TIESAS SPRIEDUMS (desmitā palāta)
2023. gada 7. decembrī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Publiski līgumi – Eiropas strukturālie un investīciju fondi – Līguma izpilde – Direktīva 2014/24/ES – 72. pants – Līgumu izmaiņas to darbības laikā – Izmaiņas izpildes termiņā – Būtiskas izmaiņas – Neparedzami apstākļi
Apvienotajās lietās C‑441/22 un C‑443/22
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Varhoven administrativen sad (Augstākā administratīvā tiesa, Bulgārija) iesniegusi ar 2022. gada 21. jūnija lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2022. gada 5. jūlijā, tiesvedībā
Zamestnik-ministar na regionalnoto razvitie i blagoustroystvoto i rakovoditel na Upravlyavashtia organ na Operativna programa “Regioni v rastezh” 2014–2020
pret
Obshtina Razgrad (C‑441/22),
piedaloties:
Varhovna administrativna prokuratura,
un
Zamestnik-ministar na regionalnoto razvitie i blаgoustroystvoto i rakovoditel na Natsionalnia organ po Programa INTERREG V-A Rumania-Bulgaria 2014–2020
pret
Obshtina Balchik (C‑443/22),
piedaloties:
Varhovna administrativna prokuratura,
TIESA (desmitā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs Z. Čehi [Z. Csehi], piektās palātas priekšsēdētājs J. Regans [E. Regan] (referents) un tiesnesis D. Gracijs [D. Gratsias],
ģenerāladvokāts: M. Kamposs Sančess-Bordona [M. Campos Sánchez-Bordona],
sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
– Obshtina Balchik vārdā – A. Atanasov, advokat,
– Čehijas valdības vārdā – L. Halajová, M. Smolek un J. Vláčil, pārstāvji,
– Igaunijas valdības vārdā – M. Kriisa, pārstāve,
– Eiropas Komisijas vārdā – G. Gattinara, C. Georgieva un G. Wils, pārstāvji,
ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV 2014, L 94, 65. lpp.), kas grozīta ar Komisijas 2017. gada 18. decembra Deleģēto regulu (ES) 2017/2365 (OV 2017, L 337, 19. lpp.) (turpmāk tekstā – “Direktīva 2014/24”), 72. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 4. punkta a) un b) apakšpunktu.
2 Šie lūgumi tika iesniegti saistībā ar divām tiesvedībām starp – pirmā (lieta C‑441/22) – Zamestnik-ministar na regionalnoto razvitie i blagoustroystvoto rakovoditel na Upravlyavashtia organ na Operativna programa “Regioni v rastezh” 2014–2020 (Reģionālās attīstības un valsts būvdarbu ministra vietnieks, kā darbības programmas “Izaugsmes reģioni” 2014–2020 pārvaldības iestādes vadītājs, Bulgārija), un – otrā (lieta C‑443/22) – Zamestnik-ministar na regionalnoto razvitie i blаgoustroystvoto i rakovoditel na Natsionalnia organ po Programa INTERREG V-A Rumania-Bulgaria 2014–2020 (Reģionālās attīstības un valsts būvdarbu ministra vietnieks, kā programmas INTERREG V-A Rumānija–Bulgārija 2014–2020 nacionālās iestādes vadītājs, Bulgārija) (turpmāk tekstā abos gadījumos vienādi – “pārvaldības iestādes vadītājs”) un attiecīgi Obshtina Razgrad (Razgradas pašvaldība, Bulgārija) un Obshtina Balchik (Balčikas pašvaldība, Bulgārija) saistībā ar pārvaldības iestādes vadītāja pieņemtajiem lēmumiem, ar kuriem tas šīm divām pašvaldībām piemēroja finanšu korekciju 25 % apmērā no Eiropas strukturālo un investīciju fondu (turpmāk tekstā – “ESI fondi”) attiecināmajām izmaksām saistībā ar to noslēgtajiem publiskajiem būvdarbu līgumiem.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
3 Direktīvas 2014/24 58., 107. un 109. apsvērumā ir noteikts:
(58) Lai gan tādiem iepirkuma procedūras būtiskiem elementiem kā iepirkuma procedūras dokumenti, dalības pieteikumi, ieinteresētības apstiprinājums un piedāvājumi vienmēr vajadzētu būt rakstiskiem, citādā ziņā joprojām vajadzētu būt iespējamai mutiskai saziņai ar ekonomikas dalībniekiem ar noteikumu, ka tās saturs tiek pienācīgā mērā dokumentēts. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstošu pārredzamības līmeni, kas ļauj pārbaudīt, vai tiek ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips. Konkrētāk, ir īpaši svarīgi, lai mutiska saziņa ar pretendentiem, kura varētu ietekmēt piedāvājumu saturu un vērtēšanu, tiktu dokumentēta pietiekami plaši un ar atbilstošiem līdzekļiem, piemēram, ar rakstiskām piezīmēm vai audioierakstiem, vai saziņas galveno aspektu kopsavilkumiem.
[..]
(107) Ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru, ir jāprecizē nosacījumi, pie kuriem gadījumā, ja līguma izpildes laikā tas tiek izmainīts, ir vajadzīga jauna iepirkuma procedūra. Jauna iepirkuma procedūra ir vajadzīga gadījumā, ja sākotnējā līgumā tiek ieviestas būtiskas izmaiņas, jo īpaši pušu savstarpējo tiesību un pienākumu apjomā un saturā, tostarp intelektuālā īpašuma tiesību sadalījumā. Šādas izmaiņas norāda uz pušu nodomu pārskatīt konkrētā līguma būtiskus noteikumus vai nosacījumus. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, ja grozītie nosacījumi būtu ietekmējuši procedūras rezultātu, ja būtu bijuši iekļauti sākotnējā procedūrā.
Līdz noteiktai vērtībai vienmēr vajadzētu būt iespējai – bez nepieciešamības īstenot jaunu iepirkuma procedūru – veikt izmaiņas līgumā, kuru rezultātā nedaudz tiek mainīta līguma vērtība. Tādēļ un lai nodrošinātu juridisko noteiktību, šajā direktīvā būtu jāparedz de minimis robežvērtības, kuru nepārsniegšanas gadījumā nav vajadzīga jauna iepirkuma procedūra. Vajadzētu paredzēt iespēju, ka – bez nepieciešamības rīkot jaunu iepirkuma procedūru – var grozīt līgumu virs šīm robežvērtībām tādā apmērā, kas atbilst šajā direktīvā izklāstītajiem attiecīgajiem nosacījumiem.
[..]
(109) Līgumslēdzējas iestādes var saskarties ar ārējiem apstākļiem, ko tās nevarēja paredzēt laikā, kad tika piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, jo īpaši tad, ja līguma izpilde attiecas uz ilgu laikposmu. Šādā gadījumā ir vajadzīga zināma elastība, lai līgumu pielāgotu minētajiem apstākļiem, neīstenojot jaunu iepirkuma procedūru. Neparedzamo apstākļu jēdziens attiecas uz apstākļiem, ko nevarēja paredzēt, neraugoties uz to, ka līgumslēdzēja iestāde ir ar pienācīgu rūpību sagatavojusi sākotnējo iepirkuma procedūru, ņemot vērā tai pieejamos līdzekļus, konkrētā projekta iezīmes un raksturlielumus, labu praksi attiecīgajā jomā un nepieciešamību nodrošināt atbilstīgu saistību starp iepirkuma procedūras sagatavošanā izlietotajiem resursiem un tās prognozējamo vērtību. Tomēr to nevar piemērot gadījumos, kad izmaiņu dēļ mainās visa iepirkuma raksturs, piemēram, ja iepērkamie būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi tiek aizstāti ar kaut ko atšķirīgu vai ja būtiski mainīts iepirkuma veids, jo šādā situācijā var pieņemt, ka izmaiņas būtiski ietekmētu iepirkuma rezultātu.”
4 Šīs direktīvas 2. panta “Definīcijas” 1. punktā ir paredzēts:
“Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
[..]
5) “publiski līgumi” ir līgumi par atlīdzību, kas rakstiski noslēgti starp vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm un kuru mērķis ir būvdarbu izpilde, produktu piegāde vai pakalpojumu sniegšana;
[..]
18) “rakstisks” vai “rakstiski” nozīmē vārdu vai ciparu kopumu, ko var izlasīt, reproducēt un pēc tam nosūtīt, ieskaitot informāciju, ko pārraida un saglabā, izmantojot elektroniskus līdzekļus;
[..].”
5 Minētās direktīvas 4. panta “Robežvērtības” a) punktā ir paredzēts, ka tā ir piemērojama publiskiem būvdarbu līgumiem, kuru paredzamā vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ir vienāda vai pārsniedz 5 548 000 EUR.
6 Šīs pašas direktīvas 72. pants “Līgumu izmaiņas to darbības laikā” ir formulēts šādi:
“1. Līgumus un pamatnolīgumus bez jaunas iepirkuma procedūras saskaņā ar šo direktīvu var grozīt šādos gadījumos:
a) ja izmaiņas – neatkarīgi no to vērtības naudā – ir paredzētas sākotnējos iepirkuma procedūras dokumentos skaidrās, precīzās un nepārprotamās pārskatīšanas klauzulās, kurās var iekļaut cenas pārskatīšanas klauzulas, vai kā iespējas. Šādās klauzulās norāda iespējamo izmaiņu vai iespēju apmēru un raksturu, kā arī nosacījumus, saskaņā ar kuriem tās var izmantot. Klauzulās neparedz izmaiņas vai iespējas, kas mainītu līguma vai pamatnolīguma vispārējo raksturu;
[..]
c) ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:
i) izmaiņas ir vajadzīgas tādu apstākļu dēļ, ko rūpīga līgumslēdzēja iestāde nevarēja paredzēt;
[..]
e) ja izmaiņas – neatkarīgi no to vērtības – nav būtiskas 4. punkta nozīmē.
[..]
4. Līguma vai pamatnolīguma izmaiņas tā darbības laikā uzskata par būtiskām 1. punkta e) apakšpunkta nozīmē, ja to dēļ līguma vai pamatnolīguma raksturs kļūst materiāli atšķirīgs no sākotnēji noslēgtā. Jebkurā gadījumā, neskarot 1. un 2. punktu, izmaiņas uzskata par būtiskām, ja tās atbilst vienam vai vairākiem šādiem nosacījumiem:
a) ar izmaiņām ievieš nosacījumus, kas – ja tie būtu bijuši ietverti sākotnējā iepirkuma procedūrā – būtu ļāvuši piedalīties citiem kandidātiem, nevis sākotnēji atlasītajiem vai arī būtu ļāvuši pieņemt citu piedāvājumu, nevis sākotnēji pieņemto, vai arī būtu iepirkuma procedūrai piesaistījuši papildu dalībniekus;
b) izmaiņu dēļ līguma vai pamatnolīguma saimnieciskais līdzsvars mainās par labu darbuzņēmējam tādā veidā, kāds nebija paredzēts sākotnējā līgumā vai pamatnolīgumā;
[..]
5. Jauna iepirkuma procedūra saskaņā ar šo direktīvu ir vajadzīga, lai publiska līguma vai pamatnolīguma noteikumos tā darbības laikā veiktu kādas citas, nevis šā panta 1. un 2. punktā paredzētās izmaiņas.”
Bulgārijas tiesības
7 107. pantā Zakon za obshtestvenite porachki (Publiskā iepirkuma likums, DV Nr. 13, 2016. gada 16. februāris), tā redakcijā, kas bija piemērojama pamatlietās (turpmāk tekstā – “Publiskā iepirkuma likums”), un ar kuru Bulgārijas tiesībās ir transponēta Direktīva 2014/24, ir paredzēts:
“Papildus iemesliem, kas minēti 54. un 55. pantā, līgumslēdzēja iestāde neizvēlas:
1. kandidātu vai pretendentu, kas neatbilst noteiktajiem atlases kritērijiem vai neatbilst citiem nosacījumiem, kuri norādīti paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai uzaicinājumā piedalīties sarunās vai dokumentācijā;
[..].”
8 Saskaņā ar Publiskā iepirkuma likuma 116. pantu:
“(1) Publisku līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas līgumā un pamatnolīgumos izmaiņas var tikt veiktas, ja:
[..]
2. neparedzētu apstākļu dēļ ir nepieciešams veikt papildu piegādes, sniegt pakalpojumus vai veikt būvdarbus, kas nav paredzēti sākotnējā līgumā, ja darbuzņēmēja nomaiņa:
a) nav iespējama ekonomisku vai tehnisku iemeslu dēļ, tostarp sākotnējā līgumā noteikto aizvietojamības vai sadarbspējas prasību ar esošo aprīkojumu, pakalpojumiem vai iekārtām dēļ, un
b) līgumslēdzējai iestādei radītu ievērojamas uzturēšanas, ekspluatācijas un pakalpojumu sniegšanas grūtības vai liekas izmaksas;
3. tādu apstākļu dēļ, kurus līgumslēdzēja iestāde, rīkojoties ar pienācīgu rūpību, nevarēja paredzēt, ir radusies nepieciešamība veikt izmaiņas, kas neizraisa līguma vai pamatnolīguma priekšmeta maiņu;
[..]
7. ir vajadzīgas nebūtiskas izmaiņas.
[..]
(5) Izmaiņas publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas līgumā uzskata par būtiskām 1. punkta 7. apakšpunkta izpratnē, ja ir izpildīts viens vai vairāki šādi nosacījumi:
1. ar izmaiņām tiek ieviesti nosacījumi, kuri, ja tie būtu ietilpuši līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, būtu mudinājuši papildu pretendentus vai kandidātus piedalīties, būtu ļāvuši piedalīties arī citiem pretendentiem vai kandidātiem, nevis tiem, kas atlasīti sākotnēji, vai būtu izraisījuši tāda piedāvājuma pieņemšanu, kas atšķiras no sākotnēji izvēlētā;
2. izmaiņas rada priekšrocības izraudzītajam pretendentam, kas nebija zināmas citiem procedūras dalībniekiem”.
9 Publiskā iepirkuma likuma papildnoteikumu 2. punkta 27. apakšpunktā ir paredzēts, ka “neparedzami apstākļi” ir apstākļi, kas radušies pēc līguma noslēgšanas, kurus nebūtu bijis iespējams paredzēt ar pienācīgu rūpību un kuri neizriet no pušu darbības vai bezdarbības, bet kas padara neiespējamu izpildi saskaņā ar nolīgtajiem nosacījumiem. Šīs tiesību normas 3. panta 1. punktā ir paredzēts, ka ar minēto likumu tiek transponētas Direktīvas 2014/24 prasības.
10 20.a pantā Zakon za zadalzheniyata i dogovorite (Likums par saistībām un līgumiem, DV Nr. 275, 1950. gada 22. novembris) ir paredzēts:
“Līgumiem starp līgumslēdzējām pusēm ir likuma spēks.
Līgumus var grozīt, izbeigt, atcelt vai atsaukt tikai pēc pušu savstarpējas vienošanās vai likumā paredzētu iemeslu dēļ.”
11 1. panta 2. punktā Zakon za upravlenie na sredstvata ot Evropeyskite strukturni i investitsionni fondove (Likums par [ESI fondu] līdzekļu pārvaldību, DV Nr. 101, 2015. gada 22. decembris; turpmāk tekstā – “Likums par ESI fondu līdzekļu pārvaldību”) ir definēti valsts tiesību aktos noteiktie attiecināmie ESI izdevumi.
12 Rīkojuma par to pārkāpumu identificēšanu, kuri pamato finanšu korekciju piemērošanu, un par piemērojamajiem procentiem, lai noteiktu finanšu korekciju apmēru saskaņā ar [Likumu par ESI fondu līdzekļu pārvaldību] (DV Nr. 27, 2017. gada 31. marts), 2. panta 1. punkta 1. pielikuma 23. punktā ir paredzēts:
“Prettiesiskas publiskā līguma izmaiņas.
(a) līguma izmaiņas (tostarp līguma apjoma samazināšana) neatbilst [Publiskā iepirkuma likuma] 116. panta 1. punktam [..] [ja]
būtiskas izmaiņas līguma daļās (piemēram, cena, būvdarbu veids, izpildes termiņš, maksāšanas kārtība, izmantotie materiāli) ir tad, ja izmaiņas padara izpildāmo līgumu būtiski atšķirīgu no sākotnēji noslēgtā līguma. Katrā ziņā izmaiņas uzskata par būtiskām, ja ir izpildīts viens vai vairāki no [Publiskā iepirkuma likuma] 116. panta 5. punktā minētajiem nosacījumiem.
[..]”
13 Likuma par Melnās jūras piekrastes labiekārtošanu (DV Nr. 48, 2007. gada 15. jūnijs), kas ir spēkā kopš 2008. gada 1. janvāra, 15. panta 1. punktā ir noteikts:
“No 15. maija līdz 1. oktobrim ir aizliegts veikt būvniecības un montāžas darbus valsts peldvietās Melnās jūras piekrastē.”
Pamatlietas un prejudiciālie jautājumi
Lieta C‑441/22
14 Lai īstenotu no ESI fondiem finansētās darbības, 2018. gada 3. jūlijā Razgradas pašvaldība kā publiska līgumslēdzēja iestāde izsludināja atklātu procedūru par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu sporta zāles būvniecībai šīs pašvaldības profesionālajā licejā. Tika iesniegts tikai viens piedāvājums, proti, “SAV – Razgrad” OOD piedāvājums.
15 Ar 2018. gada 13. septembra līgumu Razgradas pašvaldība piešķīra šai sabiedrībai publiskā līguma slēgšanas tiesības. Saskaņā ar šī līguma 5. panta 1. un 2. punktu būvdarbu izpildes laikposms bija 235 dienas un nevarēja būt ilgāks par 2019. gada 30. novembri.
16 Līguma izpildes laikā 2019. gada 29. novembrī puses vienojās par līguma papildinājumu Nr. 1, aizstājot sākotnējo būvdarbu pabeigšanai paredzēto 2019. gada 30. novembra datumu ar 2020. gada 30. janvāri. Šo izmaiņu pamatojums, ko norādīja puses, bija neparedzētu apstākļu rašanās, kuru dēļ bija jāpielāgo investīciju projekts.
17 Izpildes laikposmā tika izdarīti seši konstatējumi par darbu apturēšanu, no kuriem pieci bija saistīti ar nelabvēlīgiem meteoroloģiskiem apstākļiem un viens – ar nepieciešamību pārstrādāt investīciju projektu.
18 2020. gada 24. februārī tika sagatavots apliecinājums par būves atbilstību.
19 Pēc tam, kad no faktiskā 525 dienu izpildes laikposma tika atskaitīti būvdarbu apturēšanas laikposmi, kuru konstatācija ir pienācīgi pierādīta un ko pārvaldības iestāde nav apstrīdējusi, tika noteikts 264 dienu izpildes termiņš.
20 Attiecībā uz kavējuma laikposmu no 2020. gada 30. janvāra līdz 24. februārim netika norādīts nekāds pamatojums, un līgumslēdzēja iestāde neaprēķināja līgumsodu par nokavējumu.
21 Ņemot vērā it īpaši šī sprieduma 14.–20. punktā izklāstītos apsvērumus, pārvaldības iestādes vadītājs nolēma piemērot Razgradas pašvaldībai finanšu korekciju 25 % apmērā attiecībā uz ESI fondu attiecināmajiem izdevumiem Likuma par ESI fondu līdzekļu pārvaldību 1. panta 2. punkta izpratnē Publiskā iepirkuma likuma pārkāpuma dēļ. Pārvaldības iestādes vadītājs uzskata, ka līguma izpildes ilgums ir būtisks līguma elements. Proti, līgumslēdzēja iestāde iepirkuma procedūras dokumentos esot paredzējusi maksimālo ilgumu un datumu, kuru līguma izpildē nedrīkst pārsniegt, turklāt šie elementi ir piešķiršanas kritēriji, izvērtējot piedāvājumus. Līdz ar to šo termiņu pārsniegšana, kas nav objektīvi pamatota un kam līgumslēdzēja iestāde nav piekritusi bez piezīmēm un bez līgumsoda par nokavējumu, esot uzskatāma par prettiesiskām attiecīgā publiskā līguma nosacījumu izmaiņām.
22 Razgradas pašvaldība par šo lēmumu cēla prasību Administrativen sad – Razgrad (Razgradas Administratīvā tiesa, Bulgārija). Pēdējā minētā tiesa uzskatīja, ka izmaiņas līgumā par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu var tikt veiktas tikai ar rakstisku vienošanos, kas šajā gadījumā nebija noticis attiecībā uz pēdējo kavējuma periodu. Līdz ar to šādā gadījumā runa nav par līguma nosacījumu izmaiņām, pārkāpjot Publiskā iepirkuma likuma 116. panta 1. punktu, bet gan par līguma par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu neatbilstošu izpildi. Pat ja tajā būtu ietverts noteikums, kurā būtu paredzēts līgumsods par nokavējumu, jautājumam par to, vai līgumslēdzēja iestāde to ir pieprasījusi no izraudzītā pretendenta, neesot nozīmes. Līdz ar to Administrativen sad – Razgrad (Razgradas Administratīvā tiesa) nosprieda, ka pārvaldība iestādes vadītājs ir kļūdaini uzskatījis, ka pamatlietā aplūkotā situācija nozīmē prettiesiskas līguma nosacījumu izmaiņas, līdz ar to tās lēmums šajā ziņā ir jāatceļ.
23 Par šo spriedumu pārvaldības iestādes vadītājs iesniedza kasācijas sūdzību Varhoven administrativen sad (Augstākā administratīvā tiesa, Bulgārija), kas ir iesniedzējtiesa.
24 Iesniedzējtiesa uzskata, ka jautājums par to, vai tāda situācija kā pamatlietā nozīmē prettiesiskas līguma nosacījumu izmaiņas, ir valsts tiesās izskatāms jautājums. Saskaņā ar pirmo pieeju šis jautājums būtu jāizvērtē, ņemot vērā visus atbilstošos apstākļus, kas ietver ne tikai rakstisku vienošanos, bet arī pušu paziņojumus un rīcību līguma izpildes laikā. Saskaņā ar otro pieeju, lai tiktu veiktas izmaiņas līgumā, pusēm ir jāpanāk vienošanās, kas tiek dokumentēta rakstveidā. Ja šādas vienošanās nav, gadījumā, ja publiskā līguma izpildes nokavējumā ir vainojams izraudzītais pretendents, runa drīzāk būtu par līguma nepienācīgas izpildes situāciju.
25 Līdz ar to iesniedzējtiesa jautā, kā ir jāinterpretē Direktīvas 2014/24 72. panta 1. punkta e) apakšpunkts, lasot to kopsakarā ar tā 4. punkta a) un b) apakšpunktu, lai it īpaši noteiktu, vai būtiskas izmaiņas publiskā iepirkuma līgumā šo tiesību normu izpratnē var tikt konstatētas tikai tad, ja puses par tām ir vienojušās rakstiski, vai arī tās var tikt izsecinātas arī no pušu rīcības.
26 Šajos apstākļos Varhoven administrativen sad (Augstākā administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai Direktīvas 2014/24 72. panta 1. punkta e) apakšpunkts, lasot to kopsakarā ar [šī panta] 4. punkta a) un b) apakšpunktu, [nepieļauj] tādu valsts tiesisko regulējumu vai šī tiesiskā regulējuma interpretācijas un piemērošanas praksi, saskaņā ar kuru noteikumu par būtiskām izmaiņām publiskā iepirkuma līgumā pārkāpumu var konstatēt tikai tad, ja puses ir parakstījušas rakstisku vienošanos/līguma pielikumu par izmaiņām?
2) Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša: Vai Direktīvas 2014/24 72. panta 1. punkta e) apakšpunkts, lasot to kopsakarā ar tās [72. panta] 4. punkta a) un b) apakšpunktu, [nepieļauj] tādu valsts tiesisko regulējumu vai šī tiesiskā regulējuma interpretācijas un piemērošanas praksi, saskaņā ar kuru prettiesiska izmaiņu veikšana publisko iepirkumu līgumos var izrietēt ne vien no pušu parakstītas rakstiskas vienošanās, bet arī no pušu kopīgām darbībām, kas ir pretrunā noteikumiem par publiskā iepirkuma līguma izmaiņām un izpaužas saziņā un tās rakstiskās pēdās (kā tas ir pamatlietā), kas ļauj izdarīt secinājumu par saskaņotu gribu attiecībā uz minēto izmaiņu veikšanu?
3) Vai Direktīvas 2014/24 72. panta 1. punkta e) apakšpunkts, lasot to kopsakarā ar 4. punkta a) un b) apakšpunktu, nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu vai šī tiesiskā regulējuma interpretācijas un piemērošanas praksi, saskaņā ar kuru tādā situācijā kā pamatlietā (kurā iepirkuma procedūras dokumentos ir noteikts maksimālais termiņš un vēlākais līguma izpildes termiņš; termiņš ir viens no rādītājiem piedāvājumu vērtēšanas metodikā; līgums faktiski ir izpildīts, pārsniedzot dokumentos paredzēto maksimālo termiņu un vēlāko datumu, nepastāvot neparedzamiem apstākļiem; līgumslēdzēja iestāde ir pieņēmusi izpildi bez iebildumiem un nav pieprasījusi līgumsodu par kavējumu) līguma izpilde, kas notikusi, pārkāpjot iepirkuma procedūras dokumentos un līgumā iekļautos nosacījumus attiecībā uz termiņu, gadījumā, ja nepastāv neparedzami apstākļi un ja līgumslēdzēja iestāde nav cēlusi iebildumus, ir vērtējama tikai kā līguma nepienācīgas izpildes veids, nevis kā prettiesiski veiktas būtiskas izmaiņas publiskā iepirkuma līguma daļā, kas attiecas uz izpildes termiņu?”
Lieta C‑443/22
27 2019. gada 2. janvārī Balčikas pašvaldība izsludināja atklātu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru saistībā ar ESI fondu finansētiem projektiem, kuru mērķis bija šīs pašvaldības piekrastes promenādes izbūve. Tika iesniegti divi piedāvājumi, tostarp Infra Expert AD piedāvājums.
28 Tā kā pēdējai minētajai tika piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, puses 2019. gada 19. aprīlī parakstīja līgumu, kurā tostarp tika noteikts izpildes termiņš atbilstoši izraudzītā pretendenta tehniskajam priekšlikumam, proti, 45 kalendārās dienas.
29 Līguma izpildes laikā tika pieņemti akti, ar kuriem tika apturēts izpildes termiņš, pirmkārt, sliktu meteoroloģisko apstākļu dēļ un, otrkārt, tādēļ, ka ar Likuma par Melnās jūras piekrastes labiekārtošanu 15. panta 1. punktu bija paredzēts aizliegums tūrisma sezonas laikā no 15. maija līdz 1. oktobrim veikt būvniecības un montāžas darbus valsts peldvietās Melnās jūras piekrastē.
30 Tādējādi līguma faktiskais izpildes termiņš tika pagarināts līdz 250 dienām. Līgumslēdzēja iestāde nepieprasīja atlīdzināt zaudējumus par neizpildi noteiktajā termiņā.
31 It īpaši balstoties uz iemesliem, kas ir analogi lietā C‑441/22 aplūkotajiem, pārvaldības iestādes vadītājs ar 2020. gada 26. oktobra lēmumu Balčikas pašvaldībai piemēroja finanšu korekciju 25 % apmērā saistībā ar ESI fondu attiecināmajiem izdevumiem Likuma par ESI fondu līdzekļu pārvaldību 1. panta 2. punkta izpratnē Publiskā iepirkuma likuma pārkāpuma dēļ. Pārvaldības iestādes vadītājs uzskata, ka saskaņā ar Publiskā iepirkuma likuma 107. panta 1. punktu būvdarbu izpildes termiņš tiek noteikts iepirkuma procedūras dokumentos tādā veidā un apjomā, kas, ja tas netiek ievērots, ir pamats pretendenta neizraudzīšanai. Ņemot vērā darbu atkārtotu apturēšanu, lai gan runa bija par parastiem nelabvēlīgiem meteoroloģiskiem apstākļiem un saprātīgi saskaņā ar šī likuma 116. panta 1. punkta 3. apakšpunktu tiesiski paredzamu aizliegumu, pārvaldības iestādes vadītājs uzskatīja, ka sākotnēji nolīgtā izpildes termiņa pārsniegšana faktiski nozīmē būtiskas publiskā iepirkuma līguma izmaiņas, pārkāpjot minēto likumu.
32 Balčikas pašvaldība par šo pārvaldības iestādes vadītāja lēmumu cēla prasību Administrativen sad – Dobrich (Dobričas Administratīvā tiesa, Bulgārija). Pēdējā minētā tiesa būtībā nosprieda, ka saskaņā ar Likuma par saistībām un līgumiem 20.a pantu līgumos starp pusēm var tikt izdarītas izmaiņas, pusēm savstarpēji vienojoties vai likumā paredzētu iemeslu dēļ. Turklāt vienīgā atļautā forma, lai publiskā iepirkuma līguma izmaiņas būtu spēkā, esot rakstiska vienošanās. Šajā gadījumā līgumā esot tikušas izdarītas izmaiņas ar klusējot izteiktu vienošanos, kas esot nevis līguma izmaiņas, bet gan nepienācīga līguma izpilde, kas ļaujot vienīgi līgumslēdzējai iestādei noteikt līgumā skaidri un iepriekš nolīgtu līgumsodu. No juridiskā viedokļa neesot nozīmes tam, kādi bija darbu apturēšanas iemesli un vai puses šos iemeslus varēja paredzēt vai nē.
33 Pārvaldības iestādes vadītājs par Administrativen sad Dobrich (Dobričas Administratīvā tiesa) spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību iesniedzējtiesā Varhoven administrativen sad (Augstākā administratīvā tiesa).
34 Papildus tam, kas jau ir izklāstīts šī sprieduma 24. punktā, iesniedzējtiesa uzskata, ka pamatlietas atrisināšanai lietā C‑443/22 ir jāprecizē jēdzienu “pienācīg[a] rūpīb[a,] sagatavoj[ot] sākotnējo iepirkuma procedūru”, “neparedzam[i] apstākļ[i]” un “apstākļ[i] [..], ko rūpīga līgumslēdzēja iestāde nevarēja paredzēt” Direktīvas 2014/24 izpratnē tvērums.
35 Tādējādi būtu vēlams interpretēt Direktīvas 2014/24 72. panta 1. punkta c) un e) apakšpunktu, kā arī 4. punkta a) un b) apakšpunktu, lasot tos kopsakarā ar tās 109. apsvērumu, lai it īpaši noteiktu, pirmkārt, vai par būtiskām publiskā iepirkuma līguma izmaiņām ir nepieciešama rakstiska vienošanās vai arī tās var tikt izsecinātas arī no pušu kopīgās rīcības, un, otrkārt, vai Publiskā iepirkuma likuma 116. panta 1. punkta 2. un 3. apakšpunktā ietvertā jēdziena “neparedzami apstākļi” definīcija ir pareiza atbilstošo Direktīvas 2014/24 noteikumu transponēšana Bulgārijas tiesībās.
36 Šajos apstākļos Varhoven administrativen sad (Augstākā administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai Direktīvas 2014/24 72. panta 1. punkta e) apakšpunkts, lasot to kopsakarā ar tās [72. panta] 4. punkta a) un b) apakšpunktu, [nepieļauj] tādu valsts tiesisko regulējumu vai šī tiesiskā regulējuma interpretācijas un piemērošanas praksi, saskaņā ar kuru noteikumu par būtiskām izmaiņām publiskā iepirkuma līgumā pārkāpumu var konstatēt tikai tad, ja puses ir parakstījušas rakstisku vienošanos/līguma pielikumu par izmaiņām?
2) Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša: Vai Direktīvas 2014/24 72. panta 1. punkta e) apakšpunkts, lasot to kopsakarā ar tās [72. panta] 4. punkta a) un b) apakšpunktu, nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu vai šī tiesiskā regulējuma interpretācijas un piemērošanas praksi, saskaņā ar kuru prettiesiska izmaiņu veikšana publisko iepirkumu līgumos var izrietēt ne vien no pušu parakstītas rakstiskas vienošanās, bet arī no pušu kopīgām darbībām, kas ir pretrunā noteikumiem par publiskā iepirkuma līguma izmaiņām un izpaužas saziņā un tās rakstiskās pēdās (kā tas ir pamatlietā), kas ļauj izdarīt secinājumu par saskaņotu gribu attiecībā uz minēto izmaiņu veikšanu?
3) Vai jēdziens “ar pienācīgu rūpību sagatavojusi sākotnējo iepirkuma procedūru” Direktīvas 2014/24 [109.] apsvēruma izpratnē daļā, kas attiecas uz darbību veikšanas termiņu, liek novērtējumā iekļaut arī tādus riskus, kas izriet no parastiem meteoroloģiskajiem apstākļiem, kuri var nelabvēlīgi ietekmēt publiskā iepirkuma līguma izpildi noteiktajā termiņā, kā arī tiesību aktos noteiktus aizliegumus attiecībā uz darbību veikšanu noteiktā laikposmā publiskā iepirkuma līguma izpildes laikposma ietvaros?
4) Vai jēdziens “neparedzami apstākļi” Direktīvas 2014/24 izpratnē attiecas tikai uz apstākļiem, kuri radušies pēc līguma noslēgšanas (kā tas ir paredzēts Publisko iepirkumu likuma papildu noteikumu 2. panta 27. punktā) un kurus nevarēja paredzēt pat tad, ja sagatavošanās ir veikta ar pienācīgu rūpību, un kuru cēlonis nav pušu darbības vai bezdarbība, bet kuri padara neiespējamu izpildi saskaņā ar nolīgtajiem nosacījumiem? Vai arī Direktīvā [2014/24] nav prasīts, lai šie apstākļi būtu radušies pēc publiskā iepirkuma piešķiršanas?
5) Vai parasti meteoroloģiskie apstākļi, kas nav “neparedzami apstākļi” Direktīvas 2014/24 [109.] apsvēruma izpratnē, kā arī likumā noteikts aizliegums veikt būvdarbus noteiktā laikposmā, kas izsludināts pirms līguma noslēgšanas, ir objektīvs attaisnojums līguma izpildes termiņa neievērošanai? Vai šādā situācijā dalībniekam (rīkojoties ar pienācīgu rūpīgu un godprātīgi) ir pienākums, aprēķinot piedāvāto termiņu, ņemt vērā parastos riskus, kas var ietekmēt publiskā iepirkuma līguma izpildi noteiktajā termiņā?
6) Vai Direktīvas 2014/24 72. panta 1. punkta e) apakšpunktā, lasot to kopsakarā ar tās [72. panta] 4. punkta a) un b) apakšpunktu, [netiek pieļauts] tāds valsts tiesiskais regulējums vai šī tiesiskā regulējuma interpretācijas un piemērošanas prakse, saskaņā ar kuru tādā situācijā kā pamatlietā prettiesiskas izmaiņas publisko iepirkumu līgumos var izrietēt no tā, ka: līguma izpildes termiņš noteiktās robežās ir nosacījums dalībai iepirkuma procedūrā (un šo robežu neievērošanas gadījumā dalībnieks no tās tiek izslēgts); publiskā iepirkuma līguma izpilde nav veikta noteiktajā termiņā sakarā ar parastiem meteoroloģiskajiem apstākļiem un sakarā ar pirms publiskā iepirkuma piešķiršanas izsludinātos tiesību aktos noteiktu aizliegumu veikt darbības, uz kurām attiecas līguma priekšmets, un kas nav neparedzami apstākļi; līguma izpilde tika pieņemta, neceļot iebildumus attiecībā uz termiņu; netika pieprasīts līgumsods par kavējumu un tādējādi iepirkuma procedūras dokumentos tika izmainīts būtisks nosacījums, kas noteica konkurences vidi, un ietekmēts ekonomiskais līdzsvars par labu darbuzņēmējam?”
37 Ar Tiesas priekšsēdētāja 2022. gada 10. augusta lēmumu lietas C‑441/22 un C‑443/22 tika apvienotas rakstveida un mutvārdu procesam, kā arī sprieduma taisīšanai.
Par prejudiciālajiem jautājumiem
Ievada apsvērumi
Par Direktīvas 2014/24 piemērojamību attiecīgajiem publiskajiem līgumiem pamatlietā
38 Kā izriet no lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu, katra pamatlietā aplūkotā līguma paredzamā vērtība ir zemāka par Direktīvas 2014/24 piemērojamības robežvērtību, kura tās 4. panta a) punktā attiecībā uz publiskiem būvdarbu līgumiem ir noteikta 5 548 000 EUR apmērā, līdz ar to šie līgumi neietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā.
39 Tomēr, kā izriet no Tiesas pastāvīgās judikatūras, ja valsts tiesiskais regulējums attiecībā uz risinājumiem, kas tajā ir paredzēti situācijām, uz kurām neattiecas Savienības tiesību akts, tieši un bez nosacījumiem atbilst šajā tiesību aktā paredzētajiem risinājumiem, pastāv zināma Savienības interese, lai tiesību normas, kas ir pārņemtas no minētā akta, tiktu interpretētas vienveidīgi. Tas ļauj izvairīties no interpretācijas atšķirībām nākotnē un nodrošināt vienādu attieksmi pret šīm situācijām un tām, kas ietilpst minēto tiesību normu piemērošanas jomā (spriedums, 2022. gada 31. marts, Smetna palata na Republika Bulgaria, C‑195/21, EU:C:2022:239, 43. punkts un tajā minētā judikatūra).
40 Šajā ziņā Tiesai jau ir bijusi iespēja 2022. gada 31. marta sprieduma Smetna palata na Republika Bulgaria (C‑195/21, EU:C:2022:239) 44. punktā konstatēt, ka Publisko iepirkumu likums, ar kuru Bulgārijas tiesību sistēmā ir transponēta Direktīva 2014/24, ir vispārīgi piemērojams visām publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām, ko subsidē no Eiropas fondiem, neatkarīgi no attiecīgo līgumu vērtības.
41 Taču no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem neizriet, ka kopš šī sprieduma pasludināšanas būtu grozīta Publisko iepirkumu likuma piemērošanas joma. Gluži pretēji, no lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka ar minēto likumu valsts tiesībās ir transponēts Direktīvas 2014/24 72. panta 1. punkta e) apakšpunkts, lasot to kopsakarā ar tās 72. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktu, un tādējādi šajās tiesību normās paredzētie noteikumi ir padarīti piemērojami pamatlietā aplūkotajiem publiskajiem līgumiem, kuri parasti neietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā.
42 Šādos apstākļos katra pamatlietā aplūkotā līguma paredzamā vērtība nav šķērslis tam, lai Tiesa atbildētu uz prejudiciālajiem jautājumiem.
Par trešā līdz piektā jautājuma pieņemamību lietā C‑443/22
43 Savos rakstveida apsvērumos Balčikas pašvaldība apgalvo, ka trešajam līdz piektajam jautājumam lietā C‑443/22 nav nozīmes pamata strīdā. Šī puse uzskata, ka iesniedzējtiesas konstatētie fakti ir neprecīzi, jo pārvaldības iestāde ir kļūdaini noteikusi līguma termiņu. Būvdarbu ilgums esot noteikts līgumā, bet tam neesot piemērojama nepārtrauktības prasība. Izpildes prasība neesot pastāvējusi konkrētā gada periodā vai sezonā.
44 Šajā ziņā jāatgādina iedibinātā judikatūra, saskaņā ar kuru uz jautājumiem par Savienības tiesību interpretāciju, kurus valsts tiesa ir uzdevusi saistībā ar pašas noteikto tiesisko regulējumu un faktiskajiem apstākļiem un kuru pareizība Tiesai nav jāpārbauda, attiecas nozīmīguma prezumpcija. Tiesa var noraidīt valsts tiesas iesniegto lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu tikai tad, ja ir acīmredzams, ka lūgtajai Savienības tiesību interpretācijai nav nekāda sakara ar pamatlietas faktisko situāciju vai tās priekšmetu, vai arī gadījumos, kad izvirzītā problēma ir hipotētiska vai kad Tiesai nav zināmi faktiskie un tiesiskie apstākļi, kas nepieciešami, lai sniegtu noderīgu atbildi uz tai uzdotajiem jautājumiem (spriedums, 2023. gada 12. janvāris, Nemzeti Adatvédelmi és Információszabadság Hatóság, C‑132/21, EU:C:2023:2, 24. punkts un tajā minētā judikatūra).
45 No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu lietā C‑443/22 izriet, ka strīds pamatlietā ir radies tādēļ, ka ir pārsniegts gan iepirkuma procedūras dokumentos, gan pamatlietā aplūkotajā publiskā iepirkuma līgumā noteiktais būvdarbu izpildes termiņš, un ka šis termiņš bija noteicošais kritērijs piedāvājumu izvērtēšanā, jo pretendenti, kuru piedāvājumi pārsniedza maksimālo termiņu, tika izslēgti no šīs procedūras. Līdz ar to nevar uzskatīt, ka jautājumi par iespējamiem apstākļiem, kādos šāds termiņš var tikt pārsniegts, neradot nepieciešamību rīkot jaunu publiskā iepirkuma procedūru, varētu tikt uzskatīti par tādiem, kuriem nav nekādas saistības ar šīs tiesvedības faktiskajiem apstākļiem vai tās priekšmetu, vai arī par hipotētiskiem Balčikas komūnas izvirzīto iemeslu dēļ.
46 Tādējādi trešais līdz piektais jautājums lietā C‑443/22 ir pieņemami.
Par Tiesas kompetenci atbildēt uz sesto jautājumu lietā C‑443/22
47 Balčikas pašvaldība apgalvo, ka sestais jautājums lietā C‑443/22, kā to formulējusi iesniedzējtiesa, būtībā nozīmējot nevis uzdot Tiesai jautājumu par Savienības tiesību interpretāciju, bet gan tieši atrisināt pamatlietu.
48 Protams, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ar LESD 267. pantu Tiesa ir pilnvarota nevis piemērot Savienības tiesību normas konkrētam gadījumam, bet gan tikai nospriest par Līgumu un Eiropas Savienības iestāžu pieņemto tiesību aktu interpretāciju (spriedums, 2017. gada 13. jūlijs, Ingsteel un Metrostav, C‑76/16, EU:C:2017:549, 25. punkts un tajā minētā judikatūra).
49 Tomēr ir jāuzskata, ka ar sesto jautājumu lietā C‑443/22, lasot to kopsakarā ar lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pamatojumu šajā lietā, iesniedzējtiesa, tāpat kā ar savu trešo jautājumu lietā C‑441/22, vēlas panākt nevis to, lai Tiesa pati piemērotu Direktīvas 2014/24 72. panta noteikumus pamatlietas apstākļiem, bet gan uzdot Tiesai jautājumu, vai šis pants ir jāinterpretē tādējādi, ka pēc publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas noslēgtā līgumā paredzētā būvdarbu izpildes termiņa izmaiņas, kas ir veiktas pēc šīs piešķiršanas tādu iemeslu dēļ, kuri nav paredzēti iepirkuma procedūras dokumentos, var tikt uzskatītas par neatbilstošu attiecīgā publiskā līguma, kuram nav piemērojami šajā pantā paredzētie noteikumi, izpildes formu, lai gan šādas izmaiņas ietilpst jēdzienā “būtiskas izmaiņas” minētā panta 4. punkta izpratnē.
50 Līdz ar to ir jāuzskata, ka Tiesas kompetencē ir atbildēt uz sesto jautājumu lietā C‑443/22.
Par prejudiciālo jautājumu premisu
51 Jāatgādina, ka Direktīvas 2014/24 72. panta 1. un 2. punktā ir uzskaitītas situācijas, kurās līgumi un pamatnolīgumi var tikt mainīti, neuzsākot jaunu publiskā iepirkuma procedūru saskaņā ar šo direktīvu. Saskaņā ar šī panta 5. punkta noteikumiem jaunas procedūras uzsākšana ir nepieciešama, ja tiek veiktas izmaiņas, kas nav minētas šī panta 1. un 2. punktā.
52 Tādējādi saskaņā ar Direktīvas 2014/24 72. panta 1. punkta e) apakšpunktu jauna procedūra nav nepieciešama, ja veiktās izmaiņas nav “būtiskas” šīs direktīvas 72. panta 4. punkta izpratnē. Saskaņā ar šīs pēdējās minētās tiesību normas formulējumu, neskarot šī panta 1. un 2. punktu, līguma izmaiņas tā darbības laikā katrā ziņā ir uzskatāmas par būtiskām, ja ir izpildīts vismaz viens no šī 4. punkta a)–d) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem.
53 Šajā gadījumā no lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka pamatlietā aplūkotās izmaiņas atbilst gan Direktīvas 2014/24 72. panta 4. punkta a) apakšpunktā paredzētajam nosacījumam – ciktāl, ja ilgāku izpildes termiņu, kas atbilst sākotnējam termiņam, pieskaitot galu galā apstiprināto tā pārsniegšanas laikposmu, attiecīgā līgumslēdzēja iestāde būtu noteikusi uzreiz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas posmā, tas būtu piesaistījis vairāk dalībnieku –, gan šīs direktīvas 72. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzētajam nosacījumam – ciktāl šī pārsniegšana ir izmainījusi līguma ekonomisko līdzsvaru par labu darbuzņēmējam tādā veidā, kas nebija paredzēts sākotnējā līgumā.
54 Līdz ar to, lai atbildētu uz uzdotajiem jautājumiem, Tiesai ir jābalstās uz premisu, kura galu galā ir jāpārbauda iesniedzējtiesai un saskaņā ar kuru katrā no pamatlietām ir izpildīts vismaz viens no Direktīvas 2014/24 72. panta 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem.
Par pirmo un otro jautājumu lietās C‑441/22 un C‑443/22
55 Ar pirmo un otro jautājumu lietās C‑441/22 un C‑443/22, kuri ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2014/24 72. panta 1. punkta e) apakšpunkts un 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai publiskā iepirkuma līguma izmaiņas kvalificētu par “būtiskām” šīs tiesību normas izpratnē, līgumslēdzējām pusēm ir jāparaksta rakstveida vienošanās par šīm izmaņām vai arī pietiek ar to, ka pastāv cita šo pušu rakstiska informācija, kas pierāda kopīgu vēlmi veikt minētās izmaiņas.
56 Ir jānorāda, ka abās situācijās, kas bija pamatā strīdiem pamatlietās, publiskā iepirkuma līguma puses par būvdarbu faktisko beigu datumu nav parakstījušas rakstisku vienošanos.
57 Tādējādi iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai rakstiskas vienošanās par sākotnējā publiskā iepirkuma līgumā noteiktā būvdarbu izpildes termiņa grozījumiem neesamība ir šķērslis tam, lai šī termiņa faktisko pagarināšanu, kas izriet no kavējumiem šo būvdarbu izpildē, uzskatītu par “būtiskām” attiecīgā līguma izmaiņām Direktīvas 2014/24 72. panta 4. punkta izpratnē.
58 Šajā ziņā ir taisnība, ka Direktīvas 2014/24 2. panta 1. punkta 5. apakšpunktā “publisks līgums” ir definēts kā līgums par atlīdzību, kas rakstiski noslēgts starp vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm, un 18. punktā vārdi “rakstisks” vai “rakstiski” nozīmē vārdu vai ciparu kopumu, ko var izlasīt, reproducēt un pēc tam nosūtīt, ieskaitot informāciju, ko pārraida un saglabā, izmantojot elektroniskus līdzekļus. Turklāt Direktīvas 2014/24 58. apsvērumā it īpaši ir noteikts, ka, lai gan tādiem iepirkuma procedūras būtiskiem elementiem kā iepirkuma procedūras dokumenti, dalības pieteikumi, ieinteresētības apstiprinājums un piedāvājumi vienmēr vajadzētu būt rakstiskiem, citādā ziņā joprojām vajadzētu būt iespējamai mutiskai saziņai ar ekonomikas dalībniekiem ar noteikumu, ka tās saturs tiek pienācīgā mērā dokumentēts.
59 Turpretī Direktīvas 2014/24 72. pantā attiecībā uz līguma izmaiņām tā izpildes gaitā nav paredzēts, ka šādas izmaiņas varētu kvalificēt kā “būtiskas” tā 1. punkta e) apakšpunkta un 4. punkta izpratnē tikai tad, ja tās ir konstatētas ar rakstisku vienošanos, ar ko veic izmaiņas līgumā, un ka tādējādi šādu konstatējumu nevar izsecināt no rakstiskas informācijas, kas konstatēta pušu savstarpējās saziņas gaitā.
60 Šādu Direktīvas 2014/24 72. panta interpretāciju apstiprina šīs tiesību normas mērķi un tās konteksts.
61 It īpaši, paredzot nosacījumus, ar kādiem spēkā esošajos publiskajos līgumos var veikt izmaiņas, Direktīvas 2014/24 72. panta mērķis ir nodrošināt procedūru pārskatāmības un vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem principu ievērošanu. Proti, šie principi rada šķērsli tam, ka pēc tiesību slēgt publisku līgumu piešķiršanas līgumslēdzēja iestāde un izraudzītais pretendents šī līguma noteikumos veic izmaiņas tā, ka šie noteikumi būtiski atšķiras no sākotnējā līguma noteikumiem (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2010. gada 13. aprīlis, Wall, C‑91/08, EU:C:2010:182, 37. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2022. gada 3. februāris, Advania Sverige un Kammarkollegiet, C‑461/20, EU:C:2022:72, 19. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra). Šo principu ievērošana savukārt iekļaujas plašākā Savienības noteikumu mērķī publisko līgumu jomā, kas ir nodrošināt pakalpojumu brīvu apriti un atvērt neizkropļotu konkurenci visās dalībvalstīs (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2008. gada 19. jūnijs, pressetext Nachrichtenagentur, C‑454/06, EU:C:2008:351, 31. un 32. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra; 2010. gada 13. aprīlis, Wall, C‑91/08, EU:C:2010:182, 37. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2022. gada 12. maijs, Comune di Lerici, C‑719/20, EU:C:2022:372, 42. punkts un tajā minētā judikatūra).
62 Kā savos rakstveida apsvērumos būtībā ir norādījušas Čehijas un Igaunijas valdības, kā arī Eiropas Komisija, lai nodrošinātu Direktīvas 2014/24 72. pantā paredzēto noteikumu lietderīgo iedarbību un līdz ar to principu, kurus ar šo tiesību normu ir paredzēts nodrošināt, ievērošanu, publiskā līguma izmaiņu kvalificēšana par tā “būtiskām izmaiņām” nevar būt atkarīga no tā, vai pastāv rakstiska vienošanās, kuru ir parakstījušas publiskā iepirkuma līguma puses un kuras priekšmets ir šādas izmaiņas. Proti, interpretācija, saskaņā ar kuru būtisku izmaiņu konstatēšana būtu atkarīga no šādas rakstiskas vienošanās esamības, atvieglotu to noteikumu apiešanu, kas attiecas uz līguma izmaiņām tā darbības laikā un kas ir paredzētas minētajā tiesību normā, ļaujot publiskā iepirkuma līguma pusēm pēc savas gribas mainīt šī līguma izpildes nosacījumus, lai gan šie nosacījumi ir tikuši izklāstīti pārskatāmā veidā publiskā iepirkuma dokumentos un tie ir vienādi piemērojami visiem potenciālajiem pretendentiem, lai nodrošinātu godīgu un neizkropļotu konkurenci tirgū.
63 Attiecībā uz kontekstu, kādā iekļaujas Direktīvas 2014/24 72. pants, šīs direktīvas 107. apsvērumā ir norādīts, ka līguma izmaiņas tiek uzskatītas par būtiskām, ja tās “norāda uz pušu nodomu pārskatīt konkrētā līguma būtiskus noteikumus vai nosacījumus”. No tā izriet – kā Tiesai jau ir bijusi iespēja precizēt –, ka principā būtiskām izmaiņām Direktīvas 2014/24 72. panta izpratnē ir konsensuāls raksturs (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 17. jūnijs, Simonsen & Weel, C‑23/20, EU:C:2021:490, 70. punkts).
64 Nodoms pārskatīt līguma nosacījumus var tikt izpausts citā formā, nevis kā rakstveida vienošanās, kas tieši skar attiecīgās izmaiņas, un šāds nodoms tostarp var tikt izsecināts no rakstiskas informācijas, kas konstatēta publiskā iepirkuma līguma pušu savstarpējā saziņā.
65 Līdz ar to atbilde uz pirmo un otro jautājumu lietās C‑441/22 un C‑443/22 ir tāda, ka Direktīvas 2014/24 72. panta 1. punkta e) apakšpunkts un 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai publiskā iepirkuma līguma izmaiņas kvalificētu par “būtiskām” šīs tiesību normas izpratnē, līguma pusēm nav jābūt parakstījušām rakstisku vienošanos, kuras priekšmets ir šīs izmaiņas, turklāt kopīgs nodoms veikt attiecīgās izmaiņas var tikt secināts arī tostarp no citas šo pušu rakstiskas informācijas.
Par trešo līdz piekto jautājumu lietā C‑443/22
66 Ar trešo līdz piekto jautājumu lietā C‑443/22, kuri ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 2014/24 72. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts, lasot to kopsakarā ar tās 109. apsvērumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka rūpība, kāda ir jāizrāda līgumslēdzējai iestādei, lai tā varētu atsaukties uz šo tiesību normu, prasa tostarp, lai, sagatavojot attiecīgo publisko līgumu, šī iestāde ņemtu vērā riskus, ko šī līguma izpildes termiņa ievērošanai rada parasti meteoroloģiskie apstākļi, kā arī tiesību aktos noteiktie būvdarbu izpildes aizliegumi, kas ir publicēti iepriekš un ir piemērojami laikposmā, kurš ietilpst minētā līguma izpildes laikposmā. Šī tiesa turklāt jautā, pirmkārt, vai “apstākļ[i] [..], ko rūpīga līgumslēdzēja iestāde nevarēja paredzēt”, minētās tiesību normas izpratnē ietver tikai tos, kas radušies pēc attiecīgā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas, un, otrkārt, vai pat gadījumā, ja šādi meteoroloģiskie apstākļi un tiesību aktos noteiktie aizliegumi būtu jāuzskata par paredzamiem, tie tomēr būtu objektīvs pamatojums līguma izpildei, pārsniedzot termiņu, kas noteikts piešķiršanas procedūru reglamentējošajos dokumentos un sākotnējā publiskā iepirkuma līgumā.
67 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Direktīvas 2014/24 72. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktu ir iespējams izdarīt izmaiņas līgumā bez jaunas iepirkuma procedūras, ja “izmaiņas ir vajadzīgas tādu apstākļu dēļ, ko rūpīga līgumslēdzēja iestāde nevarēja paredzēt”, un ja ir izpildīti arī daži citi šajā 1. punktā paredzētie nosacījumi, kas nav šajās lietās uzdoto jautājumu priekšmets.
68 Kā izriet no paša Direktīvas 2014/24 109. apsvēruma formulējuma, neparedzami apstākļi ir ārēji apstākļi, kurus līgumslēdzēja iestāde nevarēja paredzēt, neraugoties uz to, ka šī iestāde ir ar pienācīgu rūpību sagatavojusi sākotnējo līgumu, ņemot vērā tai pieejamos līdzekļus, konkrētā projekta iezīmes un raksturlielumus, labu praksi attiecīgajā jomā un nepieciešamību nodrošināt atbilstīgu saistību starp iepirkuma procedūras sagatavošanā izlietotajiem resursiem un tās prognozējamo vērtību.
69 Tādējādi no Direktīvas 2014/24 72. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkta, lasot to kopsakarā ar tās 109. apsvērumu, izriet – kā to būtībā savos rakstveida apsvērumos ir apgalvojušas gan Čehijas un Igaunijas valdības, gan Komisija –, ka parasti meteoroloģiskie apstākļi, kā arī tiesību aktos noteiktie aizliegumi veikt būvdarbus, kas iepriekš publicēti un piemērojami laikposmā, kurš ietilpst līguma izpildes laikposmā, nevar tikt uzskatīti par apstākļiem, kurus rūpīga līgumslēdzēja iestāde nevarēja paredzēt šo tiesību normu izpratnē.
70 No tā noteikti izriet, ka šādus meteoroloģiskos apstākļus un tiesību aktos noteiktos aizliegumus nekādi nevar uzskatīt arī par tādiem, kas pamato dokumentos, kuri reglamentē līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, un šī publiskā iepirkuma sākotnējā līgumā skaidri noteiktā būvdarbu izpildes termiņa pārsniegšanu.
71 Turklāt, ja pastāv apstākļi, kurus rūpīga līgumslēdzēja iestāde var paredzēt, tā var atsaukties uz iespēju saskaņā ar Direktīvas 2014/24 72. panta 1. punkta a) apakšpunktu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru reglamentējošajos dokumentos un sākotnējā publiskā iepirkuma līgumā skaidri paredzēt pārskatīšanas klauzulas, saskaņā ar kurām šī līguma izpildes nosacījumi var tikt pielāgoti tāda vai citāda īpaša apstākļa rašanās gadījumā, kas ļautu veikt izmaiņas, saistībā ar kurām pretējā gadījumā atbilstoši šim 72. pantam būtu nepieciešama jauna iepirkuma procedūra. Proti, minētajos dokumentos tieši paredzot šo iespēju veikt izmaiņas nosacījumos un nosakot tās piemērošanas noteikumus, līgumslēdzēja iestāde nodrošina, ka visi saimnieciskās darbības subjekti, kas vēlas piedalīties minētajā līgumā, jau no paša sākuma zina par šo iespēju un līdz ar to ir vienlīdzīgi, izstrādājot savu piedāvājumu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2004. gada 29. aprīlis, Komisija/CAS Succhi di Frutta, C‑496/99 P, EU:C:2004:236, 118. punkts, un 2016. gada 7. septembris, Finn Frogne, C‑549/14, EU:C:2016:634, 30., 36. un 37. punkts).
72 Ņemot vērā, ka tādus apstākļus, kādus Balčikas pašvaldība izvirzīja lietā C‑443/22, lai pamatotu sākotnēji ar izraudzīto pretendentu nolīgtā izpildes termiņa pārsniegšanu, nevar uzskatīt par tādiem, kas ietilpst to apstākļu vidū, kurus rūpīga līgumslēdzēja iestāde nevarēja saprātīgi paredzēt attiecīgā publiskā iepirkuma sagatavošanas brīdī, uz jautājumu, vai jēdziens “apstākļ[i] [..], ko rūpīga līgumslēdzēja iestāde nevarēja paredzēt” Direktīvas 2014/24 72. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkta, lasot to kopsakarā ar tās 109. apsvērumu, izpratnē attiecas vienīgi uz apstākļiem, kas radušies pēc līguma noslēgšanas, nav jāatbild.
73 Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz trešo līdz piekto jautājumu lietā C‑443/22 ir jāatbild, ka Direktīvas 2014/24 72. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka rūpība, kāda ir jāizrāda līgumslēdzējai iestādei, lai tā varētu atsaukties uz šo tiesību normu, prasa tostarp, lai, sagatavojot attiecīgo publisko līgumu, šī iestāde ņemtu vērā šī līguma izpildes termiņa pārsniegšanas riskus, ko rada paredzami apturēšanas iemesli, piemēram, parasti meteoroloģiskie apstākļi, kā arī tiesību aktos paredzēti būvdarbu izpildes aizliegumi, kas ir iepriekš publicēti un piemērojami laikposmā, kurš ietilpst minētā līguma izpildes laikposmā, un šādi parasti meteoroloģiskie apstākļi un tiesību aktos paredzēti aizliegumi, ja tie nav noteikti dokumentos, kas reglamentē publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, nevar pamatot būvdarbu veikšanu pēc šajos dokumentos, kā arī sākotnējā publiskā iepirkuma līgumā noteiktā termiņa.
Par trešo jautājumu lietā C‑441/22 un sesto jautājumu lietā C‑443/22
74 Ņemot vērā atbildes uz pirmo un otro jautājumu lietā C‑441/22 un pirmo līdz piekto jautājumu lietā C‑443/22, uz trešo jautājumu lietā C‑441/22 un sesto jautājumu lietā C‑443/22 nav jāatbild.
Par tiesāšanās izdevumiem
75 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (desmitā palāta) nospriež:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK, kas grozīta ar Komisijas 2017. gada 18. decembra Deleģēto regulu (ES) 2017/2365, 72. panta 1. punkta e) apakšpunkts un 4. punkts
ir jāinterpretē tādējādi, ka,
lai publiskā iepirkuma līguma izmaiņas kvalificētu par “būtiskām” šīs tiesību normas izpratnē, līguma pusēm nav jābūt parakstījušām rakstisku vienošanos, kuras priekšmets ir šīs izmaiņas, turklāt kopīgs nodoms veikt attiecīgās izmaiņas var tikt secināts arī tostarp no citas šo pušu rakstiskas informācijas.
2) Direktīvas 2014/24, kas grozīta ar Deleģēto regulu 2017/2365, 72. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts
ir jāinterpretē tādējādi, ka
rūpība, kāda ir jāizrāda līgumslēdzējai iestādei, lai tā varētu atsaukties uz šo tiesību normu, prasa tostarp, lai, sagatavojot attiecīgo publisko līgumu, šī iestāde ņemtu vērā šī līguma izpildes termiņa pārsniegšanas riskus, ko rada paredzami apturēšanas iemesli, piemēram, parasti meteoroloģiskie apstākļi, kā arī tiesību aktos paredzēti būvdarbu izpildes aizliegumi, kas ir iepriekš publicēti un piemērojami laikposmā, kurš ietilpst minētā līguma izpildes laikposmā, un šādi parasti meteoroloģiskie apstākļi un tiesību aktos paredzēti aizliegumi, ja tie nav noteikti dokumentos, kas reglamentē publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, nevar pamatot būvdarbu veikšanu pēc šajos dokumentos, kā arī sākotnējā publiskā iepirkuma līgumā noteiktā termiņa.
[Paraksti]