Prasība, kas celta 2022. gada 8. septembrī — Eiropas Komisija/Ungārija
(Lieta C-587/22)
Tiesvedības valoda – ungāru
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Sipos un E. Sanfrutos Cano)
Atbildētāja: Ungārija
Prasītājas prasījumi
Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:
atzīt, ka Ungārija nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti ar Padomes Direktīvas 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu 1 3. un 4. pantu, tos interpretējot kopsakarā ar šīs direktīvas 10. pantu, jo Ungārija nav nodrošinājusi, ka Kéthely, Marcali, Zalaegerszeg, Keszthely, Zalakaros, Soltvadkert, Pilisvörösvár, Szécsény, Tolna, Köröm, Nagykőrös, Veresegyház, Kiskunhalas, Tököl, Szigetszentmiklós, Hódmezővásárhely, Szentendre, Mezőtúr, Békés, Dabas, Dunavarsány un Szentes aglomerācijās ir kanalizācijas sistēmas komunālajiem notekūdeņiem un tās ir šīm sistēmām pieslēgtas, vai ka individuālās sistēmas vai citas piemērotas sistēmas nodrošina to pašu vides aizsardzības līmeni kā kanalizācijas un attīrīšanas sistēmas, kā arī – ka komunālie notekūdeņi, kas nonāk kanalizācijas sistēmās, pirms novadīšanas tiek attīrīti atkārtoti vai tam līdzvērtīgā veidā;
atzīt, ka Ungārija nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti ar Padomes Direktīvas 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu 5. pantu, to interpretējot kopsakarā ar šīs direktīvas 10. pantu, jo Ungārija nav nodrošinājusi, ka Kéthely, Marcali, Zalaegerszeg, Keszthely un Zalakaros aglomerācijās komunālie notekūdeņi tiek pakļauti attīrīšanai, kas ir stingrāka nekā atkārtota attīrīšana;
atzīt, ka Ungārija nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti ar Padomes Direktīvas 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu 15. pantu, jo tā nav nodrošinājusi novadīšanas no komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām kontroli attiecībā uz Kéthely, Marcali, Zalaegerszeg, Keszthely, Zalakaros, Soltvadkert, Pilisvörösvár, Szécsény, Tolna, Köröm, Nagykőrös, Veresegyház, Kiskunhalas, Tököl, Szigetszentmiklós, Hódmezővásárhely, Szentendre, Mezőtúr, Békés, Dabas, Dunavarsány un Szentes aglomerācijām;
piespriest Ungārijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Šī prasība ir par to, ka Ungārija nav pienācīgi piemērojusi Padomes Direktīvu 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu. Šī direktīva attiecas uz komunālo notekūdeņu savākšanu, attīrīšanu un novadīšanu un atsevišķu rūpniecības sektoru notekūdeņu attīrīšanu un novadīšanu. Direktīvas mērķis ir aizsargāt vidi no minēto notekūdeņu novadīšanas kaitīgās ietekmes saistībā ar atsevišķiem rūpniecības sektoriem un aglomerācijām ar cilvēkekvivalentu vairāk nekā 2000.
Komisija uzskata, ka Ungārija nav izpildījusi pienākumus, kas tai izriet no direktīvas, saistībā ar kopumā 22 aglomerācijām (Kéthely, Marcali, Zalaegerszeg, Keszthely, Zalakaros, Soltvadkert, Pilisvörösvár, Szécsény, Tolna, Köröm, Nagykőrös, Veresegyház, Kiskunhalas, Tököl, Szigetszentmiklós, Hódmezővásárhely, Szentendre, Mezőtúr, Békés, Dabas, Dunavarsány un Szentes), uz kurām attiecas divi Pievienošanās līgumā noteiktie starptermiņi (2008. gada 31. decembris un 2010. gada 31. decembris).
Galvenais prettiesiskās situācijas iemesls ir, ka šajās aglomerācijās ir ļoti zems skaits pieslēgumu jau pastāvošajām kanalizācijas sistēmām. Problēma ir arī tas, ka šajās aglomerācijās nepamatoti un pārmērīgi daudztiek izmantotas individuālas sistēmas vai citas piemērotas sistēmas, kas nenodrošina direktīvā noteikto vides aizsardzības līmeni.
____________
1 OV 1991, L 135, 40. lpp.