Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 16. jūnijā Cargolux Airlines International SA iesniedza par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā) 2022. gada 30. marta spriedumu lietā T-334/17, Cargolux Airlines/Komisija

(Lieta C-401/22 P)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Cargolux Airlines International SA (pārstāvji: E. Aliende Rodríguez, abogada)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

pilnībā atcelt pārsūdzēto spriedumu;

galvenokārt – atcelt Komisijas Lēmuma C(2017) 1742, final, (2017. gada 17. marts) par LESD 101. panta, EEZ līguma 53. panta un Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīguma par gaisa transportu 8. panta piemērošanu (Lieta COMP/39258 – Kravu aviopārvadājumi) (turpmāk tekstā – “lēmums”) 1. panta 1. un 4. punktu, ciktāl tie attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzēju;

pakārtoti – atcelt lēmuma 1. panta 1. un 4. punktu, ciktāl tie attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzēju un rīcību saistībā ar komisijas maksām un/vai drošības piemaksu, un/vai atcelt lēmuma 1. panta 2. un 3. punktu, ciktāl tie attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzēju un ienākošajiem lidojumiem, un katrā no šiem gadījumiem atbilstoši samazināt apelācijas sūdzības iesniedzējai lēmuma 3. panta f) punktā piemēroto naudas sodu;

pilnībā atcelt apelācijas sūdzības iesniedzējai lēmuma 3. panta f) punktā piemēroto naudas sodu vai, pakārtoti, to būtiski samazināt;

pakārtoti – ja Tiesa uzskata, ka nevar taisīt galīgo nolēmumu, nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā;

piespriest Komisijai atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus, kas radušies tiesvedībā Tiesā un Vispārējā tiesā; un

izdot jebkādu citu rīkojumu, kas var izrādīties piemērots lietas apstākļos.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai tās iesniedzēja izvirza šādus četrus pamatus.

Pirmajā pamatā apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, atzīstot Komisijas kompetenci konstatēt un piemērot sodu par LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpumu saistībā ar kravu aviopārvadājumu pakalpojumiem no trešajām valstīm uz EEZ valstīm (t.i. ienākošie maršruti). Konkrēti apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Komisija ir pieļāvusi tiesību kļūdu, piemērojot nepareizo juridisko pārbaudi kompetences noteikšanai, balstoties starptautiskajās publiskajās tiesībās un nevis Savienības tiesībās, un jebkurā gadījumā – tā ir nepareizi piemērojusi starptautiskajās publiskajās tiesībās noteikto raksturīgo seku standartu.

Otrajā pamatā apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, atzīstot, ka rīcība, kurā apelācijas sūdzības iesniedzēja piedalījās, bija pārkāpums mērķa dēļ. It īpaši Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, atzīdama Komisijas konstatējumu, ka rīcība saistībā ar komisijas maksu par piemaksām nemaksāšanu ir pārkāpums mērķa dēļ.

Trešajā pamatā apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, nepareizi izvirzot un piemērojot juridisko pārbaudi vienota un turpināta pārkāpuma konstatēšanai, kā arī nepamatoti atstājot spēkā lēmumu, ar kuru apelācijas sūdzības iesniedzējai par šādu vienotu un turpinātu pārkāpumu ir piemērots naudas sods. It īpaši Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, atzīstot, ka Komisija ir pareizi noteikusi vienotajā un turpinātajā pārkāpumā ietilpstošās rīcības papildinošo un turpināto raksturu.

Ceturtajā pamatā apelācijas sūdzības iesniedzēja pakārtoti apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, atzīstot apelācijas sūdzības iesniedzēju par vainojamu visos vienotā un turpinātā pārkāpuma aspektos, kaut arī tās līdzdalība pārkāpumā bija ierobežota; tā turklāt ir pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu, izvērtējot apelācijas sūdzības iesniedzējas dalību komisijas maksu par papildmaksām nemaksāšanā, un nepareizi konstatējot apelācijas sūdzības iesniedzējas turpināto dalību drošības piemaksās attiecībā uz laikposmiem, par kuriem nebija šādas dalības pierādījumu.

____________