Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 26. jūlijā Finanziaria d'investimento Fininvest SpA (Fininvest) iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta paplašinātā sastāvā) 2022. gada 11. maija spriedumu lietā T-913/16 Finanziaria d’investimento Fininvest SpA (Fininvest), Silvio Berlusconi/Eiropas Centrālā banka (ECB)

(Lieta C-512/22 P)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Finanziaria d'investimento Fininvest SpA (Fininvest) (pārstāvji: M. Carpinelli, R. Vaccarella, A. Baldaccini, A. Saccucci, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Centrālā banka, Eiropas Komisija, Silvio Berlusconi

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

1)    atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2022. gada 11. maija spriedumu;

2)    tā rezultātā atcelt ECB 2016. gada 25. oktobra lēmumu;

3)    pakārtoti - gadījumā, ja Tiesa uzskatītu, ka tā nespēj šo lietu izskatīt šajā posmā - atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2022. gada 11. maija spriedumu un nodot lietu izskatīšanai citā Vispārējās tiesas palātā;

4)    piespriest ECB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, t.sk. tos, kas radušies saistībā ar lietas izskatīšanu pirmajā instancē;

5)    pierādījumu vākšanas ietvaros pēc vajadzības noteikt pienācīgos organizatoriskos pasākumus vai pierādījumu vākšanas līdzekļus, lai iegūtu 2021. gada 16. septembrī mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai rīkotās tiesas sēdes protokolu un minētās tiesas sēdes audioierakstu.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmais pamats: Tiesību kļūda, izvērtējot sekas, kas izriet no apelācijas sūdzības iesniedzēju īstenotās kontroles pār Banca Mediolanum – Acīmredzama kļūda vērtējumā un faktu sagrozīšana jautājumā par būtiskas līdzdalības iegūšanu – Prettiesiska apstrīdētā lēmuma pamatojuma aizstāšana – Sacīkstes principa pārkāpums – Tiesību kļūda būtiskas līdzdalības “iegūšanas” fakta juridiskajā kvalificēšanā saskaņā ar Eiropas Savienības tiesībām un valsts tiesībām – Valsts tiesību nepiemērošana – Lojālas sadarbības principa pārkāpums – Pamatojuma pretrunīgums – Pilnvaru pārsniegšana.

Šis pamats ir sadalīts sešās daļās, kas attiecas uz šādiem jautājumiem:

A)    konstatējums par apelācijas sūdzības iesniedzēju kopīgi īstenoto kontroli pār Banca Mediolanum “pirms attiecīgās apvienošanās”, pamatojoties uz akcionāru līgumu ar Fin. Prog. Italia: kļūdains seku vērtējums;

B)    Silvio Berlusconi kvalificēšana par būtiskas līdzdalības Banca Mediolanum īpašnieku: kļūdaina notikumu secības “Banca d’Italia 2014. gada 7. oktobra lēmums” – “apvienošanās” – “Consiglio di Stato [Valsts padome] 2016. gada 3. marta spriedums” rekonstrukcija; faktu sagrozīšana un acīmredzama tiesību kļūda;

C)    Vispārējās tiesas veiktā apstrīdētā akta autora pamatojuma aizstāšana ar savu pamatojumu: LESD 263. un 264. panta pārkāpums;

D)    būtiskas līdzdalības iegūšanas jēdziena izpratnes jauninājums Savienības tiesību skatījumā: valsts tiesību nepiemērošana;

E)    Vispārējās tiesas veikta Savienības tiesību aktos neparedzētas hipotēzes radīšana;

F)    netiešas būtiskas līdzdalības nošķiršana no tiešas būtiskas līdzdalības: Kapitāla prasību direktīvas (KPD IV) 22. panta un [Testo Unico Bancario (1993. gada 1. septembra Leģislatīvais dekrēts Nr. 385, Testo unico delle leggi in materia bancaria e creditizia [Banku un kredītiestāžu jomu regulējošo likumu kopuma]] 22. panta pārkāpums.

Otrais pamats: Tiesību kļūdas, atzīstot Direktīvas 2013/36/ES 1 likumību – Aktu atpakaļejoša spēka aizlieguma vispārējā principa un tiesiskās noteiktības vispārējā principa pārkāpums – Pamatojuma acīmredzams pretrunīgums.

Trešais pamats: Tiesību kļūdas – Res judicata spēka principa un tiesiskās noteiktības vispārējā principa pārkāpums – Tiesību uz efektīvas tiesību aizsardzību tiesā pārkāpums (skat. devīto pamatu) – Pamatojuma nenorādīšana.

Ceturtais pamats: Tiesību kļūdas attiecībā uz Direktīvu 2013/36/ES transponējošo valsts tiesību aktu piemērošanu – Tiesiskās noteiktības principa pārkāpums – Tāda tiesvedības gaitā notikuša izšķirīga fakta (rehabilitācija), kura rezultātā automātiski tiek atgūta reputācija transponējošo valsts tiesību aktu izpratnē, neņemšana vērā.

Šis pamats ir sadalīts četrās daļās, kas attiecas uz šādiem jautājumiem:

A)    KPD IV 23. panta 1. punkta netransponēšana valsts tiesību sistēmā un līdz ar to Ministrijas dekrēta Nr. 144/1998 prettiesiskums;

B)    KPD IV 23. panta 4. punktā paredzētā (atļaujas saņemšanas vajadzībām iesniedzamo dokumentu) saraksta nepublicēšana;

C)    neiespējamība pamatoties uz 2008. gada Pamatnostādnēm;

D)    saņemtais lēmums par Silvio Berlusconi rehabilitāciju: tāda tiesvedības gaitā notikuša izšķirīga fakta (rehabilitācija), kura rezultātā automātiski tiek atgūta reputācija transponējošo valsts tiesību aktu izpratnē, neņemšana vērā.

Piektais pamats: Tiesību kļūda, interpretējot Direktīvas 2013/36/ES 23. pantu jautājumā par to, cik nozīmīgs ir nosacījums par potenciālā ieguvēja iespējamo ietekmi gadījumā, ja vairs netiek izpildīti valsts tiesību aktos noteiktie nosacījumi par reputāciju.

Sestais pamats: Tiesību kļūdas, vērtējot samērīguma principa nozīmīgumu Direktīvas 2013/36/ES piemērošanā saistībā ar apgalvoto automātiskumu, kas izriet no šo direktīvu transponējošajiem valsts tiesību aktiem – Automātiskuma aizliegums – Pamatojuma nenorādīšana vai tā nepietiekamība.

Septītais pamats: Tiesību kļūdas, interpretējot un piemērojot Regulas (ES) Nr. 1024/2013 1 22. panta 2. punktu un Regulas (ES) Nr. 468/2014 2 32. panta 1. un 5. punktu – Piemērojamo valsts tiesību pārkāpums – Hartas 41. un 47. panta pārkāpums – Pamatojuma acīmredzams neloģiskums un pretrunīgums.

Astotais pamats: Apsvērumu iesniegšanai Regulas (ES) Nr. 468/2014 31. panta 3. punktā paredzētā īsā (3 dienu) termiņa prettiesiskums – Hartas 41. panta un ar to saistīto no dalībvalstīm kopīgajām konstitucionālajām tradīcijām izrietošo vispārējo tiesību principu pārkāpums – Pamatojuma pretrunīgums un acīmredzamais neloģiskums – Termiņa neatbilstība saprātīguma un samērīguma kritērijiem un Vispārējās tiesas atteikšanās spriest par šo jautājumu.

Devītais pamats: Tiesību kļūdas Vispārējās tiesas Reglamenta 84. panta piemērošanā saistībā ar jauniem pamatiem, kas izvirzīti Tiesas 2018. gada 19. decembra sprieduma rezultātā – Acīmredzama kļūda vērtējumā par “jauna tiesību elementa” esamību, pamatojuma nenorādīšana un tā acīmredzams neloģiskums – Efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principa un Hartas 47. panta pārkāpums – Pamatojuma nenorādīšana saistībā ar jauno pamatu neizskatīšanu pēc savas ierosmes.

Desmitais pamats: Acīmredzama kļūda vērtējumā par to, vai ir pieņemams prasības pamats attiecībā uz lēmumu par sekmīgu probācijas uzraudzības pabeigšanu sociālajos dienestos – Pamatojuma acīmredzams neloģiskums – Valsts tiesību aktu pārkāpums – Vispārējās tiesas Reglamenta 84. panta pārkāpums  – Efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principa un Hartas 47. panta pārkāpums – Pamatojuma nenorādīšana saistībā ar šā pamata neizskatīšanu pēc savas ierosmes.

Vienpadsmitais pamats: Vispārējās tiesas Reglamenta 85. panta 3. punkta pārkāpums saistībā ar jaunu pierādījumu nepieņemamību – Acīmredzama kļūda vērtējumā par to, cik nozīmīgi minētā nolēmuma vajadzībām ir gan Tiesas 2018. gada 19. decembra spriedums, gan Corte di Cassazione [Kasācijas tiesas] Apvienotās palātas spriedums Nr. 10355/2021 – Tāda dokumenta atstāšana bez ievērības, kurš ir nozīmīgs saistībā ar jaunu pamatu pieņemamību – Tiesību uz aizstāvību un konkrēti Hartas 47. panta pārkāpums.

____________

1     Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV 2013, L 176, 338. lpp.).

1     Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV 2013, L 287, 63. lpp.).

1     Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 468/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko izveido vienotā uzraudzības mehānisma pamatstruktūru Eiropas Centrālās bankas sadarbībai ar nacionālajām kompetentajām un norīkotajām iestādēm (VUM pamatregula) (ECB/2014/17) (OV 2014, L 141, 1. lpp.).