Language of document : ECLI:EU:F:2011:8

CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(pirmā palāta)

2011. gada 4. februārī

Lieta F‑54/10

Luc Verheyden

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) lēmums nodot Itālijas tiesu iestādēm informāciju par fiziskām personām – Sprieduma sekas attiecībā uz trešajām personām – Vienlīdzīgas attieksmes princips

Priekšmets      Prasība, kura celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas EAEK līgumam ir piemērojams saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar kuru L. Verheyden tostarp lūdz atcelt Komisijas lēmumu, ar kuru viņam tika atteikts izmaksāt to pašu pabalstu EUR 3000 apmērā, ko Pirmās instances tiesa piesprieda izmaksāt katram no prasītājiem spriedumos, kurus Pirmās instances tiesa 2009. gada 28. aprīlī pasludināja apvienotajās lietās F‑5/05 un F‑7/05 Violetti u.c./Komisija

Nolēmums      Prasību noraidīt kā acīmredzami nepamatotu. Prasītājs atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Pārbaude pēc būtības pirms pieņemamības pārbaudes – Pieļaujamība

2.      Ierēdņi – Vienlīdzīga attieksme – Atšķirīga attieksme pret līdzīgu individuālu lēmumu adresātiem, no kuriem daži ir veiksmīgi cēluši prasību tiesā par šiem lēmumiem, bet daži nav – Diskriminācijas neesamība

3.      Ierēdņi – Administrācijas pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses – Labas pārvaldības princips – Piemērojamība – Pārbaude tiesā – Robežas

1.      Savienības tiesa var novērtēt, vai pareizas tiesvedības interesēs prasību vajag jebkurā gadījumā noraidīt pēc būtības, nelemjot par pieņemamību.

(skat. 31. punktu)

Atsauce

Tiesa: 2002. gada 26. februāris, C‑23/00 P Padome/Bohringer, 51. un 52. punkts.

2.      Attieksme pret vairāku individuālu lēmumu, kas pieņemti kopējas procedūras ietvaros, adresātiem var būt atšķirīga, ja tikai daži no tiem tiesas ceļā ir panākuši lēmuma atcelšanu, kamēr citi ir cēluši prasību kompetentajās tiesās neveiksmīgi.

Tātad ierēdņa, kura prasība ir noraidīta tās nepieņemamības dēļ, situācija objektīvi atšķiras no citu tādu ierēdņu situācijas, kuri ir iesnieguši prasības pieteikumus prasības celšanai tiesā paredzētajos termiņos, tādējādi panākot, ka tiek atzīts, ka attiecībā uz viņiem ir tikusi pieļauta kļūda, un kuri šādos apstākļos var panākt, ka Civildienesta tiesa pieņem iestādei nelabvēlīgu spriedumu. No tā izriet, ka iestāde nav acīmredzami pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu, atsakoties piešķirt ieinteresētajai personai tādu pašu summu, kādu citiem ierēdņiem.

(skat. 34. un 35. punktu)

Atsauce

Tiesa: 1999. gada 14 septembris, C‑310/97 P Komisija/AssiDomän Kraft Products u.c., 49.–71. punkts.

3.      Piemērojot labas pārvaldības principu un pienākumu ņemt vērā ierēdņu intereses, administrācijai ir pienākums, lemjot par ierēdņa situāciju, ņemt vērā visus elementus, kam var būt nozīme lēmuma pieņemšanā, un, to darot, administrācijai ir jāņem vērā ne tikai dienesta, bet arī attiecīgā ierēdņa intereses. Tāpat iestādēm ir atļauts, īpaši rūpīgi ņemot vērā tās darbinieku intereses, attiecināt uz noteiktiem ierēdņiem, kuri noteiktajos termiņos nav apstrīdējuši attiecībā uz viņiem pieņemtos individuālos lēmumus, tādus tiesas lēmumus, kas ir labvēlīgi citiem ierēdņiem.

Tomēr, ņemot vērā plašo rīcības brīvību, kāda ir iestādēm, izvērtējot dienesta intereses, Savienības tiesai jākontrolē tikai jautājums par to, vai attiecīgā iestāde ir ievērojusi saprātīgas robežas, kas tai ir jāievēro, un vai tā nav acīmredzami kļūdaini izmantojusi savu rīcības brīvību.

(skat. 36. un 37. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1987. gada 4. februāris, 417/85 Maurissen/Revīzijas palāta, 12. punkts; 2001. gada 11. janvāris, C‑389/98 P Gevaert/Komisija, 44., 45. un 56. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1998. gada 15. septembris, T‑3/96 Haas u.c./Komisija, 53. punkts; 2004. gada 16. marts, T‑11/03 Afari/ECB, 42. punkts.