Lieta T‑23/09

Conseil national de l’Ordre des pharmaciens (CNOP) un Conseil central de la section G de l’Ordre national des pharmaciens (CCG)

pret

Eiropas Komisiju

Konkurence – Administratīvais process – Lēmums par pārbaudes veikšanu – Regulas (EK) Nr. 1/2003 20. panta 4. punkts – Adresāts, kas nav juridiska persona – Pienākums norādīt pamatojumu – Uzņēmuma un uzņēmumu apvienības jēdziens

Sprieduma kopsavilkums

1.      Konkurence – Administratīvais process – Komisijas pilnvaras saistībā ar pārbaudi – Lēmums par pārbaudes veikšanu – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms

(EKL 81. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 20. panta 4. punkts)

2.      Konkurence – Administratīvais process – Komisijas pilnvaras saistībā ar pārbaudi – Apjoms – Piekļuve uzņēmumu telpām – Mērķis

(Padomes Regulas Nr. 1/2003 20. panta 4. punkts)

3.      Konkurence – Kopienu tiesību normas – Uzņēmumu apvienības – Jēdziens – Farmaceitu apvienība un tās institūcijas – Iekļaušana

(EKL 81., 82. un 86. pants)

1.      Attiecībā uz Komisijas lēmumiem par pārbaudes veikšanu Regulas Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā, 20. panta 4. punktā ir definēti šajos lēmumos norādāmie pamatelementi, paredzot Komisijai pienākumu tos pamatot – norādot pārbaudes priekšmetu un mērķi, nozīmējot datumu, kurā tā sāksies, norādot uz sodiem, kas paredzēti šīs regulas 23. un 24. pantā, un uz tiesībām lēmumu pārskatīt Savienības tiesā. Judikatūrā ir precizēts pienākuma norādīt pamatojumu apmērs saistībā ar lēmumiem par pārbaudes veikšanu, ņemot vērā šīs tiesību normas saturu.

Ņemot vērā to, kādā administratīvās procedūras stadijā tiek pieņemti lēmumi par pārbaudes veikšanu, Komisijas rīcībā tajā brīdī vēl nav precīzas informācijas, kas tai ļautu novērtēt, vai attiecīgā darbība vai akti var tikt atzīti par uzņēmumu vai uzņēmumu apvienību lēmumiem EKL 81. panta izpratnē. Tieši ņemot vērā lēmumu par pārbaudes veikšanu īpašo raksturu, judikatūrā pamatojuma norādīšanas jomā ir norādīts, kāda veida informācijai ir jābūt ietvertai lēmumā par pārbaudes veikšanu, lai ļautu adresātiem šajā administratīvās procedūras stadijā izmantot savas tiesības uz aizstāvību. Šajā ziņā nosakot Komisijai plašāku pienākumu norādīt pamatojumu, netiktu pienācīgi ņemts vērā pārbaudes sākotnējais raksturs, kuras mērķis tieši ir ļaut Komisijai nākamajā stadijā noskaidrot, vai Kopienu konkurences tiesību pārkāpumus attiecīgā gadījumā ir izdarījuši lēmuma par pārbaudes veikšanu adresāti vai arī trešās personas.

(sal. ar 33. un 41. punktu)

2.      Lai gan ir jābūt respektētai Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantā paredzētajai privātās dzīves neaizskaramībai un mājokļa neaizskaramība ir attiecināma arī uz sabiedrību darījuma rakstura telpām, ir jāsaglabā lietderīgā iedarbība, kas piemīt Regulas Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā, 20. panta 4. punktā paredzētajām pārbaudēm kā instrumentam, kas nepieciešams, lai Komisija varētu izpildīt savas Līguma ievērošanas uzraudzītājas funkcijas konkurences jomā. Tādējādi, lai saglabātu Komisijas tiesību piekļūt uzņēmuma, attiecībā pret kuru ir uzsākta EKL 81. un 82. panta piemērošanas procedūra, darījuma rakstura telpām, lietderīgo iedarbību, šīs tiesības ietver pilnvaras meklēt citu informāciju, kas vēl nav zināma vai pilnībā identificēta.

Pārbaudes apjoms var būt ļoti plašs, un tiesībām iekļūt visās uzņēmumu telpās, zemes īpašumā un transportlīdzekļos ir īpaša nozīme, jo šīs tiesības paredzētas, lai ļautu Komisijai iegūt pierādījumus par konkurences tiesību normu pārkāpumiem vietās, kurās tie parasti ir konstatējami.

(sal. ar 40. un 69. punktu)

3.      Uzņēmuma jēdziens ietver visas vienības, kas veic saimniecisku darbību, neatkarīgi no attiecīgās vienības juridiskā statusa un tās finansēšanas veida. Par saimniecisko darbību ir uzskatāmas visas darbības, kuru ietvaros tiek piedāvātas preces vai pakalpojumi kādā konkrētā tirgū.

Farmaceiti, katrā ziņā vismaz neatkarīgi praktizējošie farmaceiti, par atlīdzību piedāvā it īpaši zāļu izplatīšanas mazumtirdzniecībā pakalpojumus un uzņemas ar šo darbību saistīto finansiālo risku. Līdz ar to šīs personas nodarbojas ar saimniecisku darbību un tādēļ ir uzskatāmas par uzņēmumiem EKL 81., 82. un 86. panta izpratnē.

Ar konstatējumu, ka farmaceitu apvienība un tās institūcijas ir uzskatāmas par struktūrvienībām, kurās ir apvienots un pārstāvēts zināms skaits tādu profesionāļu, kas var tikt atzīti par uzņēmumiem EKL 81. panta izpratnē, pietiek, lai secinātu, ka Komisija varēja atzīt tās par uzņēmumu apvienībām Regulas Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā, 20. panta 4. punkta izpratnē un pakļaut tās pārbaudei atbilstoši šai tiesību normai. Ar to vien, ka atsevišķi uzņēmumu apvienības biedri nav atzīstami par uzņēmumu, nav pietiekami, lai attiecībā uz šo apvienību nebūtu piemērojams EKL 81. pants.

Argumenti par to, ka iepriekš minētās apvienības un tās institūciju veiktā darbība nav saistīta ar komercdarbību, jo tās īsteno arī sociāla rakstura funkcijas, kuru pamatā ir solidaritātes princips, un ka tās īsteno tipiskas publiskās varas funkcijas, nevar ietekmēt šo secinājumu, jo jautājums par to, vai to konkrēto funkciju īstenošanas ietvaros uz iepriekš minēto apvienību un tās institūcijām nav attiecināms EKL 81. pants vai arī, tieši pretēji, atsevišķas to darbības ir atzīstamas par uzņēmumu apvienību lēmumiem šīs tiesību normas izpratnē, ir acīmredzami pāragrs un attiecīgā gadījumā tas var būt jāizskata galīgā lēmuma, kurā ietverti Komisijas izvirzītie iebildumi, ietvaros.

(sal. ar 55., 70., 71. un 75.–78. punktu)