Lieta T‑528/11

Aloe Vera of America, Inc.

pret

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas grafiskas preču zīmes “FOREVER” reģistrācijas pieteikums – Agrāka valsts grafiska preču zīme “4 EVER” – Relatīvs atteikuma pamats – Sajaukšanas iespēja – Apzīmējumu līdzība – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Agrākas preču zīmes faktiska izmantošana – Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punkts

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2014. gada 16. janvāra spriedums

1.      Kopienas preču zīme – Iebildumi un trešo personu apsvērumi – Iebildumu izskatīšana – Agrākas preču zīmes izmantošanas pierādījums – Faktiska izmantošana – Jēdziens – Interpretācija, ņemot vērā Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punkta “ratio legis”

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punkts)

2.      Kopienas preču zīme – Iebildumi un trešo personu apsvērumi – Iebildumu izskatīšana – Agrākas preču zīmes izmantošanas pierādījums – Faktiska izmantošana – Jēdziens – Vērtējuma kritēriji

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punkts)

3.      Kopienas preču zīme – Iebildumi un trešo personu apsvērumi – Iebildumu izskatīšana – Agrākas preču zīmes izmantošanas pierādījums – Faktiska izmantošana – Kritēriju piemērošana konkrētā gadījumā

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punkts)

4.      Kopienas preču zīme – Iebildumi un trešo personu apsvērumi – Iebildumu izskatīšana – Agrākas preču zīmes izmantošanas pierādījums – Faktiska izmantošana – Vērtējuma kritēriji – Prasība par konkrētiem un objektīviem pierādījumiem

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 15. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunkts un 42. panta 2. un 3. punkts)

5.      Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana – Relatīvi atteikuma pamati – Agrākas preču zīmes, kas ir identiska vai līdzīga un reģistrēta attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, īpašnieka iebildumi – Sajaukšanas ar agrāku preču zīmi iespēja – Vērtējuma kritēriji

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

6.      Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana – Relatīvi atteikuma pamati – Agrākas preču zīmes, kas ir identiska vai līdzīga un reģistrēta attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, īpašnieka iebildumi – Sajaukšanas ar agrāku preču zīmi iespēja – Grafiskas preču zīmes “FOREVER” un “4 EVER”

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

1.      Prasības, saskaņā ar kuru agrākai preču zīmei ir jābūt faktiski izmantotai Regulas Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi 42. panta 2. un 3. punkta izpratnē, lai to varētu pretstatīt Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumam, ratio legis ir samazināt konfliktus starp divām preču zīmēm, ja vien nepastāv ekonomiski pamatots iemesls, kas izriet no preču zīmes reālas funkcijas tirgū. Turpretī minētajās normās nav paredzēts ne vērtēt uzņēmuma komercdarbības panākumus, ne kontrolēt uzņēmuma ekonomisko stratēģiju, ne arī sniegt aizsardzību preču zīmēm tikai tad, ja to komerciālā izmantošana sasniedz kvantitatīvi nozīmīgu apjomu.

(sal. ar 23. punktu)

2.      Preču zīme ir faktiski izmantota Regulas Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi 42. panta 2. un 3. punkta izpratnē, ja tā ir izmantota atbilstoši tās pamata funkcijai, t.i., garantēt to preču vai pakalpojumu izcelsmes identitāti, attiecībā uz kuriem tā ir reģistrēta, lai radītu vai saglabātu šo preču un pakalpojumu noieta tirgu, nepieļaujot simbolisku izmantošanu, kuras vienīgais mērķis būtu saglabāt preču zīmes piešķirtās tiesības. Turklāt nosacījums attiecībā uz preču zīmes faktisko izmantošanu paredz, ka šai preču zīmei, kāda tā ir aizsargāta konkrētajā teritorijā, jābūt izmantotai publiski un ārēji.

Preču zīmes izmantošanas faktiskā rakstura vērtējums ir jābalsta uz visiem faktiem un apstākļiem, kas ir atbilstoši, lai noskaidrotu tās komerciālās izmantošanas patiesumu, it īpaši izmantošanu, ko attiecīgajā saimnieciskajā nozarē uzskata par pamatotu, lai saglabātu vai radītu tirgus daļas ar preču zīmi aizsargātajām precēm vai pakalpojumiem, šo preču vai pakalpojumu raksturu, tirgus raksturlielumus, preču zīmes izmantošanas mērogu un biežumu.

Attiecībā uz agrākas preču zīmes izmantošanas apjomu ir jāņem vērā tostarp, pirmkārt, visu izmantošanas darbību komerciālais apjoms un, otrkārt, perioda, kurā notikušas izmantošanas darbības, ilgums, kā arī to biežums.

(sal. ar 24.–26. punktu)

3.      Lai konkrētā lietā pārbaudītu, vai agrākā preču zīme ir faktiski izmantota, ir jāveic visaptverošs vērtējums, ņemot vērā visus uz izskatāmo lietu attiecināmos faktorus. Šis vērtējums nozīmē noteiktu savstarpējo saistību starp vērā ņemamajiem faktoriem. Piemēram, ar minēto preču zīmi pārdoto preču nelielo apjomu var kompensēt šīs preču zīmes izmantošanas augstā intensitāte vai ievērojams pastāvīgums šīs preču zīmes izmantošanas laikā un otrādi.

Ar agrāko preču zīmi pārdoto preču apgrozījumu, kā arī pārdošanas apjomu nedrīkst vērtēt absolūtā izteiksmē, bet tie jāvērtē saistībā ar citiem atbilstošiem faktoriem, tādiem kā komercdarbības apjoms, ražošanas vai pārdošanas kapacitāte vai dažādošanas pakāpe uzņēmumā, kas izmanto preču zīmi, kā arī preču vai pakalpojumu raksturlielumi attiecīgajā tirgū. Tādēļ, lai agrākās preču zīmes izmantošanu kvalificētu kā faktisku izmantošanu, tās izmantošanai nav vienmēr jābūt kvantitatīvi nozīmīgai. Tātad pat ar minimālu izmantošanu var pietikt, lai konstatētu faktisku izmantošanu, ar nosacījumu, ka tā tiek uzskatīta par pamatotu attiecīgajā saimnieciskajā nozarē, lai saglabātu vai radītu tirgus daļas ar preču zīmi aizsargātajām precēm vai pakalpojumiem. Līdz ar to nav iespējams a priori un abstraktā veidā noteikt, kāds kvantitatīvais slieksnis ir jāizmanto, lai izlemtu, vai izmantošana ir faktiska vai ne, tāpēc nevar paredzēt de minimis noteikumu, kas liegtu Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) vai, pārsūdzības kārtībā, Vispārējai tiesai novērtēt visus izskatāmā strīda apstākļus.

(sal. ar 27. un 28. punktu)

4.      Preču zīmes faktisko izmantošanu Regulas Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi 42. panta 2. un 3. punkta izpratnē nevar pierādīt, pamatojoties uz varbūtībām vai prezumpcijām, bet tā ir jābalsta uz konkrētiem un objektīviem pierādījumiem par reālo un pietiekamu preču zīmes izmantošanu attiecīgajā tirgū. Turklāt atbilstoši minētās regulas 15. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktam kopsakarā ar tās 42. panta 2. un 3. punktu pierādījumi par agrākas valsts vai Kopienas preču zīmes, ar kuru ir pamatoti iebildumi pret Kopienas preču zīmes reģistrāciju, faktisku izmantošanu ietver arī pierādījumus par agrākās preču zīmes izmantošanu formā, kas atšķiras ar elementiem, kuri nemaina šīs preču zīmes atšķirtspēju tādā formā, kādā tā tikusi reģistrēta.

(sal. ar 29. un 30. punktu)

5.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 48., 49. un 80. punktu)

6.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 51., 52. un 84. punktu)