Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - izteikts ar High Court of Justice (Chancery Division) (Apvienotā Karaliste) 2008. gada 17. septembra rīkojumu - Football Association Premier League Ltd, NetMed Hellas SA, Multichoice Hellas SA/QC Leisure, David Richardson, AV Station plc, Malcolm Chamberlain, Michael Madden, SR Leisure Ltd, Phillip George Charles Houghton, Derek Owen
(lieta C-403/08)
Tiesvedības valoda - angļu
Iesniedzējtiesa
High Court of Justice (Chancery Division)
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāji: Football Association Premier League Ltd, NetMed Hellas SA, Multichoice Hellas SA
Atbildētāji: QC Leisure, David Richardson, AV Station plc, Malcolm Chamberlain, Michael Madden, SR Leisure Ltd, Phillip George Charles Houghton, Derek Owen
Prejudiciālie jautājumi
A. Par Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 20. novembra Direktīvas 98/84/EK par tiesisku aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to, interpretāciju
1. Nelegāla iekārta
a) Gadījumā, ja ierobežotas piekļuves iekārtu izveido pakalpojuma sniedzējs vai tā ir izveidota ar viņa atļauju un to pārdod ar ierobežotas izmantošanas atļaujas nosacījumu, atļaujot piekļuvi aizsargātajam pakalpojumam tikai konkrētos apstākļos, vai šī iekārta kļūst par "nelegālu iekārtu" Direktīvas 98/84/EK 2. panta e) punkta izpratnē, ja to izmanto, lai noteiktā vietā vai veidā, vai persona, kurai nav pakalpojuma sniedzēja atļaujas, sniegtu piekļuvi šim aizsargātajam pakalpojumam?
b) Kāda nozīme ir Direktīvas 2. panta e) punktā minētajiem vārdiem "paredzēta vai pielāgota"?
2. Prasības priekšmets
Gadījumā, ja pirmais pakalpojuma sniedzējs pārraida programmas saturu kodētā formā otram pakalpojuma sniedzējam, kas apraida šo saturu saskaņā ar ierobežotu piekļuvi,
kādi faktori ir jāņem vērā, nosakot, vai ir ietekmētas pirmā aizsargātā pakalpojuma sniedzēja intereses Direktīvas 98/84/EK 5. panta izpratnē?
Jo īpaši:
gadījumā, ja pirmais uzņēmums pārraida programmas saturu (kas ietver vizuālus attēlus, pavadošu skaņu un komentārus angļu valodā) kodētā formā otram uzņēmumam, kas savukārt apraida programmas saturu (kuram tas pievienojis savu logotipu un atsevišķos gadījumos - papildu audio celiņu komentāriem) publikai:
a) vai pirmā uzņēmuma pārraide ir aizsargāts "televīzijas apraides" pakalpojums Direktīvas 98/84/EK 2. panta a) punkta un Direktīvas 89/552/EEK 1. panta a) punkta izpratnē?
b) vai pirmajam uzņēmumam ir jābūt raidorganizācijai Direktīvas 89/552/EEK 1. panta b) punkta izpratnē, lai varētu uzskatīt, ka tas sniedz aizsargātu "televīzijas apraides" pakalpojumu Direktīvas 98/84/EK 2. panta a) punkta pirmā ievilkuma izpratnē?
c) vai Direktīvas 98/84/EK 5. pants ir jāinterpretē tā, ka ar to pirmajam uzņēmumam tiek piešķirtas tiesības celt prasību par nelegālām iekārtām, kas dod piekļuvi programmai, ko apraida otrais uzņēmums, vai nu:
(i) tāpēc, ka šīs iekārtas jāuzskata par tādām, kas ar apraides signāla palīdzību dod piekļuvi pirmā uzņēmuma sniegtajam pakalpojumam;
(ii) vai tāpēc, ka pirmais uzņēmums ir aizsargāta pakalpojuma sniedzējs, kura intereses ietekmē nelikumīga darbība (jo šādas iekārtas dod neatļautu piekļuvi, otrā uzņēmuma sniegtajam aizsargātajam pakalpojumam )?
d) vai atbildi uz c) apakšpunktā uzdoto jautājumu ietekmē tas, vai pirmais un otrais pakalpojumu sniedzējs izmanto dažādas atšifrēšanas sistēmas un ierobežotas piekļuves iekārtas?
3. Komerciāli mērķi
Vai direktīvas 4. panta a) punktā minētā "turēšana īpašumā komerciāliem mērķiem" attiecas tikai uz turēšanu īpašumā komerciālai darbībai (piemēram, pārdošanai) ar nelegālām iekārtām
vai arī uz iekārtas atrašanos galalietotāja, kas veic jebkādu uzņēmējdarbību, īpašumā?
B. Par Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā interpretāciju
4. Reproducēšanas tiesības
Gadījumā, ja filmas, muzikāla darba vai skaņu ieraksta secīgi fragmenti (šajā gadījumā ciparu video un audio kadri) tiek radīti (i) dekodētāja atmiņā vai (ii) filmas gadījumā - televizora ekrānā un, viss darbs ir reproducēts, ja tiek ņēmti vērā visi secīgie fragmenti kopā, taču kādā noteiktā laika sprīdī ir tikai ierobežots skaits fragmentu:
a) Vai jautājums par to, vai šie darbi ir reproducēti pilnībā vai daļēji, ir jāizvērtē, atsaucoties uz valsts autortiesību likuma normām, kurās ir noteikts, kas ir nelikumīga autortiesību darba reprodukcija, vai arī pamatojoties uz Direktīvas 2001/29/EK 2. panta interpretāciju?
b) Ja tas ir jāizvērtē, pamatojoties uz Direktīvas 2001/29/EK 2. panta interpretāciju - vai valsts tiesai ir jāņem vērā visi katra darba fragmenti kopā vai arī tikai ierobežotais skaits fragmentu, kas ir kādā noteiktā laika sprīdī? Ja tas ir pēdējais no minētajiem, tad kāds tests valsts tiesai ir jāpiemēro jautājumam par to, vai darbi minētā panta nozīmē ir reproducēti daļēji?
c) Vai 2. pantā noteiktās reproducēšanas tiesības attiecas arī uz īslaicīgu attēlu radīšanu televizora ekrānā?
5. Patstāvīga ekonomiska nozīme
a) Vai darba īslaicīgas kopijas, kas radītas satelīttelevīzijas dekodētājā vai televizora ekrānā, kurš savienots ar dekodētāju, un kuru vienīgais mērķis ir ļaut darba izmantošanu, ko neierobežo tiesību normas, ir jāuzskata par tādām, kam ir "patstāvīga ekonomiska nozīme" Direktīvas 2001/29/EK 5. panta 1. punkta izpratnē tā iemesla dēļ, ka šīs kopijas ir vienīgais personas ar šādām tiesībām pamatojums saņemt samaksu par viņas tiesību izmantošanu?
b) Vai atbildi uz 5. punkta a) jautājumu ietekmē tas, (i) vai īslaicīgajām kopijām piemīt kāda vērtība; (ii) vai īslaicīgās kopijas ir neliela daļa no darbu kolekcijas un/vai kāda cita priekšmeta, ko citādi varētu izmantot bez autortiesību pārkāpšanas; (iii) vai citā dalībvalstī esošas personas, kurai ir attiecīgās tiesības, ekskluzīvās licences īpašnieks jau ir saņēmis samaksu par darba izmantošanu šajā dalībvalstī?
6. Izziņošana, izmantojot vadus vai neizmantojot tos.
a) Vai autortiesību darbs ir izziņots sabiedrībai, izmantojot vadus vai neizmantojot tos, Direktīvas 2001/29/EK 3. panta nozīmē gadījumā, ja komerciālās telpās (piemēram, bārā) tiek saņemta satelīta apraide un izziņota vai parādīta šajās telpās klātesošiem sabiedrības locekļiem, izmantojot vienu televizora ekrānu un skaļruņus?
b) Vai atbildi uz 6. punkta a) apakšpunkta jautājumu ietekmē tas, ja:
(i) klātesošie sabiedrības locekļi ir jauna sabiedrība, ko nav paredzējusi raidorganizācija (šajā gadījumā tāpēc, ka privāta dekodētāja karte, ko lieto vienas dalībvalsts teritorijā, tiek izmantota komerciālai auditorijai citā dalībvalstī)?
(ii) sabiedrības locekļi saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav maksājoša auditorija?
(iii) televīzijas apraides signāls tiek uztverts ar antenas vai paraboliskās satelītantenas, kas ierīkota vai nu uz jumta, vai blakus telpām, kurās atrodas televizors, palīdzību?
c) Gadījumā, ja atbilde uz kādu no b) apakšpunktā uzdotā jautājuma daļu ir apstiprinoša, kādi faktori ir jāņem vērā, nosakot, vai notiek tāda darba izziņošana, kura izcelsmes vieta ir atšķirīga no klātesošās auditorijas atrašanās vietas?
C. Par Padomes 1993. gada 27. septembra Direktīvas 93/83/EEK par dažu noteikumu saskaņošanu attiecībā uz autortiesībām un blakustiesībām, kas piemērojamas satelītu apraidei un kabeļu retranslācijai, un EKL 28., 30. un 49. panta interpretāciju
7. Aizstāvība saskaņā ar Direktīvu 93/83/EEK
Vai tas, ka valsts autortiesību likumā ir noteikts, ka gadījumā, ja satelīta apraidē iekļautās īslaicīgās darbu kopijas ir radītas satelīta dekodētājā vai televizora ekrānā, ir pārkāptas autortiesības saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā saņem šo apraidi, nav pretrunā ar Direktīvu 93/83/EEK vai EKL 28., 30. vai 49. panta noteikumiem? Vai situāciju ietekmē tas, ka apraide ir dekodēta, izmantojot satelīta dekodētāja karti, ko izdevis citas dalībvalsts satelīta apraides pakalpojuma sniedzējs ar nosacījumu, ka satelīta dekodētāja karti var izmantot tikai tajā pašā dalībvalstī?
D. Par Līguma noteikumu attiecībā uz preču un pakalpojumu brīvu apriti saskaņā ar EKL 28., 30. un 49. pantu [Ierobežotās piekļuves direktīvas] ietvaros interpretāciju
8. Aizstāvība saskaņā ar EKL 28. un/vai 49. pantu
a) Ja atbilde uz 1. jautājumu ir tāda, ka ierobežotas piekļuves iekārta, ko izveidojis pakalpojuma sniedzējs vai tā ir izveidota ar viņa atļauju, kļūst par "nelegālu iekārtu" Direktīvas 98/84/EK 2. panta e) punkta izpratnē, tad ja to izmanto ārpus pakalpojuma sniedzēja dotās atļaujas ietvariem, lai dotu piekļuvi aizsargātam pakalpojumam - kas, ņemot vērā šīs iekārtas pamatfunkciju, kāda tai piešķirta ar Ierobežotās piekļuves direktīvu, ir konkrētais tiesību priekšmets?
b) Vai saskaņā ar EKL 28. vai 49. pantu ir aizliegts piemērot pirmajā dalībvalstī tādu valsts tiesību normu, kurā paredzēts, ka ir pretlikumīgi importēt vai pārdot satelīta dekodētāja karti, ko izdevis satelīta apraides pakalpojuma sniedzējs citā dalībvalstī ar nosacījumu, ka satelīta dekodētāja karti ir atļauts izmantot tikai otrajā dalībvalstī?
c) Vai atbildi ietekmē tas, ja satelīta dekodētāja karti atļauts izmantot tikai personiskai lietošanai un tikai pēdējā no minētajām dalībvalstīm, bet to izmanto komerciāliem mērķiem pirmajā dalībvalstī?
9. Vai himnai piešķirtās aizsardzības apjoms var būt plašāks par to, kāds piešķirts pārējās apraides aizsardzībai?
Vai saskaņā ar EKL 28., 30. un 49. pantu ir aizliegts piemērot tādu valsts autortiesību likuma normu, kurā noteikts, ka ir pretlikumīgi publiski izpildīt vai atskaņot muzikālu darbu gadījumā, kad šis darbs ir aizsargāts pakalpojums, kuram piekļūst un kuru atskaņo sabiedrībai, izmantojot satelīta dekodētāja karti tad, ja šo karti izdevis pakalpojuma sniedzējs citā dalībvalstī ar nosacījumu, ka dekodētāja karti ir atļauts izmantot tikai tajā dalībvalstī? Vai ir atšķirība, ja muzikālais darbs ir aizsargātā pakalpojuma, skatot to kopumā, nenozīmīgs elements un ja citu pakalpojuma elementu rādīšana vai atskaņošana sabiedrībai nav aizliegta saskaņā ar valsts autortiesību likumu?
E. Par Līguma noteikumu attiecībā uz konkurenci saskaņā ar EKL 81. pantu interpretāciju
10. Aizstāvība saskaņā ar EKL 81. pantu
Kāds tiesiskais tests jāpiemēro valsts tiesai un kuri apstākļi tai jāņem vērā, lemjot par to, vai līgumā noteiktais ierobežojums ir pretrunā ar 81. panta 1. punktā paredzēto aizliegumu gadījumā, kad programmas satura sniedzējs izsniedz virkni ekskluzīvu licenču, katru attiecībā uz vienu vai vairākām dalībvalstīm, saskaņā ar kurām raidorganizācijai ir licence apraidīt programmas saturu tikai tajā teritorijā (ieskaitot caur satelītu), un katrā licencē ir ietverta līgumsaistība, saskaņā ar kuru raidorganizācijai ir jānovērš tās satelīta dekodētāja karšu, ar ko uztver licencētās programmas saturu, izmantošana ārpus licencētās teritorijas?
Jo īpaši:
a) vai 81. panta 1. punkts ir jāinterpretē tā, ka tas attiecas uz šīm saistībām tikai tāpēc, ka to mērķis, šķiet, ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci?
b) vai šādā gadījumā ir arī jāparāda, ka līgumsaistība lielā mērā nepieļauj, ierobežo vai izkropļo konkurenci, lai uz to attiecinātu 81. panta 1. punkta noteikto aizliegumu?
____________