Language of document : ECLI:EU:T:2013:9

Lieta T‑182/10

Associazione italiana delle società concessionarie per la costruzione e l’esercizio di autostrade e trafori stradali (Aiscat)

pret

Eiropas Komisiju

Valsts atbalsts – Tieša autoceļa daļas būvdarbu un vēlākas apsaimniekošanas koncesijas piešķiršana – Lēmums izbeigt sūdzības izskatīšanu – Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzams akts – Tiesības celt prasību – Individuāla skaršana – Pieņemamība – Atbalsta jēdziens – Valsts līdzekļi

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 15. janvāra spriedums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami tiesību akti – Akti, kurus var apstrīdēt persona, kas iesniegusi sūdzību, ar kuru tiek ziņots par valsts atbalstu – Komisijas vēstule, ar ko sūdzības iesniedzējs tiek informēts, ka nav pietiekamu iemeslu izskatīt lietu – Lēmums Regulas Nr. 659/1999 4. panta izpratnē – Apstrīdams tiesību akts

(LESD 108. panta 2. un 3. punkts un 263. pants; Padomes Regulas Nr. 659/1999 4. un 13. pants un 20. panta 2. punkts)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Komisijas lēmums uzskatīt, ka valsts pasākums nav kvalificējams kā valsts atbalsts, neuzsākot oficiālo izmeklēšanas procedūru – Prasības, kuras ceļ ieinteresētās puses LESD 108. panta 2. punkta izpratnē – Pieņemamība – Nosacījumi – Prasību, kuru mērķis ir procesuālo tiesību aizsardzība, un prasību, kuru mērķis ir Komisijas lēmuma pamatotības apstrīdēšana, nošķiršana

(LESD 108. panta 2. un 3. punkts un 263. panta ceturtā daļa)

3.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Lēmums valsts atbalsta jomā – Apvienības, kurai ir jāaizsargā uzņēmumu kopējās intereses, prasība – Pieņemamība – Nosacījumi

(LESD 108. panta 2. un 3. punkts un 263. panta ceturtā daļa)

4.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Lēmums valsts atbalsta jomā – Apvienības, kurai ir jāaizsargā uzņēmumu kopējās intereses, prasība – Pieņemamība – Uzņēmumu, kas ir tās biedri, īpaša pilnvarojuma nepieciešamība – Neesamība

(LESD 108. panta 2. un 3. punkts un 263. panta ceturtā daļa)

5.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Lēmums valsts atbalsta jomā – Ar atbalsta saņēmēju uzņēmumu konkurējošs uzņēmums – Tiesības celt prasību – Nosacījumi – Apvienības, kurai ir jāaizsargā uzņēmumu kopējās intereses, prasība – Apvienības biedru individuāla skaršana – Pārbaude tiesā – Apjoms

(LESD 108. panta 2. un 3. punkts un 263. panta ceturtā daļa)

6.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Lēmums valsts atbalsta jomā – Ar atbalsta saņēmēju uzņēmumu konkurējošs uzņēmums – Tiesības celt prasību – Nosacījumi – Apvienības, kurai ir jāaizsargā uzņēmumu kopējās intereses, prasība – To konkurences stāvokļa būtiskas ietekmēšanas demonstrēšana – Novērtēšana

(LESD 108. panta 2. un 3. punkts un 263. panta ceturtā daļa)

7.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Atbalsts, kura pamatā ir valsts līdzekļi – Autoceļa daļas būvniecības finansēšana, palielinot ceļa nodevu citās autoceļa daļās – Naudas summas, kuras ir apritē tieši un vienīgi starp privāttiesiskām sabiedrībām, kas apsaimnieko minētās autoceļu daļas – Izslēgšana

(LESD 107. panta 1. punkts)

1.      Pēc sūdzības valsts atbalsta jomā saņemšanas noteikti ir jāuzsāk iepriekšējās izskatīšanas stadija, kuru Komisijai ir pienākums noslēgt, pieņemot lēmumu atbilstoši Regulas Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EKL 88. panta piemērošanai, 4. pantam. Ja pēc sūdzības izskatīšanas Komisija konstatē, ka izmeklēšana neļauj konstatēt valsts atbalsta esamību, tā skaidri atsakās uzsākt oficiālo izmeklēšanas procedūru, ko nav iespējams kvalificēt par vienkāršu pagaidu pasākumu. Tādēļ, tiklīdz sūdzības iesniedzējs ir iesniedzis papildu apsvērumus pēc Komisijas pirmās vēstules saņemšanas, ar ko tā saskaņā ar Regulas Nr. 659/1999 20. panta 2. punkta otro teikumu informējusi, ka tā uzskata, ka nav pietiekamu iemeslu paust nostāju šajā lietā, Komisijai saskaņā ar šīs regulas 13. panta 1. punktu ir jāpabeidz iepriekšējas izskatīšanas stadija, pieņemot lēmumu saskaņā ar šīs regulas 4. panta 2., 3. vai 4. punktu, proti, lēmumu, ar ko tiek atzīts, ka atbalsts nepastāv, lēmumu neizvirzīt iebildumus vai lēmumu uzsākt formālās izmeklēšanas procedūru. Turklāt, lai noteiktu, vai Komisijas izdotais akts ir šāds lēmums, ir jāņem vērā tikai tā būtība, nevis apstāklis, ka tas atbilst vai neatbilst zināmām formālām prasībām, pretējā gadījumā Komisija varētu izvairīties no tiesas kontroles, vienkārši neizpildot šādas formālas prasības.

Komisijas pienākums pieņemt lēmumu iepriekšējās izskatīšanas stadijas noslēgumā vai tās reakcijas uz sūdzību juridiska kvalificēšana ir pakārtoti nosacījumam par sūdzības iesniedzēja iesniegtās informācijas kvalitāti, proti, tās atbilstībai un detalizētajam izklāstam. Tādēļ sūdzības atbalstam iesniegtās informācijas zemā kvalitāte neatbrīvo Komisiju nedz no pienākuma uzsākt iepriekšējās izskatīšanas stadiju, nedz arī no pienākuma šo izskatīšanu noslēgt ar lēmumu atbilstoši Regulas Nr. 659/1999 4. pantam. Šāda interpretācija tai neuzliek nesamērīgu pienākumu gadījumos, kad sūdzības iesniedzēja norādītā informācija ir nepilnīga vai attiecas uz ļoti plašu jomu.

No tā izriet, ka gadījumos, kad Komisija ir skaidri paudusi nostāju šajā ziņā, ka prasītājas apstrīdētie pasākumi nav uzskatāmi par valsts atbalstu, šāds lēmums ir uzskatāms par pieņemtu, pamatojoties uz Regulas Nr. 659/1999 4. panta 2. punktu, atbilstoši kuram, “ja Komisija pēc iepriekšējas izskatīšanas konstatē, ka paziņotais pasākums nav atbalsts, tā nostiprina minēto konstatējumu ar lēmumu”. Šāds lēmums ir pārsūdzams tiesību akts.

(sal. ar 27.–31. un 33. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 40.–43. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 48. punktu)

4.      Nav nepieciešams, ka apvienībai, kuras statūtos ir paredzēta tās biedru interešu aizsardzība, vēl būtu arī konkrēta pilnvara, ko izdevuši biedri, kuru intereses tiek aizstāvētas, lai tai būtu tiesības vērsties Savienības tiesās. Tāpat arī, tā kā prasības celšana tiesā ietilpst prasītājas statūtos paredzētajos uzdevumos, fakts, ka atsevišķi tās biedri vēlāk var no šīs prasības celšanas norobežoties, neatceļ tās interesi celt prasību.

(sal. ar 53. un 54. punktu)

5.      Izskatot prasību, ko valsts atbalsta jomā cēlusi apvienība, kura rīkojas savu biedru kopējās interesēs, Savienības tiesām, lemjot par prasības pieņemamību, nav jāpieņem galīgais lēmums par apvienības biedru individuālo skaršanu, par konkurences attiecībām starp minētās apvienības biedriem un subsīdiju saņēmēju uzņēmumu. Šajā ziņā tikai apvienībai ir pienācīgi jānorāda iemesli, kuru dēļ Komisijas lēmums varētu kaitēt viena vai vairāku tās biedru likumīgajām interesēm, būtiski ietekmējot to stāvokli konkrētajā tirgū.

(sal. ar 60. punktu)

6.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 61., 64.–66., 69., 78. un 79. punktu)

7.      Tikai tādas priekšrocības, kas tieši vai netieši piešķirtas no valsts līdzekļiem, var būt valsts atbalsts LESD 107. panta nozīmē. Šī norma ietver visus finanšu līdzekļus, ko valsts iestādes var faktiski izmantot, lai atbalstītu uzņēmumus, un nav nozīmes, vai šie līdzekļi ir pastāvīgā valsts īpašumā vai nav. Tādējādi arī gadījumā, ja attiecīgajam pasākumam atbilstošās summas pastāvīgi neatrodas valsts iestāžu rīcībā, ar faktu, ka tās pastāvīgi atrodas valsts kontrolē un tādējādi – valsts kompetento iestāžu rīcībā, pietiek, lai tās klasificētu kā valsts līdzekļus.

Gadījumā, kad attiecīgās summas ir apritē vienīgi privātu sabiedrību starpā un neviena valsts iestāde pat ne uz laiku tās neiegūst vai nekontrolē, runa nav par valsts līdzekļiem. Tā tas ir gadījumā, kad autoceļa daļas izbūves finansēšanas ietvaros, palielinot ceļa nodevu citās autoceļa daļās, nodevas palielinājumam atbilstošās summas pārējie koncesionāri kā privātas sabiedrības tieši pārskaita attiecīgās autoceļa daļas koncesionāram.

(sal. ar 103.–105. punktu)