CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)

2009. gada 11. februārī

Lieta F‑7/08

Peter Schönberger

pret

Eiropas Parlamentu

Civildienests – Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Nopelnu punktu piešķiršana – Vienlīdzīgas attieksmes princips

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru P. Schönberger tostarp lūdz atcelt Parlamenta 2007. gada 15. janvāra lēmumu nepiešķirt viņam trešo nopelnu punktu par 2003. gada novērtējumu

Nolēmums Atcelt lēmumus, ar kuriem Parlaments, veicot novērtējumu par 2003. gadu, ir atteicies piešķirt prasītājam trešo nopelnu punktu. Parlaments atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Administrācijas rīcības brīvība – Ierobežojumi

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

2.      Ierēdņi – Vienlīdzīga attieksme – Jēdziens

1.      Lai izvērtētu nopelnus, kas ir jāņem vērā, pieņemot lēmumu paaugstināt amatā saskaņā ar Civildienesta noteikumu 45. pantu, iecēlējinstitūcijai ir plaša rīcības brīvība un Kopienu tiesai ir jāpārbauda tikai tas, vai, ņemot vērā veidu un līdzekļus, kurus administrācija ir varējusi izmantot savā vērtējumā, tai nevar pārmest pilnvaru pārsniegšanu un tā savas tiesības nav izmantojusi acīmredzami kļūdaini. Civildienesta tiesa tādējādi nevar ar savu vērtējumu aizstāt iecēlējinstitūcijas veikto kandidātu kvalifikāciju un nopelnu vērtējumu.

Šādi administrācijai atzītā rīcības brīvība ir ierobežota, ņemot vērā nepieciešamību kandidātu salīdzinošo pārbaudi veikt rūpīgi un objektīvi, dienesta interesēs un atbilstoši vienlīdzīgas attieksmes principam. Praksē šī pārbaude ir jāveic uz vienlīdzības pamata un atbilstoši salīdzināmiem informācijas avotiem.

Nepieciešamība veikt šādu pārbaudi, pamatojoties uz vienlīdzību, kā arī tas, ka pieejamo nopelnu punktu skaits ir ierobežots, nosaka to, ka šie punkti tiek piešķirti ierēdņiem, kuri to visvairāk ir pelnījuši, nopelnu dilstošā kārtībā, līdz punktu kvota ir izsmelta. Ja šādi veiktajā nopelnu salīdzinošajā pārbaudē tiek konstatēts, ka konkrētiem ierēdņiem ir vienādi nopelni, šiem ierēdņiem ir jāpiešķir vienāds nopelnu punktu skaits. Ja punktu pietrūkst, tad, lai izvēlētos starp vairākiem ex‑aequo, jāņem vērā tādi papildu apsvērumi kā darba stāžs.

(skat. 42.–44. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2003. gada 3. aprīlis, C‑277/01 P Parlaments/Samper, Recueil, I‑3019. lpp., 35. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1993. gada 30. novembris, T‑76/92 Tsirimokos/Parlaments, Recueil, II‑1281. lpp., 21. punkts; 1996. gada 6. jūnijs, T‑262/94 Baiwir/Komisija, Recueil FP, I‑A‑257. un II‑739. lpp., 66. punkts; 2003. gada 9. aprīlis, T‑134/02 Tejada Fernández/Komisija, Recueil FP, I‑A‑125. un II‑609. lpp., 41. punkts; 2005. gada 13. aprīlis, T‑353/03 Nielsen/Padome, Krājums‑CDL, I‑A‑95. un II‑443. lpp., 58. punkts; 2006. gada 19. oktobris T‑311/04 Buendía Sierra/Komisija, Krājums, II‑4137. lpp., 93. punkts.

2.      Vienlīdzīgas attieksmes princips ir pārkāpts, ja divām personu kategorijām, kuru juridiskais un faktiskais stāvoklis būtiski neatšķiras, piemēro atšķirīgu attieksmi vai ja dažādas situācijas aplūko vienādi. Tādējādi vienlīdzīgas attieksmes principu pārkāpj prasība, lai ierēdnis nolūkā saņemt tādu pašu nopelnu punktu skaitu kā tie ierēdņi, ar kuriem tas tiek salīdzināts, pierādītu, ka viņa nopelni ir lielāki par šo citu ierēdņu nopelniem.

(skat. 45. un 49.–59. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1982. gada 4. februāris, 817/79 Buyl u.c./Komisija, Recueil, 245. lpp., 29. punkts; 1985. gada 11. jūlijs, 119/83 Appelbaum/Komisija, Recueil, 2423. lpp., 25. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1991. gada 7. februāris, T‑18/89 un T‑24/89 Tagaras/Tiesa, Recueil, II‑53. lpp., 68. punkts.