Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2024. gada 7. februārī iesniedza Sąd Najwyższy (Polija) – X.Y.

(Lieta C-103/24, Zastępca Rzecznika Dyscyplinarnego)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Najwyższy

Pamatlietas puses

Prasītājs: X.Y.

Atbildētājs: Zastępca Rzecznika Dyscyplinarnego przy Sądzie Okręgowym w Piotrkowie Trybunalskim

Prejudiciālie jautājumi

Vai Līguma par Eiropas Savienību 19. panta 1. punkta otrā daļa, to aplūkojot kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta [pirmo un otro daļu], ir jāinterpretē tādējādi, ka:

– Sąd Najwyższy [Augstākā tiesa] īpašā tiesvedībā, ko puse uzsāka, iesniedzot pieteikumu ar lūgumu pārbaudīt, vai Sąd Najwyższy tiesnesis, kurš iecelts iztiesāšanas sastāvā, kas izskata disciplinārlietu pret vispārējās tiesas tiesnesi, atbilst neatkarības un objektivitātes prasībām, ir pienākums pēc savas ierosmes pārbaudīt, vai no visa Sąd Najwyższy tiesnešu vidus izlozes kārtībā iecelts iztiesāšanas sastāvs ir arī “tiesību aktos noteikta” tiesa;

– ja pieteikums, ar ko lūgts pārbaudīt, vai Sąd Najwyższy tiesnesis atbilst neatkarības un objektivitātes prasībām, ir pamatots ar apgalvojumu, ka šāds tiesnesis šajā amatā tika iecelts (fundamentāli) kļūdainā iecelšanas procedūrā, tad piecu tiesnešu iztiesāšanas sastāvā, kas izlozēts no visa Sąd Najwyższy tiesnešu vidus, nedrīkst būt tie Sąd Najwyższy tiesneši, kuri iecelti tajā pašā kļūdainajā iecelšanas procedūrā, jo šāds Sąd Najwyższy iztiesāšanas sastāvs nevar tikt uzskatīts par neatkarīgu, objektīvu, tiesību aktos noteiktu tiesu?

Ja atbilde uz pirmā jautājuma otro ievilkumu ir apstiprinoša:

Vai iztiesāšanas sastāva, kurš pārbauda Sąd Najwyższy tiesneša atbilstību neatkarības un objektivitātes prasībām, izveides tiesiskumu no Līguma par Eiropas Savienību 19. panta 1. punkta otrās daļas un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta viedokļa ietekmē apstāklis, ka piecu tiesnešu iztiesāšanas sastāvā tikai divi tiesneši tika iecelti (fundamentāli) kļūdainajā iecelšanas Sąd Najwyższy tiesneša amatā procedūrā, proti, vai šādā gadījumā tomēr ir iespējams turpināt lietas izskatīšanu un pieņemt nolēmumu, ja attiecībā uz lielāko daļu no ieceltajiem iztiesāšanas sastāva locekļiem nerodas problēma par viņu iecelšanas Sąd Najwyższy tiesneša amatā kļūdaino raksturu?

Ja atbilde uz otro jautājumu ir tāda, ka gadījumā, ja valsts tiesību aktos noteiktajā piecu tiesnešu sastāvā tomēr ir divi vai pat viens kļūdaini iecelts Sąd Najwyższy tiesnesis, šāda tiesa nav tiesa Līguma par Eiropas Savienību 19. panta 1. punkta otrās daļas un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta izpratnē, ciktāl iecelšanas procesa nepilnības ir fundamentālas:

Vai – lai nodrošinātu lietas dalībniekiem tiesības uz lietas izskatīšanu tiesā saprātīgā termiņā Līguma par Eiropas Savienību 19. panta 1. punkta otrās daļas un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta izpratnē – ir pieļaujams, ka pieteikumu, ar ko lūgts pārbaudīt, vai Sąd Najwyższy tiesnesis (kas iecelts, lai izskatītu disciplinārlietu pret vispārējās tiesas tiesnesi) atbilst neatkarības un objektivitātes prasībām, izskata tiesa viena tiesneša, proti, tiesneša referenta, sastāvā, attiecībā uz kuru nav konstatētas nepilnības iecelšanas procesā par Sąd Najwyższy tiesnesi, kā pieteikumu par Sąd Najwyższy tiesneša noraidīšanu, kas balstīts uz vispārējiem principiem?

____________