Lieta T‑15/14

Simet SpA

pret

Eiropas Komisiju

Valsts atbalsts – Kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem, ko ar atpakaļejošu spēku ir piešķīrušas Itālijas iestādes – Starpreģionālie autobusu transporta pakalpojumi, kuri sniegti laikposmā no 1987. līdz 2003. gadam – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu – Sabiedrisko pakalpojumu saistību saglabāšana – Kompensācijas piešķiršana – Regula (EEK) Nr. 1191/69

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2016. gada 3. marta spriedums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Interese celt prasību – Radušās un pastāvošas intereses nepieciešamība – Prasība par Komisijas lēmumu valsts atbalsta jomā – Uzņēmums, kas ir atteicies no savas prasības par valsts tiesas sprieduma izpildi, kurā ir noteikts tam izmaksāt kompensāciju par izmaksām, kas ir radušās, sniedzot sabiedrisko pakalpojumu – Iespēja valsts tiesā iesniegt jaunu prasību, kam ir tāds pats priekšmets – Pieņemamība

(LESD 108. panta 2. punkts un 263. panta ceturtā daļa)

2.      Valsts atbalsts – Pārbaude, ko veic Komisija – Ieinteresēto personu apsvērumu trūkums – Komisijas lēmuma spēkā esamības neietekmēšana – Pienākums pēc savas iniciatīvas pārbaudīt skaidri nenorādītos apstākļus – Neesamība

(LESD 108. panta 2. punkts)

3.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Pamatojuma trūkums vai tā nepietiekamība – To iebildumu un argumentu nošķiršana, kuru mērķis ir apstrīdēt lēmuma pamatotību

(LESD 263. un 296. pants)

4.      Transports – Pienākums sniegt sabiedriskos pakalpojumus – Tarifu saistības – Jēdziens

(Padomes Regulas Nr. 1191/69 2. panta 5. punkts)

5.      Transports – Atbalsts transportam – Jēdzienu “saistības, kuras parasti uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem” un “sabiedrisko pakalpojumu līgumi” nošķiršana – Pārvadājumu līgumi, kas brīvprātīgi ir noslēgti pēc iepirkumiem

(Padomes Regulas Nr. 1191/69 14. panta 1. un 2. punkts)

6.      Transports – Atbalsts transportam – Saistības, kuras parasti uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem, dzelzceļa pārvadājumu, autopārvadājumu un iekšējo ūdensceļu pārvadājumu nozarē – Autotransports – Jēdziena “ekonomiski zaudējumi” un pārmērīgas kompensācijas piešķiršanas riska nošķiršana

(Padomes Regulas Nr. 1191/69 5., 10. un 11. pants)

7.      Tiesvedība – Jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības laikā – Pamats, kas pirmoreiz ir izvirzīts replikas stadijā un kas nav iepriekš izvirzīta pamata paplašinājums – Nepieņemamība

(Vispārējās tiesas Reglamenta 48. panta 2. punkts)

1.      Interese celt prasību ir fiziskas personas vai juridiskas personas iesniegtas prasības atcelt tiesību aktu pieņemamības nosacījums. Šāda interese nozīmē, ka pārsūdzētā akta atcelšanai pašai par sevi var būt tiesiskas sekas un tādējādi prasības rezultātā var rasties priekšrocības lietas dalībniekam, kurš to cēlis. Tādējādi interesei celt prasību ir jābūt tādai, kas ir radusies un pastāvoša dienā, kad ir celta prasība, un turklāt tai ir jāturpina pastāvēt līdz tiesas nolēmuma pasludināšanai, pretējā gadījumā lieta ir jāizbeidz.

Ja prasītājs ir atteicies no prasības par kādas dalībvalsts tiesas sprieduma izpildi, ar kuru šīs valsts iestādēm ir bijis piespriests maksāt prasītājam kompensāciju un kuru šīs iestādes ir atteikušās izpildīt, tas, ka Vispārējā tiesa atceļ Komisijas lēmumu, ar ko ir atzīts, ka šī kompensācija ir valsts atbalsts, izraisa to, ka minētajām valsts iestādēm katrā ziņā joprojām ir jāizpilda attiecīgas dalībvalsts tiesas spriedums, neatkarīgi no tiesvedības par prasītāja prasību izpildīt minēto spriedumu pārtraukšanas. Šajos apstākļos prasītājs, kas ir iesniedzis prasību atcelt lēmumu par valsts atbalstu, saglabā interesi panākt risinājumu strīdā, un tā prasība ir pieņemama.

(sal. ar 64.–66., 69., 72. un 74. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 117. punktu)

3.      Līdz ar to, pārbaudot pienākuma norādīt pamatojumu izpildi, Vispārējā tiesa nevar pārbaudīt, vai argumenti, uz ko atsaucas Komisija sava lēmuma pamatošanai, ir likumīgi pēc būtības. No tā izriet, ka uz pamatojuma trūkumu vai nepietiekamību vērstā pamata ietvaros norādītajiem iebildumiem un argumentiem, kas ir vērsti uz apstrīdētā lēmuma pamatotības apstrīdēšanu, nav nekādas nozīmes.

(sal. ar 130. un 147. punktu)

4.      Saistībai ievērot tarifus atbilstoši Regulas Nr. 1191/69 par dalībvalstu darbību sakarā ar saistībām, kuras parasti uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem, dzelzceļa pārvadājumu, autopārvadājumu un iekšējo ūdensceļu pārvadājumu nozarē, 2. panta 5. punktam ir raksturīga ne tikai pārvadājumu tarifu noteikšana vai apstiprināšana, kuru veic iestāde, bet arī dubults kumulatīvs nosacījums neatkarīgi no tā, vai runa ir par “īpašiem” tarifu pasākumiem, kas attiecas uz konkrētām pasažieru vai kravu kategorijām, vai noteiktām attiecībām, kas turklāt ir pretrunā uzņēmuma komercinteresēm. Šo interpretāciju apstiprina 2. panta 5. punkta otrā daļa, kurā ir precizēts, ka tarifu saistības neveido vispārēji cenu politikas pasākumi, kā arī pasākumi, kas ir veikti attiecībā uz pārvadājumu cenām un vispārējiem nosacījumiem, lai organizētu pārvadājumu tirgu vai tā daļu. No tā izriet, ka vispārpiemērojams tiesību aktos paredzēts pienākums, kas paredz, ka pārvadājumu tarifi ir jāapstiprina valsts iestādei, tādējādi pats par sevi nevar tikt uzskatīts par tādu, kurš veido saistības ievērot tarifus Regulas Nr. 1191/69 2. panta 5. punkta izpratnē.

(sal. ar 159. punktu)

5.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 173. punktu)

6.      Runājot par valsts atbalstu un konkrētāk par vērtējumu par kompensāciju, kas veido atlīdzību par pakalpojumiem, kurus ir snieguši to saņēmušie uzņēmumi, lai izpildītu sabiedrisko pakalpojumu saistības, ekonomiskie zaudējumi un pārmērīgas kompensācijas piešķiršanas risks ir divi dažādi elementi. Tādējādi saskaņā ar Regulas Nr. 1191/69 par dalībvalstu darbību sakarā ar saistībām, kuras parasti uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem, dzelzceļa pārvadājumu, autopārvadājumu un iekšējo ūdensceļu pārvadājumu nozarē, 5., 10. un 11. pantu ekonomisku zaudējumu pierādīšana ir vajadzīga, lai noteiktu kompensācijas apmēru, kas ir jāizmaksā transporta uzņēmumam, jo tam vienpusēji ir noteiktas sabiedrisko pakalpojumu saistības. Savukārt pārmērīgas kompensācijas piešķiršanas risks var izrietēt no ļoti daudziem faktoriem, kas var likt maksāt kompensāciju, kura ir lielāka par to, kas šim uzņēmumam būtu jāizmaksā, pamatojoties uz regulu.

(sal. ar 178. punktu)

7.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 197. punktu)