Prasība, kas celta 2023. gada 1. decembrī – Intel Corporation/Komisija

(Lieta T-1129/23)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Intel Corporation, Inc. (Vilmingtona, Delavēra, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: J.-F. Bellis un B. Meyring, advokāti, D. Beard un J. Williams, Barristers-at-law)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt (pilnībā vai daļēji) Komisijas 2023. gada 22. septembra lēmumu C(2023) 5914 final lietā AT.37990 – Intel (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”);

vai pakārtoti, atcelt vai samazināt Intel uzlikto naudas sodu, īstenojot Vispārējās tiesas neierobežoto kompetenci, un

piespriest Komisijai atlīdzināt Intel izmaksas un izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītāja izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots par naudas soda apmēra nesamērīgumu un prettiesiskumu, jo: (i) tas ir nesamērīgs, ņemot vērā T-286/09 RENV Intel/Komisija EU:T:2022:19 konstatējumus, Komisijas 2009. gada 13. maija lēmuma C(2009) 3726 1. panta f)–h) apakšpunkta būtību, darbības jomu un saturu, kā arī Komisijas 2009. gada 13. maija lēmuma C(2009) 3726 1. panta a)–e) apakšpunkta atcelšanu; (ii) Komisija nav atzinusi radikālas izmaiņas jauna vienota un turpināta pārkāpuma būtībā, ko veido tikai Komisijas 2009. gada 13. maija lēmuma C(2009) 3726 1. panta f)–h) apakšpunktā minētā rīcība un tā ietekmi uz naudas soda atkārtotu uzlikšanu un aprēķināšanu; (iii) Komisija nav ņēmusi vērā Komisijas 2009. gada 13. maija lēmuma C(2009) 3726 1. panta f)–h) apakšpunktā minēto rīcības atšķirīgo un mazāko kumulatīvo ietekmi; (iv) Komisija, uzliekot un aprēķinot naudas sodu, pilnībā vai pietiekami nav ņēmusi vērā ģeogrāfiskos un jurisdikcijas aspektus; (v) Komisijas pieeja attiecīgās pārdošanas vērtības aprēķināšanai, lai noteiktu naudas soda pamatsummu, neatbilst ES tiesību aktiem par naudas sodu aprēķināšanu, veicina acīmredzami nesamērīgu iznākumu un grauj līguma jēgu un ietekmi, kā tas atzīts Vispārējās tiesas spriedumā lietā T-286/09 RENV Intel/Komisija; (vi) Komisija, aprēķinot naudas sodu, ir piemērojusi nenozīmīgu koeficienta samazinājumu; un/vai (vii) Komisija pilnībā vai pietiekami nav ņēmusi vērā noteiktus atbildību mīkstinošus faktorus.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi būtiskas procedūras prasības (a) nenorādot pamatojumu apstrīdētajā lēmumā un/vai sarakstē administratīvajā procesā, kura rezultātā tika pieņemts šāds lēmums; un/vai (b) nesniedzot Intel iespēju pienācīgi īstenot savas tiesības uz aizstāvību.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nav izvērtējusi, vai tās kompetencē bija izdarīt konstatējumus un/vai uzlikt naudas sodu saistībā ar Komisijas 2009. gada 13. maija lēmuma C(2009) 3726 1. panta g)–h) apakšpunktā minēto rīcību. Ja tā būtu rīkojusies, tai būtu bijis jāsecina, ka tai nav jurisdikcijas.

____________