PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2005. gada 8. decembrī (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas grafiskas preču zīmes, kas satur vārdisku elementu “CRISTAL CASTELLBLANCH”, reģistrācijas pieteikums – Agrāka valsts vārdiska preču zīme “CRISTAL” – Agrākās preču zīmes faktiska izmantošana – Sajaukšanas iespēja – Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 15. panta 2. punkta a) apakšpunkts un 43. panta 2. un 3. punkts
Lieta T-29/04
Castellblanch, SA, Santsadurni d’Anoja [Sant Sadurni d’Anoia] (Spānija), ko pārstāv F. de Višers [F. de Visscher], E. Kornu [E. Cornu], E. de Grīss [É. De Gryse] un D. Moro [D. Moreau], advokāti,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv I. de Medrano Kavaljero [I. de Medrano Caballero], pārstāvis,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece un persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā, –
Champagne Louis Roederer SA, Reimsa [Reims] (Francija), ko pārstāv P. Kuzēns [P. Cousin], advokāts,
par prasību par ITSB Apelāciju otrās palātas 2003. gada 17. novembra lēmumu (lieta R 37/2000‑2) saistībā ar iebildumu procesu starp Castellblanch, SA un Champagne Louis Roederer SA.
EIROPAS KOPIENU PIRMĀS INSTANCES TIESA
(trešā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. Jēgers [M. Jaeger], tiesneši V. Tīli [V. Tiili] un O. Cūcs [O. Czúcz],
sekretāre K. Andova [K. Andova], administratore,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2004. gada 26. janvārī,
ņemot vērā ITSB atbildes rakstus, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegti 2004. gada 4. jūnijā un 28. septembrī,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2004. gada 1. jūnijā,
pēc tiesas sēdes 2005. gada 4. jūlijā
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas priekšvēsture
1 1996. gada 1. aprīlī Castellblanch, SA Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir šāds grafisks apzīmējums (turpmāk tekstā – “preču zīme “CRISTAL CASTELLBLANCH” ”):
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst 33. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “Vīni un dzirkstošie vīni”.
4 1997. gada 24. novembrī Reģistrācijas pieteikums tika publicēts Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 29/1997.
5 1998. gada 23. februārī Champagne Louis Roederer SA iesniedza iebildumus pret šīs Kopienas preču zīmes reģistrāciju, atsaucoties uz Regulas Nr. 40/94 42. pantu. Iebildumi bija balstīti uz šādām vārdiskās preču zīmes “CRISTAL” reģistrācijām:
– Francijas reģistrācija Nr. 1 114 613, datēta ar 1979. gada 27. novembri, atjaunota 1989. gada 13. novembrī (Nr. 1 559 904) un 1991. gada 20. decembrī attiecībā uz “Francijas izcelsmes vīniem, proti, šampanieti, dzirkstošajiem vīniem; alkoholiskajiem dzērieniem (izņemot alu)”, kas ietilpst 33. klasē;
– starptautiska reģistrācija Nr. 451 185, kas pieteikta 1980. gada 29. janvārī, ar iedarbību Austrijā, Beniluksa valstīs, Itālijā un Portugālē attiecībā uz “Francijas izcelsmes vīniem, proti, šampanieti, dzirkstošajiem vīniem”, kas ietilpst 33. klasē;
– Vācijas reģistrācija DD 647 501, datēta ar 1991. gada 18. aprīli, attiecībā uz “alkoholiskajiem dzērieniem (izņemot alu)”, kas ietilpst 33. klasē;
– Lielbritānijas reģistrācija Nr. 1 368 211, pieteikta 1988. gada 22. decembrī, attiecībā uz “Šampaņas vīniem”, kas ietilpst 33. klasē;
– Īrijas reģistrācija Nr. 150 404, datēta ar 1992. gada 30. oktobri, attiecībā uz “alkoholiskajiem dzērieniem (izņemot alu)”, kas ietilpst 33. klasē;
– Dānijas reģistrācija VR 06.021 1995, datēta ar 1995. gada 15. septembri, attiecībā uz “šampanieti, dzirkstošajiem vīniem, vīnu un konjaku”, kas ietilpst 33. klasē.
6 Iebildumi tāpat ir balstīti uz Beļģijā, Francijā, Lielbritānijā un Vācijā plaši pazīstamām preču zīmēm, ar ko apzīmē “Šampaņas vīnus”.
7 Iebildumi ietvēra visas preces, uz kurām attiecas apzīmējuma “CRISTAL” agrākās reģistrācijas, un tie bija vērsti pret visām precēm, kuras aptvertu pieteiktā preču zīme. Iebildumu pamatojumam tika izvirzīti Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā paredzētie iemesli.
8 Ar 1999. gada 26. oktobra lēmumu Iebildumu nodaļa iebildumus apmierināja. Pieņemot savu lēmumu, tā balstījās tikai uz agrāko Francijas preču zīmi (turpmāk tekstā – “Agrākā preču zīme”). Tā uzskatīja, pirmkārt, ka persona, kas iestājusies lietā, bija iesniegusi pietiekamus pierādījumus par Agrākās preču zīmes faktisku izmantošanu un, otrkārt, ka, ņemot vērā attiecīgo preču identiskumu un konfliktējošo apzīmējumu līdzību, kā arī Agrākās preču zīmes paaugstināto atšķirtspēju Francijas tirgū, pastāvēja sajaukšanas iespēja konkrētās sabiedrības daļas, proti, franču patērētāja, uztverē.
9 1999. gada 22. decembrī prasītāja saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantu par Iebildumu nodaļas lēmumu iesniedza apelāciju ITSB.
10 Procesa Apelāciju padomē laikā prasītāja savu preču zīmes pieteikumu sašaurināja, attiecinot to tikai uz šādām 33. klasē ietilpstošām precēm: “Spānijas kavas veida dzirkstošie vīni”.
11 Ar 2003. gada 17. novembra lēmumu (turpmāk tekstā – “Apstrīdētais lēmums”) Apelāciju padome apelāciju noraidīja. Tā uzskatīja, ka Agrākā preču zīme ir tikusi faktiski un efektīvi izmantota un secināja, ka, tā kā attiecīgās preces ir līdzīgas un konfliktējošie apzīmējumi ir līdzīgi, var rasties sajaukšanas iespēja, kas ietver asociācijas iespēju Francijas sabiedrības uztverē.
Lietas dalībnieku prasījumi
12 Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt Apstrīdēto lēmumu;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
13 ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
14 Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Par dokumentu, kas pirmo reizi iesniegti Pirmās instances tiesā, pieņemamību
15 Prasītāja apgalvo, ka personas, kas iestājusies lietā, atbildes raksta 23.–30. pielikums ir jāatzīst par nepieņemamiem, tā kā tie pirmo reizi ir iesniegti tikai Pirmās instances tiesā.
16 Jāatzīmē, ka 23. un 24. pielikums ir valsts tiesu iestāžu nolēmumu noraksti. Kaut arī tie pirmo reizi ir iesniegti tikai Pirmās instances tiesā, šie dokumenti paši par sevi nav pierādījumi, tie attiecas uz valsts tiesu iestāžu nolēmumiem, uz ko lietas dalībniekam ir tiesības atsaukties arī pēc procesa ITSB.
17 25. pielikums ir franču–spāņu valodas vārdnīcas izraksta kopija. Nav konstatēts, vai šis dokuments ir ticis iesniegts ITSB. Tomēr šis dokuments apliecina faktu, kas ir minēts Apstrīdētajā lēmumā, proti, ka spāņu vārds “cava” ir ekvivalents franču vārdam “champagne”. Tātad nav nozīmes apstāklim, ka persona, kas iestājusies lietā, ir atsaukusies uz vārdnīcu, jo ar šo norādi pierādītais fakts ietilpst procesa Apelāciju padomē faktiskajos apstākļos.
18 Kas attiecas uz 26.–29. pielikumu, tie ietver kopijas Pirmās instances tiesas kancelejas un personas, kas iestājusies lietā, pārstāvja sarakstei attiecībā uz šo procedūru. Tātad prasītāja nevar atsaukties uz to nepieņemamību.
19 30. pielikums satur fotogrāfijas ar kasti, kādā laiž tirgū pudeles, uz kurām izvietota preču zīme “CRYSTAL”. No procesa ITSB administratīvajiem lietas materiāliem izriet, ka ITSB iesniegtie dokumenti ietvēra minētās kastes fotogrāfijas. Tātad Pirmās instances tiesa var ņemt vērā šo pielikumu.
20 Tā rezultātā apgalvojums, ka personas, kas iestājusies lietā, atbildes raksta 23.–30. pielikums nav pieņemami, ir jānoraida.
Par lietas būtību
21 Prasītāja, savu prasību pamatojot, izvirza divus pamatus. Pirmais pamats ir saistīts ar Regulas Nr. 40/94 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 43. panta 2. un 3. punkta pārkāpumu, kā arī Komisijas 1995. gada 13.decembra Regulas (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 303, 1. lpp., turpmāk tekstā – “Īstenošanas regula”), 22. noteikuma 2. panta pārkāpumu. Otrais pamats ir saistīts ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.
Par pirmo pamatu – Regulas Nr. 40/94 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 43. panta 2. un 3. punkta pārkāpumu, kā arī Īstenošanas regulas 22. panta 2. punkta pārkāpumu
Ievada apsvērumi
22 Pirmā pamata ietvaros persona, kas iestājusies lietā, ir iesniegusi “sākuma apsvērumus” attiecībā uz Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. un 3. punkta piemērošanu un Īstenošanas regulas 22. noteikuma 2. punkta piemērošanu, kurus ITSB atzinis par tādu pamatu, kas balstīts uz argumentu, kas saistīts ar šo tiesību normu pārkāpumu, kurš nav bijis izvirzīts prasības pieteikumā, kā to atļauj Pirmās instances tiesas reglamenta 134. panta 3. punkts, bet kurš nav pieņemams tāpēc, ka tas nav ticis iesniegts procesa ITSB laikā.
23 Persona, kas iestājusies lietā, apgalvo, ka prasītāja atbilstoši Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. un 3. punktam nekad nav lūgusi, lai tā parāda Agrākās preču zīmes faktisku izmantošanu, un ka ITSB to nekad nav uzaicinājis, piemērojot Īstenošanas regulas 22. noteikuma 1. punktu, sniegt šādas izmantošanas pierādījumus, nosakot termiņu šādu darbību veikšanai. Tātad, saskaņā ar personas, kas iestājusies lietā, viedokli un kā izriet no Pirmās instances tiesas 2004. gada 17. marta sprieduma apvienotajās lietās T‑183/02 un T‑184/02 El Corte Inglés/ITSB – GonzálezCabello un Iberia Líneas Aéreasde España (“MUNDICOR”) (Recueil, II‑965. lpp.), pretēji Apelāciju padomes veiktajam nav nepieciešams izvērtēt jautājumu par to, vai personas, kas iestājusies lietā, dokuments, kas iesniegts, lai pamatotu savas preču zīmes reputāciju, pierāda vai nepierāda šīs preču zīmes faktisku izmantošanu. Tāpēc prasītājas izvirzītais pirmais pamats ir jānoraida.
24 Pietiek ar to, ka tiek konstatēts, ka, tā kā persona, kas iestājusies lietā, neapstrīd piemērošanas apjomu Apstrīdētajam lēmumam, ar ko ir apmierināti iebildumi, un nelūdz tā atcelšanu vai grozīšanu [šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2005. gada 11. maija spriedumu apvienotajās lietās no T‑160/02 līdz T‑162/02 Naipes Heraclio Fournier/ITSB – France Cartes (Kāršu spēles zobens, rungu jātnieks un zobenu karalis), Krājums, II‑1643. lpp., 17.–20. punkts], tās sākotnējie apsvērumi nepamato tās prasījumus.
25 Tātad šie sākotnējie apsvērumi nav jāizvērtē.
Par varbūtējām izmaiņām Agrākās preču zīmes atšķirtspējā
26 Prasītāja uzskata, ka persona, kas iestājusies lietā, nav pierādījusi Agrākās preču zīmes faktisku izmantošanu un ka Apstrīdētais lēmums neņem vērā Regulas Nr. 40/94 15. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 43. panta 2. un 3. punktu, kā arī Īstenošanas regulas 22. noteikuma 2. punktu. Faktiski, ja preču zīme sastāv no vairākiem elementiem, no kuriem tikai viens vai daži ir atšķirtspējīgi un ir pieļāvuši preču zīmes reģistrāciju kopumā, šī elementa izmaiņas, tā izlaidums vai aizstāšana ar citu elementu parasti izraisa minētās preču zīmes atšķirtspējas samazināšanos. Prasītāja šajā sakarā atsaucas uz ITSB lēmumu pieņemšanas praksi.
27 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas izvirzītos argumentus un apstiprina, ka preču zīmes “CRISTAL” izmantošana ir tikusi pierādīta.
28 Tiesa atgādina, ka – kā izriet no Regulas Nr. 40/94 devītā apsvēruma – Padome uzskatīja, ka agrākās preču zīmes aizsardzība ir pamatota tikai tiktāl, ciktāl šī preču zīme ir tikusi faktiski izmantota. Atbilstoši šim apsvērumam Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. un 3. punkts paredz, ka Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs var lūgt apliecinājumu, ka piecu gadu laikā pirms Kopienas preču zīmes pieteikuma, kas ir iebildumu priekšmets, publicēšanas agrākā preču zīme ir tikusi faktiski izmantota teritorijā, kur tā ir aizsargāta [Pirmās instances tiesas 2002. gada 12. decembra spriedums lietā T‑39/01 Kabushiki Kaisha Fernandez/ITSB – Harrison (“HIWATT”), Recueil, II‑5233. lpp., 34.punkts, un 2004. gada 6. oktobra spriedums lietā T‑356/02 Vitakraft‑Werke Wührmann/ITSB – Krafft (“VITAKRAFT”), Krājums, II‑3445. lpp., 25. punkts].
29 Saskaņā ar Īstenošanas regulas 22. noteikuma 2. punktu izmantošanas pierādījumiem jāattiecas uz agrākās preču zīmes izmantošanas vietu, laiku, apjomu un raksturu.
30 Turklāt ir jāprecizē, ka, piemērojot Regulas Nr. 40/94 15. panta 2. punkta a) apakšpunktu kopsakarā ar 43. panta 2. un 3. punktu, pierādījumi par agrākas valsts vai Kopienas preču zīmes faktisku izmantošanu, ar kuru ir pamatots iebilduma process pret Kopienas preču zīmes reģistrāciju, ietver arī pierādījumus par agrākās preču zīmes izmantošanu formā, kas atšķiras ar elementiem, kuri nemaina šīs preču zīmes atšķirtspēju tādā formā, kādā tā tikusi reģistrēta [šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 9. jūlija spriedumu lietā T‑156/01 Laboratorios RTB/ITSB – Giorgio Beverly Hills (“GIORGIO AIRE”), Recueil, II‑2789. lpp., 44. punkts].
31 Izskatāmajā gadījumā prasītāja apgalvo, ka no personas, kas iestājusies lietā, iesniegtajiem pierādījumiem par izmantošanu un pazīstamību izriet, ka tā ir Agrāko preču zīmi izmantojusi formā, kas atšķiras no formas, kādā preču zīme ir tikusi reģistrēta. Faktiski Agrākā preču zīme tiktu izmantota attiecībā uz pudelēm, vairākos gadījumos uz galvenās etiķetes un uz pudeles kakliņa etiķetes bez vārda “cristal” norādot arī apzīmējumu “Louis Roederer”, kā arī no burtiem “l” un “r” veidotu simbolu un noteiktus papildus grafiskos elementus. Saskaņā ar prasītājas viedokli, vārda “cristal” kombinēšana ar apzīmējumu “Louis Roederer”, burtiem “lr” un grafiskajiem elementiem būtiski iespaido Agrākās preču zīmes identitāti, it īpaši attiecībā uz vārdu “Louis Roederer” spēcīgo atšķirtspēju, un nav uzskatāma par Agrākās preču zīmes “CRISTAL” faktisku izmantošanu. Tātad personas, kas iestājusies lietā, iesniegtajiem iebildumiem un tādējādi arī Apstrīdētajam lēmumam nav nekāda pamatojuma.
32 Pirmās instances tiesa vispirms norāda, ka prasītāja neapstrīd Agrākās preču zīmes izmantošanas vietu, laiku un apjomu, bet gan tikai šīs izmantošanas raksturu.
33 Apstrīdētajā lēmumā Apelāciju padome ir atzinusi, ka nepastāv tāds Kopienas preču zīmes regulējošs noteikums, kas uzliktu iebildumu iesniedzējam pienākumu pierādīt agrākās preču zīmes izmantošanu izolētā veidā neatkarīgi no visām pārējām preču zīmēm. Saskaņā ar Apelāciju padomes viedokli, ir iespējams, ka divas vai vairākas preču zīmes tiek izmantotas kopā un autonomā veidā, ar ražotājsabiedrības nosaukumu vai bez tā, kā tas it īpaši ir automašīnu un vīna sektoros.
34 Šai nostājai ir jāpiekrīt. Faktiski nepastāv situācija, kurā personas, kas iestājusies lietā, preču zīme ir izmantota formā, kas atšķiras no formas, kādā tā ir tikusi reģistrēta, bet gan situācija, kurā vairākas preču zīmes ir izmantotas vienlaicīgi, nemazinot reģistrētā apzīmējuma atšķirtspēju. Kā jautājumā par etiķetēm vīna ražošanas sektorā pamatoti atzinis ITSB, atsevišķu preču zīmju vai norāžu izvietošana kopā uz viena un tā paša izstrādājuma, it īpaši vīna ražošanas uzņēmuma nosaukuma, kā arī preces nosaukuma šāda izvietošana, ir mūsdienu uzņēmējdarbības prakse.
35 Izskatāmajā gadījumā preču zīme “CRISTAL” ir skaidri redzama četrās vietās uz personas, kas iestājusies lietā, tirgū laistās pudeles kakla un divās vietās – uz galvenās etiķetes, kopā ar simbolu ®. Uz pudeles kakla tā izvietota kopā ar citiem elementiem. Turklāt uz kastēm, kurās pudeles ar preču zīmi “CRISTAL” tiek laistas tirgū, preču zīme “CRISTAL” parādās atsevišķi. Tāpat uz personas, kas iestājusies lietā, izrakstītajiem rēķiniem ir izdarīta atsauce uz vārdu “cristal” ar norādi “1990. gada kaste”. Ir jāatzīst, ka preču zīme “CRISTAL” identificē arī personas, kas iestājusies lietā, tirgū laistās preces.
36 Attiecībā uz norādi “Louis Roederer”, kas atrodama uz galvenās etiķetes, tā vienkārši norāda ražotājsabiedrības nosaukumu, kas var radīt tiešu saikni starp vienu vai vairākām preču līnijām un attiecīgo sabiedrību. Tāda pati argumentācija attiecas uz burtu kopumu “lr”, kas apzīmē personas, kas iestājusies lietā, nosaukuma iniciāļus. Kā norādījis ITSB, šo elementu izmantošana kopā uz vienas un tās pašas pudeles neiespaido identifikācijas funkciju, ko attiecībā uz apskatāmo preci pilda preču zīme “CRISTAL”.
37 Bez tam ir jāatbalsta ITSB vērtējums, saskaņā ar kuru vārdiskas preču zīmes izmantošana kombinētā veidā ar ģeogrāfisko norādi “Champagne” nav uzskatāms par tādu apvienojumu, kas varētu mazināt preču zīmes atšķirtspēju, ja tā izmantota attiecībā uz šampanieti. Faktiski vīna jomā patērētājam bieži vien ir īpaša interese attiecībā uz preces precīzu ģeogrāfisko izcelsmi un vīna ražotāja identitāti, ņemot vērā to, ka šo preču pazīstamība bieži vien ir saistīta ar faktu, ka tie ražoti noteiktā ģeogrāfiskā reģionā un tos ražojis noteikts vīna ražošanas uzņēmums.
38 Šajos apstākļos ir jāatzīst, ka vārdiskas preču zīmes “CRISTAL” izmantošana kopā ar citām norādēm ir atbilstoša un ka Apelāciju padome nav pārkāpusi ne Regulas Nr. 40/94 15. panta 2. punkta a) apakšpunktu, ne tās 43. panta 2. un 3. punktu, ne Īstenošanas regulas 22. noteikuma 2. punktu.
39 Līdz ar to prasītājas izvirzītais pirmais pamats ir jānoraida.
Par otro pamatu – Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu
40 Prasītāja apgalvo, ka, ņemot vērā to, ka preces nav līdzīgas, Agrākās preču zīmes nenozīmīgo atšķirtspēju un visus pārējos nozīmīgos faktorus, tādus kā valsts iestāžu lēmumi attiecībā uz šo lietu un konfliktējošo apzīmējumu mierīgā līdzāspastāvēšana, nepastāv konfliktējošo apzīmējumu sajaukšanas iespēja.
41 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka Apelāciju padome sajaukšanas iespēju ir novērtējusi pareizi.
42 Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta noteikumiem, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ, pastāv iespēja maldināt sabiedrību tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme [sabiedrībai tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme, pastāv to sajaukšanas iespēja]. Iespēja maldināt ir asociāciju iespēja ar agrāko preču zīmi [sajaukšanas iespēja ietver asociāciju iespēju ar agrāko preču zīmi]. Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) un iii) ievilkumu agrākas preču zīmes ir dalībvalstī reģistrētas preču zīmes un preču zīmes, kas reģistrētas atbilstīgi starptautiskiem nolīgumiem, kas ir spēkā dalībvalstī, ar pieteikuma iesniegšanas datumu, kas ir pirms Kopienas preču zīmes saņemšanas pieteikuma iesniegšanas datuma.
43 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespēja ir iespēja, ka sabiedrība varētu domāt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi ir viena un tā paša uzņēmuma preces vai pakalpojumi, vai, attiecīgajā gadījumā, ekonomiski saistītu uzņēmumu preces vai pakalpojumi.
44 Saskaņā ar šo pašu judikatūru sajaukšanas iespēja ir jāvērtē visaptveroši, atbilstoši tam, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver attiecīgos apzīmējumus un preces vai pakalpojumus, un ņemot vērā visus uz konkrēto lietu attiecināmos faktorus, it īpaši savstarpējo saistību starp apzīmējumu līdzību un apzīmēto preču vai pakalpojumu līdzību [skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 9. jūlija spriedumu lietā T‑162/01 Laboratorios RTB/ITSB – Giorgio Beverly Hills (“GIORGIO BEVERLY HILLS”), Recueil, II‑2821. lpp., 31.–33. punkts un tajos minētā judikatūra].
45 Šajā gadījumā preču zīmes, uz kurām balstīti iebildumi, ir Francijā, Vācijā, Lielbritānijā un Īrijā reģistrētas valsts preču zīmes un starptautiska preču zīme, kas ir spēkā Austrijā, Beniluksa valstīs, Itālijā un Portugālē. Iebildumu nodaļas lēmums un Apstrīdētais lēmums ir balstīti tikai uz Francijas Agrāko preču zīmi, ko lietas dalībnieki nav apstrīdējuši. Tātad Pirmās instances tiesas vērtējumam jāaprobežojas ar Francijas teritoriju.
46 Konkrēto sabiedrības daļu veido Francijas vidusmēra patērētājs, kas tiek uzskatīts par samērā informētu, uzmanīgu un apdomīgu. Šī sabiedrības daļa tāpat ietver vīna ražošanas sektora un restorānu profesionāļus un speciālistus.
– Par preču salīdzinājumu
47 Prasītāja uzsver, ka personas, kas iestājusies lietā, veiktā izmantošana ir aprobežojusies ar “franču izcelsmes vīniem, proti, šampanieti”, kamēr ar pieteikto preču zīmi pēc pieteikto preču saraksta ierobežošanas apzīmē “Spānijas kavas veida dzirkstošos vīnus”. Šīs preces nav pat līdzīgas, ņemot vērā to atšķirīgo izcelsmi, īpašības, šampanieša un “kavas” cenas, kā arī attiecīgo sabiedrības daļu.
48 Ir jāatgādina, ka Iebildumu nodaļas lēmumā, kā arī Apstrīdētajā lēmumā ir uzskatīts, ka Agrākās preču zīmes izmantošana ir parādīta ar visām precēm, uz ko attiecas Agrākā preču zīme, tas ir, ne tikai attiecībā uz šampanieti.
49 Tātad ir jāsalīdzina “Spānijas kavas veida dzirkstošie vīni”, kas minēti preču zīmes pieteikumā, ar “Francijas izcelsmes vīniem, proti šampanieti, dzirkstošajiem vīniem; alkoholiskajiem dzērieniem (izņemot alu)”, uz ko attiecas Agrākā preču zīme.
50 Lai novērtētu attiecīgo preču vai pakalpojumu līdzību, ir jāņem vērā visi faktori, kas raksturo saikni starp šīm precēm vai pakalpojumiem. Šie faktori īpaši ietver to īpašības, mērķi, izmantošanu, kā arī to konkurējošo vai papildinošo raksturu (pēc analoģijas skat. Tiesas 1998. gada 29. septembra spriedumu lietā C‑39/97 Canon, Recueil, I‑5507. lpp., 23. punkts).
51 Turklāt, ciktāl preces, uz kurām attiecas Agrākā preču zīme, ietver preces, uz kurām attiecas preču zīmes pieteikums, šīs preces tiek uzskatītas par identiskām [šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2002. gada 23. oktobra spriedumu lietā T‑104/01 Oberhauser/ITSB – Petit Liberto (“Fifties”), Recueil, II‑4359. lpp., 32. un 33. punkts].
52 Ir jāatgādina, ka “Francijas izcelsmes vīniem, proti šampanietim, dzirkstošajiem vīniem; alkoholiskajiem dzērieniem (izņemot alu)” un “Spānijas kavas veida dzirkstošiem vīniem” ir vienādas īpašības, ka tie domāti vienādai izmantošanai un tiek patērēti vienādos gadījumos, piemēram, svētkos, un ka tos pārdod vienos un tajos pašos uzņēmumos vai pat vienā un tajā pašā vietā lielveikalos, tā ka tiem ir konkurējošs raksturs. Lai gan prasītājas pieteiktās preces aprobežojas ar Spānijas izcelsmes precēm, ar to nepietiek, lai sajaukšanas iespējas vērtējuma ietvaros izslēgtu preču līdzību. Faktiski sajaukšanas iespēja var pastāvēt arī tad, ja sabiedrības uztverē precēm ir atšķirīga izcelsme (pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Canon, 29. un 30. punkts). Turklāt ir jāatceras, ka preces, uz kurām attiecas Agrākā preču zīme, nav tikai Francijas izcelsmes vīni, bet arī dzirkstošie vīni kā tādi, kas tāpēc varētu tikt ražoti arī Spānijā. Tātad dzirkstošie vīni ietver arī “Spānijas kavas veida dzirkstošos vīnus” un tādējādi šīs preces ir identiskas.
53 Pat pieņemot, ka attiecībā uz Agrāko preču zīmi var ņemt vērā vienīgi šampanieti, attiecīgās preces ir līdzīgas. Šajā sakarā prasītājas izvirzītais arguments attiecībā uz šampanieša ar preču zīmi “CRISTAL” un tās tirgotās “kavas” cenu atšķirību ir nepamatots. Nav jāsalīdzina specifiska prece, kas ir šampanietis ar preču zīmi “CRISTAL”, ar precēm, par kurām iesniegts preču zīmes pieteikums, bet gan šampanieši vispār. Ir jānorāda, ka ir arī šampanieši, kuru cena ir relatīvi līdzīga labas kvalitātes “kavas” cenai. Turklāt, kā atgādināts iepriekš, pieņemot, ka Francijas patērētājs apzinās, ka “kava” var tikt ražota vienīgi Spānijā, faktam, ka tā tiek ražota dažādās vietās, nav nozīmes. Nevar izslēgt, ka kāds uzņēmums varētu ražot gan “kavu”, gan šampanieti, tikai dažādās vietās.
54 Tā rezultātā pretnostatītās preces ir identiskas vai vismaz ļoti līdzīgas.
– Par apzīmējumu salīdzinājumu
55 Kā izriet no pastāvīgās judikatūras, attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu vizuālo, fonētisko un konceptuālo līdzību sajaukšanas iespējas visaptverošam vērtējumam ir jābalstās uz šo apzīmējumu radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirtspējīgos un dominējošus elementus [skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 14. oktobra spriedumu lietā T‑292/01 Phillips‑Van Heusen/ITSB – Pash Textilvertrieb und Einzelhandel (“BASS”), Recueil, II‑4335. lpp., 47. punkts un tajā minētā judikatūra].
56 Prasītāja uzskata, ka apzīmējumu salīdzinājums ir jāveic, ņemot vērā Agrāko preču zīmi tādā veidā, kādā tā tikusi izmantota, nevis tādu, kāda tā tikusi reģistrēta.
57 Prasītājas apgalvojumam nevar piekrist. Kā pamatoti atzina Apelāciju padome, ir jāsalīdzina apzīmējumi to reģistrētajā veidā vai tādi, kā tie parādās preču zīmes pieteikumā, neatkarīgi no tā, vai tie tiek izmantoti atsevišķi vai kopā ar citām preču zīmēm vai norādēm. Tātad apzīmējumi, kas ir jāsalīdzina, ir šādi:
CRISTAL |
|
Agrākā preču zīme | Pieteiktā preču zīme |
58 Apelāciju padome, tādā veidā atspoguļojot Iebildumu nodaļas konstatēto, nolēma:
“[Iebildumu nodaļas] lēmumā norādīts – kaut arī pastāvēja noteikta līdzība starp konfliktējošajiem apzīmējumiem, preču zīmes netika uzskatītas par vizuāli līdzīgām. No otras puses, abu apzīmējumu fonētiskās atšķirības nav pietiekamas, lai uzskatītu, ka apzīmējumi ir atšķirīgi, tādējādi apstiprinot to līdzību no fonētiskā viedokļa. Visbeidzot, Iebildumu nodaļa uzskatīja, ka apzīmējumi ir konceptuāli līdzīgi, apstiprinot, ka vārdam “Cristal” varētu būt ierosinošs raksturs attiecībā uz precēm, kuras apzīmētas ar konfliktējošajiem apzīmējumiem, taču ne tās aprakstošs raksturs.”
59 Kas attiecas uz apzīmējumu vizuālo salīdzinājumu, ir jāatzīmē, ka Agrāko preču zīmi veido tikai vārdiskais elements “cristal”, savukārt pieteikto preču zīmi veido pils attēls un vārdi “cristal” un “castellblanch”, kas attēloti kopā ovāla, no punktveida līnijas sastāvoša rāmja ietvaros. Vārds “castellblanch” ir rakstīts treknrakstā, ar burtiem, kas ir lielāki nekā burti vārdā “cristal”. Tāpēc – kā pamatoti norādījusi prasītāja – patērētāja uzmanību pirmām kārtām piesaista vārds “castellblanch”, ņemot vērā to, ka preču zīmes grafiskajiem elementiem ir tikai sekundāra nozīme. Tomēr, ievērojot vārda “cristal” centrālo novietojumu pieteiktajā preču zīmē un faktu, ka pieteiktā preču zīme pilnībā ietver Agrāko preču zīmi, pastāv noteikta konfliktējošo apzīmējumu vizuālā līdzība.
60 Kas attiecas uz fonētisko salīdzinājumu, kaut arī, kā norādīja prasītāja, konfliktējošās preču zīmes atšķiras no vārdu, burtu, zilbju, patskaņu un līdzskaņu skaita viedokļa, ir jānorāda, ka starp šīm preču zīmēm pastāv fonētiska līdzība, jo Agrākā preču zīme pieteiktajā preču zīmē ir pilnībā reproducēta. Turklāt abu attiecīgo preču zīmju kopējais elements sakrīt ar pieteiktās preču zīmes pirmo vārdu un tātad tiek izrunāts pirmais. Atsevišķa vārda “castellblanch” pievienošana šo līdzību neiespaido. Tas, ka vārds “cristal” ir īss un uzkrītošs, neizslēdz, ka, to pasūtinot mutiski, patērētājs izrunā tikai pirmo vārdu. Vārds “cristal” tāpēc no fonētiskā viedokļa veido pieteiktās preču zīmes dominējošo elementu. Bez tam tas ir identisks Agrākās preču zīmes vienīgajam elementam. Tāpēc pastāv konfliktējošo preču zīmju fonētiskā līdzība.
61 Kas attiecas uz salīdzinājumu no konceptuālā viedokļa, ir jānorāda, ka starp apzīmējumiem šāda līdzība pastāv. Abi apzīmējumi satur vārdu “cristal”, kam attiecībā uz konkrēto sabiedrības daļu ir jēdzieniski skaidrs saturs, norādot uz caurspīdīguma un skaidrības ideju. Savukārt vārdam “castellblanch” no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa nepiemīt nekāda acīmredzama nozīme. Šajos apstākļos nevar uzskatīt, ka vārds “castellblanch” ir pieteiktās preču zīmes dominējošais elements no konceptuālā viedokļa. Šajā sakarā nav nozīmes prasītājas izvirzītajam argumentam, ka vārds “cristal” ir aprakstošs vai vismaz zīmīgs attiecībā uz attiecīgo preču īpašībām, kas tam piešķir sekundāru raksturu pieteiktajā preču zīmē. Šis apstāklis nemaina pieteiktās preču zīmes konceptuālo saturu. Turklāt nevar izslēgt, ka zīmīgo elementu varētu uztvert kā dominējošo elementu, ja pārējie apzīmējuma elementi ir vēl mazāk raksturojoši [Pirmās instances tiesas 2005. gada 25. maija spriedums lietā T‑288/03 TeleTech Holdings/ITSB – Teletech International (“TELETECH GLOBAL VENTURES”), Krājums, II‑1767. lpp., 86. punkts].
62 Tāpēc ir jāatzīmē, ka starp konfliktējošajām preču zīmēm pastāv būtiski līdzības elementi. Tāpēc ir visaptveroši jānovērtē, vai pastāv to sajaukšanas iespēja.
– Par sajaukšanas iespēju
63 Prasītāja uzskata, ka Agrākajai preču zīmei ir tikai nenozīmīga atšķirtspēja, jo vārds “cristal” ir aprakstošs un zīmīgs attiecībā uz attiecīgajām precēm, ka tas nav ieguvis atšķirtspēju izmantošanas rezultātā un ka tirgū ir daudzas citas preču zīmes, kuras satur vārdu “cristal” un ir reģistrētas attiecībā uz precēm, kas ietilpst 33. klasē.
64 Apstrīdētajā lēmumā Apelāciju padome noraidīja argumentu, ka vārds “cristal” ir aprakstoša norāde attiecībā uz attiecīgajām precēm, atzīstot, ka tā ir zīmīga norāde, kas norāda uz vīnu kristāldzidro raksturu, bet kas nekādā veidā neapraksta preci. Bez tam Apelāciju padome īpaši uzskatīja, ka pēc 1999. gada februārī Institut de sondage Gallup France (Francijas Gallupa institūts) Francijā, Lielbritānijā un Itālijā veiktās aptaujas (turpmāk tekstā – “Gallupa aptauja”) par reputāciju, ir parādīta preču zīmes “CRISTAL” augstā atšķirtspēja Francijas tirgū.
65 No Gallupa aptaujas izriet, ka preču zīmei “CRISTAL” ir reputācija, kas ir gandrīz identiska preču zīmes “Dom Pérignon” reputācijai Francijā, Itālijā un Apvienotajā Karalistē.
66 Būtu jānorāda, ka Gallupa aptaujā tika pētīta “[p]restiža šampanieša raudzējuma reputācija Francijā, Itālijā un Apvienotajā Karalistē” 1999. gada februārī. No aptaujas sadaļas ar virsrakstu “Konteksts, mērķi un metodoloģija” izriet, ka personas, kas iestājusies lietā, pārstāvji ir vēlējušies veikt pētījumu par šampanieša ar preču zīmi “CRISTAL” reputāciju “viesnīcās, restorānos un augstākās klases vīna pagrabos” un ka “informācija tika apkopota no vīna oficiantu, viesnīcu vīna pagrabu pārziņiem, restorāniem un augstākās klases vīna pagrabiem”. Katrā no pētītajām valstīm tika veiktas 100 intervijas.
67 Ir jānorāda, ka šī aptauja parāda preču zīmes “CRISTAL” reputāciju tikai attiecībā uz daļu no konkrētās sabiedrības daļas. Šī aptauja neapskatīja preču zīmes “CRISTAL” popularitāti starp vidusmēra patērētājiem, bet gan tikai starp profesionāliem patērētājiem, kas ir augsti specializēti šajā jomā. Bez tam arī citi personas, kas iestājusies lietā, iesniegtie dokumenti demonstrē tikai reputāciju attiecībā uz specializēto sabiedrību, jo tie ir izraksti no vīna jomā specializētajiem laikrakstiem. No šiem dokumentiem nevar secināt, ka preču zīme “CRISTAL” bauda pazīstamību starp Francijas vidusmēra patērētājiem.
68 Tomēr, pat ja nevar konstatēt Agrākās preču zīmes reputāciju vai pazīstamību sabiedrībā kopumā, pastāv konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēja, ietverot asociācijas iespēju, ņemot vērā attiecīgo preču identiskumu vai vismaz lielo līdzību un attiecīgo apzīmējumu līdzību. Tāpat nav nozīmes tam, vai Agrākajai preču zīmei pēc tās būtības piemīt vai nepiemīt augsta atšķirtspēja.
69 Faktiski, lai gan, vērtējot sajaukšanas iespēju, ir jāņem vērā agrākās preču zīmes atšķirtspēja (pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Canon, 24. punkts), tad tā ir tikai viens no visiem šajā vērtējumā iesaistītiem elementiem. Pat ja agrākajai preču zīmei ir vāja atšķirtspēja, var pastāvēt sajaukšanas iespēja, it īpaši apzīmējumu un apzīmēto preču vai pakalpojumu līdzības dēļ [šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2005. gada 16. marta spriedumu lietā T‑112/03 L’Oréal/ITSB – Revlon (“FLEXI AIR”), Krājums, II‑949. lpp., 61. punkts].
70 Jebkurā gadījumā vārds “cristal” nekādi nav aprakstošs attiecībā uz apskatāmajām precēm, bet to var uzskatīt par zīmīgu. Tāpēc ir jānorāda, ka preču zīmei “CRISTAL” piemīt vidēja atšķirtspēja, bet ne vāja, kā to apgalvojusi prasītāja.
71 Kas attiecas uz prasītājas argumentu, ka attiecībā uz precēm 33. klasē ir reģistrētas citas preču zīmes, kas satur vārdu “cristal” un kurām ir tikpat vāja atšķirtspēja kā Agrākajai preču zīmei, un ka abas apskatāmās preču zīmes mierīgi pastāv līdzās, pietiek ar atzinumu, ka nav pierādīts, ka šīm preču zīmēm ir iespaids vai tās atbilst izmantošanai saistībā ar apskatāmajām precēm un, konkrētāk, saistībā ar dzirkstošajiem vīniem.
72 Turklāt, pat ja nevar pilnībā izslēgt, ka zināmos gadījumos agrāku preču zīmju līdzāspastāvēšana tirgū varētu galu galā samazināt sajaukšanas iespēju, ko šajos gadījumos starp divām konfliktējošām preču zīmēm konstatējušas ITSB instances, tomēr šāda iespējamība ir ņemama vērā tikai tad, ja, mazākais, procesā ITSB attiecībā uz relatīvu reģistrācijas atteikuma pamatojumu Kopienas preču zīmes pieteicējs ir pienācīgi pierādījis, ka šī līdzāspastāvēšana balstās uz to, ka konkrētās sabiedrības daļas izpratnē nepastāv agrāko preču zīmju, uz ko tas atsaucas, un personas, kas iestājusies lietā, agrākas preču zīmes, kas ir iebildumu pamatā, sajaukšanas iespēja, kā arī, ka attiecīgās agrākās preču zīmes un attiecīgās preču zīmes ir identiskas [Pirmās instances tiesas 2005. gada 11. maija spriedums lietā T‑31/03 Grupo Sada/ITSB – Sadia (“GRUPO SADA”), Krājums, II‑1667. lpp., 86. punkts].
73 Šajā gadījumā ir jānorāda, ka administratīvā procesa ietvaros prasītāja, lai pamatotu, ka šīs reģistrētās preču zīmes tirgū pastāv līdzās personas, kas iestājusies lietā, Agrākajai preču zīmei, nav iesniegusi neko, izņemot dažu reģistrēto pieteikto preču zīmju fotogrāfiju kopijas un reģistrācijas sertifikātus. Pietiek atzīmēt, ka attiecīgās Agrākās preču zīmes nav identiskas konfliktējošajām preču zīmēm. Turklāt ar šo informāciju nepietiek, lai parādītu, ka ir samazināta, vai, vēl jo mazāk, novērsta konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēja (skat. šajā sakarā iepriekš minēto spriedumu lietā “GRUPO SADA”, 87. punkts).
74 Kas attiecas uz šķietamo Agrākās preču zīmes “CRISTAL” un valsts preču zīmes “CRISTAL CASTELLBLANCH” līdzāspastāvēšanu, pietiek norādīt, ka prasītāja nav arī pierādījusi, ka šī līdzāspastāvēšana balstās uz to, ka nepastāv sajaukšanas iespēja. Tieši pretēji, no lietas materiāliem izriet, ka prasītājas un personas, kas iestājusies lietā, preču zīmes ir bijušas vairākkārtēju konfliktu priekšmets, kas tādējādi rāda, ka šķietamā līdzāspastāvēšana nav bijusi mierīga.
75 Kas attiecas uz atšķirīgajiem lēmumiem valsts līmenī, uz kuriem atsaucās lietas dalībnieki, pietiek atzīt, ka Kopienas preču zīmju režīms ir autonoma sistēma, ko veido noteikumu kopums un kurai ir īpaši mērķi; tās piemērošana ir neatkarīga no visām valstu sistēmām [Pirmās instances tiesas 2000. gada 5. decembra spriedums lietā T‑32/00 Messe München/ITSB (“electronica”), Recueil, II‑3829. lpp., 47. punkts].
76 Šajos apstākļos prasītājas izvirzītais otrais pamats nav apmierināms.
77 No tā izriet, ka prasība noraidāma kopumā.
Par tiesāšanās izdevumiem
78 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (trešā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) prasītāja atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2004. gada 8. decembrī.