Apvienotās lietas no T‑494/08 līdz T‑500/08 un T‑509/08

Ryanair Ltd

pret

Eiropas Komisiju

Piekļuve dokumentiem – Regula (EK) Nr. 1049/2001 – Dokumenti par valsts atbalsta kontroles procedūrām – Netieši izteikti piekļuves atteikumi – Tieši piekļuves atteikumi – Izņēmums saistībā ar pārbaužu, izmeklēšanas un revīzijas mērķu aizsardzību – Pienākums veikt konkrētu un individuālu pārbaudi

Sprieduma kopsavilkums

1.      Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Termiņš atbildei uz piekļuves pieteikumu – Pagarināšana – Nosacījumi

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 8. pants)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu – Interese celt prasību – Prasība, kas vērsta pret netieši izteiktu Komisijas lēmumu par piekļuves dokumentiem pieteikuma noraidīšanu – Lēmums, kas atsaukts sakarā ar vēlāka tieša Komisijas lēmuma pieņemšanu – Prasītājs, kurš pakārtoti ir cēlis prasību par šo vēlāko lēmumu – Intereses celt prasību zudums

(EKL 230. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1049/2001)

3.      Iestāžu akti – Spēkā esamības prezumpcija – Neesošs akts – Jēdziens

4.      Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Pārbaužu, izmeklēšanas un revīzijas mērķu aizsardzība – Piemērošanas joma

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešais ievilkums)

5.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība – Pamats par pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu – Pamats saistībā ar pamatojuma neprecizitāti – Nošķiršana

(EKL 253. pants)

1.      Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 8. panta 1. punktā noteiktajam termiņam ir imperatīvs raksturs un to nevar pagarināt, izņemot šīs regulas 8. panta 2. punktā minētajos apstākļos, pretējā gadījumā šim pantam tiktu liegta jebkāda lietderīga iedarbība, jo pieteicējs vairs precīzi nezinātu, no kura datuma tas varētu celt šīs regulas 8. panta 3. punktā paredzēto prasību vai iesniegt sūdzību.

(sal. ar 39. punktu)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu, ko ir cēlusi fiziska vai juridiska persona, ir pieņemama tikai tad, ja prasītāja interesēs ir, lai apstrīdētais akts tiktu atcelts. Šīm interesēm celt prasību, ņemot vērā prasības priekšmetu, ir jāpastāv prasības celšanas brīdī, pretējā gadījumā šāda prasība ir nepieņemama. Turklāt interesēm celt prasību ir jāturpina pastāvēt līdz tiesas nolēmuma pasludināšanai, pretējā gadījumā tiesvedība ir jābeidz; šīs intereses pamatā ir tas, ka prasības iznākums var sniegt labumu lietas dalībniekam, kas to ir cēlis. Ja prasītāja intereses celt prasību zūd procesa laikā, Vispārējās tiesas nolēmums par lietas būtību nevarētu tam sniegt nekādu labumu.

Attiecībā uz prasību atcelt netieši izteiktos atteikumus procedūrā par sabiedrības piekļuvi Komisijas dokumentiem, kuru reglamentē Regula Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, kurus Komisija faktiski ir atsaukusi, pieņemot vēlākus tiešus lēmumus par atteikumu, šāda prasība ir nepieņemama, jo prasītājam nav intereses celt prasību par šiem netieši izteiktajiem lēmumiem tāpēc, ka pirms minētās prasības celšanas tika pieņemti tieši lēmumi, kuru atcelšanu tas pieprasa pakārtoti. Šādu netiešo lēmumu iespējamās atcelšanas formas trūkumu dēļ vienīgi varētu tikt pieņemti jauni lēmumi, kas būtībā būtu identiski tiešajiem lēmumiem. Turklāt par netiešajiem lēmumiem celto prasību izskatīšanu nevar pamatot ne mērķis novērst pārmestā prettiesiskuma atkārtošanos, ne mērķis atvieglot iespējamās prasības par zaudējumu atlīdzību, jo šos mērķus var panākt, izskatot pret tiešajiem lēmumiem vērsto prasību.

(sal. ar 41.–48. punktu)

3.      Akta atzīšanai par neesošu jānotiek tikai tādu aktu gadījumā, kuriem ir īpaši būtiski un acīmredzami trūkumi. Ar konstatējumu par iestāžu akta neesamību saistīto seku smagums prasa, lai tiesiskās drošības nolūkā šis konstatējums tiktu izmantots tikai īpašos izņēmuma gadījumos.

(sal. ar 49. punktu)

4.      Interpretējot Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 2. punkta trešajā ievilkumā paredzēto izņēmumu, ir jāņem vērā apstāklis, ka ieinteresētajām personām, izņemot attiecīgo dalībvalsti, valsts atbalsta kontroles procedūrās nav tiesību iepazīties ar Komisijas administratīvās lietas materiāliem, un tādējādi ir jāatzīst, ka pastāv vispārējs pieņēmums, ka administratīvās lietas materiālu izpaušana principā var apdraudēt izmeklēšanas mērķus.

Tādējādi Komisija atbilstoši Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešajam ievilkumam var atteikt piekļuvi visiem dokumentiem par valsts atbalsta kontroles procedūrām, iepriekš neveicot šo dokumentu konkrētu un individuālu pārbaudi.

Šis vispārējais pieņēmums neizslēdz minēto ieinteresēto personu tiesības pierādīt, ka uz attiecīgo dokumentu, kura publiskošana ir pieprasīta, minētais pieņēmums neattiecas vai ka pastāv sabiedrības prioritāras intereses, kas pamato dokumenta publiskošanu atbilstoši Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punktam.

(sal. ar 70.–72. punktu)

5.      EKL 253. pantā pieprasītais pamatojums ir skaidri un nepārprotami jānorāda iestādes – akta autores – argumentācijā, lai ļautu ieinteresētajām personām uzzināt pieņemtā pasākuma pamatojumu un tiesai – īstenot savu kontroli. Tomēr netiek pieprasīts, lai pamatojumā tiktu norādīti visi atbilstošie faktiskie un tiesiskie elementi. Jautājums par to, vai akta pamatojums atbilst šīm prasībām, ir jānovērtē, ne tikai ņemot vērā tā tekstu, bet arī tā kontekstu, kā arī visas tiesību normas, kas regulē attiecīgo jomu.

Turklāt pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums ir pamats, kas balstās uz būtisku formas prasību pārkāpumu, un tas pats par sevi ir atšķirīgs no pamata par nepareizu lēmuma pamatojumu, kura pārbaudi veic, izvērtējot šī lēmuma pamatotību.

(sal. ar 96. un 97. punktu)