Lieta C‑379/15

Association France Nature Environnement

pret

Premier ministre

un

Ministre de l’Écologie, du Développement durable et de l'Énergie

(Conseil d’État (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu )

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Direktīva 2001/42/EK – Noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējums – Ar Savienības tiesībām nesaderīgs valsts tiesību akts – Tiesiskās sekas – Valsts tiesas pilnvaras uz laiku saglabāt dažas minētā tiesību akta sekas – LESD 267. panta trešā daļa – Pienākums vērsties Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 28. jūlija spriedums

1.        Vide – Noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējums – Direktīva 2001/42 – Ar pienākumiem, kas izriet no Direktīvas, nesaderīgu valsts tiesību normu atcelšana, ko veic valsts tiesa – Iespēja saglabāt attiecīgo noteikumu sekas – Nosacījumi

(LES 3. panta 3. punkts; LESD 191. panta 1. un 2. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/42 6. panta 3. punkts)

2.        Prejudiciāli jautājumi – Vēršanās Tiesā – Interpretācijas jautājumi – Pienākums uzdot prejudiciālu jautājumu – Piemērojamība – Jautājums par iespēju saglabāt spēkā valsts tiesību normas, kas atzītas par Savienības tiesībām vides jomā pretrunā esošām – Iekļaušana – Nosacījumi

(LESD 267. panta trešā daļa)

1.        Valsts tiesa, ja to ļauj valsts tiesības, izņēmuma kārtā, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, var laikā ierobežot dažas tādas valsts tiesību normas atzīšanas par prettiesisku sekas, kas ir tikusi pieņemta, neievērojot Direktīvā 2001/42 par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu paredzētos pienākumus, ir īpaši tos, kas izriet no tās 6. panta 3. punkta, ar nosacījumu, ka šāds ierobežojums ir vajadzīgs ar vides aizsardzību saistītu primāro apsvērumu dēļ, ievērojot lietas, kuru tā izskata, īpašos apstākļus. Šī īpašā iespēja tomēr ir izmantojama tikai tad, ja ir ievēroti visi nosacījumi, proti:

–        ja apstrīdētā valsts tiesību norma ir pareizs Savienības tiesību vides aizsardzības jomā transponēšanas pasākums;

–        ja jaunas valsts tiesību normas pieņemšana un stāšanās spēkā neļauj novērst videi nelabvēlīgu iedarbību, kas izriet no apstrīdētās valsts tiesību normas atcelšanas;

–        ja šīs tiesību normas atcelšanas rezultātā tiktu radīts juridisks vakuums attiecībā uz Savienības tiesību vides jomā transpozīciju, kas tai būtu vēl nelabvēlīgāk tādējādi, ka šāda atcelšana nozīmētu mazāku aizsardzību un tātad pat būtu pretrunā Savienības tiesību galvenajam mērķim, un

–        ja apstrīdētās valsts tiesību normas tiesisko seku saglabāšana izņēmuma kārtā attiecas tikai uz laiku, kas ir absolūti nepieciešams, lai veiktu pasākumus, kuri ļautu labot konstatēto prettiesiskumu.

(sal. ar 43. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.        Šobrīd Savienības tiesībās valsts tiesai, kuras nolēmumi vairs nav pārsūdzami, principā ir jāvēršas Tiesā prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā, lai tā varētu izvērtēt, vai valsts tiesību normas, kas tikušas atzītas par Savienības tiesībām pretrunā esošām, izņēmuma kārtā uz laiku var tikt saglabātas, ņemot vērā primāros ar vides aizsardzību saistītos apsvērumus un ievērojot īpašos tās lietas apstākļus, ko izskata valsts tiesa. Minētā valsts tiesa no šā pienākuma ir atbrīvota tikai tad, ja tā ir pārliecināta (kas tai ir detalizēti jāpierāda), ka par tādu apstākļu interpretēšanu un piemērošanu, kā tie, kas izriet no 2012. gada 28. februāra sprieduma Inter‑Environnement Wallonie un Terre wallonne (C‑41/11), nav nekādu saprātīgu šaubu.

(sal. ar 53. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)