Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2023. gada 25. jūlijā iesniegusi Varhoven administrativen sad (Bulgārija) – Obshtina Veliko Tarnovo/Rakovoditel na Upravlyavashtia organ na Operativna programa “Regioni v rastezh” 2014 – 2020
(Lieta C-471/23, Obshtina Veliko Tarnovo)
Tiesvedības valoda – bulgāru
Iesniedzējtiesa
Varhoven administrativen sad
Pamatlietas puses
Kasācijas sūdzības iesniedzēja: Obshtina Veliko Tarnovo
Atbildētājs kasācijas tiesvedībā: Rakovoditel na Upravlyavashtia organ na Operativna programa “Regioni v rastezh” 2014 – 2020
Prejudiciālie jautājumi
Vai uz valsts atbalsta, ko veido Eiropas strukturālo un investīciju fondu (turpmāk tekstā – “ESI fondu līdzekļi”) līdzekļi, administratoru, kurš pats nav atbalsta saņēmējs, valsts atbalsta kontekstā attiecas jēdziens “atbalsta saņēmējs” Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 1 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, [2]. panta 10. punkta izpratnē?
Vai valsts atbalsta, ko veido ESI fondu līdzekļi, administrators, kurš nav tā persona, kura izmanto atbalstu, balstoties uz publiskā iepirkuma līgumu, ir pareizais adresāts lēmumam, ar ko piemēro finanšu korekciju par valsts tiesību un attiecīgi Savienības tiesību normu pārkāpumu, kas izdarīts, piešķirot publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības?
Vai attiecībā uz personu, kura sakarā ar pārkāpumu Regulas Nr. 1303/2013 2. panta 36. punkta izpratnē ir administratīvā pasākuma “finanšu korekcija” adresāte, valsts atbalsta, ko veido ESI fondu līdzekļi, gadījumā ir jābūt izpildītiem diviem kumulatīviem nosacījumiem, proti, ka tā ir atbalsta saņēmēja no līdzekļiem, uz kuriem attiecas pārkāpums, un ka tā ir persona, kura ir izmantojusi attiecīgos līdzekļus?
Vai atbildību par likuma pārkāpumiem, kas pieļauti, izmantojot valsts atbalstu, ko veido ESI fondu līdzekļi, var paredzēt līgumā starp atbalsta saņēmēju un atbalsta administratoru un noteikt tajā atbildības sadali vai arī par pārkāpumiem ir atbildīgs atbalsta saņēmējs, kurš to prettiesiski izmanto?
Vai pastāv atbalsta saņēmēja un atbalsta administratora solidāra atbildība un vai šādai atbildībai ir jābūt paredzētai līgumā par atbalsta piešķiršanu?
Vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. un 47. pants tādā situācijā, kāda tā ir pamatlietā, nepieļauj tādu valsts administratīvo praksi un judikatūru, atbilstoši kurai “vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu sniedzējam”, tādam kā “Organizatsia na dvizhenieto, parkingi i garazhi” EOOD, par kuru tiek apgalvots, ka, piešķirot publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, tas ESI fondu līdzekļu (kas ir valsts atbalsts) izmantošanas procedūrā esot pārkāpis Zakon za obshtestvenite porachki (Publisko iepirkumu likums), netiek piešķirtas nedz tiesības piedalīties finanšu korekcijas noteikšanas procedūrā, kas attiecas uz tā noslēgtu līgumu, nedz tiesības piedalīties tiesvedībā, lai apstrīdētu attiecīgo administratīvo aktu, pamatojumam norādot, ka šis pakalpojuma sniedzējs kā pašvaldības partneris, balstoties uz partnerības līgumu, civiltiesiski ir atbildīgs par regresa prasību?
____________
1 OV 2013, L 347, 320. lpp.