Lieta T‑493/10

(publicēts izvilkumu veidā)

Persia International Bank plc

pret

Eiropas Savienības Padomi

Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu kodolieroču izplatīšanas novēršanai – Līdzekļu iesaldēšana – Pienākums norādīt pamatojumu – Tiesības uz aizstāvību – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Kļūda vērtējumā

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 6. septembra spriedums

1.      Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Kodolieroču izplatīšanā iesaistīto vai tai atbalstu sniedzošo personu, organizāciju vai struktūru līdzekļu iesaldēšana – Pienākums paziņot pārkāpumu pamatojošus pierādījumus – Apjoms

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants; Padomes Lēmumi 2010/413 KĀDP un 2010/644/KĀDP; Padomes Regulas Nr. 688/2010 un Nr. 961/2010)

2.      Eiropas Savienība – Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Kodolieroču izplatīšanā iesaistīto vai tai atbalstu sniedzošo personu, organizāciju vai struktūru līdzekļu iesaldēšana – Pienākums šo pasākumu attiecināt uz vienībām, kas pieder vai kuras kontrolē šāda vienība – Piederošas vai kontrolētas vienības statuss – Tikai kapitāldaļu turēšana – Izslēgšana

(Padomes Lēmuma 2010/413/KĀDP 20. panta 1. punkta b) apakšpunkts; Padomes Regulas Nr. 423/2007 7. panta 2. punkta d) apakšpunkts, un Padomes Regulas Nr. 961/2010 16. panta 2. punkts, un Padomes Regulas Nr. 267/2012 23 panta 2. punkta a) apakšpunkts)

1.      Tiesību uz aizstāvību ievērošanas princips prasa, pirmkārt, lai pārkāpuma pierādījumi, ar kuriem pamatots attiecīgajai vienībai nelabvēlīgais lēmums, tai tiktu paziņoti. Otrkārt, šai personai ir jābūt iespējai lietderīgi paust savu viedokli par šiem pierādījumiem.

Tātad, ja Padome ir iecerējusi balstīties uz pierādījumiem, kurus ir sniegusi dalībvalsts, lai noteiktu ierobežojošus pasākumus pret kādu vienību, ar mērķi novērst kodolieroču izplatīšanu, tai pirms šo pasākumu noteikšanas ir pienākums nodrošināt, ka attiecīgie fakti attiecīgajai vienībai tiek paziņoti laikus, lai tā varētu lietderīgi paust savu nostāju. Tomēr ir jāuzskata, ka dokumenta, uz kuru ir pamatojusies Padome, lai pieņemtu vai paturētu spēkā ierobežojošus pasākumus attiecībā uz kādu vienību, novēlota paziņošana ir tiesību uz aizstāvību pārkāpums, kas attaisno iepriekš pieņemtu aktu atcelšanu tikai tad, ja tiek pierādīts, ka attiecīgos ierobežojošos pasākumus nevarētu pamatoti pieņemt vai paturēt spēkā tādēļ, ka novēloti paziņoto dokumentu būtu bijis jānoraida kā apsūdzošu pierādījumu.

Attiecībā uz pierādījumu paziņošanu ir jānorāda, ka saskaņā ar tiesību uz aizstāvību ievērošanas principu Padomei nav pienākuma paziņot citus pierādījumus, kā vien tos, kuri ir tās lietas materiālos.

(sal. ar 50.–56. un 84.–87. punktu)

2.      Ja vienības, kas ir atzīta par tādu, kas ir iesaistīta kodolieroču izplatīšanā, līdzekļi tiek iesaldēti, pastāv ievērojams risks, ka tā izdarīs spiedienu uz vienībām, kas ir tās īpašumā vai ko tā kontrolē, lai apietu tai piemērotos pasākumus. Tādēļ šo vienību naudas līdzekļu iesaldēšana, kas Padomei ir jāveic atbilstoši Regulas Nr. 423/2007 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu 7. panta 2. punkta d) apakšpunktam, Lēmuma 2010/413, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP, 20. panta 1. punkta b) apakšpunktam, Regulas Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2007, 16. panta 2. punktam un Regulas Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu 23. panta 2. punkta a) apakšpunktam, ir nepieciešama un piemērota, lai nodrošinātu noteikto pasākumu efektivitāti un garantētu to, ka šie pasākumi netiek apieti. Tāpat, ja kāda vienība pilnībā pieder vienībai, kuru uzskata par tādu, kas ir iesaistīta kodolieroču izplatīšanā, Lēmuma 2010/413 20. panta 1. punkta b) apakšpunktā un Regulas Nr. 961/2010 16. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktais piederības nosacījums ir izpildīts.

Tomēr fakts vien, ka vienībai, kuru uzskata par tādu, kas ir iesaistīta kodolieroču izplatīšanā, pieder 60 % citas vienības kapitāldaļu, neļauj uzskatīt, ka ir izpildīts nosacījums par kontroli vai piederēšanu, kas paredzēts Regulas Nr. 423/2007 7. panta 2. punkta d) apakšpunktā, Lēmuma 2010/413 20. panta 1. punkta b) apakšpunktā, Regulas Nr. 961/2010 16. panta 2. punktā un Regulas Nr. 267/2012 23. panta 2. punkta a) apakšpunktā. Līdz ar to tas vien, ka 60 % vienas vienības kapitāldaļu pieder citai vienībai, kuru uzskata par tādu, kas ir iesaistīta kodolieroču izplatīšanā, pats par sevi nav tāds, ar ko var attaisnot to, ka tiek noteikti un paturēti spēkā pret pirmo vienību noteiktie ierobežojošie pasākumi.

(sal. ar 103., 104., 118. un 119. punktu)