Prasība, kas celta 2013. gada 24. oktobrī – Spānija/Komisija

(lieta T-561/13)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Spānijas Karaliste (pārstāvis – N. Díaz Abad, Abogado del Estado)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to izslēdz Spānijas Karalistes izdevumus EUR 757 968,97 apmērā sakarā ar ICDN [īpašās kompensācijas sakarā ar nelabvēlīgiem apstākļiem] atbalstu Galīcijas lauku attīstības programmas 2007.–2013. gadam ietvaros, kas atbilst jēdzienam “nelabvēlīgi apstākļi”, un

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība attiecas uz Komisijas 2013. gada 13. augusta Īstenošanas lēmumu 2013/433/ES, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA).

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 1975/2006 10. panta 2. un 4. punkta un 14. panta 2. punkta pārkāpums.

Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka pienākums saskaitīt dzīvniekus pārbaudēs uz vietas attiecībā uz ICDN atbalstu ir pretrunā mājlopu blīvuma turpinātības kritērijam un vienlīdzīgas attieksmes principam un ka Komisija esot kļūdaini interpretējusi iepriekš minētās normas, uzskatot, ka Spānijas sistēma bija nepiemērota mājlopu blīvuma kritērija izpildes pārbaudei.

Ar otro pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 1082/2003 2. panta 2. punkta un Regulas Nr. 796/2004 26. panta 2. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasītāja apgalvo, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāptas iepriekš minētās normas, ciktāl lēmumā ir noteikts pienākums veikt dzīvnieku skaitīšanu pārbaudes uz vietas laikā, lai pārbaudītu mājlopu blīvuma kritēriju.