Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 16. martā iesniedza Verwaltungsgericht Wien (Austrija) – CK

(Lieta C-203/22)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Wien

Pamatlietas puses

Prasītāja: CK

Atbildētājas: Dun & Bradstreet Austria GmbH, Magistrat der Stadt Wien

Prejudiciālie jautājumi

Kādas ir satura prasības, kurām ir jāatbilst sniegtai informācijai, lai to varētu atzīt par pietiekami “jēgpilnu” Vispārīgā datu aizsardzības regulas (VDAR) ¹ 15. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē?

Vai – ja nepieciešams, aizsargājot pastāvošu komercnoslēpumu – profilēšanas gadījumā pārzinim, informējot par “ietverto loģiku”, lai nodrošinātu automatizēta lēmuma rezultāta izsekojamību, konkrētajā gadījumā ir jāatklāj arī būtiska informācija, kas it īpaši ietver: 1) datu subjekta apstrādāto datu atklāšanu, 2) to algoritma daļu atklāšanu, uz kurām balstās profilēšana un kuras ir nepieciešamas izsekojamības nodrošināšanai, un 3) attiecīgo informāciju, lai noteiktu saikni starp apstrādāto informāciju un veikto novērtējumu?

Vai gadījumos, kad notiek profilēšana, personai, kurai ir tiesības uz informāciju Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē, ir jāatklāj šāda informācija par konkrēto apstrādi, kas attiecas uz šo personu, pat ja tā ir komercnoslēpums, lai šī persona varētu aizsargāt savas tiesības saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 22. panta 3. punktu:

visas, ja nepieciešams, pseidoanonimizētas informācijas sniegšana, it īpaši par datu subjekta datu apstrādes veidu, kas ļauj pārbaudīt atbilstību Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) prasībām,

profilēšanai izmantoto ievades datu pieejamības nodrošināšana,

parametri un ieejas mainīgie, kas izmantoti novērtējuma noteikšanā,

šo parametru un ieejas mainīgo ietekme uz aprēķināto novērtējumu,

informācija par parametru vai ieejas mainīgo rašanos,

paskaidrojums, kāpēc personai, kurai ir tiesības uz informāciju Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē, ir piešķirts konkrēts novērtējuma rezultāts, un paskaidrojums, kāds apgalvojums ir saistīts ar šo novērtējumu,

profila kategoriju uzskaitījums un paskaidrojums, kāds novērtējuma apgalvojums ir saistīts ar katru profila kategoriju?

Vai Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta h) apakšpunktā piešķirtās piekļuves tiesības kopā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 22. panta 3. punktā garantētajām tiesībām paust savu viedokli un apstrīdēt pieņemtu automatizētu lēmumu saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 22. pantu tiktāl, ciktāl tādas informācijas apjoms, kura ir jāsniedz, pamatojoties uz informācijas pieprasījumu Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē, ir pietiekami “jēgpilns” tikai tad, ja persona, kas pieprasa informāciju, un datu subjekts Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē spēj reāli, pilnībā un efektīvi izmantot savas Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 22. panta 3. punktā garantētās tiesības paust savu viedokli un apstrīdēt pieņemto automatizēto lēmumu, kas uz viņu attiecas, saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 22. panta 3. punktu?

a) Vai Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta h) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka par “jēgpilnu informāciju” šīs normas izpratnē runa ir tikai tad, ja šī informācija ir tik plaša, ka persona, kurai ir tiesības uz informāciju Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē, spēj konstatēt, vai šī sniegtā informācija arī atbilst faktiem, proti, vai konkrēti pieprasītais automatizētais lēmums patiešām ir balstīts uz jau atklāto informāciju?

b) Ja atbilde ir apstiprinoša, kā ir jārīkojas, ja pārziņa sniegtās informācijas pareizību var pārbaudīt tikai tā, ka personai, kurai ir tiesības uz informāciju Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē, ir jāsaņem arī trešo personu dati, ko aizsargā Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR) (“melnā kaste”)?

Vai šo pretrunu starp piekļuves tiesībām Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta izpratnē un trešo personu datu aizsardzības tiesībām var atrisināt arī, atklājot tai pašai profilēšanai pakļauto trešo personu datus, kas vajadzīgi pareizības pārbaudei, tikai iestādei vai tiesai, lai šī iestāde vai tiesa patstāvīgi pārbaudītu, vai atklātie šo trešo personu dati atbilst faktiem?

c) Ja atbilde ir apstiprinoša, kādas tiesības katrā ziņā ir jāpiešķir personai, kurai ir tiesības uz informāciju Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē, ja ir jānodrošina citu personu tiesību aizsardzība Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 4. punkta izpratnē, izveidojot trešā jautājuma b) daļā minēto “melno kasti”?

Vai šajā gadījumā citu personu dati, kas pārzinim Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē katrā ziņā ir jāatklāj personai, kurai ir tiesības uz informāciju Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē, lai būtu iespējams pārbaudīt lēmuma pieņemšanas procesa pareizību, ir jāatklāj pseidoanonimizētā formā?

a) Kā ir jārīkojas, ja sniedzamā informācija Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē atbilst arī komercnoslēpuma prasībām Zinātības direktīvas ¹ 2. panta 1. punkta izpratnē?

Vai pretrunu starp Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta h) apakšpunktā garantētajām piekļuves tiesībām un tiesībām neizpaust komercnoslēpumu, ko aizsargā Zinātības direktīva, var atrisināt, atklājot informāciju, kas ir uzskatāma par komercnoslēpumu Zinātības direktīvas 2. panta 1. punkta izpratnē, tikai iestādei vai tiesai, lai šī iestāde vai tiesa patstāvīgi pārbaudītu, vai ir jāņem vērā komercnoslēpums Zinātības direktīvas 2. panta 1. punkta izpratnē un vai informācija, ko sniedzis pārzinis Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta izpratnē, atbilst faktiem?

b) Ja atbilde ir apstiprinoša, kādas tiesības katrā ziņā ir jāpiešķir personai, kurai ir tiesības uz informāciju Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē, ja ir jānodrošina citu personu tiesību aizsardzība Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 4. punkta izpratnē, izveidojot ceturtā jautājuma a) daļā minēto “melno kasti”?

Vai (arī) šādā gadījumā, kad ir neatbilstība starp informāciju, kas izpaužama iestādei vai tiesai, un informāciju, kas izpaužama personai, kurai ir tiesības uz informāciju Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē, profilēšanas gadījumos personai, kurai ir tiesības uz informāciju Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē, katrā ziņā ir jāatklāj šāda informācija par konkrēto apstrādi, kas attiecas uz šo personu, lai tā varētu pilnībā aizsargāt savas tiesības saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 22. panta 3. punktu:

visas, ja nepieciešams, pseidoanonimizētas informācijas sniegšana, it īpaši par datu subjekta datu apstrādes veidu, kas ļauj pārbaudīt atbilstību Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) prasībām,

profilēšanai izmantoto ievades datu pieejamības nodrošināšana,

parametri un ieejas mainīgie, kas izmantoti novērtējuma noteikšanā,

šo parametru un ieejas mainīgo ietekme uz aprēķināto novērtējumu,

informācija par parametru vai ieejas mainīgo rašanos,

paskaidrojums, kāpēc personai, kurai ir tiesības uz informāciju Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē, ir piešķirts konkrēts novērtējuma rezultāts, un paskaidrojums, kāds apgalvojums ir saistīts ar šo novērtējumu,

profila kategoriju uzskaitījums un paskaidrojums, kāds novērtējuma apgalvojums ir saistīts ar katru profila kategoriju?

Vai Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 4. punkta noteikums jebkādā veidā ierobežo saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 15. panta 1. punkta h) apakšpunktu sniedzamās informācijas apjomu?

Ja atbilde ir apstiprinoša, kādā veidā Vispārīgās datu aizsardzības regulas 15. panta 4. punkts ierobežo šīs piekļuves tiesības un kā attiecīgā gadījumā ir jānosaka šā ierobežojuma apjoms?

Vai Datenschutzgesetz [Datu aizsardzības likuma] 4. panta 6. punkta noteikums, saskaņā ar kuru “datu subjektam saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. pantu attiecībā uz pārzini, neskarot citus likumā noteiktos ierobežojumus, parasti nav tiesību piekļūt informācijai tad, ja šīs informācijas sniegšana apdraudētu pārziņa vai trešo personu rūpniecisko vai komercnoslēpumu[”], ir saderīgs ar prasībām, kas paredzētas Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 15. panta 1. punktā, lasot to kopā ar tās 22. panta 3. punktu? Ja atbilde ir apstiprinoša, ar kādiem nosacījumiem pastāv šāda saderība?

____________

¹     Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV 2016, L 119, 1. lpp.).

¹     Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/943 (2016. gada 8. jūnijs) par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (OV 2016, L 157, 1. lpp.).