Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2011. gada 13. decembra spriedumu lietā F-51/08 RENV Stols/Padome 2012. gada 28. februārī iesniedza Willem Stols

(lieta T-95/12 P)

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Willem Stols (Halsteren, Nīderlande) (pārstāvji - S. Rodrigues, A. Blot un C. Bernard-Glanz, avocats)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atzīt šo apelācijas sūdzību par pieņemamu;

atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas pirmās palātas 2011. gada 13. decembra spriedumu lietā F-51/08 RENV;

apmierināt viņa pirmajā instancē norādītos prasījumus;

piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza šādus iebildumus.

Ar pirmo iebildumu tiek apgalvots, ka, pārbaudot pirmo pamatu, kas tika izvirzīts pirmajā instancē par Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punkta pārākumu un acīmredzamu kļūdu vērtējumā, Civildienesta tiesa esot pārkāpusi Savienības tiesības:

izmantojot Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punktā neparedzētu kritēriju (skat. pārsūdzētā sprieduma 46. un 47. punktu);

nepietiekami pamatojot savu spriedumu un apšaubot Civildienesta noteikumu 5. pantā paredzēto iedalījumu divās funkciju grupās (skat. pārsūdzētā sprieduma 52.-54. punktu), un

pieļaujot savā pamatojumā būtiskas neprecizitātes un nepareizi interpretējot valodu kritēriju, kas paredzēts Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punktā (skat. pārsūdzētā sprieduma 50. un 51. punktu).

Ar otro iebildumu tiek apgalvots, ka, pārbaudot otro pamatu par Civildienesta noteikumu 59. panta 1. punkta pārkāpumu un nediskriminācijas principa pārkāpumu, Civildienesta tiesa esot nonākusi pie juridiski kļūdaina secinājuma tiktāl, ciktāl tā noraidīja otro pamatu kā neefektīvu, jo pirmais pamats neesot pierādīts, kaut gan tā bija pieļāvusi vairākas kļūdas tiesību piemērošanā, secinot, ka pirmais pamats nav pierādīts (skat. pārsūdzētā sprieduma 59. un 60. punktu).

____________