Lieta T‑360/09
E.ON Ruhrgas AG un
E.ON AG
pret
Eiropas Komisiju
Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Vācijas un Francijas dabasgāzes tirgi – Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums – Tirgus sadale – Pārkāpuma ilgums – Naudas sodi
Sprieduma kopsavilkums
1. Aizliegtas vienošanās – Aizliegums – Atbrīvojums – Par aksesuāru ierobežojumu kvalificēta klauzula – Aksesuāra ierobežojuma jēdziens – Piemērošanas joma – Ierobežojums, kas ir tieši saistīts un nepieciešams galvenā darījuma īstenošanai – Objektīvs un samērīgs raksturs – Sarežģīts ekonomisks vērtējums – Pārbaude tiesā – Robežas – Kvalifikācijas sekas
(EKL 81. panta 1. un 3. punkts)
2. Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Vērtējuma kritēriji – Uzņēmuma kvalifikācija par potenciālu konkurentu – Kritēriji – Būtisks elements – Uzņēmuma spēja ienākt attiecīgajā tirgū – Tirgus, kuru raksturo likumīgs vai faktisks monopols – Ietekme
(EKL 81. panta 1. punkts)
3. Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Vērtējuma kritēriji – Pret konkurenci vērsts mērķis – Pietiekams konstatējums
(EKL 81. panta 1. punkts)
4. Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Vērtējuma kritēriji – Nolīguma pušu nodoms ierobežot konkurenci – Neobligāts kritērijs – Šāda nodoma ņemšana vērā no Komisijas vai Tiesas puses – Pieļaujamība
(EKL 81. panta 1. punkts)
5. Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Nolīgums ar mērķi ierobežot konkurenci – Tiekšanās vienlaicīgi sasniegt leģitīmus mērķus – Ietekmes neesamība
(EKL 81. panta 1. punkts)
6. Aizliegtas vienošanās – Tirdzniecības starp dalībvalstīm ietekmēšana – Vērtējuma kritēriji – Nolīgumi vai prakse attiecībā uz tirgu, kuru raksturo jebkādas potenciālas konkurences neesamība
(EKL 81. panta 1. punkts)
7. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Komisijas pienākums pierādīt pārkāpumu un tā ilgumu – Pierādīšanas pienākuma apjoms
(EKL 81. panta 1. punkts)
8. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Pārbaude tiesā – Robežas
(EKL 39., 81., 82. un 230. pants)
9. Aizliegtas vienošanās – Uzņēmuma līdzdalība pret konkurenci vērstās iniciatīvās – Klusējot dotas piekrišanas bez publiskas norobežošanās pietiekams raksturs, lai uzņēmumu sauktu pie atbildības
(EKL 81. panta 1. punkts)
10. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums, kas izdarīts, noslēdzot pret konkurenci vērstu nolīgumu – Lēmums, kas balstīts uz dokumentāriem pierādījumiem – Uzņēmumu, kas apstrīd pārkāpuma pastāvēšanu, pagaidu pienākumi
(EKL 81. panta 1. punkts)
11. Aizliegtas vienošanās – Aizliegums – Aizliegtas vienošanās, kuru iedarbība turpinās pēc to formālas beigšanas – EKL 81. panta piemērošana
(EKL 81. panta 1. punkts)
12. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Vienlīdzīgas attieksmes princips – Komisijas lēmumu pieņemšanas prakse – Orientējošs raksturs
(EKL 81. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts)
13. Konkurence – Kopienu tiesību normas – Pārkāpumi – Atzīšana par vainojamu – Mātesuzņēmums un meitasuzņēmumi – Ekonomiska vienība – Vērtējuma kritēriji – Prezumpcija par mātesuzņēmuma īstenotu izšķirošu ietekmi uz tam pilnībā piederošiem meitasuzņēmumiem – Holdingsabiedrībai pilnībā piederošs meitasuzņēmums – Apstāklis, ar kuru nepietiek, lai atspēkotu prezumpciju
(EKL 81. un 82. pants)
14. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Komisijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Neierobežota kompetence – Iedarbība
(EKL 229. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 31. pants)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 62.–70. punktu)
2. EKL 81. panta 1. punkts ir piemērojams tikai konkurencei atvērtām nozarēm, ņemot vērā šajā tiesību normā paredzētos nosacījumus saistībā ar tirdzniecības ietekmēšanu starp dalībvalstīm un konkurences iespaidošanu. Konkurences apstākļu pārbaude balstās ne tikai uz konkurenci, kas jau pastāv starp attiecīgajā tirgū esošajiem uzņēmumiem, bet arī uz potenciālo konkurenci.
Šajā ziņā attiecībā uz valsts tirgu, kuru raksturo faktisku teritoriālu monopolu pastāvēšana, nav nozīmes apstāklim, ka šajā tirgū nepastāvēja likumīgs monopols. Lai noteiktu, vai kādā tirgū pastāv potenciāla konkurence, Komisijai ir jāpārbauda, vai pastāv faktiskas un konkrētas iespējas, ka attiecīgie uzņēmumi konkurēs savā starpā vai ka attiecīgajā tirgū var parādīties jaunienācējs, kas konkurēs ar uzņēmumiem, kuri jau veic uzņēmējdarbību šajā tirgū. Šī Komisijas pārbaude ir jāveic, objektīvi pamatojoties uz šīm iespējām, tādējādi nav nozīmes apstāklim, ka šīs iespējas ir izslēgtas tādēļ, ka pastāv monopols, kurš ir tiešā veidā ieviests ar valsts tiesisko regulējumu, vai netieši faktiskās situācijas dēļ, kas rodas, piemērojot šo tiesisko regulējumu.
Turklāt tīri teorētiska iespēja, ka sabiedrība ienāks tirgū, nav pietiekama, lai pierādītu šādas konkurences pastāvēšanu.
(sal. ar 84., 85., 102., 105. un 106. punktu)
3. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 141. punktu)
4. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 142. punktu)
5. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 143. punktu)
6. EKL 81. panta 1. punkts attiecas tikai uz nolīgumiem, kas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.
Tādējādi ietekme uz Kopienas iekšējo tirdzniecību parasti izriet no vairāku apstākļu apvienojuma, no kuriem katrs atsevišķi var arī nebūt noteicošais. Lai pārbaudītu, vai aizliegta vienošanās ievērojami ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, tas ir jāpārbauda tās ekonomiskajā un tiesiskajā kontekstā. Šajā ziņā nav nozīmes tam, vai aizliegtās vienošanās ietekme uz tirdzniecību ir nelabvēlīga, neitrāla vai labvēlīga. Konkurences ierobežojums var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, ja tas var izjaukt tirdzniecības plūsmu parasto virzību, kas tām citādi būtu.
Turklāt ar aizliegtas vienošanās spēju ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, proti, tās iespējamo ietekmi, pietiek, lai tā ietilptu EKL 81. panta piemērošanas jomā, un nebūtu jāpierāda tās faktiskā ietekme uz tirdzniecību. Tomēr iespējamajai aizliegtas vienošanās ietekmei uz starpvalstu tirdzniecību ir jābūt būtiskai vai, citiem vārdiem sakot, tā nedrīkst būt nebūtiska.
Turklāt savas būtības dēļ aizliegtas vienošanās, kas attiecas uz visu dalībvalsts teritoriju, sekas izpaužas kā tirgus sadalīšanas valsts mērogā pastiprināšana, šādi kavējot ar līgumu gribēto ekonomisko savstarpējo mijiedarbību.
Attiecībā uz valstu tirgiem, kurus raksturo likumīgs vai faktisks monopols, ja Komisija nav pierādījusi potenciālas konkurences pastāvēšanu šādos tirgos, tad nevar uzskatīt, ka nolīgumi vai prakse attiecībā uz šiem tirgiem varēja būtiski ietekmēt iekšējo tirdzniecību starp dalībvalstīm.
(sal. ar 151.–155. punktu)
7. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 169., 170., 173.–175. un 247. punktu)
8. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 171.–172. punktu)
9. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 176. un 177. punktu)
10. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 234. un 252. punktu)
11. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 251. punktu)
12. Komisijas agrākā lēmumpieņemšanas prakse pati par sevi nav uzskatāma par juridisku pamatu attiecībā uz naudas sodiem konkurences jomā, jo šāds pamats ir noteikts tikai Regulā Nr. 1/2003 un Pamatnostādnēs naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Tādējādi lēmumiem, kas attiecas uz citām lietām, ir tikai orientējošs raksturs, nosakot, vai, iespējams, pastāv diskriminācija, jo ir maz ticams, ka šo lietu faktiskie apstākļi, piemēram, attiecīgie tirgi, preces, uzņēmumi un laikposmi, būtu līdzīgi.
Tomēr vienlīdzīgas attieksmes princips, kas ir pret to, ka līdzīgas situācijas tiek aplūkotas atšķirīgi un dažādas situācijas tiek aplūkotas vienādi, ja vien šāda pieeja nav objektīvi pamatojama, Komisijai ir saistošs, kad tā uzliek naudas sodu uzņēmumam par konkurences tiesību normu pārkāpumu, kā arī tas ir saistošs visām iestādēm attiecībā uz visām to darbībām.
Vienlaikus ir taisnība, ka Komisijas iepriekšējiem lēmumiem naudas sodu jomā ir nozīme saistībā ar vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu tikai tad, ja tiek pierādīts, ka šo lietu, par kurām ir pieņemti citi lēmumi, apstākļi, piemēram, tirgi, produkti, valstis, uzņēmumi un attiecīgie laikposmi, ir salīdzināmi ar izskatāmās lietas apstākļiem.
(sal. ar 260.–262. punktu)
13. Īpašajā gadījumā, kad mātesuzņēmumam pilnībā pieder meitasuzņēmuma, kas ir izdarījis Kopienu konkurences tiesību normu pārkāpumu, kapitāls, pirmkārt, šis mātesuzņēmums var īstenot izšķirošu ietekmi uz šī meitasuzņēmuma rīcību un, otrkārt, pastāv atspēkojama prezumpcija, ka minētais mātesuzņēmums faktiski īsteno izšķirošu ietekmi uz tā meitasuzņēmuma rīcību. Šādos apstākļos pietiek, ka Komisija pierāda, ka viss meitasuzņēmuma kapitāls pieder tā mātesuzņēmumam, lai prezumētu, ka pēdējais īsteno izšķirošu ietekmi uz šī meitasuzņēmuma komercpolitiku. Tādējādi Komisija varēs uzskatīt mātesuzņēmumu par solidāri atbildīgu par tā meitasuzņēmumam uzliktā naudas soda samaksu, ja vien šis mātesuzņēmums, kuram ir jāatspēko šī prezumpcija, neiesniedz pietiekamus pierādījumus, ka tā meitasuzņēmums rīkojas tirgū patstāvīgi.
Šajā ziņā jāņem vērā visi atbilstošie fakti, kas attiecas uz ekonomiskām, organizatoriskām un juridiskām saiknēm, kuras vieno šo meitasuzņēmumu un mātesuzņēmumu, kas katrā konkrētajā gadījumā var atšķirties.
Šis vērtējums tostarp nav jāierobežo tikai attiecībā uz faktiem, kas attiecas uz meitasuzņēmuma komercpolitiku šaurā nozīmē, proti, izplatīšanas stratēģiju un cenām. It īpaši tikai pierādījums, ka meitasuzņēmums vada šos konkrētos komercdarbības politikas aspektus, šajā ziņā nesaņemot norādījumus, nav pietiekams, lai secinātu, ka meitasuzņēmums darbojas autonomi. A fortiori nav nozīmes kritērijam, vai mātesuzņēmums ir iejaucies meitasuzņēmuma ikdienas darījumos.
Tikai apstāklis vien, ka holdingsabiedrība neiejaucas meitasuzņēmuma ekspluatācijas darbībās, nevar izslēgt, ka tā ir īstenojusi izšķirošu ietekmi uz minēto meitasuzņēmumu. Sabiedrību grupas kontekstā holdings ir sabiedrība, kuras mērķis ir apvienot kapitāldaļas dažādās sabiedrībās un kuras uzdevums ir nodrošināt šo sabiedrību vienotu vadību.
(sal. ar 277.–280. un 283. punktu)
14. Neierobežotā kompetence, kas saskaņā ar EKL 229. pantu Vispārējai tiesai piešķirta ar Regulas Nr. 1/2003 31. pantu, paredz tai tiesības ne tikai pārbaudīt noteiktā soda likumību – kas ļautu vai nu tikai noraidīt prasību atcelt tiesību aktu, vai atcelt apstrīdēto aktu –, bet arī ar savu vērtējumu aizstāt Komisijas vērtējumu un līdz ar to grozīt apstrīdēto aktu, pat to neatceļot, ņemot vērā visus faktiskos apstākļus, un tostarp grozīt uzlikto naudas sodu, ja jautājums par tā apmēru ir nodots Vispārējās tiesas vērtējumam.
Šajā ziņā ir svarīgi norādīt, ka Vispārējai tiesai nav saistoši ne Komisijas aprēķini, ne arī tās Pamatnostādnes, ja Vispārējā tiesa lemj tās neierobežotās kompetences ietvaros, taču tai ir jāveic savs vērtējums, ņemot vērā visus lietas apstākļus.
(sal. ar 300. un 301. punktu)