Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 16. decembrī Eiropas Savienības Padome iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta paplašinātā sastāvā) 2021. gada 29. septembra spriedumu apvienotajās lietās T-344/19 un T-356/19 Front Polisario/Padome

(Lieta C-798/21 P)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: F. Naert, V. Piessevaux)

Pārējie lietas dalībnieki: Front populaire pour la libération de la Saguia el-Hamra et du Rio de oro (Front Polisario), Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Eiropas Komisija, Chambre des pêches maritimes de la Méditerranée, Chambre des pêches maritimes de l’Atlantique Nord, Chambre des pêches maritimes de l’Atlantique Centre, Chambre des pêches maritimes de l’Atlantique Sud

Prasījumi

atcelt pārsūdzēto spriedumu, ciktāl ar to ir atcelts Lēmums 2019/441 1 ;

galīgi izlemt jautājumus, kas ir šīs apelācijas sūdzības priekšmets, un noraidīt Front Polisario celto prasību lietā T-344/19;

piespriest Front Polisario atlīdzināt tiesāšanās izdevumus apelācijas instancē un lietā T-344/19;

pakārtoti: atstāt spēkā Lēmuma 2019/441 sekas uz divpadsmit mēnešu ilgu laikposmu skaitot no šī sprieduma pasludināšanas datuma.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pirmais pamats attiecas uz LESD 263. panta ceturtās daļas pārkāpumu un ir vērsts pret pārsūdzēto spriedumu, ciktāl tajā ir atzīts, ka Front Polisario ir procesuālā rīcībspēja Savienības tiesā.

Apelācijas sūdzības otrais pamats attiecas uz LESD 263. panta ceturtās daļas pārkāpumu un aktu autentiskuma neievērošanu, un ir vērsts pret pārsūdzēto spriedumu, ciktāl tajā ir atzīts, ka Front Polisario ar strīdīgo lēmumu ir skarta tieši un individuāli.

Apelācijas sūdzības trešais pamats attiecas uz tiesību kļūdu saistībā ar iespēju atsaukties uz starptautisko tiesību normām un ir vērsts pret pārsūdzēto spriedumu, ciktāl tajā ir atzīts, ka Front Polisario drīkst atsaukties uz pašnoteikšanās principu un līgumu relatīvās iedarbības principu.

Apelācijas sūdzības ceturtais pamats attiecas uz vispārējā līgumu relatīvās iedarbības principa un pašnoteikšanās principa kļūdainu interpretāciju un piemērošanu, aktu autentiskuma neievērošanu, Padomes argumentācijas sagrozīšanu un Tiesas statūtu 36. panta, lasot kopā ar to 53. panta pirmo daļu, pārkāpumu. Pret pārsūdzēto spriedumu tas ir vērsts, ciktāl tajā ir atzīts, ka Rietumsahāras iedzīvotāji nav devuši piekrišanu attiecībā uz vienošanos, uz kuru attiecas Lēmums 2019/441.

____________

1 Padomes Lēmums (ES) 2019/441 (2019. gada 4. marts) par to, lai noslēgtu Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti, tā īstenošanas protokolu un nolīgumam pievienoto vēstuļu apmaiņu (OV 2019, L 77, 4. lpp.).