Apelācijas sūdzība, ko 2023. gada 28. novembrī PB iesniedzis par Vispārējās tiesas (desmitā palāta) 2023. gada 20. septembra spriedumu lietā T-293/22 PB/VNV

(Lieta C-727/23 P)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: PB (pārstāve: N. de Montigny, advokāte)

Otra lietas dalībniece: Vienotā noregulējuma valde (VNV)

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi:

apmierināt apelācijas sūdzību un atcelt pārsūdzēto spriedumu;

izskatīt lietu un atcelt 2021. gada 16. jūlija lēmumu – kā tas bija jāizdara Vispārējai tiesai – ciktāl tajā apelācijas sūdzības iesniedzēja vārds nav iekļauts 2021. pārklasificēšanas procedūrā pārklasificēto darbinieku lokā;

piespriest atbildētajai apelācijas instancē atlīdzināt izdevumus, kas apelācijas sūdzības iesniedzējam radušies šajā tiesvedībā un tiesvedībā pirmajā instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza šādus iebildumus, kurus var apkopot pēc pamata veida:

Vispārējā tiesa – ciktāl tā kā nepieņemamus noraidījusi vairākusielikumus, kurus tiesvedības laikā iesniedzis apelācijas sūdzības iesniedzējs,– esot pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā par šo pielikumu nozīmīgumu pamatu pēc būtības vērtēšanā;

Vispārējā tiesa – ciktāl tā nav izdarījusi nekādus secinājumus no VNV atzīšanās tiesas sēdē par to, ka strīdīgajā pārklasificēšanā tā ņēmusi vērā tikai vienu pēdējo novērtējuma ziņojumu,– neesot par to lēmusi, lai arī apelācijas sūdzības iesniedzējs bija sniedzis apsvērumus saistībā ar šo atzīšanos mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanas laikā;

lai arī apelācijas sūdzības iesniedzējs bija norādījis uz Civildienesta noteikumos paredzēto vidējo rādītāju un uz to pamata noteikto kvotu pārkāpumu vispārējos īstenošanas noteikumos (turpmāk tekstā – “VĪN”), Vispārējā tiesa neesot lēmusi par būtisku prettiesiskuma aspektu, kā rezultātā visa pārklasificēšanas procedūra esot kļūdaina un ietekmējot apelācijas sūdzības iesniedzēju neatkarīgi no katras atsevišķās pakāpes izvērtējuma; un tas esot arī vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums;

izvērtējot tiesvedības laikā iesniegtos pielikums, faktus un datus, Vispārējā tiesa esot acīmredzami sagrozījusi noteiktus elementus vai lēmusi pretrunīgi, kā arī netaisnīgi – pārkāpdama noteikumus par pierādīšanas pienākumu, kā arī uz administrāciju attiecināmās likumības prezumpcijas piemērošanu, – sistemātiski likusi apelācijas sūdzības iesniedzējam pierādīt negatīvu faktu, vai arī ļoti šauri interpretējusi pierādīšanas pienākuma pārejas principu, tādējādi pārkāpdama arī tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu un pušu procesuālo tiesību vienlīdzību, kuras pienākas ikvienam prasītājam;

Vispārējā tiesa esot pretrunīgi, netaisnīgi piemērojusi noteikumus par pierādīšanas pienākumu attiecībā uz lietas dalībnieku iesniegtajiem pierādījumiem, no apelācijas sūdzības iesniedzēja pieprasot iesniegt pierādījumu par negatīvu faktu, lai arī viņš pamatojies uz vienkāršu VNV apgalvojumu par negatīvu faktu, lai uzskatītu, ka ir jāpieņem, ka VNV nav piemērojusi VĪN, kad izrādījies, ka šie noteikumi ir prettiesiski, pārkāpdama prezumpciju, ka administrācijai ir jāievēro pašas paredzētie noteikumi. Tādējādi Vispārējā tiesa, izvērtēdama VNV piemērojamos noteikumus, arī vairākkārt neesot ņēmusi vērā, kādā veidā šie noteikumi faktiski tikuši īstenoti, un ir balstījusies uz VNV nepamatotiem apgalvojumiem vien, gan sagrozīdama pierādījumus, gan pārkāpdama Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (turpmāk tekstā – “PDNK”) 54. pantu un piemērojamos VĪN;

piemērojot PDNK 54. pantu VNV un izvērtējot pirmo, trešo, ceturto un piekto pamatu, Vispārējā tiesa esot prettiesiski secinājusi, ka VNV ir “plaša novērtējuma brīvība”, organizējot un lemjot par pārklasificēšanu, jo tā šo novērtējuma brīvību interpretējusi, pārkāpjot Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 110. panta 2. punktu, neievērojot Civildienesta noteikumos paredzētos vidējos rādītājus un kvotas, kas atspoguļoti piemērojamajos VĪN, un izslēdzot, ka minēto noteikumu konkrētajā piemērošanas reizē būtu pieļautas jebkādas kļūdas un pārkāpumi, un prettiesiska rīcība;

attiecībā uz izvērtējumu par pamatojuma nenorādīšanu nelabvēlīgajā lēmumā Vispārējā tiesa esot nonākusi pretrunā ar sevi un esot pārkāpusi individuāla, pietiekama un nepretrunīga pamatojuma jēdzienu, jo uzskatījusi, ka atsauce lēmumā par sūdzības noraidīšanu uz apvienotās pārklasificēšanas komitejas (turpmāk tekstā – “AK”) viedokli, kas nav individualizēts un kurā nav ņemti vērā konkrētie apstākļi, ir pietiekama un to vēlāk var papildināt tiesvedībā; tāpat tā esot sajaukusi laiku, kad apelācijas sūdzības iesniedzējam kļuvis zināms pamatojums, atsaukdamās uz tiesvedības laikā iesniegtajiem pielikumiem un apgalvodama, ka apelācijas sūdzības iesniedzējam no tiem esot bijis jāizsecina individuālais pamatojums, kurš uz viņu attiecas;

Vispārējā tiesa esot kļūdaini noraidījusi argumentāciju, kas balstīta uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā, jo uzskatīja, ka saskanīguma principa neievērošanas dēļ tā ir nepieņemama, lai arī sūdzībā bija iekļauti elementi, kas attiecas uz šādu kļūdu;

tāpat pārkāpdama procesuālos noteikumus par pamata pieņemamību un par tā iedarbīgumu, Vispārējā tiesa esot noraidījusi pamatu par AK noslēguma ziņojuma nepublicēšanu, jo prettiesiski uzskatījusi, ka nepublicēšanu var atsvērt ar pieteikuma par piekļuvi dokumentiem iesniegšanu, lai arī šīm procedūrām ir atšķirīgi mērķi un noteikumi, un tās neesot attiecināmas uz vieniem un tiem pašiem dokumentiem;

visbeidzot, Vispārējā tiesa esot acīmredzami kļūdaini – pārkāpdama tiesāšanās izdevumu segšanai piemērojamos principus, tostarp taisnīgumu, balstoties uz kuru, tiek sadalīts pienākums segt tiesāšanās izdevumus, – likusi apelācijas sūdzības iesniedzējam segt visus lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumus, un nav ņēmusi vērā, ka VNV nav ievērojusi pirmstiesas procedūras mērķi, to, ka pēdējā minētā tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai atzinusies procesuāla pārkāpuma izdarīšanā, un to, ka elementi, uz kuriem Vispārējā tiesa lielā mērā balstījusies, lai pamatotu pārsūdzēto spriedumu, ir iesniegti tiesvedības posma beigās;

viscaur spriedumā, Vispārējā tiesa, izvērtēdama dažādus tai iesniegtos tiesību jautājumus, apdraudot judikatūras viendabīgumu.

____________