Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 16. decembrī Vācijas Federatīvā Republika iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2021. gada 6. oktobra spriedumu lietā T-196/19 AZ/Komisija

(Lieta C-793/21 P)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji: J. Möller un R. Kanitz)

Citas lietas dalībnieces: AZ, Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2021. gada 6. oktobra spriedumu lietā T-196/19, ciktāl ar to prasība ir noraidīta kā nepamatota,

saskaņā ar Tiesas statūtu 61. panta 1. punktu atcelt Komisijas Lēmumu (2018. gada 28. maijs) par atbalsta shēmu SA.34045 (2013/c) (ex 2012/NN), ko Vācija īstenojusi par labu bāzes slodzes patērētājiem atbilstoši StromNEV 19. punktam, C(2018) 3166 final, attiecībā uz 2012. un 2013. gadu,

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies tiesvedībā Vispārējā tiesā un Tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza vienu pamatu, ar kuru tā pārmet LESD 107. panta 1. punkta pārkāpumu. Vispārējā tiesa, pieļaujot tiesību kļūdu, esot uzskatījusi, ka tiesiskais regulējums Vācijas Stromnetzentgeltverordnung [Rīkojuma par elektroenerģijas tīkla maksu] (StromNEV) 19. punkta 2. apakšpunktā esot valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

Pirmkārt, Vispārējā tiesa, pieļaujot tiesību kļūdu, saistībā ar tīkla maksas valsts rakstura novērtējumu esot konstatējusi, ka saistošais izmaksu slogs patērētājiem vai tiešajiem patērētājiem un valsts kontrole pār līdzekļiem vai šo līdzekļu pārvaldītājiem esot divas pazīmes, kas esot “daļa no alternatīvas”.

Otrkārt, Vispārējā tiesa, pieļaujot tiesību kļūdu, izvērtējumā par to, vai pastāv “saistošs izmaksu slogs patērētājiem vai tiešajiem patērētājiem”, esot uzskatījusi, ka attiecībās starp elektroenerģijas piegādātāju un patērētāju tam nav nozīmes. Turklāt Vispārējā tiesa, pieļaujot tiesību kļūdu, esot ņēmusi vērā iekasēšanas pienākumu, nevis tiesību aktos paredzēto pienākumu maksāt tīkla maksu.

Treškārt, Vispārējā tiesa, pieļaujot tiesību kļūdu, izvērtējumā par to, vai pastāv valsts kontrole vai kontrole, esot pieņēmusi, ka saņemtās tīkla maksas iezīmēšana neizslēdzot to, valstij bija iespēja ar šiem līdzekļiem rīkoties.

____________