Lieta T-33/02

Britannia Alloys & Chemicals Ltd

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Konkurence – EKL 81. pants – Aizliegta vienošanās – Cinka fosfāta tirgus – Naudas sods – Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts – Atbilstīgs apgrozījums – Prasība atcelt tiesību aktu

Sprieduma kopsavilkums

Konkurence – Naudas sods – Apmērs – Noteikšana – Maksimālais apmērs – Aprēķināšana – Apgrozījums finanšu gadā pirms naudas soda uzlikšanas – Jēdziens – Nenozīmīgs apgrozījums – Atsauce uz apgrozījumu iepriekšējā finanšu gadā – Pieļaujamība – Nosacījumi – Vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem – dalībniekiem pārkāpumā – Neesamība – Tiesiskās drošības principa pārkāpums – Neesamība

(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts)

Ja runa ir par maksimālās summas noteikšanu desmit procentu apmērā no apgrozījuma, kas ir realizēts iepriekšējā finanšu gadā, lai uzliktu naudas sodu konkurences jomā Regulas Nr. 17. 15. panta 2. punkta izpratnē, “iepriekšējais finanšu gads” principā attiecas uz katra attiecīgā uzņēmuma pēdējo noslēgto finanšu gadu apstrīdētā lēmuma pieņemšanas dienā. Taču no sistēmas, kurā šī norma ir ietverta, izriet, ka desmit procentu maksimālā apmēra piemērošana nozīmē, no vienas puses, ka Komisijas rīcībā ir informācija par apgrozījumu pēdējā finanšu gadā pirms lēmuma pieņemšanas, un, no otras puses, ka šī informācija atspoguļo parastas uzņēmējdarbības noslēgtu finanšu gadu divpadsmit mēnešu periodā.

Tādējādi, piemēram, ja finanšu gads ir beidzies pirms lēmuma pieņemšanas, bet minētā uzņēmuma gada pārskati vēl nav sastādīti vai tie vēl nav paziņoti Komisijai, tai ir tiesības un pat pienākums izmantot datus par apgrozījumu, kas ir realizēts iepriekšējā finanšu gada laikā, lai piemērotu Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu. Tāpat, ja grāmatvedības prakses reorganizācijas vai grozījumu rezultātā sabiedrības iepriekšējā finanšu gada pārskata skaitlis ir par īsāku laikposmu nekā divpadsmit mēneši, Komisijai, lai piemērotu šo normu, ir tiesības pamatoties uz to apgrozījumu, kas ir realizēts iepriekšējā noslēgtajā finanšu gadā.

Līdzīgi, ja uzņēmums nav veicis uzņēmējdarbību iepriekšējā finanšu gada laikā pirms lēmuma pieņemšanas, apgrozījums par šo laikposmu nesniedz nekādu norādi par minētā uzņēmuma svarīgumu, un tādējādi to nevar izmantot kā pamatsummu, nosakot paredzēto maksimālo apmēru. Šādā gadījumā Komisijas pienākums ir noteikt maksimālo naudas soda apmēru attiecībā pret jaunāko apgrozījumu, kas atspoguļo uzņēmējdarbības noslēgtu finanšu gadu, pat ja tas ir bijis saīsināts gads, vismaz tajās situācijās, kad nav nevienas norādes uz to, ka uzņēmums ir izbeidzis uzņēmējdarbību vai sagrozījis apgrozījuma summu, lai izvairītos no liela naudas soda.

Šādi rīkojoties attiecībā uz uzņēmumu, kas ir noslēdzis aizliegtu vienošanos, lai gan attiecībā pret citiem uzņēmumiem, kas nav izbeiguši savu uzņēmējdarbību, Komisija aprēķina apgrozījumu pēc iepriekšējā finanšu gada pirms naudas soda uzlikšanas, Komisija nepārkāpj vienlīdzīgas attieksmes principu, jo tās nav salīdzināmas situācijas.

Tā nepārkāpj arī tiesiskās drošības principu, jo tā patvaļīgi neizmanto pilnvaras, izvēloties izmantojamo finanšu gadu un izņēmuma gadījumos, tā kā tas ir Komisijas pienākums, izmantojot tikai pēdējā noslēgtā finanšu gada datus, kas atspoguļo noslēgtu gadu, kurā veikta parasta uzņēmējdarbība.

(sal. ar 37.–40., 42., 49., 62. un 74. punktu)