Prasība, kas celta 2018. gada 23. martā – Diusa Rendering un Assograssi/Komisija

(Lieta T-201/18)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Diusa Rendering Srl (Pjačenca, Itālija), Assograssi – Associazione Nazionale Produttori Grassi e Proteine Animali (Buccinasco, Itālija) (pārstāvis: M. Moretto, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atzīt, ka Eiropas Komisija, nenododama regulatīvās komitejas balsojumam – saskaņā ar Lēmuma 1999/[468]/EK 5.a pantā paredzēto procedūru – projektu, kurā izklāstīti pasākumi, ar kuriem tiks pārskatīts Regulas Nr. 1069/2009 43. panta 3. punktā joprojām noteiktais aizliegums eksportēt tādu organisko mēslojumu un augsnes ielabotājus, kas iegūti no 2. kategorijas materiāliem, nav izpildījusi pienākumus, kas tai izriet no Regulas Nr. 1069/2009, Regulas Nr. 178/2001 un Regulas Nr. 999/2001, kā arī vispārējiem nediskriminācijas un samērīguma principiem;

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājas apgalvo, ka – lai arī līdz 2011. gadam no 2. (un/vai 3.) kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem iegūtā organiskā mēslojuma un augsnes ielabotāju (OMAI) eksportēšana uz trešajām valstīm bija atļauta un vienīgais aizliegums attiecās uz OMAI, kas satur no atgremotājiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas (PDO) – šobrīd no 2. kategorijas materiāla iegūto OMAI eksportēšana uz trešajām valstīm ir aizliegta tāpēc, ka spēkā ir stājusies Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1069/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (OV 2009, L 300, 1. lpp.) un tāpēc, ka Komisija nav pieņēmusi vajadzīgos īstenošanas noteikumus. Šis aizliegums tiekot joprojām piemērots, neskatoties uz to, ka gandrīz visas Savienības dalībvalstis tagad jau tiek kvalificētas kā vērā neņemama BSE riska valstis un lai arī starptautiskais standarts, ko noteicis Starptautiskais Epizootiju birojs (Office international des épizooties – OIE), neparedz šādu aizliegumu attiecībā uz OMAI, kuru izcelsmes vieta ir šādi kvalificētas valstis.

Turklāt prasītājas uzskata, ka Savienība aizliedz no 2. kategorijas materiāliem iegūtos OMAI eksportēt pat tad, ja to izcelsmes vieta ir dalībvalstis, kurās ir vērā neņemams risks – taču atļauj šos pašus produktus tirgot un lietot savā teritorijā; tādējādi Savienība patiesībā atzīstot, ka OMAI, kas iegūti no 2. kategorijas materiāliem atbilstoši noteikumiem, kas izklāstīti Regulā Nr. 1069/2009 un Komisijas Regulā (ES) Nr. 142/2011 (2011. gada 25. februāris), ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV 2011, L 54, 1. lpp.), neapdraud cilvēku un dzīvnieku veselību.

Prasītājas uzskata, ka Savienība, lai arī noteikdama kategorisku aizliegumu eksportēt attiecīgos OMAI, turpretim atļauj no trešajām valstīm, ieskaitot kontrolēta vai nenosakāma riska valstīm, ne tikai importēt pārtikas un lopbarības produktus, kas iespējami varētu būt iegūti, izmantojot OMAI no trešajām valstīm, kurās ne vienmēr tiek nodrošināti tādi paši drošuma standarti, kādi tiek garantēti attiecībā uz OMAI, kas ražoti Savienībā, bet arī importēt tādus dzīvus dzīvniekus (cūkas un mājputnus) un svaigu gaļu, kas iegūta no tādiem dzīvniekiem, kuri iespējami ir baroti tieši ar rupja maluma miltiem, kas iegūti arī no atgremotāju materiāla.

Zaudējumi, kas Savienībā esošajiem saimnieciskās darbības subjektiem ir radušies no tā, ka tiek aizliegts eksportēt no 2. kategorijas blakusproduktiem iegūtos OMAI, esot milzīgi.

Pamati un galvenie argumenti ir līdzīgi lietā T-189/18, Lipitalia 2000 un Assograssi/Komisija izklāstītajiem.

It īpaši tiek apgalvots, ka esot pārkāpti Regulas Nr. 1069/2009 43. panta 3. punkts un 52. panta 4. punkts.

____________