Language of document : ECLI:EU:T:2013:645

Lieta T‑240/10

Ungārija

pret

Eiropas Komisiju

Tiesību aktu tuvināšana – ĢMO apzināta izplatīšana vidē – Tirdzniecības atļaujas izsniegšanas procedūra – EFSA zinātniskie atzinumi – Komitoloģija – Regulatīvā procedūra – Būtisku procedūras noteikumu pārkāpums – Jautājuma izskatīšana pēc savas ierosmes

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (pirmā palāta paplašinātā sastāvā) 2013. gada 13. decembra spriedums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Būtisku procedūras noteikumu pārkāpums – Iestādes, kas pieņēmusi apstrīdēto aktu, kompetences neesamība – Pārbaude pēc tiesas ierosmes – Nosacījums – Sacīkstes principa ievērošana

(LESD 263. pants)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Būtisku procedūras noteikumu pārkāpums – Piemērojamība – Procesuālo noteikumu pārkāpums – Ģenētiski modificēto organismu tirdzniecības atļaujas izsniegšanas procedūra – Fakts, ka Komisija nav iesniegusi grozīto atļaujas lēmumu projektus kompetentajām regulatīvajām komitejām – Ietveršana – Sekas – Minēto atļaujas lēmumu spēkā neesamība

(LESD 263. panta otrā daļa un 264. panta pirmā daļa; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1829/2003; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva2001/18 un Padomes Lēmuma 1999/468 5. pants)

3.      Eiropas Savienības tiesības – Interpretācija – Iestāžu akti – Pamatojums – Ņemšana vērā – Uz zinātniska avota atzinumiem balstīti lēmumi – Minēto atzinumu iekļaušana šo lēmumu pamatojumā

1.      Būtisku procedūras noteikumu pārkāpums LESD 263. panta izpratnē ir par absolūtu dēvētais pamats, kas Savienības tiesai jāizskata pēc savas ierosmes. Tāpat ir jautājumā par kompetences neesamību minētā panta izpratnē. Turklāt Savienības tiesas pienākums pēc savas ierosmes izvirzīt absolūtu pamatu ir jāpilda, ievērojot sacīkstes principu.

(sal. ar 70. un 71. punktu)

2.      Būtisku procedūras noteikumu pārkāpums ir tostarp kāda procesuāla noteikuma neievērošana, ja šā noteikuma ievērošanas gadījumā procedūras iznākums vai pieņemtā akta saturs būtu varējis būtiski atšķirties.

Savukārt Komisijas ierosinātie pasākumi ģenētiski modificēto organismu laišanai tirgū ir jāpieņem saskaņā ar regulatīvo procedūru, kāda tā ir noteikta Lēmuma 1999/468, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību, 5. pantā. Šajā procedūrā ir paredzēts Komisijas pienākums iesniegt pasākumu projektu kompetentajai regulatīvajai komitejai.

Tāpēc, ciktāl uzskatāms, ka ģenētiski modificēto organismu tirdzniecības atļaujas procedūras iznākums vai pieņemto atļaujas lēmumu saturs būtu varējis būtiski atšķirties, ja Komisija būtu ievērojusi Lēmuma 1999/468 5. pantā paredzēto procedūru, tā, pieņemdama tirdzniecības atļaujas lēmumus, neiesniedzot kompetentajām regulatīvajām komitejām grozītos šo atļaujas lēmumu projektus, neizpilda savus procesuālos pienākumus, kas noteikti Lēmuma 1999/468 5. pantā, kā arī Direktīvas 2001/18 par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220 atcelšanu un Regulas Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību noteikumus, kuros uz to izdarīta atsauce, un šādi izdara būtisku procedūras noteikumu pārkāpumu LESD 263. panta otrās daļas izpratnē, par ko Vispārējai tiesai ir jāspriež pēc savas ierosmes. Tāpēc šādi lēmumi saskaņā ar LESD 264. panta pirmo daļu ir pasludināmi par pilnībā spēkā neesošiem.

(sal. ar 80., 84., 85. un 87. punktu)

3.      Tiesību akta rezolutīvā daļa ir jālasa, ņemot vērā pamatojumu, ar kādu tas ir pieņemts un no kura tas nav atdalāms, jo tiesību akts veido vienu veselumu. Iestāde, kas savos lēmumos balstās uz kāda zinātniska avota atzinumiem, šos atzinumus iekļauj savu lēmumu pieņemšanas gaitā veicamajā vērtējumā un šo lēmumu pamatojumā.

(sal. ar 90. un 91. punktu)