Apvienotās lietas T‑479/11 un T‑157/12

Francijas Republika
un
IFP Énergies nouvelles

pret

Eiropas Komisiju

Valsts atbalsts – Naftas pētniecība – Netieša un neierobežota valsts garantija, kas Institut français du pétrole (IFP) piešķirta, piešķirot tam publiskas organizācijas, kas nodarbojas ar rūpnieciskiem un komerciāliem jautājumiem (EPIC), statusu – Priekšrocība – Priekšrocības prezumpcija

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2016. gada 26. maija spriedums

1.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Valsts atbalsta saņēmējiem piešķirta priekšrocība – Uzņēmumam, uz kuru nav attiecināmas parastās sanācijas un likvidācijas procedūras, piešķirts valsts galvojums – Komisijas sniedzamais pierādījums par priekšrocības pastāvēšanu – Vērtējums, ņemot vērā visu atbilstošo informāciju – Priekšrocība, kas materializējas šī galvojuma saņēmēja uzņēmuma attiecībās ar tā kreditoriem

(LESD 107. panta 1. punkts)

2.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Valsts atbalsta saņēmējiem piešķirta priekšrocība – Uzņēmumam, uz kuru nav attiecināmas parastās sanācijas un likvidācijas procedūras, piešķirts valsts galvojums – Komisijas sniedzamais pierādījums par priekšrocības pastāvēšanu – Tīri hipotētiski apsvērumi – Apsvērumi, ar kuriem netiek izpildīts pierādīšanas pienākums

(LESD 107. panta 1. punkts)

3.      Valsts atbalsts – Administratīvais process – Komisijas pienākumi – Rūpīga un objektīva izmeklēšana – Iespējami pilnīgāko un ticamāko pierādījumu ņemšana vērā – Pienākuma apjoms

(LESD 108. panta 2. punkts)

4.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Juridisks raksturs – Interpretācija, balstoties uz objektīviem elementiem – Pārbaude tiesā – Piemērojamība

(LESD 107. panta 1. punkts)

5.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība – Pamatojuma neesamības novēršana tiesvedības laikā – Nepieļaujamība

(LESD 296. pants)

6.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Valsts atbalsta saņēmējiem piešķirta priekšrocība – Nepieciešamība ņemt vērā pasākuma sekas, lai noteiktu tā saņēmēja priekšrocību

(LESD 107. panta 1. punkts)

7.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Valsts atbalsta saņēmējiem piešķirta priekšrocība – Uzņēmumam, uz kuru nav attiecināmas parastās sanācijas un likvidācijas procedūras, piešķirts valsts galvojums – Priekšrocības esamības pierādīšana, izmantojot prezumpciju par šī uzņēmuma finansiālās situācijas uzlabošanos – Robežas

(LESD 107. panta 1. punkts)

8.      Valsts atbalsts – Pārbaude, ko veic Komisija – Atbalsta shēmas pārbaude kopumā – Pieļaujamība – Tāda atbalsta vispārīgo raksturiezīmju pārbaude, kas piešķirts, pamatojoties uz atbalsta shēmu, par kuru ir jāpaziņo – Nepieļaujamība

(LESD 108. pants)

9.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Valsts atbalsta saņēmējiem piešķirta priekšrocība – Uzņēmumam, uz kuru nav attiecināmas parastās sanācijas un likvidācijas procedūras, piešķirts valsts galvojums – Priekšrocības esamības pierādīšana, izmantojot prezumpciju par šī uzņēmuma finansiālās situācijas uzlabošanos – Šīs prezumpcijas atspēkošana

(LESD 107. panta 1. punkts)

1.      Valsts atbalsta jēdziens EKL 107. panta 1. punkta izpratnē ietver ne tikai pozitīvu palīdzību, bet arī intervenci, kas dažādi atvieglo izmaksas, kuras parasti ir jāsedz no uzņēmuma budžeta, un kas, kaut gan nav subsīdija šī vārda šaurākajā nozīmē, ir tai identiska pēc rakstura un rada tādas pašas sekas. Par valsts atbalstu tiek uzskatīts arī tāds valsts intervences pasākums, kas neatkarīgi no tā veida var sniegt tiešas vai netiešas priekšrocības uzņēmumiem vai kas uzskatāms par saimniecisku priekšrocību, kuru saņēmējs uzņēmums negūtu parastos tirgus apstākļos.

Lai pārbaudītu, vai saņēmējs uzņēmums saņem ekonomisku priekšrocību, ko tas nebūtu guvis normālos tirgus apstākļos, Komisijai ir pienākums veikt visu to faktoru pilnīgu analīzi, kas attiecas uz strīdīgo darījumu un tā kontekstu, tostarp saņēmēja uzņēmuma un attiecīgā tirgus stāvokli.

Šaja ziņā Komisijas izvēlētā metode, lai noteiktu publiska pētniecības institūta saimnieciska rakstura priekšrocību esību, kuras tas guvusi no publiskas organizācijas, kas nodarbojas ar rūpnieciskiem un komerciāliem jautājumiem, statusa piešķiršanas un kas saņem netiešu un neierobežotu valsts garantiju, un kura nozīmēja pārbaudīt priekšrocības, kas šim uzņēmumam radušās attiecībās ar tā kreditoriem,nav juridiski kļūdaina.

No valsts garantijas, kas raksturīga tās saņēmēja uzņēmuma statusam, izrietošās priekšrocības materializējas attiecībās, kas saista šo uzņēmumu ar tā kreditoriem. Lai secinātu, ka konkrētā gadījumā pastāv priekšrocības, ir nepieciešams, lai labvēlīgāka attieksme, kas kreditoriem ir pret uzņēmumu, uz kuru attiecas garantija, kā arī šī uzņēmuma izdevumi un ienākumi, kas šīs attieksmes dēļ var samazināties vai palielināties, tiktu noteikti, ņemot vērā visus būtiskos strīdus darījuma un tā konteksta elementus, tostarp saņēmēja uzņēmuma un attiecīgā tirgus situāciju.

(sal. ar 70., 71., 82., 83., 87. un 88. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 71., 94.–108., 114. un 115. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 72. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 73.–75. punktu)

5.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 126. un 130. punktu)

6.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 129. punktu)

7.      Lai gan Tiesa 2014. gada 3. aprīļa spriedumā Francija/Komisija, C 559/12 P, ir apstiprinājusi, ka pastāv vienkārša prezumpcija, saskaņā ar kuru uzņēmumam, uz kuru nav attiecināmas parastās sanācijas un likvidācijas procedūras, piešķirts netiešs un neierobežots valsts galvojums uzlabo tā finansiālo situāciju, samazinot izmaksas, kas parastā gadījumā rastos tā budžetam, tomēr iespēja izmantot prezumpciju kā pierādījumu metodi ir atkarīga no to pieņēmumu ticamības, uz kuriem tā ir balstīta.

Šajā ziņā iepriekš minētā noteiktā prezumpcija pamatojas uz divkāršu pieņēmumu, kura ticamību pieļauj Tiesa, saskaņā ar kuru, pirmkārt, tas, ka pastāv dalībvalsts publisko iestāžu garantija, labvēlīgi ietekmē kreditoru vērtējumu par šīs garantijas saņēmēja saistību neizpildes risku un, otrkārt, šī labvēlīgā ietekme atspoguļojas zemākās kredīta izmaksās. Savukārt Komisijas minētā pieņēmuma – saskaņā ar kuru ka dalībvalsts publisko iestāžu garantijas labvēlīgā ietekme uz kreditoru vērtējumu par šīs garantijas saņēmēja saistību neizpildes risku atspoguļojās cenu samazinājumā, ko minētajam saņēmējam piešķīruši tā piegādātāji – ticamība nešķiet acīmredzama.

Katrā ziņā Komisija nevar balstīties tikai uz vienkāršu prezumpciju, ko Tiesa izvirzījusi iepriekš minētajā spriedumā, lai noteiktu priekšrocību esību attiecībās starp publisku pētniecības organizāciju, no vienas puses, un piegādātājiem un klientiem, no otras puses, ciktāl šīs prezumpcijas piemērošana attiecas tikai uz attiecībām, kas ietver finansējuma darbību, aizdevumu vai – plašākā nozīmē – kredītu, ko izsniedzis šādas publiskas organizācijas kreditors, tostarp šīs organizācijas attiecībām ar banku un finanšu iestādēm.

(sal. ar 136.–139., 142. un160. punktu)

8.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 165.–173. punktu)

9.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 187.–195. punktu)