PIRMĀS INSTANCES TIESAS RĪKOJUMS (ceturtā palāta)

2008. gada 9. septembrī

Lieta T‑144/08

Luigi Marcuccio

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Sociālais nodrošinājums – Lūguma par noteiktu prasītāja medicīnisko izdevumu atlīdzināšanu pilnā apmērā noraidīšana

Priekšmets Prasība tostarp, pirmkārt, atcelt lēmumu, ar kuru prasītājam ir atteikts atlīdzināt noteiktus viņa medicīniskos izdevumus pilnā apmērā, un, otrkārt, prasība piespriest Komisijai samaksāt prasītājam EUR 89,56 kā papildu viņa medicīniskos izdevumu atmaksu vai kā zaudējumu atlīdzību

Nolēmums Prasību noraidīt kā nepieņemamu. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

Ierēdņi – Sociālais nodrošinājums – Veselības apdrošināšana – Izdevumi, kas radušies saistībā ar slimību – Smaga slimība – Atlīdzināšana pilnā apmērā – Nosacījumi

(Civildienesta noteikumu 72. panta 1. punkts; Noteikumu par apdrošināšanu pret slimību riskiem 11. panta 2. punkts un I pielikuma IV punkts)

Medicīnisko izdevumu atlīdzināšana pilnā apmērā atbilstoši Civildienesta noteikumu 72. panta 1. punktam nozīmē, ka attiecīgā slimība tiek uzskatīta par tādu, kas ir skaidri minēta šajā tiesību normā, vai arī iecēlējinstitūcija atzīst, ka minētā slimība ir tikpat smaga kā tiesību normā minētās slimības. Šajā nolūkā šķiet acīmredzami, ka ieinteresētai personai ir jānorāda slimība, par kuru ir runa, un jāiesniedz pamatojoši dokumenti. Šajā ziņā, pirmkārt, atbilstoši Noteikumu par apdrošināšanu pret Eiropas Kopienas ierēdņu slimību riskiem 11. panta 2. punktam izdevumu atlīdzināšanas pieteikumiem ir jāpievieno pamatojošo dokumentu oriģināli un, otrkārt, atbilstoši šo noteikumu I pielikuma IV punktam pieteikumam slimību atzīt par tādu, kuras smaguma pakāpe ir salīdzināma ar vienu no četrām Civildienesta noteikumu 72. panta 1. punktā minētajām slimībām, ir jāpievieno ieinteresētās personas ārstējošā ārsta atzinums.

Tiktāl, ciktāl pieteikumā nav neviena jauna pamatojoša fakta par medicīnisko izdevumu atlīdzināšanu pilnā apmērā attiecīgajam ierēdnim, administrācijas klusēšana, kas iestājusies pēc šī pieteikuma, nekādi nemaina viņa juridisko situāciju, kura izriet no netieša lēmuma noraidīt iepriekšējo pieteikumu, ar kuru viņš jau bija iesniedzis šo lūgumu administrācijai, un līdz ar to tā nav nelabvēlīgs akts Civildienesta noteikumu 90. un 91. panta izpratnē.

(skat. 30., 32. un 34. punktu)