Language of document : ECLI:EU:T:2010:338

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelācijas palāta)

2010. gada 1. septembrī

Lieta T‑91/09 P

Carina Skareby

pret

Eiropas Komisiju

Apelācija – Civildienests – Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums – 2005. gada novērtējums – Vienkāršotais ziņojums laika posmam no 2005. gada janvāra līdz septembrim – Visu pēc pārsūdzētā sprieduma daļēji atceltajā 2004. gada karjeras attīstības ziņojumā ietverto vērtējumu atkārtošana

Priekšmets Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2008. gada 15. decembra spriedumu lietā F‑34/07 Skareby/Komisija (Krājums‑CDL, I‑A‑1-477. un II‑A‑1‑2637. lpp.), kurā lūgts atcelt šo spriedumu

Nolēmums Atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2008. gada 15. decembra spriedumu lietā F‑34/07 Skareby/Komisija (Krājums‑CDL, I‑A‑1-477. un II‑A‑1‑2637. lpp.), ciktāl Civildienesta tiesa ir noraidījusi iebildumu par Karīnas Skarebī [Carina Skareby] snieguma novērtējuma laika posmam no 2005. gada janvāra līdz septembrim neesamību. Atcelt 2006. gada 18. jūlija lēmumu, ar kuru izveidots K. Skarebī karjeras attīstības ziņojums laika posmam no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim, ciktāl tas attiecas uz 6.1. punktu ar nosaukumu “Sniegums”. Civildienesta tiesā celto prasību ar numuru F‑34/07 pārējā daļā noraidīt. Eiropas Komisija atlīdzina visus šajā instancē un Civildienesta tiesā radušos tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Apelācija – Pamati – Nepietiekams pamatojums – Civildienesta tiesas izmantots netiešs pamatojums – Pieļaujamība – Nosacījumi

(Tiesas Statūtu 36. pants un I pielikuma 7. panta 1. punkts)

2.      Apelācija – Pamati – Kļūda tiesību piemērošanā

(LESD 256. pants; Tiesas Statūtu I pielikuma 10. panta 2. punkts)

3.      Ierēdņi – Pārsūdzība – Priekšmets – Rīkojums administrācijai – Nepieņemamība

(LESD 266. pants; Civildienesta noteikumu 91. pants)

1.      Lai gan Civildienesta tiesai ir pienākums pamatot savus spriedumus saskaņā ar Tiesas Statūtu 36. pantu, kas tai ir piemērojams atbilstoši šo pašu statūtu I pielikuma 7. panta 1. punktam, šis pienākums norādīt pamatojumu neliek tai sniegt izklāstu, kurā pilnīgi un viens pēc otra būtu aplūkoti visi lietas dalībnieku paustie argumenti. Pamatojums var būt netiešs ar nosacījumu, ka tas ļauj ieinteresētajām personām saprast iemeslus, kādēļ pirmās instances tiesa nav apstiprinājusi to argumentus, un apelācijas tiesai – iegūt pietiekami daudz informācijas pārbaudes veikšanai.

(skat. 36. punktu)

Atsauces: Tiesa, 2008. gada 9. septembris, C‑120/06 P un C‑121/06 P FIAMM un FIAMM Technologies/Padome un Komisija, Krājums, I‑6513. lpp., 96. punkts; 2009. gada 2. aprīlis, C‑431/07 P Bouygues un Bouygues Télécom/Komisija, Krājums, I‑2665. lpp., 42. punkts.

2.      Civildienesta tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pieļaujot, ka vienkāršotajā ziņojumā joprojām tika izmantots vērtējums, kas faktiski nebija spēkā, tāpēc ka Vispārējā tiesa bija daļēji atcēlusi iepriekšējā gada karjeras attīstības ziņojumu. Pirmās instances tiesa apzinājās risku, ko tā uzņēmās, pamatojoties uz šo ziņojumu, ņemot vērā, ka tā vērsa uzmanību uz to, ka tās spriedums par šī ziņojuma likumību bija pārsūdzēts.

(skat. 57. punktu)

3.      Vispārējai tiesai nav iestādēm jāadresē rīkojumi, ne arī jāveic principiāli paziņojumi vai atzinumi. Saskaņā ar LESD 266. pantu tieši iestādei, kuras pieņemtie akti ir pasludināti par spēkā neesošiem, ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai pildītu atceļošo spriedumu.

(skat. 70. punktu)

Atsauce: Vispārējā tiesa, 2004. gada 28. oktobris, T‑76/03 Meister/ITSB, Krājums‑CDL, I‑A‑325. un II‑1477. lpp., 38. punkts.