ĢENERĀLADVOKĀTES ELEANORAS ŠARPSTONES
[ELEANOR SHARPSTON] SECINĀJUMI,
sniegti 2009. gada 9. jūlijā (1)
Lieta C‑226/08
Stadt Papenburg
pret
Bundesrepublik Deutschland
(Verwaltungsgericht Oldenburg lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzība – Dalībvalsts lēmums piekrist Komisijas izstrādātam Kopienas nozīmes teritoriju saraksta projektam – Intereses, kas ir jāņem vērā – Tiesiskā paļāvība
1. Papenburgas pilsēta (turpmāk tekstā – “Stadt Papenburg”) ir ostas pilsēta pie Emsas [Ems] upes, kas atrodas Lejassaksijā, Vācijā. Tā ir pazīstama tās lielās kuģu būvētavas Meyer‑Werft dēļ, kas ir dibināta 1795. gadā un pašlaik specializējas kruīza kuģu būvniecībā (2).
2. Katru reizi pirms kuģa ar dziļu iegrimi pārvešanas no kuģu būvētavas uz Ziemeļjūru ir jāveic īpašas bagarēšanas darbības. Saskaņā ar Wasser‑ und Schiffahrtsdirektion Nordwest (Ziemeļrietumu reģiona Ūdeņu un kuģošanas galvenā pārvalde) 1994. gada 31. maija lēmumu par plānošanu Stadt Papenburg, Landkreis Emsland (Emsas apgabals) un Wasser‑ und Schiffahrtsamt Emden (Emdenes Ūdeņu un kuģošanas pārvalde) tika atļauts nepieciešamības gadījumā veikt bagarēšanas darbības Emsas upē. Dabiski upe ir paredzēta vienīgi kuģiem ar iegrimi līdz 6,3 metriem. Bagarēšanu ir paredzēts veikt, lai ļautu sasniegt jūru kuģiem ar 7,3 metru iegrimi.
3. Šī plānošanas atļauja aizstāj visas atļaujas, kuras saskaņā ar Vācijas publiskajām tiesībām būtu turpmāk nepieciešamas, un tās nevar apstrīdēt tiesā (3). Līdz ar to pašai bagarēšanas darbībai katrā atsevišķā gadījumā nav nepieciešama piekrišana vai atļauja.
4. 2006. gada 17. februārī Vācija upes daļas, kas atrodas lejpus Stadt Papenburg pašvaldības teritorijas, atbilstoši aprakstam “Lejasemsa un Augšemsa (DE 2507‑331)” piedāvāja Komisijai kā iespējamu Kopienas nozīmes teritoriju Direktīvas 92/43/EEK (turpmāk tekstā – “Dabisko dzīvotņu direktīva”) izpratnē (4).
5. Komisija teritoriju iekļāva savā Kopienā nozīmīgo teritoriju saraksta Atlantijas reģiona projektā un lūdza Vācijas Federatīvo Republiku sniegt savu piekrišanu atbilstoši Dabisko dzīvotņu direktīvas 4. panta 2. punkta pirmajai daļai. Vācija vēlējās sniegt savu piekrišanu. Stadt Papenburg uztraucas, ka gadījumā, ja Lejasemsa un Augšemsa tiktu iekļautas Kopienas nozīmes teritoriju sarakstā, turpmāk pirms katras bagarēšanas darbības būs jāvērtē ietekme uz teritoriju Dabisko dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. un 4. punkta izpratnē. Šādas ietekmes uz teritoriju veikšanas rezultāti būtu pilnībā neskaidri un būtiski palielinātos iesaistītie izdevumi un izmaksas.
6. 2008. gada 20. februārī Stadt Papenburg iesniedza prasību Verwaltungsgericht Oldenburg (Oldenburgas Administratīvā tiesa), lūdzot piespriest Bundesrepublik Deutschland (turpmāk tekstā – “Vācijas Federatīvā Republika”) nesniegt piekrišanu. Šajā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu Verwaltungsgericht Oldenburg lūdz Tiesu izskaidrot Dabisko dzīvotņu direktīvas 2. panta 3. punkta, 4. panta 2. punkta, kā arī 6. panta 3. un 4. punkta interpretāciju (5).
Atbilstošās tiesību normas
Dabisko dzīvotņu direktīva
7. Dabisko dzīvotņu direktīvas preambulas trešajā apsvērumā ir noteikts:
“[..] šīs direktīvas galvenais mērķis ir veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ņemot vērā ekonomiskās, sociālās, kultūras un reģionālās prasības, šī direktīva palīdz sasniegt vispārīgo mērķi par noturīgu attīstību; [..] lai saglabātu šādu bioloģisko daudzveidību, dažos gadījumos var būt vajadzīga cilvēka darbība vai tās veicināšana.”
8. 1. pantā ir ietvertas vairākas definīcijas:
“Šajā direktīvā:
[..]
k) Kopienā nozīmīga teritorija [turpmāk tekstā – “KNT”] ir teritorija, kas attiecīgajā bioģeogrāfiskajā rajonā vai rajonos būtiski sekmē I pielikumā minēta dabiskas dzīvotnes veida vai II pielikumā minētu sugu labvēlīga aizsardzības statusa saglabāšanu vai atjaunošanu un var arī būtiski veicināt 3. pantā minētā Natura 2000 tīkla vienotību, un/vai būtiski sekmē bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu attiecīgajā bioģeogrāfiskajā rajonā vai rajonos.
[..];
l) īpaši aizsargājama dabas teritorija [turpmāk tekstā – “ĪADT”] ir Kopienā nozīmīga teritorija, ko dalībvalstis nosaka ar normatīvu vai administratīvu aktu un/vai līgumu un kur piemēro vajadzīgos aizsardzības pasākumus, lai saglabātu vai atjaunotu labvēlīgu aizsardzības statusu tām dabiskajām dzīvotnēm un/vai sugu populācijai, kuru dēļ attiecīgā teritorija ir noteikta;
[..].”
9. 2. panta 3. punktā ir noteikts:
“Veicot pasākumus saskaņā ar šo direktīvu, ņem vērā ekonomiskās, sociālās un kultūras prasības, kā arī reģionālās un vietējās īpatnības.”
10. 3. pantā ir noteikts:
“1. Izveido saskaņotu Eiropas ekoloģisko tīklu, kurā apvienotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un kura nosaukums ir Natura 2000. Šo tīklu, ko veido I pielikumā uzskaitīto dabisko dzīvotņu veidu un II pielikumā uzskaitīto sugu dzīvotņu teritorijas, izmanto, lai minētos dabisko dzīvotņu veidus un sugu dzīvotnes saglabātu vai attiecīgā gadījumā atjaunotu to labvēlīgo aizsardzības statusu dabiskās izplatības areālā.
Natura 2000 tīkls iekļauj īpaši aizsargājamās teritorijas, ko dalībvalstis klasificējušas, ievērojot Direktīvu 79/409/EEK.
2. Dalībvalsts iesaistīšanās Natura 2000 tīkla izveidē ir proporcionāla tam, kādā mērā tās teritorijā ir pārstāvēti 1. punktā minētie dabisko dzīvotņu veidi un sugu dzīvotnes. Tāpēc dalībvalstis saskaņā ar 4. pantu nosaka īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, ņemot vērā 1. punktā izklāstītos mērķus.
[..]”
11. 4. pantā ir noteikts:
“1. Pamatojoties uz III pielikumā (1. posms) izklāstītajiem kritērijiem un attiecīgo zinātnisko informāciju, katra dalībvalsts piedāvā teritoriju sarakstu, tajā norādot, kuri I pielikuma dabisko dzīvotņu veidi un kuras II pielikuma sugas, kas ir vietējās sugas tās teritorijā, sastopamas minētajās teritorijās.
[..]
Trīs gados pēc šīs direktīvas izziņošanas sarakstu nosūta Komisijai, pievienojot informāciju par katru no teritorijām.
[..]
2. Pamatojoties uz III pielikumā (2. posms) izklāstītajiem kritērijiem un ņemot vērā gan dalījumu piecos bioģeogrāfiskajos rajonos, kas minēti 1. panta c) punkta iii) apakšpunktā, gan visu 2. panta 1. punktā minēto teritoriju, Komisija pēc vienošanās ar katru dalībvalsti sagatavo [KNT] saraksta projektu, kura pamatā ir dalībvalstu saraksti un kurā norāda teritorijas, kur sastopami viens vai vairāki prioritārie dabisko dzīvotņu veidi vai prioritārās sugas.
Dalībvalstis, kurās teritorijas ar vienu vai vairākiem prioritārajiem dabisko dzīvotņu veidiem un prioritārajām sugām veido vairāk nekā 5 % no valsts teritorijas, pēc vienošanās ar Komisiju var prasīt elastīgāku III pielikumā (2. posms) uzskaitīto kritēriju piemērošanu, izraugoties visas [KNT], kas ir šajā valstī.
Kopienā nozīmīgo izraudzīto teritoriju sarakstu, kurā norādītas vietas, kur atrodams viens vai vairāki prioritārie dabisko dzīvotņu veidi vai prioritārās sugas, pieņem Komisija saskaņā ar 21. pantā paredzēto procedūru[ (6)].
[..]
4. Tiklīdz Kopienā nozīmīga teritorija ir apstiprināta saskaņā ar 2. punktā paredzēto procedūru, attiecīgā dalībvalsts cik vien iespējams īsā laikā, bet ne vēlāk kā sešos gados piešķir minētajai teritorijai [ĪADT] statusu, nosakot prioritātes saskaņā ar attiecīgo teritoriju nozīmīgumu I pielikuma dabisko dzīvotņu veidu vai II pielikuma sugu saglabāšanā vai atjaunošanā tām labvēlīgā aizsardzības statusā un teritoriju nozīmīgumu Natura 2000 tīkla vienotībā, kā arī saskaņā ar noplicināšanās vai bojā ejas draudiem, kam pakļautas šīs teritorijas.
5. Tiklīdz teritoriju iekļauj 2. punkta trešajā daļā minētajā sarakstā, uz to attiecas 6. panta 2., 3. un 4. punkts.”
12. 6. pantā ir noteikts:
“1. Attiecībā uz [ĪADT] dalībvalstis nosaka vajadzīgos aizsardzības pasākumus, attiecīgā gadījumā tajos iekļaujot atbilstīgus apsaimniekošanas plānus, kas izstrādāti īpaši šīm teritorijām vai iekļauti citos attīstības plānos, kā arī atbilstīgus normatīvus, administratīvus vai līgumiskus pasākumus, kuri atbilst šajās teritorijās sastopamo I pielikuma dabisko dzīvotņu veidu un II pielikuma sugu ekoloģiskajām prasībām.
2. Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai [ĪADT] novērstu dabisko dzīvotņu un sugu dzīvotņu noplicināšanos, kā arī lai novērstu traucējumu, kas skar sugas, kuru dēļ noteikta attiecīgā teritorija, ja šāds traucējums varētu būt nozīmīgs attiecībā uz šīs direktīvas mērķiem.
3. Visos plānos vai projektos, kas nav tieši saistīti ar konkrēto teritoriju vai nav vajadzīgi tās apsaimniekošanai, bet kas atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem varētu būtiski ietekmēt minēto teritoriju, attiecīgi izvērtē ietekmi uz šo teritoriju, ievērojot tās aizsardzības mērķus. Ņemot vērā novērtējuma atzinumus par ietekmi uz minēto teritoriju, un saskaņā ar 4. punkta noteikumiem, kompetentā valsts iestāde piekrīt plāna vai projekta īstenošanai tikai tad, ja tā ir pārliecinājusies, ka netiks izjaukta attiecīgās teritorijas viengabalainība, un vajadzības gadījumā noskaidrojusi plašas sabiedrības viedokli.
4. Ja, neņemot vērā negatīvu vērtējumu saistībā ar ietekmi uz teritoriju, alternatīvu risinājumu trūkuma dēļ plāns vai projekts tomēr ir jāīsteno sevišķi svarīgu sabiedrības interešu labā, kas ietver arī sociāla un ekonomiska rakstura intereses, tad dalībvalsts veic visus vajadzīgos kompensācijas pasākumus, lai nodrošinātu Natura 2000 tīkla kopējās vienotības aizsardzību. Dalībvalsts informē Komisiju par pieņemtajiem kompensācijas pasākumiem.
Ja attiecīgajā teritorijā sastopams prioritārs dabiskās dzīvotnes veids un/vai prioritāra suga, tad vienīgie pieņemamie argumenti ir tie, kas saistīti ar veselības aizsardzību vai sabiedrības drošību, videi primāri svarīgām labvēlīgām pārveidēm vai, pēc Komisijas atzinuma, citām sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm.”
13. III pielikuma 2. posmā ar nosaukumu “Valsts līmeņa sarakstos iekļauto teritoriju novērtējums attiecībā uz šo teritoriju nozīmīgumu Kopienā” ir noteikts:
“1. Visas teritorijas, ko dalībvalstis noteikušas 1. posmā un kurās ir prioritārie dabisko dzīvotņu veidi un/vai sugas, uzskata par [KNT].
2. Vērtējot dalībvalstu sarakstos iekļauto pārējo teritoriju nozīmību Kopienā, t.i., to nozīmi I pielikumā minētas dabiskas dzīvotnes vai II pielikumā minētas sugas saglabāšanā vai atjaunošanā labvēlīgā aizsardzības statusā un/vai saskanību ar Natura 2000 tīklu, ņem vērā šādus kritērijus:
a) teritorijas relatīvais nozīmīgums valsts mērogā;
b) teritorijas ģeogrāfiskais izvietojums attiecībā pret II pielikumā minēto sugu migrācijas ceļiem, un vai tā ir tādas vienotas ekosistēmas sastāvdaļa, kas plešas abpus vienai vai vairākām Kopienas iekšējām robežām;
c) teritorijas kopējā platība;
d) teritorijā sastopamo I pielikumā minēto dabisko dzīvotņu veidu skaits un II pielikumā minēto sugu skaits;
e) teritorijas ekoloģiskais nozīmīgums pasaules mērogā attiecībā uz konkrētiem bioģeogrāfiskiem rajoniem un/vai visu 2. pantā minēto platību gan saistībā ar šai teritorijai unikālām iezīmēm, gan ar visu tās iezīmju kopumu.”
Vācijas Pamatlikums
14. Grundgesetz (Pamatlikums jeb turpmāk tekstā – “GG”) 28. panta 2. punktā ir noteikts (7):
“Pašvaldībām ir jānodrošina tiesības regulēt visas vietēja mēroga darbības, pašām uzņemoties par to atbildību tiesību aktos noteikto ierobežojumu ietvaros. [..] to likumā noteikto funkciju ietvaros pašvaldību savienībām ir tiesību aktos noteiktās tiesības [uz administratīvo autonomiju]. [Administratīvās autonomijas] nodrošināšanai ir jāattiecas uz finansu autonomijas [pamatelementiem] – pašvaldību tiesībām nodrošināt savus finansu resursus un noteikt nodokļu likmi, kas ir pamatota ar nodokļu maksātāju ekonomisko potenciālu.”
15. Atbilstoši iesniedzējtiesas veiktajai interpretācijai saskaņā ar šo tiesību normu nodrošinātajās vietējo pašvaldību tiesībās ietilpst arī pašvaldību tiesības uz to interešu ņemšanu vērā, ja pasākumiem, kas ir plašāki par vietējo līmeni, ir ilgstoša ietekme uz pašvaldības attīstību vai arī to rezultātā notiek ilgstoša iejaukšanās pašvaldību plānos, kuri ir pietiekami skaidri un noteikti. Tas attiecas arī uz pasākumiem, kas tiek veikti ārpus vietējās pārvaldes teritorijas, ja pašvaldība, neņemot vērā ģeogrāfisko attālumu, tiek skaidri un tieši ietekmēta.
Pamata lieta un prejudiciālie jautājumi
16. Stadt Papenburg iesniedzējtiesā norādīja, ka tās tiesības uz pašpārvaldi, kas ir aizsargātas, pamatojoties uz GG 28. panta 2. punktu, tiktu pārkāptas, ja Vācija saskaņā ar Dabisko dzīvotņu direktīvas 4. panta 2. punkta pirmo daļu piekristu Komisijas izstrādātajam Atlantijas reģiona KNT saraksta projektam.
17. Stadt Papenburg norāda, ka, tā kā tajā atrodas jūras osta un kuģu būvētava, tās plānošana, investīcijas un ekonomiskā attīstība ir atkarīga no nodrošināšanas, ka Emsa ir kuģojama lieliem jūras kuģiem.
18. Vācijas Federatīvā Republika uzskata, ka prasība ir jānoraida. Tā uzskata, ka prasītāja norādīto interešu ņemšana vērā, izlemjot, vai sniegt piekrišanu KNT saraksta projektam, būtu pretrunā Kopienu tiesībām. Saskaņā ar Dabisko dzīvotņu direktīvas 4. panta 2. punkta pirmo daļu dalībvalsts var pieņemt lēmumu par piekrišanu, pamatojoties vienīgi uz vides aizsardzības apsvērumiem. Pakārtoti Vācijas Federatīvā Republika norāda, ka, pat ja Dabisko dzīvotņu direktīva ļauj ņemt vērā vietējās pašvaldības intereses, prasītājs varēja vērsties tiesā, norādot, ka šīs intereses nav ievērotas, arī pēc saraksta pieņemšanas. Līdz ar to neesot nepieciešams “preventīvi” aizliegt Vācijas Federatīvajai Republikai piekrist saraksta projektam.
19. Verwaltungsgericht Oldenburg ar 2008. gada 31. marta lēmumu piešķīra Stadt Papenburg pagaidu noregulējumu. Vācijas Federatīvajai Republikai līdz ar to tika aizliegts sniegt piekrišanu līdz sprieduma pasludināšanai pamata lietā.
20. Verwaltungsgericht Oldenburg nolēma apturēt tiesvedību lietā un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai [Dabisko dzīvotņu direktīvas] 4. panta 2. punkta pirmajā daļā ir atļauts dalībvalstij nepiekrist Komisijas izveidotajam [KNT] saraksta projektam attiecībā uz vienu vai vairākām teritorijām citu, nevis vides aizsardzības iemeslu dēļ?
2) Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša: vai pie šiem iemesliem ir pieskaitāmas arī pašvaldību un pašvaldību savienību intereses, it īpaši to plāni, nodomi un citas intereses saistībā ar savas teritorijas turpmāko attīstību?
3) Ja atbildes uz pirmo un otro jautājumu ir apstiprinošas: vai Direktīvas 92/43/EEK preambulas trešais apsvērums vai 2. panta 3. punkts vai citi Kopienu tiesību noteikumi vispār paredz, ka dalībvalstis un Komisija šādus iemeslus ņem vērā, dodot piekrišanu un veidojot Kopienā nozīmīgo teritoriju sarakstu?
4) Ja atbilde uz trešo jautājumu ir apstiprinoša: vai – no Kopienu tiesību viedokļa – pēc galīgā saraksta izveidošanas pašvaldība, kuras teritorijā ir kāda no sarakstā ietvertajām teritorijām, varētu vērsties tiesā ar prasību sakarā ar to, ka saraksts ir pretrunā Kopienu tiesībām, jo netika vai tika nepietiekami ņemtas vērā tās intereses?
5) Vai ir jāvērtē nepārtrauktu uzturēšanas pasākumu, kas tiek veikti estuāra kuģuceļā un kam atļauja atbilstoši valsts tiesībām tika dota jau pirms Direktīvas 92/43/EEK transponēšanas, ietekme uz teritoriju atbilstoši direktīvas 6. panta 3. vai 4. punktam, turpinot tos pēc teritorijas iekļaušanas Kopienā nozīmīgo teritoriju sarakstā?”
21. Rakstveida apsvērumus iesniedza Stadt Papenburg un Komisija.
22. 2009. gada 26. martā notika tiesas sēde, kurā mutvārdu apsvērumus sniedza Stadt Papenburg, Vācijas Federatīvā Republika un Komisija.
Analīze
Pirmais jautājums
23. Dabisko dzīvotņu direktīvas 4. pantā ir noteikta procedūra ĪADT dabas teritoriju klasifikācijai, kas ir iedalīta vairākos posmos ar attiecīgām juridiskām sekām, kuru mērķis, kā tas ir noteikts direktīvas 3. panta 2. punktā, ir ļaut īstenot Natura 2000 tīklu (8).
24. Saskaņā ar šīs procedūras 1. posmu, pamatojoties uz Dabisko dzīvotņu direktīvas III pielikumā izklāstītajiem kritērijiem un attiecīgo zinātnisko informāciju, katra dalībvalsts piedāvā un iesniedz Komisijai teritoriju sarakstu, norādot, kuri I pielikuma dabisko dzīvotņu veidi un kuras II pielikuma vietējās sugas tur ir sastopamas (4. panta 1. punkts). Saskaņā ar 2. posmu Komisijai, piemērojot III pielikumā izklāstītos kritērijus un pēc vienošanās ar katru dalībvalsti, ir jāsagatavo KNT saraksta projekts, kura pamatā ir dalībvalstu saraksti. Teritoriju, kas ir izvēlētas kā KNT, sarakstu, kurā ir norādīts, kurās teritorijās ir sastopami viens vai vairāki prioritārie dabisko dzīvotņu veidi vai prioritārās sugas, pieņem Komisija (4. panta 2. punkts). Tiklīdz KNT ir apstiprināta, attiecīgajai dalībvalstij ir jāpiešķir minētajai teritorijai ĪADT statuss (4. panta 4. punkts). Tiklīdz teritoriju iekļauj sarakstā, kuru Komisija pieņem saskaņā ar 4. panta 2. punkta trešo daļu, uz to attiecas 6. panta 2., 3. un 4. punkts (4. panta 5. punkts).
25. Pirmā jautājuma mērķis ir pārliecināties, vai Vācija šīs procedūras 2. posmā var pamatoties uz citiem iemesliem, nevis uz vides aizsardzību, lai atteiktos piekrist Komisijas izstrādātajam KNT saraksta projektam.
26. Lietā First Corporate Shipping (9) Tiesai tika uzdots jautājums, vai dalībvalstij, lemjot par to, kādas teritorijas ieteikt Komisijai saskaņā ar 1. posmu, ir tiesības vai pienākums ņemt vērā ekonomiskās, sociālās un kultūras prasības, kā arī reģionālās un vietēja rakstura īpatnības. Tiesa nosprieda, ka III pielikumā noteiktie kritēriji attiecībā uz 1. posmu “ir noteikti vienīgi saistībā ar mērķi aizsargāt dabisko dzīvotņu vai attiecīgi I un II pielikumā uzskaitīto savvaļas floru un faunu. No tā izriet, ka Dabisko dzīvotņu direktīvas 4. panta 1. punktā vienīgi ir noteiktas prasības attiecībā uz dabisko dzīvotņu un savvaļas floras un faunas aizsardzības ievērošanu, izvēloties un nosakot robežas teritorijām, kuras tiks ieteiktas Komisijai kā tādas, kas var tikt identificētas kā [KNT] (10).”
27. Tiesa arī noteica, ka, lai izveidotu tādu KNT saraksta projektu, kura rezultātā tiktu izveidots saskaņots ĪADT Eiropas ekoloģijas tīkls, Komisijas rīcībā jābūt “izsmeļošam to teritoriju sarakstam, kurām ir vietējā līmeņa ekoloģiskā interese, kas ir nozīmīga, raugoties no Dabisko dzīvotņu direktīvas mērķa aizsargāt dabiskās dzīvotnes un savvaļas floru un faunu. Līdz ar to saraksts tiek izveidots, pamatojoties uz direktīvas III pielikumā (1. posms) noteiktajiem kritērijiem”. Tiesa noteica, ka vienīgi šādā veidā “ir iespējams sasniegt Dabisko dzīvotņu direktīvas 3. panta 1. punkta pirmajā daļā noteikto mērķi saglabāt vai atjaunot dabisko dzīvotņu veidu un attiecīgo sugu dzīvotņu labvēlīgo aizsardzības statusu dabiskās izplatības areālā, kas var pārsniegt vienu vai vairākas Kopienas teritorijā noteiktās robežas”. Kad dalībvalsts izstrādā valsts teritoriju sarakstu, tā nevar iegūt precīzu detalizētu informāciju par dzīvotņu situāciju citās dalībvalstīs. Līdz ar to tā nevar “pēc savas ierosmes, ekonomisku, sociālu vai kultūras prasību vai reģionālu vai vietēja rakstura īpatnību dēļ izslēgt teritorijas, kurām valsts līmenī ir būtiska ekoloģiska nozīme, ņemot vērā aizsardzības mērķi, neapdraudot šī mērķa sasniegšanu Kopienas līmenī”. Ja dalībvalstīm tiktu ļauts šādi rīkoties, “Komisija nevarētu būt droša, ka tās rīcībā ir izsmeļošs to teritoriju saraksts, kas var tikt atzītas par ĪADT, līdz ar to rodas risks, ka mērķis apvienot šīs teritorijas vienotā Eiropas ekoloģijas tīklā varētu netikt sasniegts” (11).
28. Līdz ar to Tiesa noteica, ka, “pareizi interpretējot Dabisko dzīvotņu direktīvas 4. panta 1. punktu, izvēloties un nosakot teritoriju, kas Komisijai tiks ieteiktas kā teritorijas, kuras var tikt atzītas par [KNT], robežas, dalībvalsts nevar ņemt vērā ekonomiskas, sociālas un kultūras prasības vai reģionālās un vietējās īpatnības, kā tas ir noteikts šīs direktīvas 2. panta 3. punktā” (12).
29. Vai tāda pati argumentācija ir piemērojama procedūras 2. posmam?
30. Secinājumos lietā First Corporate Shipping ģenerāladvokāts Ležē [Léger] norādīja, ka “nav noliegts, ka otrajā posmā, sadarbības laikā starp dalībvalstīm un Komisiju par KNT atlasi, ekonomikas un sociālās prasības var būt par pamatu tam, lai teritorija, kurā atrodas kāds no I pielikumā minētajiem dabisko dzīvotņu veidiem vai II pielikumā uzskaitītajiem sugu veidiem, netiek izraudzīta kā KNT un līdz ar to netiek noteikta par ĪADT” (13).
31. Pretēji tam, ko norāda Stadt Papenburg, es neuzskatu, ka spriedumā lietā First Corporate Shipping šis viedoklis tika apstiprināts (14). Katrā ziņā joprojām paliek jautājums, vai tas, ko Tiesa noteica attiecībā uz 1. posmu, attiecas arī uz 2. posmu.
32. Manuprāt, attiecas.
33. Attiecībā uz procedūras 2. posmu Dabisko dzīvotņu direktīvas 4. panta 2. punktā ir noteikts, ka Komisija, vienojoties ar katru dalībvalsti, pamatojoties uz III pielikumā (2. posms) izklāstītajiem kritērijiem, izveido KNT saraksta projektu. 2. posmam paredzētie izvērtējuma kritēriji tāpat kā kritēriji, kas ir paredzēti 1. posmam, tiek noteikti vienīgi saistībā ar mērķi aizsargāt dabiskās dzīvotnes vai attiecīgi I un II pielikumā uzskaitīto savvaļas floru un faunu (15). Vienīgais Dabisko dzīvotņu direktīvā paredzētais izņēmums nosaka, ka dalībvalstis, kurās teritorijas ar vienu vai vairākiem prioritārajiem dabisko dzīvotņu veidiem un prioritārajām sugām veido vairāk nekā 5 % no valsts teritorijas, pēc vienošanās ar Komisiju var prasīt elastīgāku III pielikumā (2. posms) uzskaitīto kritēriju piemērošanu, izraugoties visas KNT, kas ir šajā valstī (4. panta 2. punkta otrā daļa). Šajā gadījumā šis izņēmums nav ticis piemērots. Turklāt, pat ja dalībvalsts ietilpst šajā kategorijā, Dabisko dzīvotņu direktīvā joprojām nav noteikti nekādi citi kritēriji (piemēram, ekonomiski un sociāli), kas būtu jāpiemēro šajā posmā. Tajā vienīgi ir noteikts, ka ir elastīgāk jāpiemēro III pielikumā noteiktie kritēriji, kas ir saistīti vienīgi ar ekoloģiju.
34. Šajā brīdī var tikt vilktas paralēles ar Direktīvu 79/409/EEK (turpmāk tekstā – “Putnu direktīva”) (16). Šīs direktīvas 4. panta 1. un 2. punktā ir paredzēts, ka dalībvalstis veic īpašus noteiktu sugu aizsardzības pasākumus, īpaši nosakot teritorijas, kas ir vispiemērotākās šo sugu aizsardzībai, kā īpašas aizsardzības teritorijas (turpmāk tekstā – “ĪAT”). Dabisko dzīvotņu direktīvas 3. panta 1. punktā ir paredzēts izveidot saskaņotu ĪADT Eiropas ekoloģisko tīklu, kurā apvienotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un kura nosaukums ir Natura 2000, tajā ietilptu ĪAT, kuras dalībvalstis ir klasificējušas atbilstoši Putnu direktīvai. Līdz ar to starp abām direktīvām ir cieša saikne (17).
35. Lietā Royal Society for the Protection of Birds (18) Tiesai tika uzdots jautājums, vai šīs tiesību normas var interpretēt tādējādi, ka dalībvalsts, nosakot ĪAT un tās robežas, var ņemt vērā ekonomikas prasības tiktāl, ciktāl tās atspoguļo tāda veida sevišķi svarīgas sabiedrības intereses, kādas ir norādītas Dabisko dzīvotņu direktīvas 6. panta 4. punktā. Tiesa noteica, ka sevišķi svarīgās sabiedrības interesēs, kas saskaņā ar Dabisko dzīvotņu direktīvas 6. panta 4. punktu varētu pamatot plānu vai projektu, kas ievērojami ietekmētu ĪAT, nepieciešamības gadījumā varētu ietilpt sociāla vai ekonomiska rakstura iemesli. Tomēr Tiesa norādīja, ka, lai gan Dabisko dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. un 4. punkts tiktāl, ciktāl ar to ir grozīts Putnu direktīvas 4. panta 4. punkta pirmais teikums, nosaka procedūru, ļauj dalībvalstīm sevišķi svarīgu sabiedrības interešu dēļ un ievērojot vairākus nosacījumus pieņemt plānu vai projektu, kas negatīvi ietekmē ĪAT, un tādējādi ļauj atgriezties pie lēmuma, ar kuru šī teritorija ir klasificēta, samazinot tās apmēru, ar šo tiesību normu tomēr nav veikti nekādi grozījumi attiecībā uz teritorijas klasifikācijas kā ĪAT sākotnējo posmu, uz kuru ir atsauce Putnu direktīvas 4. panta 1. un 2. punktā. No tā izriet, ka pat saskaņā ar Dabisko dzīvotņu direktīvu teritorijas klasificēšana par ĪAT visos gadījumos ir jāveic saskaņā ar Putnu direktīvas 4. panta 1. un 2. punktā atļautajiem kritērijiem un šajā posmā nevar tikt ņemtas vērā ekonomikas prasības kā sevišķi svarīgas sabiedrības intereses, kas ļauj atkāpties no pienākuma klasificēt teritoriju saskaņā ar tās ekoloģisko vērtību (19).
36. Gan Dabisko dzīvotņu direktīva, gan Putnu direktīva ietilpst sistēmā, kura ir izveidota, lai sekmētu Natura 2000 izveidi. Manuprāt, ja dalībvalstīm tiktu ļauts pamatoties uz ekonomikas kritērijiem, lai atteiktu piekrišanu KNT saraksta projektam, kurš ir veidots, pamatojoties uz pašu Dabisko dzīvotņu direktīvu, ja Tiesa ir skaidri noteikusi, ka šādi kritēriji nevar tikt izvērtēti, izvēloties teritorijas saskaņā ar Putnu direktīvas 4. panta 1. un 2. punktu, kurā ir veikti grozījumi ar Dabisko dzīvotņu direktīvu, būtu gan neatbilstīgi, gan pretrunā Dabisko dzīvotņu direktīvas mērķim.
37. Turklāt, kā Tiesa noteica lietā Royal Society for the Protection of Birds, Dabisko dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. un 4. punktā patiešām ir noteikts, ka šāda veida intereses ir jāņem vērā vēlākā posmā (20). Dabisko dzīvotņu direktīvas 2. panta 3. punktā ir noteikts tas pats, paredzot, ka pasākumos, kuri tiek veikti saskaņā ar šo direktīvu, ir jāņem vērā ekonomiskās, sociālās un kultūras prasības, kā arī reģionālās un vietējās īpatnības.
38. Tomēr, kā to pamatoti norāda Komisija, 2. panta 3. punkts neparedz vispārēju atkāpi no Dabisko dzīvotņu direktīvas. Tāds pats formulējums ir atrodams Putnu direktīvas 2. pantā (21). Tiesa ir noteikusi, ka šī tiesību norma nerada autonomu atkāpi no Putnu direktīvā paredzētās vispārējās aizsardzības sistēmas, tomēr tā pierāda, ka direktīvā ir ņemta vērā gan nepieciešamība efektīvi aizsargāt putnus, gan tostarp ir ņemtas vērā ekonomiskās prasības (22). Manuprāt, šis apgalvojums mutatis mutandis vienlīdz ir piemērojams Dabisko dzīvotņu direktīvas 2. panta 3. punktam.
39. Līdz ar to pēc būtības Dabisko dzīvotņu direktīvas norma, kas ļauj ņemt vērā ekonomiskās intereses, ir 6. panta 4. punkts.
40. Dabisko dzīvotņu direktīvas 6. pants nosaka dalībvalstīm pienākumu noteikt vajadzīgos ĪADT aizsardzības pasākumus (6. panta 1. punkts), lai ĪADT novērstu dabisko dzīvotņu un sugu dzīvotņu noplicināšanos, kā arī lai novērstu traucējumu, kas ietekmē sugas (6. panta 2. punkts), kā arī veikt “visu plānu vai projektu, kas nav tieši saistīti ar konkrēto teritoriju vai nav vajadzīgi tās apsaimniekošanai, bet kas [..] varētu būtiski ietekmēt minēto teritoriju” ex ante izvērtējumu par iespējamo ietekmi uz ĪADT (6. panta 3. punkts). 6. panta 4. punktā dalībvalstīm ir paredzētas (ierobežotas) iespējas apiet negatīvu ex ante izvērtējumu un atļaut attiecīgo plānu vai projektu, pamatojoties uz sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm, tostarp – sociāla un ekonomiska rakstura interesēm. Tomēr tādā gadījumā dalībvalstij ir jāveic vajadzīgie kompensācijas pasākumi, lai nodrošinātu Natura 2000 kopējo vienotību, un par šiem pasākumiem ir jāinformē Komisija (23).
41. Līdz ar to Dabisko dzīvotņu direktīvas 6. panta 4. punktā ir skaidri paredzēts brīdis procedūrā, kurā var ņemt vērā ekonomiskās intereses. Manuprāt, lai neapdraudētu Dabisko dzīvotņu direktīvas mērķi, ir būtiski, lai KNT izvēles gaitā tiktu ņemti vērā vienīgi vides aizsardzības kritēriji. Tad, kad saskaņā ar šiem kritērijiem ir izveidots pilns KNT saraksts, var tikt ņemtas vērā tādas ekonomiskās intereses, kādas ir minētas pamata lietā. Izņēmuma gadījumā tas var nozīmēt, ka plāns vai projekts, kam, iespējams, ir negatīva ietekme uz teritoriju, tomēr tiek īstenots.
42. Līdz ar to es secinu, ka Dabisko dzīvotņu direktīvas 4. panta 2. punkta pirmajā daļā nav atļauts dalībvalstīm atteikties piekrist Komisijas izveidotā KNT saraksta projektam, pamatojoties uz iemesliem, kas neattiecas uz vides aizsardzību.
43. Valsts tiesas otrā, trešā un ceturtā jautājuma pamatā ir apstiprinoša atbilde uz pirmo jautājumu. Ņemot vērā manis ierosināto Tiesas atbildi uz pirmo jautājumu, nav nepieciešams aplūkot otro, trešo vai ceturto jautājumu.
Piektais jautājums
44. Uzdodot piekto jautājumu, iesniedzējtiesa jautā, vai nepārtrauktiem uzturēšanas pasākumiem, kas tiek veikti estuāra kuģuceļā un kuru veikšanai tika sniegta galīga atļauja saskaņā ar valsts tiesībām, pirms bija beidzies termiņš Dabisko dzīvotņu direktīvas transponēšanai (24), ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar direktīvas 6. panta 3. vai 4. punktu, ja tie tiek turpināti pēc tam, kad teritorija, kuru šie darbi, iespējams, varētu ietekmēt, ir iekļauta KNT sarakstā.
45. Atbilde uz šo jautājumu ir atkarīga no tā, vai pamata lietā apskatītās attiecīgās bagarēšanas darbības ir uzskatāmas par “plānu vai projektu, kas nav tieši saistīts ar konkrēto teritoriju vai nav vajadzīgs tās apsaimniekošanai, bet kas varētu būtiski ietekmēt minēto teritoriju”. Šajā sakarā divas lietas var sniegt noderīgas norādes.
46. Lietā Waddenvereniging un Vogelbeschermingsvereniging (25) Tiesai tika uzdots jautājums, vai mehāniska gliemežu zveja, kas tiek veikta daudzus gadus, bet kurai katru gadu uz noteiktu laikposmu tika piešķirta licence (katras licences ietvaros veicot jaunu novērtējumu gan par iespējām turpināt šo darbību, gan par teritoriju, kur tā var tikt veikta), ietilpst “plāna” vai “projekta” jēdzienā Dabisko dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkta izpratnē. Norādot, ka Dabisko dzīvotņu direktīvā jēdzieni “plāns” vai “projekts” nav definēti, Tiesa atsaucās uz “projekta” definīciju Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvas (26) 1. panta 2. punktā un noteica, ka mehāniska gliemežu zveja atbilst šim jēdzienam. Tiesa noteica, ka “projekta” definīcijai Ietekmes uz vidi direktīvā ir nozīme, definējot “plāna vai projekta” jēdzienu Dabisko dzīvotņu direktīvā, jo šo direktīvu mērķis ir novērst darbības, kuras var radīt kaitējumu videi, ja to veikšana tiek atļauta, pirms tam neveicot šo darbību ietekmes uz vidi novērtējumu. Līdz ar to Dabisko dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktā minētais jēdziens “plāns vai projekts” attiecas uz mehānisku gliemežu zveju.
47. Tiesa turpināja, nosakot, ka fakts, ka darbība attiecīgajā teritorijā ir tikusi periodiski veikta vairākus gadus, kā arī tas, ka licence tās veikšanai ir jāiegūst katru gadu un licences izsniegšanai ir nepieciešams veikt novērtējumu gan par iespēju turpināt šo darbību, gan par teritoriju, kurā tā var tikt veikta, pats par sevi nerada šķērsli, lai katrā licences pieteikuma brīdī tas tiktu uzskatīts par atsevišķu plānu vai projektu Dabisko dzīvotņu direktīvas izpratnē (27).
48. Prasībā par valsts pienākumu neizpildi pret Īriju Komisija iebilda, ka pretēji Dabisko dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. un 4. punktam Īrija ir ļāvusi veikt bagarēšanas darbus, kam var būt ievērojama ietekme uz Glen Lough ĪAT, pirms tam nepieprasot veikt pienācīgu šī projekta ietekmes uz vidi novērtējumu vai neīstenojot piemērotu lēmuma pieņemšanas procedūru (28). Secinājumos, kas tika sniegti šajā lietā, ģenerāladvokāte Kokote [Kokott] atgādināja, ka attiecībā uz jēdzienu “projekts” Tiesa jau ir pamatojusies uz Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvas 1. panta 2. punktā noteikto definīciju lietā Waddenvereniging un Vogelbeschermingsvereniging (29). Līdz ar to ģenerāladvokāte uzskatīja, ka arī uzturēšanas pasākumi var tikt uzskatīti par iejaukšanos dabiskajā apkārtnē un ainavā, īpaši, ja to rezultātā tiek nodarīts kaitējums tādai dzīvotnei, kas ir vispiemērotākā putnu aizsardzībai (30). Tiesa šo pieeju apstiprināja (31).
49. Ņemot vērā šos spriedumus, manuprāt, pamata lietā apskatītās attiecīgās bagarēšanas darbības acīmredzami ietilpst “plāna vai projekta” definīcijā Dabisko dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkta izpratnē. Šķiet, ka Tiesa, definējot Dabisko dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktu piemērošanas jomu, “izpleš tīklu” (32).
50. Tomēr iesniedzējtiesas lēmumā ir norādīts, ka pašvaldību iestādes bija sniegušas galīgo atļauju bagarēšanas darbību veikšanai, pirms bija pagājis termiņš Dabisko dzīvotņu direktīvas transponēšanai, bez nepieciešamības iegūt jebkādas turpmākās atļaujas. Vai tas nozīmē, ka visas bagarēšanas darbības Emsā (gan bijušās, gan nākotnē veicamas) ir jāuzskata par vienotu “plānu vai projektu”, kuram tika sniegta galīgā atļauja, pirms bija pagājis termiņš Dabisko dzīvotņu direktīvas transponēšanai, un kas līdz ar to neietilpst 6. panta 3. punkta piemērošanas jomā?
51. Nav strīda par to, ka loģiski izriet, ka Dabisko dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. un 4. punkts nevar tikt piemēroti ar atpakaļejošu spēku. Attiecībā uz bagarēšanas darbībām, kurām jau ir tikusi sniegta atļauja un kas ir veiktas pirms termiņa Dabisko dzīvotņu direktīvas transponēšanai, nevar tikt pieprasīts ex ante novērtējums (33).
52. Tomēr, kā es ierosināju secinājumos lietā Valloni e steppe pedegarganiche, manuprāt, “ja un ciktāl tiek plānoti turpmāki projekti vai viena vispārīga projekta turpmākās stadijas, ko var dabiski nošķirt no agrākajām stadijām, uz tiem attiecas no 6. panta 3. punkta izrietošais pienākums. Uz tiem (vismaz iespējami) varētu attiekties arī 6. panta 4. punkta noteikumi (34)”.
53. Līdz ar to es uzskatu, ka jebkādiem turpmākajiem bagarēšanas vai uzturēšanas darbiem Emsas upē ir jāveic ex ante novērtējums saskaņā ar Dabisko dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktu.
54. Secinājumos lietā Waddenvereniging un Vogelbeschermingsvereniging ģenerāladvokāte Kokote norādīja, ka, lai efektīvi izvairītos no nejauša kaitējuma Natura 2000 teritorijām, visiem iespējami kaitīgajiem pasākumiem, ja tas ir iespējams, ir jāpiemēro Dabisko dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktā noteiktā procedūra, līdz ar to jēdzieni “plāns” un “projekts” ir jāinterpretē plaši. Ģenerāladvokāte ņēma vērā faktu, ka gliemežu zveja pašreizējā veidā tiek īstenota jau daudzus gadus, tomēr uzskatīja, ka nedz jēdziens “plāns”, nedz jēdziens “projekts” neliedz regulāri atjaunojamu pasākumu katrā gadījumā uzskatīt par atsevišķu plānu vai projektu. Būtiski, ka ģenerāladvokāte Kokote norādīja, ka tieši tādēļ, ka attiecīgie pasākumi atkārtojas, šāda jēdzienu “plāns” un “projekts” interpretācija nerada nesamērīgu kaitējumu. Ja sekas no gada uz gadu nemainās, nākamajā novērtējumā var vienkārši noteikt, ka, pamatojoties uz iepriekšējiem novērtējumiem, nešķiet, ka rastos būtiskas sekas. Ja apstākļi mainītos, nevar izslēgt nepieciešamību veikt vispusīgāku jaunu novērtējumu un tā veikšana turklāt būtu pamatota (35).
55. Šāda pieeja ir saprātīga.
56. Varu piebilst, ka, manuprāt, “plāna vai projekta” definīcijai Dabisko dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkta izpratnē ir jābūt autonomai Kopienas definīcijai. Tā nevar būt atkarīga no administratīvā lēmuma, ar kuru tiek atļauta darbība saskaņā ar valsts tiesībām, rakstura, neapdraudot direktīvas mērķi. Piemēram, iedomāsimies, ka ilgu laiku pirms termiņa Dabisko dzīvotņu direktīvas transponēšanai dalībvalsts ir pieņēmusi galīgo administratīvo lēmumu, ar kuru tās pilsoņiem tiek atļauts brīvi šaut vilkus (36). Šāda beznosacījumu atļauja nogalināt vilkus nebūtu atbrīvota no pārbaudes saskaņā ar Dabisko dzīvotņu direktīvu tikai tādēļ, ka valsts administratīvam lēmumam ir galīgs raksturs.
57. Komisija norāda, ka tiesiskās paļāvības aizsardzība un iegūto tiesību aizsardzība neļauj piemērot procesuālos noteikumus tādām situācijām, kurām jau ir dota atļauja, un ka Stadt Papenburg un Meyer‑Werft ir tiesiskā paļāvība attiecībā uz Emsas upes kuģošanas iespējām. Līdz ar to Komisija uzskata, ka ex ante novērtējums saskaņā ar Dabisko dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktu nevar tikt piemērots bagarēšanas darbībām, kas tiek veiktas sākotnējās atļaujas, kura tika izsniegta saskaņā ar Vācijas administratīvajām tiesībām, ietvaros. Komisija uzskata, ka Dabisko dzīvotņu direktīvas 6. panta 2. punkts, saskaņā ar kuru dalībvalstīm ir jāveic attiecīgi pasākumi, lai ĪADT novērstu dabisko dzīvotņu un sugu dzīvotņu noplicināšanos, kuru dēļ noteikta attiecīgā teritorija, nodrošina pienācīgu vides aizsardzību.
58. Līdzīgi Stadt Papenburg pamatojas uz spriedumu lietā Kühne & Heitz (37), kur Tiesa noteica, ka (pastāvot īpašiem apstākļiem) (38) EKL 10. pantā paredzētais sadarbības princips nosaka administratīvai iestādei pienākumu pārskatīt galīgi pieņemtu administratīvu lēmumu, ja ir iesniegts pieteikums par šādu pārskatīšanu, lai ņemtu vērā attiecīgās tiesību normas interpretāciju, kuru starplaikā ir sniegusi Tiesa.
59. Manuprāt, šāda pieeja nav pareiza.
60. Šajā lietā jautājums nav par to, ka administratīvai iestādei, kas ir pieņēmusi lēmumu, atļaujot veikt bagarēšanas darbības, būtu šis lēmums jāpārskata. Jautājums drīzāk ir par to, vai Kopienas tiesību akts, šajā gadījumā – direktīva, var mainīt tiesisko situāciju, kas ir noregulēta ar administratīvu lēmumu, kurš ir pieņemts saskaņā ar valsts tiesībām pirms direktīvas pārņemšanas termiņa un kuram joprojām ir juridiskas sekas.
61. Kā Tiesa noteica lietā VEMW u.c., tiesiskās paļāvības aizsardzības princips nepārprotami ir viens no Kopienu pamatprincipiem un iespēja atsaukties uz šo principu ir ikvienam uzņēmējam, kuram iestāde ir radījusi pamatotas cerības (39). Šajā lietā tomēr Kopienu iestādes nav darījušas neko, kas liktu domāt, ka tiesiskā situācija, kas bija spēkā pirms Dabisko dzīvotņu direktīvas pieņemšanas, turpinātos nebeidzami.
62. Taisnība, ka Vācijas pašvaldību iestādes patiešām pieņēma pasākumu, ar kuru tika atļautas turpmākās Emsas bagarēšanas darbības. Tomēr šis lēmums tika pieņemts 1994. gada 31. maijā (40), nedaudz vairāk nekā divus gadus pēc Dabisko dzīvotņu direktīvas pieņemšanas (1992. gada 21. maijā), tomēr 10 dienas, pirms beidzās direktīvas transponēšanai noteiktais termiņš (1994. gada 10. jūnijs) (41). Tiesa ir skaidri noteikusi, ka, ja uzmanīgs un saprātīgs uzņēmējs var paredzēt tāda Kopienu pasākuma veikšanu, kas var ietekmēt tā intereses, tas nevar atsaukties uz tiesiskās paļāvības aizsardzību, ja šis pasākums ir veikts. Šajā gadījumā attiecīgais pasākums jau bija veikts. Turklāt dalībvalsts nevar ierobežot Kopienu tādā veidā, ka tā nevar uzņemties vai veikt savu vides politiku un EKL 2. pantā noteikto pienākumu veicināt augstu vides kvalitātes aizsardzības un uzlabošanas pakāpi (42).
63. Tiesiskās drošības princips it īpaši noteic, ka tiesiskajam regulējumam, kas rada indivīdam nelabvēlīgas sekas, jābūt skaidram un precīzam un tā piemērošanai – tādai, ko attiecīgās personas var paredzēt. Tomēr indivīdam nav iespējams paļauties uz to, ka tiesību akti pilnīgi noteikti netiks mainīti, bet vienīgi apstrīdēt šādu grozījumu piemērošanas noteikumus. Tāpat tiesiskās drošības princips neprasa tiesību aktu grozījumu neesamību. Tas drīzāk prasa, lai likumdevējs ņem vērā uzņēmēju īpašo stāvokli un vajadzības gadījumā paredz pielāgošanas noteikumus jauno tiesību normu piemērošanai (43).
64. Turklāt saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, nepastāvot pārejas tiesiskajam regulējumam, jaunais tiesiskais regulējums nekavējoties tiek piemērots situācijas, kas ir radusies saskaņā ar veco tiesisko regulējumu, turpmākām sekām (44), un tiesiskās paļāvības aizsardzības principa piemērošana nevar tikt attiecināta tiktāl, lai vispārēji tiktu aizliegta jauna tiesiskā regulējuma piemērošana situāciju, kuras ir radušās saskaņā ar agrāku tiesisko regulējumu, turpmākām sekām (45).
65. Es, protams, saprotu Stadt Papenburg un tās kuģu būvētāju leģitīmās intereses, lai Emsas upe būtu kuģojama un to būvētie kuģi varētu sasniegt jūru. Tomēr ir svarīgi uzsvērt, ka Dabisko dzīvotņu direktīvā ir ietverti noteikumi, kas tomēr ļauj ņemt vērā tādu pilsētu kā Stadt Papenburg īpašo situāciju, izmantojot 6. panta 4. punktā paredzēto atkāpi (46).
66. Līdz ar to Papenburg un tās kuģu būvētāju intereses var tikt aizsargātas, neinterpretējot Dabisko dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktu pārāk šauri un neriskējot apdraudēt tās vides aizsardzības mērķi.
67. Ja Emsas bagarēšanai pārsvarā tiek veiktas vienas un tās pašas darbības, kas visu laiku tiek vienveidīgi atkārtotas, ir saprātīgi uzskatīt, ka 6. panta 3. punktā paredzētajam ex ante novērtējumam nevajadzētu būt pārlieku apgrūtinošam. Ja atsevišķā gadījumā nepieciešamās bagarēšanas darbības pārsniedz šo atkārtoto darbību robežas, ir jāveic pamatīgāka izvērtēšana (47). Ja, par spīti negatīvam ietekmes uz teritoriju novērtējuma rezultātam, bagarēšana tomēr ir jāveic (48), 6. panta 4. punkts ļauj Vācijai neievērot negatīvo ex ante novērtējumu un atļaut bagarēšanas darbības. Tādā gadījumā Vācijai tomēr būtu jāveic vajadzīgie kompensācijas pasākumi, lai nodrošinātu Natura 2000 kopējās vienotības aizsardzību, un jāinformē Komisija par veiktajiem pasākumiem.
68. Komisija ierosina, ka būtu jāpiemēro vienīgi 6. panta 2. punkts. Es tomēr atgādinu, ka 6. panta 2. un 3. punktam Dabisko dzīvotņu direktīvas ietvaros ir dažādas funkcijas. Kā Tiesa noteica lietā Waddenvereniging un Vogelbeschermingsvereniging (49), fakts, ka plāns vai projekts ir atļauts saskaņā ar Dabisko dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktu, padara lieku līdztekus veiktu 6. panta 2. punktā noteiktā vispārējās aizsardzības noteikuma piemērošanu. Tā tas ir tādēļ, ka, ja plāns vai projekts tiek atļauts saskaņā ar 6. panta 3. punktu, noteikti tiek uzskatīts, ka tas visticamāk neietekmēs negatīvi attiecīgās teritorijas integritāti un līdz ar to visticamāk neradīs noplicināšanos vai nozīmīgus traucējumus 6. panta 2. punkta izpratnē.
69. Tiesa tomēr piebilst, ka “nevar izslēgt iespēju, ka vēlāk šāds plāns vai projekts, pat ja tā nav kompetento iestāžu kļūda, uzrāda pazīmes, kas izraisa šādu pasliktināšanos vai traucējumus”. Ievērojot šos apstākļus, 6. panta 2. punkta piemērošana ļauj ievērot galveno vides kvalitātes saglabāšanas un aizsardzības mērķi, tostarp dabas dzīvotņu un savvaļas floras un faunas aizsardzību (50).
70. Līdz ar to es uzskatu, ka turpmāk veiktām Emsas upes bagarēšanas darbībām ir jāveic ex ante novērtējums saskaņā ar Dabisko dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktu. 6. panta 2. punktam ir ierobežota loma, tomēr tai ir papildinošs un galu galā nozīmīgs raksturs.
71. Līdz ar to es secinu, ka nepārtrauktiem uzturēšanas pasākumiem, kas tiek veikti estuāra kuģuceļā un kuru veikšanai tika izdota galīga atļauja saskaņā ar valsts tiesībām, pirms bija beidzies termiņš Dabisko dzīvotņu direktīvas transponēšanai, ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums atbilstoši direktīvas 6. panta 3. vai 4. punktam, ja šīs darbības tiek turpinātas pēc teritorijas iekļaušanas KNT sarakstā.
Secinājumi
72. Ņemot vērā iepriekš minēto, es uzskatu, ka uz Verwaltungsgericht Oldenburg uzdotajiem jautājumiem būtu jāatbild šādi:
– Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 4. panta 2. punkta pirmajā daļā nav atļauts dalībvalstij atteikties piekrist Komisijas izstrādātam Kopienas nozīmes teritoriju sarakstam, pamatojoties uz pamatiem, kas nav saistīti ar vides aizsardzību;
– nepārtrauktiem uzturēšanas pasākumiem, kas tiek veikti estuāra kuģuceļā un kuru veikšanai tika izdota galīga atļauja saskaņā ar valsts tiesībām, pirms bija beidzies termiņš Direktīvas 92/43 transponēšanai, ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums atbilstoši direktīvas 6. panta 3. vai 4. punktam, ja šīs darbības tiek turpinātas pēc teritorijas iekļaušanas Kopienas nozīmes teritoriju sarakstā.