi tādu diskriminācijas esamību starp Apvienotajā Karalistē reģistrētajām ceļojumu aģentūrām, kuru būtu izraisījusi nevienlīdzīgu kritēriju piemērošana vai kura nebūtu pamatojama ar leģitīmiem komerciāla rakstura apsvērumiem.

229    Apstāklis, ka divas ceļojumu aģentūras, kas pārdevušas atšķirīgu BA biļešu skaitu, var saņemt līdzvērtīgas priekšrocības un ka divas aģentūras, kas pārdevušas vienu un to pašu BA biļešu skaitu, var saņemt atšķirīgas priekšrocības, nekādā veidā nenosakot diskriminācijas esamību EKL 82. panta otrās daļas c) apakšpunkta nozīmē.

230    Gluži pretēji, dažāda izmēra ceļojumu aģentūras varot ieguldīt līdzvērtīgas pūles un līdzekļus BA biļešu pārdošanā. No rezultātiem atkarīgo prēmiju aprēķina, kurš balstīts uz biļešu pārdošanas apjomu, ko ceļojumu aģentūra īstenojusi iepriekšējā references periodā, priekšrocība esot tāda, ka tajā tiek ņemts vērā attiecīgās aģentūras izmērs.

231    Pēc Komisijas domām, BA no rezultātiem atkarīgās prēmiju sistēmas prettiesiski diskriminējot ceļojumu aģentūras, jo tās esot balstītas uz apmēru, kādā šīs aģentūras sasniedz vai uzlabo BA biļešu pārdošanas apjomu, kas sasniegts pagājušajā references periodā, nevis uz atšķirīgu pārdoto biļešu apjomu vai BA sniegto pakalpojumu līmeni.

232    Šāda prakse dažām Apvienotajā Karalistē reģistrētajām ceļojumu aģentūrām attiecībā pret citām aģentūrām esot radījusi neizdevīgus apstākļus sīvajā konkurencē, kādā tās darbojas. Sagrozot ceļojumu aģentūrām izmaksāto komisijas maksu līmeni, BA piemērotās finansiālās stimulēšanas sistēmas esot kavējušas šo aģentūru spēju konkurēt savā starpā.

–       Pirmās instances tiesas vērtējums

233    EKL 82. panta otrās daļas c) apakšpunktā ir paredzēts, ka par dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu var uzskatīt atšķirīgu nosacījumu piemērošanu līdzvērtīgos darījumos ar dažādiem tirdzniecības partneriem, tādējādi radot tiem neizdevīgus konkurences apstākļus.

234    Netiek apstrīdēts, ka Apvienotajā Karalistē reģistrēto ceļojumu aģentūru BA biļešu progresīvās pārdošanas mērķu sasniegšana – kā uz to norādījusi Komisija apstrīdētā lēmuma preambulas 29. apsvērumā – rada BA pārskaitīto komisijas maksu likmju pieaugumu ne tikai par BA biļetēm, kas pārdotas pēc pārdevumu mērķa sasniegšanas, bet arī par visām BA biļetēm, ko ceļojumu aģentūras pārdevušas attiecīgajā references periodā.

235    Tādējādi no rezultātiem atkarīgo prēmiju sistēmas varēja izraisīt atšķirīgu komisijas maksas likmju piemērošanu par līdzvērtīgu ieņēmumu summu, ko, pārdodot BA biļetes, guvušas divas ceļojumu aģentūras, tāpēc ka to attiecīgie apgrozījumi un līdz ar to arī pieauguma līmenis ir bijis atšķirīgs iepriekšējā references periodā.

236    Paredzot dažāda līmeņa atlīdzību par tomēr identiskiem pakalpojumiem, kas sniegti vienā un tajā pašā references periodā, šīs no rezultātiem atkarīgo prēmiju sistēmas sagrozīja tās atlīdzības līmeni, ko attiecīgās personas saņēma BA pārskaitāmās komisijas maksas formā.

237    Tomēr, kā BA pati ir atzinusi, Apvienotajā Karalistē reģistrētās ceļojumu aģentūras intensīvi konkurē savā starpā un to spēja konkurēt savā starpā ir atkarīga no to spējas nodrošināt vietas lidojumos atbilstoši pasažieru vēlmēm un saprātīgas cenas.

238    Tā kā šī aģentūru spēja konkurēt savā starpā avioceļojumu aģentūru pakalpojumu sniegšanā un radīt aviosabiedrību vidū pieprasījumu pēc šādiem pakalpojumiem ir atkarīga no katras aģentūras finanšu resursiem, to, protams, ietekmēja diskriminējošie atlīdzības nosacījumi, kādi piemīt BA no rezultātiem atkarīgo prēmiju sistēmām.

239    BA argumentiem, kas saistīti ar Apvienotajā Karalistē reģistrēto ceļojumu aģentūru lieluma nozīmību, nav nozīmes. Kritizētās uz rezultātiem balstīto prēmiju sistēmas pašas par sevi bija balstītas uz parametru, kas nav saistīts ar uzņēmumu lieluma kritēriju, jo šīs sistēmas bija balstītas uz ceļojumu aģentūru īstenoto BA biļešu pārdošanas apjoma pieaugumu salīdzinājumā ar slieksni, ko veido iepriekšējā references periodā pārdoto BA biļešu skaits.

240    Šādos apstākļos Komisija pamatoti ir uzskatījusi, ka BA no rezultātiem atkarīgo prēmiju sistēmas ir tās dominējošā stāvokļa Apvienotās Karalistes ceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgū ļaunprātīga izmantošana, jo tās rada diskriminējošas sekas Apvienotajā Karalistē reģistrēto ceļojumu aģentūru vidū un līdz ar to dažām no tām rada neizdevīgus konkurences apstākļus EKL 82. panta otrās daļas c) apakšpunkta nozīmē.

 Par aviosabiedrību, kuras konkurē ar BA, izslēgšanas sekām, kas izriet no “uzticības vairošanas” efekta, ko rada BA no rezultātiem atkarīgo prēmiju sistēmas

241    Pirmās instances tiesa vispirms atgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ļaunprātīgas izmantošanas jēdziens ir objektīvs jēdziens, ar ko apzīmē dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma rīcību, kura ietekmē tāda tirgus struktūru, kurā tieši attiecīgā uzņēmuma darbības dēļ konkurences līmenis jau ir novājināts, un kas, izmantojot līdzekļus, kuri atšķiras no tiem, kas pastāv normālas preču un pakalpojumu konkurences apstākļos uz uzņēmēju sniegto pakalpojumu pamata, apgrūtina joprojām tirgū esošā konkurences līmeņa saglabāšanu vai konkurences palielināšanos (šā sprieduma 182. punktā minētais spriedums lietā Hoffmann‑La Roche/Komisija, 91. punkts; šā sprieduma 91. punktā minētais spriedums lietā Michelin/Komisija, 70. punkts; Tiesas 1991. gada 3. jūlija spriedums lietā C‑2/86 AKZO/Komisija, Recueil, I‑3359. lpp., 69. punkts, un Pirmās instances tiesas 1999. gada 7. oktobra spriedums lietā T‑228/97 Irish Sugar/Komisija, Recueil, II‑2969. lpp., 111. punkts).

242    Līdz ar to, lai gan konstatējums, ka pastāv dominējošs stāvoklis, pats par sevi neietver nekādu pārmetumu attiecīgajam uzņēmumam, tam neatkarīgi no dominējošā stāvokļa esamības iemesliem ir īpaša atbildība ar savu rīcību nekaitēt efektīvai un neizkropļotai konkurencei kopējā tirgū (šā sprieduma 91. punktā minētais spriedums lietā Micehlin/Komisija, 57. punkts, un šā sprieduma 241. punktā minētais spriedums lietā Irish Sugar/Komisija, 112. punkts).

243    Tāpat, lai gan dominējošā stāvokļa pastāvēšana neliedz šādā stāvoklī esošam uzņēmumam tiesības saglabāt savas komerciālās intereses, ja tās tiek apdraudētas, un lai gan uzņēmumam ir iespēja saprātīgi veikt darbības, ko tas uzskata par atbilstošām, lai aizsargātu savas intereses, šādu rīcību tomēr nevar pieļaut, ja tās mērķis ir nostiprināt šo dominējošo stāvokli un to ļaunprātīgi izmantot (šā sprieduma 210. punktā minētais spriedums United Brands/Komisija, 189. punkts; Pirmās instances tiesas 1993. gada 1. aprīļa spriedums lietā T‑65/89 BPB Industries un British Gypsum/Komisija, Recueil, II‑389. lpp., 69. punkts; 1996. gada 8. oktobra spriedums apvienotajās lietās no T‑24/93 līdz T‑26/93 un T‑28/93 Compagnie maritime belge transports u.c./Komisija, Recueil, II‑1201. lpp., 107. punkts, un šā sprieduma 241. punktā minētais spriedums lietā Irish Sugar/Komisija, 112. punkts).

244    Runājot it īpaši par to, ka dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums piešķir atlaides, no pastāvīgās judikatūras izriet, ka uzticības atlaižu piešķiršana tad, ja klients apņemas iepirkties tikai vai gandrīz tikai dominējošā stāvoklī esošajā uzņēmumā, nav saderīga ar EKL 82. pantu. Ar šādām atlaidēm, piešķirot finansiālas priekšrocības, tiek mēģināts kavēt klientu iepirkšanos pie konkurējošiem ražotājiem (Tiesas 1975. gada 16. decembra spriedums apvienotajās lietās no 40/73 līdz 48/73, 50/73, no 54/73 līdz 56/73, 111/73, 113/73 un 114/73 Suiker Unie u.c./Komisija, Recueil, 1663. lpp., 518. punkts; šā sprieduma 182. punktā minētais spriedums lietā Hoffmann‑La Roche/Komisija, 89. un 90. punkts; šā sprieduma 91. punktā minētais spriedums lietā Michelin/Komisija, 71. punkts, un šā sprieduma 244. punktā minētais spriedums lietā BPB Industries un British Gypsum/Komisija, 120. punkts).

245    Vispārīgāk runājot, atlaižu sistēma, kuras mērķis ir kavēt klientu iepirkšanos pie konkurentiem tirgū, tiek uzskatīta par nesaderīgu ar EKL 82. pantu, ja to piemēro dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums. Šā iemesla dēļ Komisija ir uzskatījusi, ka ar atlaidēm, kas saistītas ar iepirkuma mērķi, tāpat tiek pārkāpti EKL 82. panta noteikumi (šā sprieduma 91. punktā minētais spriedums lietā Michelin/Komisija, 86. punkts).

246    Kvantitatīvo atlaižu sistēmas, kas ir saistītas tikai ar dominējošā stāvoklī esoša ražotāja veikto iepirkumu apmēru, parasti tiek uzskatītas par tādām, kas neliedz klientiem iepirkties pie tā konkurentiem, kas būtu EKL 82. panta noteikumu pārkāpums (šā sprieduma 91. punktā minētais Tiesas spriedums lietā Michelin/Komisija, 71. punkts, un 2001. gada 29. marta spriedums lietā C‑163/99 Portugāle/Komisija, Recueil, I‑2613. lpp., 50. punkts). Ja piegādātā daudzuma palielinājums piegādātājam rada mazākas izmaksas, tam ir tiesības piešķirt klientam šādu atlaidi, kas izpaužas kā labvēlīgāks tarifs (ģenerāladvokāta Ž. Mišo [J. Mischo] secinājumi saistībā ar iepriekš minēto spriedumu lietā Portugāle/Komisija, Recueil, I‑2618. lpp., 106. punkts). Tādējādi tiek uzskatīts, ka kvantitatīvās atlaides atspoguļo dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma efektivitātes guvumus un apjomradītus ietaupījumus.

247    No tā izriet, ka ar atlaižu sistēmu, kurā atlaižu likme aug atkarībā no nopirktā daudzuma, netiek pārkāpti EKL 82. panta noteikumi, ja vien šīs atlaides piešķiršanas kritēriji un nosacījumi neliecina par to, ka sistēma nav balstīta uz ekonomiski pamatotu kompensāciju, bet gan, tāpat kā ar uzticības atlaidēm un mērķa atlaidēm, ar to tiek mēģināts kavēt klientu iepirkšanos pie konkurējošiem ražotājiem (šā sprieduma 182. punktā minētais spriedums lietā Hoffmann‑La Roche/Komisija, 90. punkts; šā sprieduma 91. punktā minētais spriedums lietā Michelin/Komisija, 73. punkts, un šā sprieduma 241. punktā minētais spriedums lietā Irish Sugar/Komisija, 114. punkts).

248    Vispārīgi no šīs judikatūras var secināt, ka ar ikvienu “uzticības vairošanas” atlaižu sistēmu, ko piemēro dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums, tiek mēģināts kavēt klientu iepirkšanos pie konkurentiem, pārkāpjot EKL 82. panta noteikumus, neatkarīgi no tā, vai atlaižu sistēma ir vai nav diskriminējoša. Tas pats attiecas uz “uzticības vairošanas” no rezultātiem atkarīgu prēmiju sistēmu, ko dominējošā stāvoklī esošs pircējs piemēro attiecībā uz tā pakalpojumu sniedzējiem. (skat. šā sprieduma 101. punktu).

249    Šā sprieduma 91. punktā minētajā spriedumā lietā Michelin/Komisija Tiesa, lai arī neatzina Komisijas pamatu, saskaņā ar kuru Michelin piemērotā atlaižu sistēma bija diskriminējoša, tomēr nosprieda, ka ar šādu sistēmu tiek pārkāpti EKL 82. panta noteikumi, jo tā rada tālākpārdevējiem atkarību attiecībā pret Michelin.

–       Lietas dalībnieku argumenti

250    BA uzskata, ka Komisija esot tikai izmantojusi pieņēmumu, ka BA praksei ir izslēgšanas sekas, pretēji tam, kas paredzēts šā sprieduma 182. punktā minētajā spriedumā lietā Hoffmann‑La Roche/Komisija. Apstrīdētajā lēmumā neesot sniegta nekāda gaisa transporta tirgu analīze un nekādi empīriski pierādījumi par kaitējumu, ko BA no rezultātiem atkarīgo prēmiju sistēmas radījušas konkurentiem, klientiem vai patērētājiem.

251    Komisija, šķiet, esot pieņēmusi – bez kādiem pierādījumiem, kas to apliecinātu –, ka ceļojumu aģentūras var lielā mērā ietekmēt biļešu pārdošanu par sliktu patērētājiem, lai gan patiesībā tām esot tikai neliela ietekme uz pasažieru veikto aviosabiedrības izvēli.

252    BA no rezultātiem atkarīgo prēmiju sistēmas neesot traucējušas tās konkurentiem slēgt līdzīgus nolīgumus ar Apvienotajā Karalistē reģistrētajām ceļojumu aģentūrām. Tā kā BA pieder mazāk nekā 50 % no kopējā biļešu pārdošanas apjoma Komisijas noteiktajā tirgū, neesot bijis nekāda pamata secināt, ka citas sabiedrības, kopā ņemtas, uzskatīja par nerentablu piedāvāt priekšrocības, kas būtu līdzvērtīgas BA piedāvātajām. Lielās ceļojumu aģentūras, kas īsteno mazliet mazāk nekā 50 % no kopējā BA biļešu pārdošanas apjoma, individuāli risināja sarunas par nolīgumiem un tāpēc varēja radīt savstarpēju konkurenci starp aviosabiedrībām.

253    Katrā ziņā BA no rezultātiem atkarīgo prēmiju struktūra neesot mudinājusi aģentūras dot priekšroku BA salīdzinājumā ar citām aviosabiedrībām. Aģentūrām piešķirtās priekšrocības esot bijušas atkarīgas no vairākiem faktoriem, tostarp no sasniedzamajiem līmeņiem un no attiecīgo pušu sasniegto rezultātu attiecības pret šiem līmeņiem.

254    BA priekšrocības esot tikušas piešķirtas atkarībā no pārdoto biļešu skaita, nevis pamatojoties uz to aģentūras darījumu procentuālo daļu, kas veikti BA labā. Pat tad, ja kāda aģentūra palielināja BA biļešu pārdošanas apjomu, BA daļa šīs aģentūras darbībās varēja samazināties, vienlaikus palielinoties citu sabiedrību daļām.

255    Uzticības nolīgumi esot līdzeklis, kas ļauj pastāvēt konkurencei un nekādā gadījumā to nekropļo. Citu aviosabiedrību tirgus daļu pieauguma apjoms norādot, ka uzticības nolīgumi nespēja izraisīt Komisijas minētās izslēgšanas sekas.

256    Ceļojumu aģentūrām piešķirtās priekšrocības esot izraisījušas nozīmīgus izmaksu ietaupījumus par labu patērētājiem, piešķirot BA lielākas iespējas samazināt savus tarifus un/vai ļaujot tai piedāvāt lielāku skaitu lidojumu noteiktos gaisa satiksmes maršrutos.

257    BA iebilst pret Komisijas izteikto kritiku par tās uzticības nolīgumu struktūru. Pirmkārt, aģentūrām piešķirto tarifu priekšrocību pieauguma nevienmērīgumam būtu nozīme tikai tad, ja tā būtu radījusi izslēgšanas sekas, ko BA noliedz. Katra ziņā nevarot pieņemt, ka šis nevienmērīgums dotu labumu BA. Visas gaisa transporta nozares līmenī praktiski būtu neiespējami iepriekš noteikt, vai piešķirtās priekšrocības sistemātiski dos labumu BA vai citām aviosabiedrībām.

258    Otrkārt, pārdevumu mērķu aprēķins salīdzinājumā ar iepriekšējā finanšu gada rādītājiem, ko Komisija kritizējusi apstrīdētā lēmuma preambulas 48. un 109. apsvērumā, esot bijis gan saprātīgs pusēm, gan labvēlīgs seku ziņā. Katrā ziņā attiecīgo nolīgumu stimulējošo efektu būtu iespējams novērtēt tikai ar laiku.

259    BA atzīmē, ka šiem diviem pirmajiem Komisijas iebildumiem neesot nozīmes, runājot par no rezultātiem atkarīgo prēmiju sistēmu, ko tā ieviesa laikā no 1997. gada decembra līdz 1999. gada martam. Šī sistēma esot paredzējusi gan pastāvīgu pieaugumu, gan mēneša, nevis gada, aprēķinu ceļojumu aģentūrām piešķirtajām priekšrocībām.

260    Treškārt, BA apstrīd tā iebilduma pamatojumu, kuru Komisija izteikusi apstrīdētā lēmuma preambulas 48. un 102. apsvērumā un kurš balstās uz jebkādas saistības starp aģentūrām piešķirtajām priekšrocībām un gūtajiem izmaksu samazinājumiem neesamību. Sapratīga ekonomiskā politika mudinot uzņēmumu izmantot atlaižu sistēmu neatkarīgi no iespējamajiem izmaksu samazinājumiem. Uzticības nolīgumi esot praktisks veids, kā piešķirt ar sniegumu saistītas priekšrocības, neizmantojot sarežģītus vai pat neiespējamus aprēķinus par to, kāda ir precīzā attiecība, kas ir ļoti mainīga, starp biļetes cenu un tās izmaksām. Tā kā gaisa transporta nozarē prevalē noteikto izmaksu līmenis, uzlabojot savu iespēju izmantošanu, tiekot samazināta vidējā vienas vienības cena, un tas radot BA izmaksu samazinājumu, ar kuru tā ir tiesīga dalīties ar aģentūrām un klientiem.

261    Ceturtkārt, BA norāda, ka, piedēvējot strīdīgo no rezultātiem atkarīgo prēmiju sistēmu uzticības vairošanas efektu tam, ka BA izmanto lielāku maršrutu klāstu nekā citas aviosabiedrības (apstrīdētā lēmuma preambulas 91. apsvērums), Komisija atstājot bez ievērības to, ka kopējā BA piedāvātā atlaide ir līdzvērtīga atšķirīgo atlaižu likmju piemērošanai dažādajos maršrutos. Pat tad, ja mazākām aviosabiedrībām vidējās pārdošanas izmaksas var būt augstākas, tās tādēļ neesot izslēgtas no dažādiem attiecīgajiem tirgiem un tām netiekot likti šķēršļi efektīvai konkurencei.

262    Pēc Komisijas un Virgin domām, šā sprieduma 182. punktā minētais spriedums lietā Hoffmann-La Roche/Komisija un šā sprieduma 91. punktā minētais spriedums lietā Michelin/Komisija nosakot principu, saskaņā ar kuru dominējošā stāvoklī esošs piegādātājs var piešķirt atlaides pret efektivitātes ieguvumiem, izņemot atlaides vai stimulus, kuru mērķis ir garantēt tam klientu uzticību (apstrīdētā lēmuma preambulas 101. apsvērums).

263    Atlaide, ko dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums piešķir atkarībā no noteiktā laikposmā panākta pārdošanas apjoma pieauguma, gadījumā, ja šo atlaidi nevar uzskatīt par parastu kvantitatīvo atlaidi, nozīmējot dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, jo šīs prakses mērķis varot būt tikai saistīt klientus, kuriem atlaide piešķirta, un radīt konkurentiem neizdevīgus konkurences apstākļus (šā sprieduma 241. punktā minētais spriedums lietā Irish Sugar/Komisija, 213. punkts).

264    EKL 82. pants nenosakot pienākumu pierādīt kādu kritizētās darbības faktisku vai tiešu ietekmi uz patērētājiem. Konkurences tiesības tiecoties aizsargāt tirgus struktūru pret mākslīgiem kropļojumiem un tādējādi pēc iespējas labāk aizsargāt patērētāju intereses vidējā termiņā un ilgtermiņā.

265    Gadījumā, ja – kā šajā lietā – ir spēkā visas raksturīgās iezīmes, ko Tiesa šā sprieduma 91. punktā minētajā spriedumā lietā Michelin/Komisija ir uzskatījusi par noteicošām, lai spriestu, ka konkrēta atlaižu sistēma nozīmē stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, tad neesot jāpierāda arī tādas sistēmas raksturīgo iezīmju un seku esamība kā sistēma, kuru Tiesa nosodījusi šā sprieduma 182. punktā minētajā spriedumā lietā Hoffmann‑La Roche/Komisija.

266    BA piemērotās prēmiju sistēmas struktūra bija tāda, ka robežlikmes komisijas maksa, ko ceļojumu aģentūra saņem par katru papildu segmentu, kas pārdots BA labā, pieaug eksponenciāli, tuvojoties papildu komisijas maksas slieksnim. Mazāka izmēra konkurējošām aviosabiedrībām nebija iespējams piedāvāt šāda veida komisijas maksas likmes. Turklāt, ņemot vērā no apspriežamās sistēmas izrietošo robežlikmju līmeni, BA lielu biļešu skaitu esot pārdevusi ar zaudējumiem.

267    Ļaunprātīga izmantošana esot pieļauta tāpēc, ka papildu komisijas maksas bija saistītas nevis ar izmaksu ietaupījumiem vai efektivitātes ieguvumiem, ko BA guvusi savos darījumos ar ceļojumu aģentūrām, bet drīzāk ar apmēru, kādā šīs aģentūras bija sasniegušas vai pārsniegušas iepriekšējā finanšu gada BA biļešu pārdošanas apjomu, neatkarīgi no to lieluma, efektivitātes vai pakalpojumiem, ko aģentūras sniegušas BA.

268    Ņemot vērā, ka aģentūras nenoliedzami paliek nozīmīgākais izplatīšanas kanāls, ko aviosabiedrības izmanto gaisa transporta pakalpojumu pārdošanai Apvienotajā Karalistē, BA stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas rīcībai Apvienotās Karalistes avioceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgū bija arī smagas izslēgšanas sekas attiecībā pret konkurējošām aviosabiedrībām Apvienotās Karalistes gaisa transporta tirgos.

269    Apstāklis, ka šo tirgu liberalizācijas dēļ BA konkurenti varēja pārņemt BA tirgus daļas, nepierādot, ka BA finansiālās stimulēšanas sistēmas neradīja pret konkurenci vērstas sekas.

–       Pirmās instances tiesas vērtējums

270    Lai noteiktu, vai BA, piemērojot Apvienotajā Karalistē reģistrētajām ceļojumu aģentūrām savas no rezultātiem atkarīgu prēmiju sistēmas, ir ļaunprātīgi izmantojusi savu dominējošo stāvokli, ir jāizvērtē to piešķiršanas kritēriji un noteikumi un jāpārbauda, vai ar šīm prēmijām, radot labvēlīgākus apstākļus, kurus nepamato nekādi saimnieciskie pakalpojumi, aģentūrām netika mēģināts atņemt vai ierobežot iespēju pārdot savus pakalpojumus aviosabiedrībām pēc savas izvēles un tādējādi ar BA konkurējošajām aviosabiedrībām liegt pieeju Apvienotās Karalistes avioceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgum (šajā ziņā skat. šā sprieduma 182. punktā minēto spriedumu lietā Hoffmann‑La Roche/Komisija, 90. punkts; šā sprieduma 91. punktā minēto spriedumu lietā Michelin/Komisija, 89. punkts, un šā sprieduma 241. punktā minēto spriedumu lietā Irish Sugar/Komisija, 114. un 197. punkts).

271    Šajā gadījumā ir jānosaka, vai tirdzniecības līgumi un jaunā no rezultātiem atkarīgo prēmiju sistēma radīja uzticības vairošanas efektu attiecībā pret Apvienotajā Karalistē reģistrētajām ceļojumu aģentūrām, un vajadzības gadījumā jānosaka, vai šīs sistēmas bija balstītas uz ekonomiski pamatotu kompensāciju (šajā ziņā skat. šā sprieduma 91. punktā minēto spriedumu lietā Michelin/Komisija, 73. punkts; šā sprieduma 246. punktā minēto spriedumu lietā Portugāle/Komisija, 52. punkts, un šā sprieduma 241. punktā minēto spriedumu lietā Irish Sugar/Komisija, 114. punkts).

272    Pirmkārt, runājot par attiecīgo sistēmu uzticības vairošanas raksturu, ir jākonstatē, ka, ņemot vērā to progresīvo raksturu, kas ir ļoti būtiski izteikts pie robežlielumiem, paaugstinātās komisijas maksas likmes ik periodu var īpaši palielināties atkarībā no tā, kā pieaug aģentūru pārdoto BA biļešu skaits sekojošos references periodos.

273    Un otrādi, jo vairāk ieņēmumu ir gūts no BA biļešu pārdošanas, jo bargākas sankcijas cieš ieinteresētās puses nesamērīga no rezultātiem atkarīgu prēmiju likmes samazinājuma veidā, pat ja BA biļešu pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā ir nedaudz samazinājies salīdzinājumā ar iepriekšējo references periodu. BA tādēļ nevar apstrīdēt strīdīgo sistēmu uzticības vairošanas raksturu.

274    Turpinājumā, lai apstrīdētu no rezultātiem atkarīgo prēmiju sistēmu uzticības vairošanas ietekmi uz ceļojumu aģentūrām, BA nav pamata apgalvot, ka šīm aģentūrām ir tikai niecīga ietekme uz pasažieru veikto aviosabiedrības izvēli. BA pati ir apgalvojusi, ka šīs aģentūras sniedz pasažieriem vērtīgu informācijas filtrēšanas pakalpojumu, kad tie saskaras ar gaisa transporta dažādo tarifu struktūru daudzveidību.

275    Turklāt arī tādā gadījumā, ja saskaņā ar BA apgalvojumu ceļojumu aģentūrām piešķirtās priekšrocības bija atkarīgas no sasniedzamajiem līmeņiem un no gūto rezultātu attiecības pret šiem līmeņiem, šo no rezultātiem atkarīgo prēmiju uzticības vairošanas ietekme uz ceļojumu aģentūrām tomēr ir jāuzskata par pierādītu.

276    Nevar piekrist arī BA iebildumam, saskaņā ar kuru tās “uzticības nolīgumi” netraucēja tās konkurentiem slēgt līdzīgus nolīgumus ar Apvienotajā Karalistē reģistrētajām ceļojumu aģentūrām. Piecus galvenos BA konkurentus, kas darbojas Apvienotās Karalistes avioceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgū, nevar uzskatīt par tādiem, kas spēj ceļojumu aģentūrām piešķirt tādas pašas priekšrocības.

277    Šajā ziņā ir jāatgādina, ka BA biļešu skaits, ko ir pārdevušas Apvienotajā Karalistē reģistrētās ceļojumu aģentūras visos gaisa satiksmes maršrutos no Apvienotās Karalistes lidostām un uz tām, visu laikposmu, kad bija piemērojamas strīdīgās no rezultātiem atkarīgo prēmiju sistēmas, nemainīgi ir bijis vairākas reizes lielāks gan par katras no piecām galvenajām BA konkurentēm pārdoto biļešu skaitu, gan par visu šo pārdoto biļešu skaitu kopumā.

278    Šajos apstākļos no juridiskā viedokļa ir ticis pietiekami pierādīts, ka konkurējošie uzņēmumi nebija spējīgi Apvienotajā Karalistē gūt ieņēmumus, kas varētu veidot pietiekami lielu finansiālu pamatu, lai tiem ļautu efektīvi ieviest prēmiju sistēmu, kas būtu līdzīga BA prēmiju sistēmai un ko varētu pretstatīt izslēdzošajām sekām, ko attiecībā pret tiem rada šī sistēma Apvienotās Karalistes avioceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgū.

279    Otrkārt, runājot par jautājumu, vai BA piemērotās no rezultātiem atkarīgo prēmiju sistēmas ir balstītas uz ekonomiski pamatotu kompensāciju, ir jāatgādina, ka ir taisnība, ka dominējoša stāvokļa pastāvēšana neliedz uzņēmumam, kas šādā stāvoklī atrodas, iespēju saprātīgi veikt pasākumus, ko tas uzskata par vajadzīgiem, lai aizsargātu savas tirdzniecības intereses, ja tās tiek apdraudētas (šā sprieduma 241. punktā minētais spriedums lietā Irish Sugar/Komisija, 112. punkts).

280    Tomēr, lai dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma, kāds ir BA, konkurences stāvokļa aizsardzība būtu likumīga, tai vismaz ir jābūt balstītai uz ekonomiskās efektivitātes kritērijiem (šā sprieduma 241. punktā minētais spriedums lietā Irish Sugar/Komisija, 189. punkts).

281    Aplūkojamajā lietā BA nav pierādījusi, ka tās no rezultātiem atkarīgo prēmiju sistēmu radītais uzticības vairošanas efekts ir balstīts uz ekonomiski pamatotu kompensāciju.

282    BA biļešu pārdošanas apjoma palielināšanas mērķu sasniegšana ar Apvienotajā Karalistē reģistrēto ceļojumu aģentūru starpniecību nozīmē palielinātas likmes komisijas maksas piemērošanu ne tikai tām BA biļetēm, kas pārdotas pēc minēto pārdevumu mērķu sasniegšanas, bet visām attiecīgajā references periodā noformētajām BA biļetēm.

283    Līdz ar to izrādās, ka aģentūrām sniegtajai papildu atlīdzībai nebija nekādas objektīvas saistības ar atlīdzību, kas nāk par labu BA papildu aviobiļešu pārdošanas rezultātā.

284    Līdz ar to BA no rezultātiem atkarīgo prēmiju sistēmas nevar uzskatīt par atlīdzību par efektivitātes ieguvumiem vai to izmaksu ietaupījumiem, kas saistītas ar BA biļešu pārdošanu pēc minēto mērķu sasniegšanas. Gluži pretēji, šāda palielinātu komisijas maksas likmju piemērošana ar atpakaļejošu spēku visam kādas ceļojumu aģentūras pārdoto BA biļešu kopumam noteiktā references periodā ir pat jāuzskata par tādu, kas izraisa noteikta skaita BA biļešu pārdošanu par cenu, kas nav samērīga ar BA efektivitātes ieguvumiem, kuri gūti šo papildu biļešu pārdošanas rezultātā.

285    Pat pieņemot, ka jebkurai aviosabiedrībai, kā apgalvojusi BA, ir interese labāk pārdot papildu biļetes uz saviem lidojumiem nekā atstāt brīvas vietas, priekšrocības, ko sniedz labāks lidmašīnu aizpildīšanas līmenis, tādā gadījumā kā aplūkojamais parasti ir ievērojami jāsamazina, jo BA, ar atpakaļejošu spēku piemērojot palielinātu komisijas maksu, ceļojumu aģentūru atlīdzību palielināšanās rezultātā radās papildu izmaksas.

286    Tā kā strīdīgajām no rezultātiem atkarīgo prēmiju sistēmām nebija ekonomiski pamatotas kompensācijas, tās ir jāuzskata par tādām, kas galvenokārt bija paredzētas, lai atlīdzinātu pārdoto BA biļešu skaita pieaugumu katrā references periodā un attiecīgi lai pastiprinātu Apvienotajā Karalistē reģistrēto ceļojumu aģentūru uzticību BA.

287    Tā rezultātā aģentūras tika atturētas piedāvāt savus ceļojumu aģentūru pakalpojumus ar BA konkurējošām aviosabiedrībām, tādējādi nenoliedzami radot šķēršļus to ieiešanai vai attīstībai Apvienotās Karalistes ceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgū.

288    BA nevarēja būt citas intereses piemērot savas prēmiju sistēmas kā vien vēlēšanās izspiest konkurējošās aviosabiedrības un tādējādi radīt šķērsli pastāvošā konkurences līmeņa saglabāšanai vai šās konkurences attīstībai Apvienotās Karalistes avioceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgū.

289    BA it īpaši nav pamata apgalvot, ka, sākot ar noteiktu lidmašīnas vietu aizpildīšanas līmeni, papildu biļešu pārdošana noteikti rada peļņu. Kā iepriekš sacīts, atlīdzība par tādu biļešu pārdevumiem, kas pārdotas pēc tās pārdevumu apjoma pieauguma mērķa sasniegšanas, rada papildu izmaksas, jo visam attiecīgajā references periodā pārdoto BA biļešu kopumam ar atpakaļejošu spēku tiek piemērota palielināta komisijas maksa, un šīs papildu izmaksas var būt vienādas ar minēto peļņu vai lielākas par to.

290    Turklāt BA pati tiesas sēdē ir atzinusi, ka nav precīzas saiknes starp iespējamiem apjomradītiem ietaupījumiem, kas panākti, pateicoties papildu BA biļešu pārdošanai pēc pārdošanas mērķu sasniegšanas, no vienas puses, un Apvienotajā Karalistē reģistrētajām ceļojumu aģentūrām atlīdzībai pārskaitītās komisijas maksas likmju palielinājumu, no otras puses.

291    Pretēji tam, ko apgalvo BA, tās no rezultātiem atkarīgo prēmiju sistēmas nevarēja būt normālas konkurences izpausme, ne arī radīt tās izmaksu samazinājumu. Pretargumenti, ko saistībā ar to iesniegusi BA, nespēj pierādīt, ka tās no rezultātiem atkarīgo prēmiju sistēmām ir objektīvs ekonomiskais pamatojums.

292    Tāpēc Komisija pamatoti ir uzskatījusi, ka BA ir ļaunprātīgi izmantojusi savu dominējošo stāvokli Apvienotās Karalistes avioceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgū, piemērojot no rezultātiem atkarīgu prēmiju sistēmas, kas nav balstītas uz ekonomiski pamatotu kompensāciju, tādējādi ierobežojot šo aģentūru brīvību sniegt savus pakalpojumus aviosabiedrībām pēc savas izvēles un līdz ar to liekot šķēršļus šo aviosabiedrību ieiešanai Apvienotās Karalistes avioceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgū.

293    Visbeidzot, BA nevar pārmest Komisijai, ka tā nav pierādījusi tās prakses radītās izslēgšanas sekas. Pirmkārt, lai konstatētu EKL 82. panta noteikumu pārkāpumu, nav jāpierāda, ka attiecīgā ļaunprātīgā rīcība ir radījusi konkrētas sekas noteiktajos tirgos. Šim nolūkam pietiek pierādīt, ka ar dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma ļaunprātīgo rīcību tiek mēģināts ierobežot konkurenci vai, citiem vārdiem sakot, ka šī rīcība pēc sava rakstura rada vai var radīt šādas sekas.

294    Piedevām atklājas, ka strīdīgā prakse ne vien varēja izraisīt ierobežojošas sekas Apvienotās Karalistes avioceļojumu aģentūru pakalpojumu un gaisa transporta tirgos, bet Komisija šīs sekas arī konkrēti ir pierādījusi.

295    Tā kā Apvienotajā Karalistē reģistrētās ceļojumu aģentūras inkriminēto faktu laikā nodrošināja 85 % no visa šīs dalībvalsts teritorijā pārdoto aviobiļešu apjoma, BA ļaunprātīgā rīcība Apvienotās Karalistes avioceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgū nevarēja neradīt konkurējošo aviosabiedrību izslēgšanas no Apvienotās Karalistes gaisa transporta tirgiem sekas, tādēļ ka pastāv saikne starp attiecīgajiem tirgiem, kā tika konstatēts ceturtā pamata izvērtējumā.

296    Saistībā ar šīm sekām, ko radījušas BA piemērotās prēmiju sistēmas Apvienotās Karalistes gaisa transporta tirgos, nevar piekrist BA argumentam, ka apstrīdētajā lēmumā nav sniegta nekāda gaisa transporta tirgu analīze un nekādi empīriski pierādījumi kaitējumam, ko šīs finansiālās stimulēšanas sistēmas radījušas konkurējošajām aviosabiedrībām vai pasažieriem.

297    Turklāt, ja dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums faktiski īsteno praksi, radot tā konkurentu izslēgšanas sekas, apstāklis, ka cerētais rezultāts nav sasniegts, nav pietiekams, lai novērstu kvalifikāciju “dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana” EKL 82. panta nozīmē.

298    Vispār dažu ar BA konkurējošo aviosabiedrību tirgus daļu palielinājums, kura absolūtā vērtība bija neliela, ņemot vērā to nelielās sākotnējās tirgus daļas, nenozīmē, ka BA praksei nebija seku. Ja šādas prakses nebūtu, varētu uzskatīt, ka tās konkurentu tirgus daļas varēja palielināties būtiskāk (šajā ziņā skat. šā sprieduma 243. punktā minēto spriedumu apvienotajās lietās Compagnie maritime belge transports u.c./Komisija, 149. punkts).

299    Līdz ar to Komisija nav pieļāvusi kļūdas vērtējumā, apgalvojot, ka BA ir pārkāpusi EKL 82. panta noteikumus, piemērojot avioceļojumu aģentūrām Apvienotajā Karalistē no rezultātiem atkarīgo prēmiju sistēmas, ar kurām daži no šo sistēmu labuma saņēmējiem tiek diskriminēti salīdzinājumā ar citiem un kuru mērķis un sekas ir bez ekonomiski pamatotas kompensācijas atlīdzināt šo aģentūru uzticību BA un līdz ar to izspiest konkurējošās aviosabiedrības gan no Apvienotās Karalistes avioceļojumu aģentūru pakalpojumu tirgus, gan, kā no tā neizbēgami izriet, no Apvienotās Karalistes gaisa transporta tirgiem.

300    No tā izriet, ka septītais pamats ir jānoraida.

 Par astoto pamatu, kas balstīts uz naudas soda pārmērīgumu

 Lietas dalībnieku argumenti

301    BA uzskata, ka tai uzliktais naudas sods EUR 6 800 000 apmērā, ņemot vērā Komisijas Paziņojumu par pamatnostādnēm sodanaudas [naudas soda] noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu (OV 1998, C 9, 3. lpp.; turpmāk tekstā – “Pamatnostādnes”), esot pārmērīgs.

302    Vispirms naudas soda pamatsumma, proti, EUR 4 000 000, kurai būtu jāatspoguļo pieļautā pārkāpuma smagums, plašums un ietekme, ņemot vērā Pamatnostādņu 1. punkta A daļā noteikto, esot pārāk augsta. Saskaņā ar minēto dokumentu, lai izvērtētu pārkāpuma smagumu, esot jāņem vērā pārkāpumu izdarītāju faktiskā ekonomiskā spēja izraisīt ievērojamus zaudējumus citiem tirgus dalībniekiem, it īpaši patērētājiem. Tomēr nekādi neesot ticis pierādīts, ka BA prēmiju sistēmas būtu radījušas zaudējumus patērētājiem.

303    Saskaņā ar Pamatnostādņu 1. punkta B daļas trešo ievilkumu ilgtermiņa pārkāpumiem tiekot piemērota papildu summa 10 % apmērā no naudas soda summas, kas noteikta par pārkāpuma smagumu. Naudas soda summas palielināšana par 70 %, t.i., par 10 % gadā par laikposmu kopš 1992. gada, esot nesamērīga. BA rīcības ilgums atspoguļojot Komisijas veiktās izmeklēšanas lēnumu. Visā procedūras gaitā BA labticīgi esot uzskatījusi, ka tās finansiālās stimulēšanas sistēmas ir saderīgas ar Kopienas tiesībām.

304    Visbeidzot, BA pamatotās šaubas par tās prēmiju sistēmu pārkāpjošo raksturu un tās pilnīgā sadarbība ar Komisiju visā administratīvā procesa laikā esot vainu mīkstinoši apstākļi, kas nosaka naudas soda samazinājumu saskaņā ar Pamatnostādņu 3. punktu.

305    Komisija apgalvo, ka šajā gadījumā konstatētā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgā izmantošana esot jāuzskata par smagu Kopienas konkurences tiesību pārkāpumu. Ekskluzīvu atlaižu sistēmas esot tikušas nosodītas jau agrāk. Esot tikusi uzsvērta ceļojumu izmaksu nozīme Apvienotās Karalistes ekonomikā, un ticis novērots, ka, neraugoties uz gaisa transporta liberalizāciju, BA saglabāja savas vidējās tirgus daļas Apvienotās Karalistes gaisa transporta tirgos.

306    EKL 82. pants attiecoties ne tikai uz praksi, kas var radīt tūlītējus zaudējumus patērētājiem, bet arī uz tādu praksi, kas rada tiem kaitējumu, nodarot ļaunu efektīvas konkurences struktūrai.

307    Turklāt dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, kas citu starpā izpaužas kā diskriminācija, izslēgšanas darbības un uzticības atlaides, ko dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums piešķir, lai izslēgtu savus konkurentus no tirgus, Pamatnostādnēs esot kvalificēta kā “smagi pārkāpumi”.

308    Strīdīgā stāvokļa ļaunprātīgās izmantošanas prakse esot tikusi uzsākta 1992. gadā attiecībā pret dažām ceļojumu aģentūrām. No 1998. gada janvāra līdz 1999. gada martam ar no rezultātiem atkarīgo prēmiju sistēmu ļaunprātīgā rīcība esot tikusi attiecināta uz visām Apvienotajā Karalistē reģistrētajām ceļojumu aģentūrām un pastiprinājusi šīs rīcības sekas attiecībā pret aģentūrām, ar kurām noslēgti tirdzniecības līgumi. Šīs prakses ilgums pamatojot to, ka naudas soda summa, kas noteikta atbilstoši pārkāpuma smagumam, tika palielināta par 70 %.

309    Administratīvā procesa ilgums, kura saprātīgumu izvērtē, ņemot vērā katras lietas īpašos apstākļus (šā sprieduma 241. punktā minētais spriedums lietā Irish Sugar/Komisija, 278. punkts), neesot bijis pārmērīgs un neizskaidrojot konstatēto pārkāpumu ilgumu.

310    Saskaņā ar Pamatnostādnēm pārkāpumu izbeigšana, tiklīdz iejaucas Komisija, esot vainu mīkstinošs apstāklis. Pēc 1996. gada 20. decembra pirmā paziņojuma par iebildumiem saņemšanas BA uz visām Apvienotajā Karalistē reģistrētajām ceļojumu aģentūrām esot attiecinājusi no rezultātiem atkarīgo prēmiju sistēmas, kas līdz tam tika piemērotas tikai aģentūrām, kas gadā guva noteiktu BA biļešu pārdošanas apjomu.

 Pirmās instances tiesas vērtējums

311    Tā kā EKL 82. pants vēršas tikai pret objektīvu kaitējumu pašai konkurences struktūrai (Tiesas 1973. gada 21. februāra spriedums lietā 6/72 Europemballage un Continental Can/Komisija, Recueil, 215. lpp., 26. punkts), BA arguments, kas balstīts uz to, ka nav pierādījumu patērētājiem radītam kaitējumam prēmiju sistēmu dēļ, nav atbalstāms.

312    BA nevar arī kritizēt piespriestā naudas soda pamatsummas palielinājumu, aizbildinoties ar Komisijas veiktās izmeklēšanas lēnumu, jo izmeklēšanu nenoliedzami paildzināja tas, ka BA turpināja pārkāpjošo praksi un to pastiprināja.

313    Sākot ar nākamo mēnesi pēc noklausīšanās, kura sekoja pirmajam paziņojumam par iebildumiem un notika 1997. gada 12. novembrī, BA, attiecinot savu jauno stimulēšanas sistēmu uz visām Apvienotās Karalistes avioceļojumu aģentūrām, pastiprināja sākotnējās tās no rezultātiem atkarīgo prēmiju sistēmas pret konkurenci vērstās sekas.

314    Tā kā BA neievēroja Komisijas iebildumus par tās pirmo no rezultātiem atkarīgo prēmiju sistēmu, protams, nevar pieņemt, ka BA visā administratīvā procesa laikā labticīgi uzskatīja, ka tās stimulēšanas sistēmas ir saderīgas ar Kopienas konkurences tiesībām.

315    Visbeidzot, tā kā BA intensificēja konkurenci ierobežojošo praksi administratīvā procesa laikā, tā arī nevar apgalvot, ka ir pilnīgi sadarbojusies ar Komisiju visā šā procesa gaitā. Līdz ar to Komisija pamatoti ir atteikusies piemērot BA vainu mīkstinošus apstākļus.

316    Tādējādi ir jāapstiprina Komisijas noteiktā naudas soda summa, jo tā gan ir tikusi noteikta atbilstoši Pamatnostādnēm, gan, ņemot vērā visus lietas apstākļus, atbilst piemērotai sankcijai.

317    No tā izriet, ka BA argumenti, kas balstīti uz tai noteiktā naudas soda pārmērīgumu, ir jānoraida.

318    No visa iepriekš izklāstītā izriet, ka prasība ir jānoraida kopumā.

 Par tiesāšanās izdevumiem

319    Atbilstoši Pirmās instances tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.

320    Tā kā spriedums ir nelabvēlīgs BA visos tās prasījumos, BA jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt Komisijas un Virgin, kura ir persona, kas iestājusies lietā, tiesāšanās izdevumus saskaņā ar minēto lietas dalībnieku prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

PIRMĀS INSTANCES TIESA (pirmā palāta)

nospriež:

1)      prasību noraidīt;

2)      prasītāja sedz savus, kā arī atlīdzina Komisijas un personas, kas iestājusies lietā, tiesāšanās izdevumus.

Vesterdorf Jaeger Legal

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2003. gada 17. decembrī.

Sekretārs       Priekšsēdētājs

H. Jung       B. Vesterdorf

* Tiesvedības valoda – angļu.