VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta paplašinātā sastāvā)

2023. gada 22. novembrī (*)

Ekonomikas un monetārā savienība – Banku savienība – Kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību vienotais noregulējuma mehānisms (VNM) – Banco Popular Español noregulējums – VNV lēmums, ar kuru atteikts piešķirt kompensāciju akcionāriem un kreditoriem, uz kuriem attiecas noregulējuma darbības – Tiesības uz īpašumu – Tiesības tikt uzklausītam – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību – Atšķirīgās attieksmes vērtējums – Vērtētāja neatkarība

Apvienotajās lietās T‑302/20, T‑303/20 un T‑307/20

Antonio Del Valle Ruíz, ar dzīvesvietu Mehiko [Mexico] (Meksika), un citi prasītāji, kuru vārdi ir norādīti pielikumā (1), kurus pārstāv B. Fernández García, J. Álvarez González un P. Rubio Escobar, advokāti,

prasītāji lietā T‑302/20,

ko atbalsta

Aeris Invest Sàrl, Luksemburga (Luksemburga), ko pārstāv R. Vallina Hoset un M. Varela Suárez, advokāti,

persona, kas iestājusies lietā T‑302/20,

José María Arias Mosquera, ar dzīvesvietu Madridē (Spānija), un citi prasītāji, kuru vārdi ir norādīti pielikumā (2), kurus pārstāv B. Fernández García, J. Álvarez González un P. Rubio Escobar, advokāti,

prasītāji lietā T‑303/20,

Calatrava Real State 2015, SL, Madride, ko pārstāv B. Fernández García, J. Álvarez González un P. Rubio Escobar, advokāti,

prasītāja lietā T‑307/20,

pret

Vienoto noregulējuma valdi (VNV), ko pārstāv M. Fernández Rupérez, A. Lapresta Bienz, L. Forestier un J. Rius Riu, pārstāvji, kuriem palīdz H.‑G. Kamann, F. Louis, V. Del Pozo Espinosa de los Monteros un L. Hesse, advokāti,

atbildētāja,

ko atbalsta

Spānijas Karaliste, ko pārstāv A. Gavela Llopis, pārstāve,

persona, kas iestājusies apvienotajās lietās T‑302/20, T‑303/20 un T‑307/20,

VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta paplašinātā sastāvā)

apspriežu laikā šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. van der Vaude [M. van der Woude], tiesneši G. De Bāre [G. De Baere] (referents), G. Šteinfate [G. Steinfatt], K. Kečmārs [K. Kecsmár] un S. Kingstone [S. Kingston],

sekretāre: P. Nunjesa Ruisa [P. Nuñez Ruiz], administratore,

ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu,

pēc 2022. gada 7. septembra tiesas sēdes

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Ar prasībām, kas pamatotas ar LESD 263. pantu, prasītāji Antonio Del Valle Ruíz un 36 citas fiziskas vai juridiskas personas, kuru vārdi ir norādīti pielikumā, José María Arias Mosquera un 28 citas fiziskas vai juridiskas personas, kuru vārdi ir norādīti pielikumā, kā arī Calatrava Real State 2015, SL lūdz atcelt Vienotās noregulējuma valdes (VNV) 2020. gada 17. marta Lēmumu SRB/EES/2020/52, ar ko nosaka, vai ir jāpiešķir kompensācija akcionāriem un kreditoriem, pret kuriem ir veiktas noregulējuma darbības attiecībā uz Banco Popular Español S.A. (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).

 Tiesvedības priekšvēsture

2        Prasītāji ir fiziskas un juridiskas personas, kas bija Banco Popular Español (turpmāk tekstā – “Banco Popular”) akcionāres, pirms attiecībā uz minēto banku tika pieņemta noregulējuma shēma.

3        2017. gada 7. jūnijā VNV izpildsesija pieņēma Lēmumu SRB/EES/2017/08 par noregulējuma shēmu attiecībā uz Banco Popular Español, SA (turpmāk tekstā – “noregulējuma shēma”), pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV 2014, L 225, 1. lpp.).

4        Pirms noregulējuma shēmas pieņemšanas 2017. gada 23. maijā pēc iepirkuma procedūras VNV iesaistīja Deloitte Réviseurs d’Entreprises biroju kā vērtētāju (turpmāk tekstā – “vērtētāju birojs”), sagatavojot iespējamu Banco Popular noregulējumu. Vērtētāju birojam tika piešķirts konkrēts līgums pēc izsludinātās iepirkuma procedūras saistībā ar vairāku pakalpojumu pamatlīgumu, ko VNV bija noslēgusi ar sešiem birojiem, tostarp ar minēto vērtētāju biroju. Saskaņā ar konkrēto līgumu vērtētāju biroja uzdevums ietvēra Banco Popular vērtējuma veikšanu pirms iespējamā noregulējuma, kā arī Regulas Nr. 806/2014 20. panta 16.–18. punktā paredzētās atšķirīgās attieksmes vērtējumu pēc potenciāla noregulējuma.

5        2017. gada 5. jūnijā VNV pieņēma pirmo vērtējumu, piemērojot Regulas Nr. 806/2014 20. panta 5. punkta a) apakšpunktu, kura mērķis bija sniegt informāciju, kas ļautu noteikt, vai ir izpildīti Regulas Nr. 806/2014 18. panta 1. punktā noteiktie noregulējuma procedūras uzsākšanas nosacījumi.

6        2017. gada 6. jūnijā vērtētāju birojs iesniedza VNV otro vērtējumu (turpmāk tekstā – “2. vērtējums”), kas sagatavots saskaņā ar Regulas Nr. 806/2014 20. panta 10. punktu. 2. vērtējuma mērķis bija aprēķināt Banco Popular aktīvu un pasīvu vērtību, sniegt vērtējumu par to, kāda būtu bijusi attieksme pret akcionāriem un kreditoriem, ja saistībā ar Banco Popular būtu piemērota parastā maksātnespējas procedūra, kā arī sniegt informāciju, kas ļautu pieņemt lēmumu par pārvedamajām akcijām un īpašumtiesību vērtspapīriem un ļautu VNV noteikt, kādi ir komerciāli nosacījumi uzņēmuma pārdošanas instrumenta mērķiem.

7        Noregulējuma shēmā VNV, uzskatīdama, ka Regulas Nr. 806/2014 18. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, nolēma piemērot Banco Popular noregulējuma procedūru. VNV nolēma norakstīt un konvertēt Banco Popular pašu kapitāla instrumentus atbilstoši Regulas Nr. 806/2014 21. pantam un piemērot uzņēmuma pārdošanas instrumentu saskaņā ar Regulas Nr. 806/2014 24. pantu, nododot akcijas ieguvējam.

8        VNV nolēma anulēt visas Banco Popular akcijas, konvertēt un norakstīt visu Banco Popular emitēto 1. līmeņa papildu kapitāla instrumentu pamatsummu un konvertēt visu Banco Popular emitēto 2. līmeņa kapitāla instrumentu pamatsummu “jaunajās II akcijās”. Pēc pārredzama un atklāta pārdošanas procesa, ko veica Fondo de Reestructuración Ordenada Bancaria (FROB, Spānijas banku noregulējuma iestāde), “jaunās II akcijas” tika nodotas Banco Santander SA apmaiņā pret pirkuma cenas viena euro samaksu. Pēc tam 2018. gada 28. septembrī pēc apvienošanās ar pievienošanu Banco Santander kļuva par vienīgo Banco Popular tiesību pārņēmēju.

9        2017. gada 7. jūnijā Eiropas Komisija pieņēma Lēmumu (ES) 2017/1246, ar ko apstiprina Banco Popular noregulējuma shēmu (OV 2017, L 178, 15. lpp.).

10      2018. gada 14. jūnijā vērtētāju birojs nosūtīja VNV Regulas Nr. 806/2014 20. panta 16.–18. punktā paredzēto atšķirīgās attieksmes vērtējumu, kas veikts, lai noteiktu, vai attieksme pret akcionāriem un kreditoriem būtu bijusi labvēlīgāka, ja noregulējumam pakļautajai iestādei būtu piemērota parastā maksātnespējas procedūra (turpmāk tekstā – “3. vērtējums”). 2018. gada 31. jūlijā vērtētāju birojs nosūtīja VNV šī vērtējuma papildinājumu, kurā tika labotas dažas formālas kļūdas.

11      Vērtētāju birojs 3. vērtējumā novērtēja attieksmi, kāda tā būtu bijusi pret skartajiem akcionāriem un kreditoriem, ja noregulējuma shēmas pieņemšanas brīdī Banco Popular būtu tikusi pakļauta parastajai maksātnespējas procedūrai. Tas veica šo vērtējumu likvidācijas scenārija ietvaros, piemērojot 2003. gada 9. jūlija Ley 22/2003, Concursal (Maksātnespējas likums 22/2003; 2003. gada 10. jūlija BOE Nr. 164, 26905. lpp.).

12      Vērtētāju birojs norādīja, ka hipotētiskais likvidācijas scenārijs ir sagatavots, pamatojoties uz 2017. gada 6. jūnija nerevidētu finanšu informāciju vai, ja tā nebija pieejama, uz 2017. gada 31. maija finanšu informāciju. Tas uzskatīja, ka parastās maksātnespējas procedūras sākšana attiecībā uz Banco Popular 2017. gada 7. jūnijā būtu novedusi pie neplānotās likvidācijas. Lai novērtētu aktīvu realizācijas vērtību, vērtētāju birojs ir ņēmis vērā trīs alternatīvus likvidācijas laika scenārijus, proti, 18 mēneši, 3 gadi un 7 gadi, no kuriem katrs ietver labāku un sliktāku pieņēmumu. Tas secināja, ka katrā no šiem pieņēmumiem attiecībā uz skartajiem akcionāriem un pakārtotajiem kreditoriem parastajā maksātnespējas procesā nebūtu sagaidāma līdzekļu atgūšana un ka tādējādi nepastāvot atšķirīga attieksme salīdzinājumā ar attieksmi, kas izriet no noregulējuma pasākuma.

13      2018. gada 6. augustā VNV savā tīmekļvietnē publicēja 2018. gada 2. augusta atzinumu saistībā ar savu sākotnējo lēmumu par to, vai piešķirt vai nepiešķirt kompensāciju akcionāriem un kreditoriem, kurus skar attiecībā uz Banco Popular pieņemtās noregulējuma darbības, un par procedūras saistībā ar tiesībām tikt uzklausītam sākšanu (SRB/EES/2018/132; turpmāk tekstā – “sākotnējais lēmums”), kā arī 3. vērtējuma nekonfidenciālo versiju. 2018. gada 7. augustā paziņojums par VNV atzinumu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (OV 2018, C 277 I, 1. lpp.).

14      Sākotnējā lēmumā VNV uzskatīja, ka no 3. vērtējuma izriet, ka nav atšķirības starp attieksmi, kas faktiski bija pret akcionāriem un kreditoriem, kurus skar attiecībā uz Banco Popular pieņemtais noregulējums, un attieksmi, kas būtu bijusi, ja noregulējuma dienā pret Banco Popular būtu uzsākta parastā maksātnespējas procedūra. VNV sākotnēji nolēma, ka tai nav pienākuma izmaksāt kompensāciju skartajiem akcionāriem un kreditoriem, piemērojot Regulas Nr. 806/2014 76. panta 1. punkta e) apakšpunktu.

15      Lai varētu pieņemt galīgo lēmumu par to, vai skartajiem akcionāriem un kreditoriem ir jāpiešķir kompensācija, VNV saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41. panta 2. punkta a) apakšpunktu tos aicināja darīt zināmu savu interesi tikt uzklausītiem, ņemot vērā sākotnējo lēmumu.

16      VNV norādīja, ka procedūra attiecībā uz tiesībām tikt uzklausītam notikšot divos posmos.

17      Pirmajā posmā – reģistrācijas posmā – skartie akcionāri un kreditori līdz 2018. gada 14. septembrim tika aicināti paust savu interesi izmantot savas tiesības tikt uzklausītiem, izmantojot tiešsaistes reģistrācijas veidlapu. Pēc tam VNV bija jāpārbauda, vai katram lietas dalībniekam, kas izrādīja ieinteresētību, bija skarta akcionāra vai kreditora statuss. Ieinteresētajiem skartajiem akcionāriem un kreditoriem bija jāiesniedz pierādījumi par savu identitāti un jāpierāda, ka 2017. gada 6. jūnijā tiem piederēja viens vai vairāki Banco Popular kapitāla instrumenti, kas tika norakstīti vai konvertēti un nodoti noregulējuma ietvaros.

18      Otrajā posmā – apspriešanās posmā – skartie akcionāri un kreditori, kuri bija izrādījuši interesi izmantot savas tiesības tikt uzklausītiem pirmajā posmā un kuru statusu VNV bija pārbaudījusi, varēja iesniegt savus komentārus par sākotnējo lēmumu, kuram bija pievienots 3. vērtējums.

19      VNV 2018. gada 16. oktobrī VNV paziņoja, ka tiesīgie akcionāri un kreditori no 2018. gada 6. novembra tikšot aicināti iesniegt rakstiskus komentārus par sākotnējo lēmumu. 2018. gada 6. novembrī VNV nosūtīja tiesīgiem akcionāriem un kreditoriem individuālu personisko saiti, kas ļāva tiem līdz 2018. gada 26. novembrim internetā iesniegt komentārus par sākotnējo lēmumu, kā arī par 3. vērtējuma nekonfidenciālo versiju.

20      Apspriešanās posma beigās VNV izvērtēja tādus skarto akcionāru un kreditoru komentārus par sākotnējo lēmumu, kuriem ir nozīme. Tā lūdza vērtētāju biroju iesniegt dokumentu, kurā ir ietverts tādu komentāru par 3. vērtējumu, kuriem ir nozīme, vērtējums, un pārbaudīt, vai, ņemot vērā šos komentārus, 3 vērtējums joprojām ir spēkā.

21      2019. gada 18. decembrī vērtētāju birojs sniedza VNV savu vērtējumu dokumentā ar nosaukumu “Paskaidrojošais dokuments par atšķirīgās attieksmes vērtējumu” (turpmāk tekstā – “paskaidrojošais dokuments”). Paskaidrojošajā dokumentā vērtētāju birojs apstiprināja, ka 3. vērtējumā sīki izstrādātā hipotētiskā likvidācijas stratēģija un scenāriji, kā arī izmantotā metodoloģija un veiktās analīzes paliek spēkā.

22      2020. gada 17. martā VNV pieņēma apstrīdēto lēmumu. Paziņojums par šo lēmumu 2020. gada 20. martā tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (OV 2020, C 91, 2. lpp.).

23      Apstrīdētajā lēmumā VNV uzskatīja, ka vērtētāju birojs ir neatkarīgs atbilstoši prasībām, kas noteiktas Regulas Nr. 806/2014 20. panta 1. punktā un Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/1075 (2016. gada 23. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, ar kuriem precizē atveseļošanas plānu, noregulējuma plānu un grupas noregulējuma plānu saturu, minimālos kritērijus, kas kompetentajai iestādei ir jānovērtē attiecībā uz atveseļošanas plāniem un grupas atveseļošanas plāniem, nosacījumus grupas finansiālajam atbalstam, prasības neatkarīgiem vērtētājiem, norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru līgumisku atzīšanu, paziņošanas prasību un apturēšanas paziņojuma procedūras un saturu un noregulējuma kolēģiju operatīvās funkcijas (OV 2016, L 184, 1. lpp.), IV nodaļā.

24      Apstrīdētā lēmuma 5. sadaļā “3. vērtējums” VNV rezumēja 3. vērtējuma saturu un uzskatīja, ka tas atbilst piemērojamajam tiesiskajam regulējumam un ir pietiekami pamatots un pilnīgs, lai veidotu pamatu lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar Regulas Nr. 806/2014 76. panta 1. punkta e) apakšpunktu. Tā uzskatīja, ka 3. vērtējumā ir novērtēti nepieciešamie elementi, kas paredzēti Regulas Nr. 806/2014 20. panta 17. punktā un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2018/344 (2017. gada 14. novembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros konkretizēti kritēriji attiecībā uz metodiku par piemērojamo režīmu atšķirības vērtēšanu noregulējuma gadījumā (OV 2018, L 67, 3. lpp.).

25      Apstrīdētā lēmuma 6. sadaļā VNV iepazīstināja ar “skarto akcionāru un kreditoru iesniegtajiem komentāriem, kā arī to vērtējumu”. Apstrīdētā lēmuma 6.1. sadaļā “nozīmes vērtējums” VNV paskaidroja, ka dažiem no šiem komentāriem, kas neattiecas ne uz tās sākotnējo lēmumu, ne uz 3. vērtējumu, nav nozīmes, jo uz tiem neattiecas procedūra saistībā ar tiesībām tikt uzklausītam. Apstrīdētā lēmuma 6.2. sadaļā tā veica skarto akcionāru un kreditoru iesniegto “komentāru, kuriem ir nozīme lietā, novērtējumu”, kuri attiecas uz vērtētāju biroja neatkarību un 3. vērtējuma saturu un kuri apvienoti tematiskās grupās.

26      VNV secināja, ka no 3. vērtējuma, lasot to kopā ar paskaidrojošo dokumentu un apstrīdētā lēmuma 6.2. punktā minētajiem secinājumiem, izriet, ka nav atšķirības starp attieksmi, kāda faktiski bija pret skartajiem akcionāriem un kreditoriem, un attieksmi, kāda pret tiem būtu bijusi, ja Banco Popular noregulējuma datumā būtu tikusi piemērota parastā maksātnespējas procedūra.

27      Līdz ar to VNV nolēma:

“1. pants

Vērtējums

Lai noteiktu, vai akcionāriem un kreditoriem, kurus skar attiecībā uz Banco Popular [..] veiktās noregulējuma darbības, ir jāpiešķir kompensācija, Regulas Nr. 806/2014 20. panta 16. punktā paredzētais atšķirīgās attieksmes vērtējums noregulējuma ietvaros ir noteikts saskaņā ar šī lēmuma I pielikumu kopsakarā ar šā lēmuma II pielikumā ietverto paskaidrojošo dokumentu [..].

2. pants

Kompensācija

Akcionāriem un kreditoriem, kurus skar attiecībā uz Banco Popular [..] veiktās noregulējuma darbības, nav tiesību uz kompensāciju no Vienotā noregulējuma fonda, piemērojot Regulas Nr. 806/2014 76. panta 1. punkta e) apakšpunktu.

3. pants

Lēmuma adresāts

Šis lēmums ir adresēts FROB kā valsts noregulējuma iestādei Regulas Nr. 806/2014 3. panta 1. punkta 3) apakšpunkta izpratnē.”

 Lietas dalībnieku prasījumi

28      Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atcelt apstrīdēto lēmumu;

–        piespriest VNV un Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

29      VNV prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        noraidīt prasību;

–        piespriest prasītājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

30      Lietā T‑302/20 personas, kas iestājusies lietā, Aeris Invest Sàrl prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        apmierināt prasību;

–        piespriest VNV atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

31      Spānijas Karalistes prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        noraidīt prasību;

–        piespriest prasītājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

32      Lai pamatotu savu prasību, prasītāji izvirzīja piecus pamatus. Ar pirmo prasības pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 806/2014 15. panta 1. punkta g) apakšpunkta pārkāpums. Ar otro prasības pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 806/2014 20. panta 16. punkta pārkāpums. Ar trešo prasības pamatu tiek apgalvots Hartas 41. panta 2. punktā paredzēto tiesību tikt uzklausītam pārkāpums. Ar ceturto prasības pamatu tiek apgalvots Hartas 47. pantā paredzēto tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību pārkāpums. Ar piekto prasības pamatu tiek apgalvots Hartas 17. pantā un 52. panta 1. punktā, kā arī Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk tekstā – “ECPAK”), kas parakstīta Romā 1950. gada 4. novembrī, 1. protokola 1. pantā nostiprināto tiesību uz īpašumu pārkāpums.

33      Iesākumam jānorāda, ka judikatūrā Vispārējās tiesas veiktās pārbaudes apjoms ir ierobežots gan situācijās, kurās apstrīdētais akts ir balstīts uz ļoti sarežģītu zinātnisku un tehnisku faktu izvērtēšanu, gan tad, ja runa ir par sarežģītu ekonomisku vērtējumu.

34      Pirmkārt, attiecībā uz situācijām, kurās Savienības iestādēm ir plaša rīcības brīvība, it īpaši attiecībā uz ļoti sarežģītu zinātnisku un tehnisku faktu izvērtēšanu, lai noteiktu šo iestāžu veicamo pasākumu veidu un apmēru, Savienības tiesai vienīgi ir jāpārbauda, vai šī rīcības brīvība nav īstenota acīmredzami kļūdaini vai nepareizi izmantojot pilnvaras, kā arī vai šīs iestādes nav acīmredzami pārsniegušas savas rīcības brīvības robežas. Šādā kontekstā Savienības tiesa ar savu vērtējumu par zinātniskiem un tehniskiem faktiem nevar aizstāt Savienības iestāžu, kurām vienīgajām LESD uzticēts šis uzdevums, vērtējumu (skat. spriedumus, 2011. gada 21. jūlijs, Etimine, C‑15/10, EU:C:2011:504, 60. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2022. gada 1. jūnijs, Algebris (UK) un Anchorage Capital Group/Komisija, T‑570/17, EU:T:2022:314, 105. punkts un tajā minētā judikatūra).

35      Otrkārt, runājot par pārbaudi, ko Savienības tiesas veic attiecībā uz Savienības iestāžu veiktiem sarežģītiem ekonomiskiem vērtējumiem, tā veic ierobežotu pārbaudi, vienīgi pārbaudot, vai ir ievērotas procesuālās normas un izpildīts pienākums norādīt pamatojumu, vai fakti ir materiāli precīzi, kā arī vai nepastāv acīmredzama kļūda vērtējumā vai pilnvaru nepareiza izmantošana. Tātad arī šīs pārbaudes ietvaros Savienības tiesai kompetentas Savienības iestādes veiktais ekonomiskais vērtējums nav jāaizstāj ar savējo (skat. spriedumus, 2010. gada 2. septembris, Komisija/Scott, C‑290/07 P, EU:C:2010:480, 66. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2022. gada 1. jūnijs, Algebris (UK) un Anchorage Capital Group/Komisija, T‑570/17, EU:T:2022:314, 106. punkts un tajā minētā judikatūra).

36      Tā kā VNV lēmumi, kuru mērķis ir noteikt, vai kompensācija ir piešķirama akcionāriem un kreditoriem, kurus skar noregulējuma pasākumi attiecībā uz kādu ekonomikas vienību, ir balstīti uz ļoti sarežģītiem ekonomiskiem un tehniskiem vērtējumiem, ir jāuzskata, ka principi, kas izriet no šī sprieduma 35. un 36. punktā minētās judikatūras, ir piemērojami pārbaudei, kas tiesai ir jāveic.

37      Tomēr, lai gan VNV ir piešķirta rīcības brīvība ekonomiskos un tehniskos jautājumos, tas nenozīmē, ka Savienības tiesai ir jāatturas no VNV interpretācijas par ekonomiskajiem datiem, uz kuriem balstīts tās lēmums, pārbaudes. Proti, kā Tiesa ir nospriedusi, pat sarežģītu vērtējumu gadījumā Savienības tiesai ir ne tikai jāpārbauda izvirzīto pierādījumu faktiskā pareizība, to ticamība un konsekvence, bet arī tas, vai šie pierādījumi ir uzskatāmi par visu nozīmīgo informāciju, kas ir jāņem vērā, lai novērtētu sarežģītu situāciju, un vai tie var pamatot no tās izdarītos secinājumus (skat. spriedumus, 2021. gada 11. novembris, Autostrada Wielkopolska/Komisija un Polija, C‑933/19 P, EU:C:2021:905, 117. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2022. gada 1. jūnijs, Algebris (UK) un Anchorage Capital Group/Komisija, T‑570/17, EU:T:2022:314, 108. punkts un tajā minētā judikatūra).

38      Šajā ziņā, lai noteiktu, vai VNV ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu faktu vērtējumā, kas varētu pamatot apstrīdētā lēmuma atcelšanu, prasītāja iesniegtajiem pierādījumiem ir jābūt pietiekamiem, lai apstrīdētu šī lēmuma ietvaros veiktā faktu vērtējuma ticamību (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2020. gada 7. maijs, BTB Holding Investments un Duferco Participations Holding/Komisija, C‑148/19 P, EU:C:2020:354, 72. punkts, un 2022. gada 1. jūnijs, Algebris (UK) un Anchorage Capital Group/Komisija, T‑570/17, EU:T:2022:314, 109. punkts un tajā minētā judikatūra).

39      Līdz ar to prasības pamats par acīmredzamu kļūdu ir jānoraida, ja, neraugoties uz prasītājas sniegto informāciju, var tikt atzīts, ka apstrīdētais vērtējums joprojām ir patiess vai pamatots (skat. spriedumus, 2018. gada 27. septembris, Spiegel‑Verlag Rudolf Augstein un Sauga/ECB, T‑116/17, nav publicēts, EU:T:2018:614, 39. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2020. gada 25. novembris, BMC/Kopuzņēmums Clean Sky 2, T‑71/19, nav publicēts, EU:T:2020:567, 76. punkts un tajā minētā judikatūra).

40      Turklāt no pastāvīgās judikatūras izriet, ka gadījumos, kad iestādēm ir rīcības brīvība, Savienības tiesību sistēmas sniegto garantiju ievērošanai administratīvajos procesos ir vēl jo būtiskāka nozīme. Viena no Savienības tiesību sistēmā sniegtajām garantijām administratīvajos procesos it īpaši ir Hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktais labas pārvaldības princips, kas ir saistīts ar kompetentās iestādes pienākumu rūpīgi un objektīvi pārbaudīt visus atbilstošos lietas apstākļus. Tikai tā Savienības tiesa var pārbaudīt, vai ir pastāvējuši faktiski un tiesiski apstākļi, no kuriem ir atkarīga rīcības brīvības izmantošana (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1991. gada 21. novembris, Technische Universität München, C‑269/90, EU:C:1991:438, 14. punkts).

 Par pirmo prasības pamatu, kas attiecas uz Regulas Nr. 806/2014 15. panta 1. punkta g) apakšpunkta pārkāpumu

41      Prasītāji apgalvo, ka no prasījumiem pievienotā eksperta ziņojuma izriet, ka 3. vērtējums ir balstīts uz neprecīziem pieņēmumiem un tajā izmantoti Banco Popular vērtējumam nepiemēroti kritēriji. Tie norāda, ka šajā ziņojumā ietvertā analīze pamato 19 kritiskās piezīmes par 3. vērtējumu, kas uzskaitītas prasības pieteikumos.

42      Prasītāji apgalvo, ka prasības pieteikumiem pievienotajā ekspertīzes ziņojumā, pamatojoties uz tajā pašā veikto vērtējumu, ir konstatēts, ka Banco Popular pamatkapitāls noregulējuma dienā bija aptuveni 5,974 miljardi EUR un ka tādējādi parastā maksātnespējas procedūrā pret tiem būtu tikusi piemērota labāka attieksme nekā noregulējuma gadījumā.

43      VNV apgalvo, ka šis pamats ir nepieņemams, ciktāl prasītāji norāda uz 19 kļūdām 3. vērtējumā, izsakot 19 apgalvojumus vienā teikumā, kuri ir ļoti vispārīgi un paši par sevi nav saprotami un kurus var saprast, tikai pamatojoties uz prasības pieteikumiem pievienoto ekspertīzes ziņojumu. Prasības pieteikumos neesot ietverti ne argumenti, ne fakti, kas būtu šo apgalvojumu pamatā.

44      Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 21. pantu un Vispārējās tiesas Reglamenta 76. panta d) punktu prasības pieteikumā ir jābūt norādītam strīda priekšmetam un kopsavilkumam par izvirzītajiem pamatiem. Šai norādei ir jābūt pietiekami skaidrai un precīzai, lai ļautu atbildētājam sagatavot savu aizstāvību un Vispārējai tiesai lemt par prasību, attiecīgā gadījumā nepieprasot citu papildu informāciju.

45      Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai prasība būtu pieņemama, būtiskiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, ar kuriem prasība pamatota, jāizriet – vismaz kopsavilkuma veidā un tomēr saskaņoti un saprotami – no paša prasības pieteikuma teksta. Kaut arī atsevišķos jautājumos prasības pieteikumu var pamatot un papildināt, atsaucoties uz noteiktām tam pievienoto materiālu rindkopām, vispārēja atsauce uz citiem dokumentiem, pat ja tie ir pievienoti prasības pieteikumam, nevar kompensēt būtisku juridisko argumentu neesamību, kam atbilstoši iepriekš atgādinātajiem noteikumiem ir jābūt ietvertiem prasības pieteikumā. Turklāt Vispārējai tiesai nav pielikumos jāmeklē un jāidentificē pamati un argumenti, kurus varētu atzīt par prasības pamatu, jo pielikumiem ir vienīgi pierādījumu sniegšanas un tehniskā funkcija (skat. spriedumus, 2022. gada 3. marts, WV/SEAE, C‑162/20 P, EU:C:2022:153, 68. un 70. punkts un tajos minētā judikatūra, un 2022. gada 1. jūnijs, Algebris (UK) un Anchorage Capital Group/Komisija, T‑570/17, EU:T:2022:314, 299. punkts un tajā minētā judikatūra).

46      Jānorāda, ka pirmajā pamatā, kā to norāda VNV, prasītāji ir formulējuši tikai 19 ļoti vispārīgus apgalvojumus par atsevišķiem vērtētāju biroja vērtējumiem 3. vērtējumā. Pirmie seši apgalvojumi attiecas uz Banco Popular likvidācijas scenāriju, bet pārējie – uz dažādu aktīvu kategoriju novērtējumu, kas veikts 3. vērtējumā.

47      Prasītāji tikai norāda, ka šie apgalvojumi ir pamatoti ar analīzi, kas ietverta prasības pieteikumiem pievienotajā ekspertīzes ziņojumā. Tādējādi tie vispārīgi atsaucas uz prasības pieteikumiem pievienoto ekspertīzes ziņojumu, kas ir 87 lappušu garš un ietver 76 lappušu pielikumus, un neatsaucas uz tām ekspertīzes ziņojuma daļām, kas ir katra no šiem 19 apgalvojumiem pamatā.

48      Tas pats attiecas uz prasītāju secinājumu, saskaņā ar kuru no to ekspertīzes atzinuma izrietot, ka tiem būtu tikusi piemērota labvēlīgāka attieksme parastā maksātnespējas procedūrā nekā noregulējuma gadījumā.

49      Saskaņā ar šī sprieduma 46. punktā minēto judikatūru Vispārējai tiesai šajā ekspertīzes atzinumā nav jāmeklē pierādījumi, kas pamato katru no šiem apgalvojumiem. Tātad ir jānorāda, ka šī prasības pamata formulējums neļauj Vispārējai tiesai attiecīgā gadījumā pieņemt lēmumu, nepastāvot citai informācijai tā pamatojumam, un, ja pielikumus varētu izmantot, lai detalizēti izklāstītu apgalvojumu, kas prasības pieteikumā nav izteikts pietiekami skaidri un precīzi, tas būtu pretrunā principam, ka pielikumi ir izmantojami vienīgi pierādījumu sniegšanas un tehniskos nolūkos. Līdz ar to argumentācija, kurā vispārīgi ir atsauce uz prasības pieteikumu pielikumā ietverto ekspertīzes atzinumu, ir jānoraida kā nepieņemama.

50      No tā izriet, ka Vispārējā tiesa, ņemot vērā prasības pieteikumu saturu, nevar precīzi identificēt argumentus, kurus tā varētu uzskatīt par šī pamata pamatojumu.

51      No tā izriet, ka šis pamats ir vienkārši izvirzīts, to nepamatojot ar argumentiem, pretēji Reglamenta 76. panta d) punktā paredzētajam noteikumam, un ka tas ir jānoraida kā nepieņemams.

52      Turklāt ir jāpiebilst, ka šis secinājums neietekmē ne prasības pieteikumiem pievienotā ekspertīzes ziņojuma pieņemamību, ne arī argumentus, kurus prasītāji ir izvirzījuši citos pamatos, kas ir balstīti uz šo ziņojumu un ir pietiekami pamatoti.

 Par pirmo pamatu, kas attiecas uz Regulas Nr. 806/2014 20. panta 16. punkta pārkāpumu

53      Prasītāji apgalvo, ka VNV ir pārkāpusi divus Regulas Nr. 806/2014 20. panta 16. punktā paredzētos nosacījumus.

54      Regulas Nr. 806/2014 20. panta 16. punktā ir noteikts:

“Lai novērtētu, vai akcionāriem un kreditoriem būtu piemērots labāks režīms, ja noregulējamā iestāde būtu sākusi parasto maksātnespējas procedūru, Valde nodrošina, ka cik vien iespējams drīz pēc noregulējuma darbības vai darbību veikšanas 1. punktā minētā neatkarīga persona veic vērtēšanu.”

55      Pirmajā daļā prasītāji apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā nav noteikts, vai attieksme pret Banco Popular bijušajiem akcionāriem būtu bijusi labvēlīgāka, jo parastā maksātnespējas procedūra tika pielīdzināta likvidācijai. Otrajā daļā tie apgalvo, ka 3. vērtējumu neesot veikusi neatkarīga persona.

 Par pirmo daļu, kas attiecas uz hipotētiskā scenārija noteikšanu

56      Prasītājas apstrīd hipotētisko scenāriju, kas izmantots 3. vērtējumā, lai pierādītu attieksmi, kāda būtu pret skartajiem akcionāriem un kreditoriem, ja Banco tiktu piemērota parastā maksātnespējas procedūra, proti, likvidācijas scenārijs. Ar pirmo iebildumu tie apgalvo, ka piemērojamie tiesību akti piešķirot prioritāti risinājumam, kas ir alternatīvs likvidācijai. Ar otro iebildumu, kas izvirzīts pakārtoti, tie apgalvo, ka, pieņemot, ka likvidācijas scenārijs ir piemērojams, Spānijas tiesību aktos neesot noteikts pienākums atsavināt aktīvus individuāli vai, sadalot pa portfeļiem.

–       Par pirmo iebildumu, kura mērķis ir apstrīdēt likvidācijas scenārija izmantošanu

57      Prasītāji, kurus atbalsta Aeris Invest, apgalvo, ka VNV ir pieļāvusi tiesību kļūdu, uzskatot, ka hipotētiska attieksme parastajā maksātnespējas procedūrā nozīmē, ka ir jāņem vērā likvidācijas scenārijs. Tie uzskata, ka saskaņā ar Spānijas tiesību aktiem izlīgums ir maksātnespējas procedūras prioritārs iznākums.

58      Prasītāji apgalvo, ka Spānijas tiesību aktos izlīgums esot veicināts ar virkni pasākumu, kuru mērķis ir panākt kreditoru apmierināšanu, izmantojot juridisku vienošanos. Tie uzskata, ka VNV interpretēja šos tiesību aktus savām interesēm vislabvēlīgākajā veidā, jo Banco Popular vērtējums likvidācijas scenārijā ir zemāks par to, kas tiktu iegūts izlīguma ietvaros.

59      Apstrīdētajā lēmumā VNV norādīja, ka saskaņā ar Regulas Nr. 806/2014 15. panta 1. punkta g) apakšpunktu 3. vērtējumā bija jānosaka, vai attieksme pret skartajiem akcionāriem un kreditoriem noregulējuma ietvaros bija nelabvēlīgāka nekā tad, ja Banco Popular būtu bijusi “likvidēta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru”. Tā, tāpat kā vērtētāju birojs paskaidrojošā dokumentā (5.1.5. punkts), norādīja, ka 2015. gada 18. jūnija Ley 11/2015 de recuperación y resolución de entidades de crédito y empresas de servicios de inversión (Likums 11/2015 par kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanu un noregulējumu; 2015. gada 19. jūnija BOE Nr. 146, 50797. lpp.), ar kuru ir transponēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV 2014, L 173, 190. lpp.), konkrēti paredz, ka atšķirīgās attieksmes novērtēšana ir jāveic, pieņemot, ka ekonomikas vienība ir sākusi likvidācijas procesu.

60      Pirmām kārtām, attiecībā uz atbilstošajām Regulas Nr. 806/2014 tiesību normām ir jāatgādina, ka šīs regulas 20. panta 16. punktā paredzētā vērtējuma mērķis ir noteikt, vai attieksme pret akcionāriem un kreditoriem būtu bijusi labvēlīgāka, ja iestādei, attiecībā uz kuru noteikta noregulējuma procedūra, būtu piemērota parastā maksātnespējas procedūra.

61      Piemērojot Regulas Nr. 806/2014 20. panta 17. punktu, ar šī paša panta 16. punktā minēto vērtējumu tiek noteikta atšķirība attieksmē pret akcionāriem un kreditoriem noregulējuma procedūrā un attieksmē, kas tiem tiktu piemērota, ja ekonomikas vienība būtu bijusi pakļauta parastai maksātnespējas procedūrai brīdī, kad tika pieņemts lēmums par noregulējuma darbību.

62      Šīs vērtēšanas mērķis ir īstenot Regulas Nr. 806/2014 15. panta 1. punkta g) apakšpunktā noteikto principu, saskaņā ar kuru nevienam kreditoram netiek piemērota sliktāka attieksme, kas paredz, ka “neviens kreditors necieš lielākus zaudējumus nekā tos, kas viņam būtu radušies, ja 2. pantā minētā vienība būtu likvidēta atbilstoši parastajai maksātnespējas procedūrai saskaņā ar 29. pantā paredzētajiem aizsardzības pasākumiem”.

63      Piemērojot šo principu, Regulas Nr. 806/2014 76. panta 1. punkta e) apakšpunktā ir norādīts, ka VNV var izmantot Vienoto noregulējuma fondu (VNF) nolūkā “izmaksāt kompensāciju akcionāriem vai kreditoriem, ja atbilstīgi vērtējumam, kurš veikts, ievērojot 20. panta 5. punktu, viņiem ir radušies lielāki zaudējumi, nekā tie, kas atbilstoši vērtējumam, kurš veikts, ievērojot 20. panta 16. punktu, būtu radušies, ja likvidācija notiktu saskaņā ar parastajām maksātnespējas procedūrām”.

64      Tādējādi no iepriekš minētajām Regulas Nr. 806/2014 normām skaidri izriet, ka pretēji tam, ko norāda prasītāja, Regulas Nr. 806/2014 20. panta 16.–18. punktā ietvertā atsauce uz attieksmi, kādu ekonomikas vienības akcionāri un kreditori būtu saņēmuši, ja tai tiktu piemērota parastā maksātnespējas procedūra, attiecas uz hipotētisko attieksmi pret tiem vienības likvidācijas gadījumā.

65      Turklāt saskaņā ar Deleģētās regulas 2018/344 4. panta 1. punktu metodika, lai novērtētu režīmu, kāds būtu piemērots akcionāriem un kreditoriem, attiecībā uz kuriem ir veiktas noregulējuma darbības, ja noregulējuma lēmuma pieņemšanas dienā ekonomikas vienībai būtu piemērota parastā maksātnespējas procedūra, ietver tikai to naudas plūsmu diskontētās summas noteikšanu, kas sagaidāmas parastā maksātnespējas procedūrā. Deleģētās regulas 2018/344 4. panta 4. un 5. punktā noteikto faktoru, kas jāņem vērā, lai novērtētu šīs naudas plūsmas, mērķis ir noteikt aktīvu vērtību – atkarībā no tā, vai tie tiek tirgoti aktīvā tirgū, – hipotētiskas atsavināšanas gadījumā. Deleģētās regulas 2018/344 4. panta 8. punktā arī ir paredzēts, ka hipotētiskās naudas plūsmas, kas izriet no vērtējuma, uz akcionāriem un kreditoriem attiecina pēc piemērojamajās maksātnespējas tiesību normās noteiktajām prioritātes pakāpēm.

66      No tā izriet, ka attieksmes, kāda pret akcionāriem un kreditoriem būtu bijusi hipotētiskajā parastajā maksātnespējas procedūrā, kas definēta Deleģētajā regulā 2018/344, vērtēšanas metodika atbilst iestādes aktīvu realizācijai un līdz ar to likvidācijai, kā tā ir definēta Regulas Nr. 806/2014 3. panta 1. punkta 42. apakšpunktā.

67      Attiecībā uz noregulējuma darbībai pakļautās ekonomikas vienības akcionāriem un kreditoriem paredzēto kompensācijas mehānismu, kas ieviests ar Regulu Nr. 806/2014, šīs regulas 62. apsvērumā ir norādīts:

“Īpašumtiesību aizskārumam nevajadzētu būt nesamērīgam. Tā rezultātā skartajiem akcionāriem un kreditoriem nevajadzētu būt lielākiem zaudējumiem nekā tie, kas būtu radušies, ja vienība būtu likvidēta laikā, kad tika pieņemts noregulējuma lēmums. Ja noregulējamās iestādes aktīvi tiek daļēji pārvesti privātam pircējam vai pagaidu iestādei, noregulējamās iestādes atlikusī daļa būtu jālikvidē saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru. Lai aizsargātu vienības akcionārus un kreditorus likvidācijas procedūras laikā, tiem likvidācijas procesā vajadzētu būt tiesībām saņemt prasījumu atlīdzību tādā apmērā, kas nav mazāks par summu, kuru tie saskaņā ar aplēsēm būtu atguvuši, ja vienība kopumā būtu tikusi likvidēta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru.”

68      Saskaņā ar Regulas Nr. 806/2014 20. panta 18. punkta a) un b) apakšpunktu minētās regulas 20. panta 16. punktā paredzētais atšķirīgās attieksmes vērtējums ir balstīts uz pieņēmumu, ka iestādei, attiecībā uz kuru pieņemts noregulējums un ir veikta viena vai vairākas noregulējuma darbības, lēmuma par noregulējuma darbību pieņemšanas brīdī būtu piemērota parastā maksātnespējas procedūra, kā arī pieņēmumu, ka noregulējuma darbība vai darbības nav veiktas.

69      Tāpat ir jāatgādina, ka noregulējuma darbības noteikšana attiecībā uz kādu ekonomikas vienību nozīmē, ka ir izpildīti Regulas Nr. 806/2014 18. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi, proti, ka vienība kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, ka nepastāv citi privātā sektora pasākumi vai prudenciāli pasākumi, kas varētu novērst tās maksātnespēju saprātīgā termiņā, un ka noregulējuma darbība ir nepieciešama sabiedrības interesēs. Saskaņā ar Regulas Nr. 806/2014 18. panta 5. punktu ir uzskatāms, ka noregulējuma darbība ir sabiedrības interesēs, ja tā ir vajadzīga, lai sasniegtu vienu vai vairākus noregulējuma mērķus un ir samērīga ar šiem mērķiem, un ja, veicot vienības likvidāciju saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, minētie noregulējuma mērķi netiktu sasniegti tādā pašā mērā.

70      Tātad noregulējuma darbība ir alternatīva ekonomikas vienības likvidācijai, ja to prasa sabiedrības intereses.

71      Saskaņā ar Regulas Nr. 806/2014 76. panta 1. punkta e) apakšpunktu, kura mērķis ir īstenot šīs pašas regulas 15. panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto principu, akcionāriem un kreditoriem noregulējuma procedūras laikā ir tiesības uz savu prasījumu atmaksu vai kompensāciju, kas nav mazāka par aplēsto, kādu viņi būtu atguvuši, ja visa attiecīgā iestāde vai uzņēmums būtu likvidēta parastajā maksātnespējas procedūrā (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2022. gada 5. maijs, Banco Santander (Banku noregulējums attiecībā uz Banco Popular), C‑410/20, EU:C:2022:351, 48. punkts).

72      No tā izriet, ka, lai konstatētu atšķirīgu attieksmi, salīdzinājums attiecas uz faktisko attieksmi pret skartajiem akcionāriem un kreditoriem noregulējuma dēļ un uz to situācijas novērtējumu gadījumā, ja noregulējuma darbība netiktu veikta, proti, gadījumā, ja ekonomikas vienība tiktu likvidēta.

73      Otrām kārtām, runājot par piemērojamajiem valsts tiesību aktiem, salīdzinājums ar attieksmi, kāda pret skartajiem akcionāriem un kreditoriem būtu, ja iestādei tiktu piemērota parastā maksātnespējas procedūra, ir saistīts ar valsts procedūru, kas iestādei būtu piemērota, ja netiktu veikta noregulējuma darbība.

74      Šajā ziņā Deleģētās regulas 2018/344 4. panta 3. punktā ir norādīts:

“Vērtētājs, konstatējot parastā maksātnespējas procesā sagaidāmo naudas plūsmu diskontēto summu, ņem vērā:

a)      attiecīgajā valstī (tiesību sistēmā) piemērojamās maksātnespējas tiesību normas un praksi, kas varētu ietekmēt tādus faktorus kā sagaidāmais atsavināšanas laikposms vai atgūšanas īpatsvars;

[..].”

75      Līdz ar to Aeris Invest nevar pamatoti apgalvot, ka Spānijas tiesības nebija piemērojamas attiecībā uz Banco Popular hipotētiskā scenārija noteikšanu.

76      Kā norāda Spānijas Karaliste, Spānijas likumdevējs, reglamentējot atšķirīgas attieksmes novērtējumu, nav paredzējis citus gadījumus kā vien likvidāciju saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru.

77      Šajā ziņā 2015. gada 6. novembra Real Decreto 1012/2015 por el que se desarrolla la Ley 11/2015, y por el que se modifica el Real Decreto 2606/1996, de 20 de diciembre, sobre fondos de garantía de depósitos de entidades de crédito (Karaļa dekrēts 1012/2015 par Likuma 11/2015 piemērošanu un grozījumiem Karaļa 1996. gada 20. decembra Dekrētā 2606/1996 par kredītiestāžu noguldījumu garantiju fondiem) (2015. gada 7. novembra BOE Nr. 267, 105911. lpp.), ar kuru ir transponēta Direktīva 2014/59, ir ietverti īpaši noteikumi par atšķirīgas attieksmes novērtējumu.

78      Karaļa dekrēta 1012/2015 10. panta 2. punktā ir paredzēts, ka vērtējumā ir jānosaka attieksme, kāds akcionāriem un kreditoriem būtu tikusi piemērota, ja noregulējuma lēmuma pieņemšanas brīdī attiecīgā vienība būtu pakļauta likvidācijas procedūrai.

79      Šajā ziņā Karaļa dekrēta 1012/2015 10. panta 3. punkta a) apakšpunktā ir norādīts, ka vērtējums ir balstīts uz pieņēmumu, ka ekonomikas vienība, kurai ir piemēroti noregulējuma pasākumi, būtu tikusi likvidēta maksātnespējas procedūrā noregulējuma lēmuma pieņemšanas brīdī.

80      Tādējādi, izvērtējot atšķirīgo attieksmi pēc FROB pieņemtā noregulējuma, Spānijas tiesībās ir paredzēts, ka hipotētiskais scenārijs ir uzņēmuma likvidācijas scenārijs, ņemot vērā Likuma 22/2003 noteikumus par likvidāciju.

81      Šajā ziņā, kā norāda Spānijas Karaliste, Likuma 22/2003 148. un 149. pantā minētais jēdziens “likvidācija” ietver bankrotējuša uzņēmuma mantas un tiesību realizēšanu, lai apmierinātu kreditorus, un atbilst Regulas Nr. 806/2014 3. panta 1. punkta 42. apakšpunktā ietvertajai definīcijai.

82      Turklāt Likuma 22/2003 par izlīgumu 100. pants ir iekļauts šī likuma V sadaļā “Likvidācijas vai izlīguma posmi”. No tā izriet, ka Likumā 22/2003, kas ir vispārīgais likums par bankrotu, ir paredzēts, ka izlīgums ar kreditoriem maksātnespējas procedūras kopējā posma beigās ir alternatīvs risinājums likvidācijai. Šajā ziņā prasītājas atzīst, ka saskaņā ar Likuma 22/2003 noteikumiem izlīgums un likvidācija ir divi savstarpēji izslēdzoši risinājumi.

83      Līdz ar to Karaļa dekrētā 1012/2015, tieši paredzot, ka atšķirīgā attieksme ir jāvērtē, ņemot vērā pieņēmumu, ka ekonomikas vienība ir uzsākusi likvidāciju, ir izslēgta iespēja piemērot alternatīvu risinājumu, kas izpaužas kā izlīgums ar kreditoriem.

84      No tā izriet, ka pretēji tam, ko apgalvo prasītāji, piemērojamajās Spānijas tiesību normās ir paredzēts, ka atšķirīgas attieksmes noteikšanai ir jābalstās uz likvidācijas scenāriju. Līdz ar to prasītāji un Aeris Invest kļūdaini apgalvo, ka piemērojamās atbilstošās tiesību normas ļāva paredzēt hipotētisku scenāriju, kurā būtu ņemts vērā izlīguma ar kreditoriem risinājums.

85      Tātad prasītāju un Aeris Invest apgalvojumam, saskaņā ar kuru izlīguma ar kreditoriem risinājumam tiekot dota priekšrocība parastajā maksātnespējas procedūrā Spānijā, nav nozīmes.

86      No tā izriet, ka prasītāji un Aeris Invest kļūdaini apgalvo, ka VNV esot pieļāvusi tiesību kļūdu, uzskatot, ka hipotētiskā attieksme parastajā maksātnespējas procedūrā nozīmē, ka ir jāņem vērā likvidācijas scenārijs.

87      Līdz ar to pirmais iebildums ir jānoraida.

–       Par otro iebildumu, kas vērsts uz aktīvu nodošanas individuāli vai, sadalot pa portfeļiem, apstrīdēšanu

88      Prasītāji apgalvo, ka, pat pieņemot, ka bija jāņem vērā likvidācijas scenārijs, VNV esot pārkāpusi piemērojamos tiesību aktus, jo likvidācijas procedūras piemērošana ne vienmēr nozīmē aktīvu pārdošanu individuāli vai, sadalot pa portfeļiem, kas ir vērtētāju biroja 3. vērtējumā izmantotā metodoloģija. Likums 22/2003 piešķirot prioritāti uzņēmumu saglabāšanai un turpinātībai un līdz ar to pilnīgai vai ražošanas vienību nodošanai.

89      Prasītāji un Aeris Invest apgalvo, ka Banco Popular būtu varējusi turpināt savu darbību, ņemot vērā tās likviditātes stāvokli un faktu, ka tai neesot tikusi anulēta bankas licence.

90      Prasītāji atsaucas uz prasības pieteikumiem pievienoto ekspertīzes ziņojumu, saskaņā ar kuru Banco Popular likvidācijas, pārdodot iestādi kopumā vai ražošanas vienībās, rezultātā Banco Popular pamatkapitāls būtu lielāks par to, kas norādīts 3. vērtējumā, un no tā izrietot, ka attieksme pret tiem parastā maksātnespējas procedūrā būtu bijusi labvēlīgāka nekā noregulējuma procedūrā.

91      Šajā gadījumā ir jāatgādina, ka gadījumā, ja noregulējuma shēma nebūtu pieņemta, alternatīva būtu Banco Popular likvidācija parastā maksātnespējas procedūrā (spriedums, 2022. gada 1. jūnijs, Algebris (UK) un Anchorage Capital Group/Komisija, T‑570/17, EU:T:2022:314, 421. punkts).

92      Šajā ziņā apstrīdētajā lēmumā VNV norādīja, ka saskaņā ar 3. vērtējumu, ņemot vērā šīs lietas apstākļus un it īpaši Banco Popular nespēju samaksāt savus parādus noteiktajā termiņā, parastas maksātnespējas procedūras uzsākšanas noregulējuma datumā rezultāts būtu Banco Popular likvidācija, kas nozīmētu aktīvu paātrinātu realizāciju bez saistošas minimālās cenas un neto realizācijas ieņēmumu samaksu kreditoriem atbilstoši ar Likumu 22/2003 izveidotajai hierarhijai.

93      Tāpat ir jānorāda, ka prasītāju argumentu, saskaņā ar kuru hipotētiskais noregulējuma darbības scenārijs ne obligāti nozīmējot Banco Popular likvidāciju, jau bija izvirzījuši daži skartie akcionāri un kreditori procedūrā saistībā ar tiesībām tikt uzklausītiem.

94      Apstrīdētajā lēmumā VNV norādīja, ka tie ir apgalvojuši vai nu to, ka varētu tikt rasts privātā sektora risinājums, vai arī to, ka hipotētiskajam scenārijam būtu bijis jābalstās uz Banco Popular kā uzņēmuma, kas darbojas, pārdošanu, jo noregulējuma shēmas pieņemšanas dienā tas joprojām darbojās tirgū. It īpaši VNV norādīja, ka daži skartie akcionāri un kreditori apgalvo, ka kreditori būtu varējuši noslēgt vienošanās (izlīgumu), kas būtu novērsis Banco Popular likvidāciju. Citi norādīja, ka Spānijas maksātnespējas procedūrā ir paredzēta iepriekš noteiktas maksātnespējas iespēja, saskaņā ar kuru ekonomikas vienības dzīvotspējīgie aktīvi tiek nodalīti un pārdoti kā darbībā esošais uzņēmums. Tie apgalvoja, ka, nosakot likvidācijas stratēģiju, šis risinājums būtu bijis jāapsver vērtētāju birojam, jo tas būtu ļāvis labāk saglabāt Banco Popular franšīzes vērtību.

95      VNV norādīja, ka, neskarot prasības, kas paredzētas Regulā Nr. 806/2014 un piemērojamajās valsts tiesībās, vērtētāju birojs paskaidrojošajā dokumentā izklāstīja iemeslus, kuru dēļ Banco Popular gadījumā nebija iespējams to pārdot kā uzņēmumu, kas darbojas (izmantojot iepriekš noteiktu maksātnespējas procedūru vai citādi), ne arī nodrošināt izlīgumu. Šajā ziņā vērtētāju birojs bija norādījis, pirmkārt, ka, ņemot vērā Banco Popular likviditātes stāvokli noregulējuma datumā un Eiropas Centrālās bankas (ECB) vērtējumu par Banco Popular maksātnespēju vai maksātnespējas iespējamību, Banco Popular nevarētu turpināt darbību laikā, kad tiek veiktas sarunas, izraisot būtisku vērtības iznīcināšanu. VNV piebilda, ka Banco Popular ģenerāldirektora 2017. gada 6. jūnija vēstule apstiprina secinājumu, ka Banco Popular likviditātes stāvoklis tai neļauj turpināt darbību. Otrkārt, vērtētāju birojs bija uzskatījis, ka Banco Popular bankas licence ir tikusi atsaukta, jo esot bijuši izpildīti Spānijas tiesību aktos paredzētie tās atsaukšanas nosacījumi. Tas bija norādījis, ka bankas licence ir nepieciešama, lai pieņemtu klientu noguldījumus, kas ir būtiski Banco Popular darbības turpināšanai vai tās kā darbībā esoša uzņēmuma pārdošanai.

96      VNV piebilda, ka vērtētāju birojs paskaidrojošajā dokumentā ir minējis, ka “labas bankas” un “sliktas bankas” izveide Likumā 22/2003 nav paredzēta un ka tā īstenošanai katrā ziņā būtu nepieciešams laiks, kā tolaik nepietika.

97      VNV secināja, ka vērtētāju birojs ir veicis atbilstošu novērtējumu attiecībā uz likvidācijas scenāriju, kas izmantots 3. vērtējumā.

98      Prasītāji un Aeris Invest apgalvo, ka hipotētiskajam likvidācijas scenārijam esot bijis jābalstās uz pieņēmumu, ka Banco Popular varēja turpināt savu darbību.

99      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka, piemērojot Regulas Nr. 806/2014 20. panta 17. un 18. punktu, attieksme, kāda būtu pret skartajiem akcionāriem un kreditoriem, ja Banco Popular tiktu pakļauta parastai maksātnespējas procedūrai, ir jānosaka noregulējuma shēmas pieņemšanas brīdī.

100    Tādējādi hipotētiskais likvidācijas scenārijs, kas paredzēts 3. vērtējumā, bija jānosaka, ņemot vērā Banco Popular situāciju noregulējuma datumā, proti, tā maksātnespēju vai maksātnespējas iespējamību.

101    Proti, jāatgādina, ka noregulējuma shēmā VNV ir uzskatījusi, ka Regulas Nr. 806/2014 18. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti un ka Komisija Lēmumā 2017/1246 bija uzskatījusi, ka noregulējuma shēma atbilst Regulas Nr. 806/2014 noteikumiem, un apstiprināja to. Tādējādi noregulējuma shēmas pieņemšanas datumā, pirmkārt, Banco Popular bija maksātnespējīga vai, iespējams, būtu kļuvusi maksātnespējīga, otrkārt, nebija citu pasākumu, kas varētu kavēt Banco Popular maksātnespēju saprātīgā termiņā, un, treškārt, noregulējuma darbība Banco Popular uzņēmuma atsavināšanas instrumenta formā bija nepieciešama sabiedrības interesēs.

102    Ir jānorāda, ka prasītāju un Aeris Invest argumenti, saskaņā ar kuriem vērtētāju birojam būtu bijis jāparedz likvidācijas scenārijs, kurā būtu ņemts vērā gadījums, kad Banco Popular būtu varējusi turpināt savu darbību, ir pretrunā noregulējuma datumā konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem, kā arī lēmumam piemērot Banco Popular noregulējuma procedūru.

103    Proti, ja tiktu uzskatīts, ka Banco Popular būtu varējusi turpināt savu darbību noregulējuma dienā, sekas tam būtu tādas, ka tiktu apšaubīts fakts, ka noregulējuma shēmas pieņemšanas dienā bija izpildīti Regulas Nr. 806/2014 18. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi, un tādējādi tiktu apstrīdēts tās tiesiskums. Tomēr pietiek norādīt, ka noregulējuma shēma nav šīs prasības priekšmets.

104    No tā izriet, ka prasītāji nevar pamatoti apgalvot, ka VNV būtu pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, apstiprinot vērtētāju biroja novērtējumu, saskaņā ar kuru noregulējuma dienā, tā kā Banco Popular nespēja turpināt savu darbību, nebija iespējams hipotētisks scenārijs, kurā būtu pieņemts, ka uzņēmums turpina darbību.

105    Katrā ziņā nevar piekrist prasītāju un Aeris Invest argumentiem, kuru mērķis ir pierādīt, ka Banco Popular būtu varējusi turpināt savu darbību noregulējuma datumā, ņemot vērā tās likviditātes stāvokli un to, ka bankas licence tai neesot tikusi anulēta.

106    Pirmām kārtām, prasītāji un Aeris Invest apgalvo, ka Banco Popular būtu varējusi turpināt savu darbību, ņemot vērā tās likviditātes stāvokli.

107    Šajā ziņā, pirmkārt, Aeris Invest apgalvo, ka VNV neesot izpildījusi savu pienākumu pārbaudīt pieejamo informāciju par ārkārtas likviditātes palīdzību, ko bija atļāvusi ECB un kas būtu nodrošinājusi Banco Popular pietiekamu likviditāti.

108    Jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 806/2014 20. panta 18. punktu, lai noteiktu hipotētisko scenāriju, 3. vērtējums ir balstīts uz pieņēmumu, ka brīdī, kad tika pieņemta noregulējuma shēma, Banco Popular būtu piemērota parastā maksātnespējas procedūra un ka noregulējuma darbība nav veikta, un tajā nav ņemts vērā iespējamais ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem.

109    Pietiek konstatēt, ka dienā, kad tika pieņemta noregulējuma shēma, ECB atļauto ārkārtas likviditātes palīdzību, uz ko atsaucas Aeris Invest, Spānijas Banka nebija piešķīrusi Banco Popular. Līdz ar to šī ārkārtas likviditātes palīdzība nevarēja tikt ņemta vērā 3. vērtējumā, lai novērtētu Banco Popular stāvokli gadījumā, ja attiecībā uz to šajā pašā datumā būtu veikta parastā maksātnespējas procedūra.

110    Otrkārt, prasītāji un Aeris Invest uzskata, ka VNV, lai apgalvotu, ka Banco Popular nebūtu varējusi turpināt savu darbību, ir kļūdaini balstījusies uz ECB veikto novērtējumu par Banco Popular maksātnespēju vai maksātnespējas iespējamību, jo šim novērtējumam nebija saistošu seku un tajā nebija paredzēts, ka Banco Popular būtu jāizbeidz sava darbība.

111    Jāatgādina, ka 2017. gada 6. jūnijā, proti, iepriekšējā dienā pirms noregulējuma shēmas pieņemšanas, ECB pieņēma savu novērtējumu par Banco Popular maksātnespējas vai maksātnespējas iespējamības stāvokli. Šajā vērtējumā ECB, it īpaši ņemot vērā pārmērīgu noguldījumu izņemšanu, ātrumu, kādā banka zaudēja naudas līdzekļus, un tās nespēju radīt citu likviditāti, uzskatīja, ka pastāv objektīvi apstākļi, kas norāda, ka tuvākajā nākotnē Banco Popular, visticamāk, nevarēs samaksāt savus parādus vai izpildīt citas saistības noteiktajā termiņā. ECB secināja, ka Banco Popular maksātnespēja tiek uzskatīta par pierādītu vai katrā ziņā paredzamu tuvākajā nākotnē atbilstoši Regulas Nr. 806/2014 18. panta 1. punkta a) apakšpunktam un 4. punkta c) apakšpunktam.

112    Pietiek norādīt, ka ECB konstatējums par Banco Popular maksātnespēju vai maksātnespējas iespējamību ir faktisks apstāklis, ko vērtētāju birojs un VNV varēja ņemt vērā, lai novērtētu Banco Popular stāvokli noregulējuma datumā. Turklāt, kā 3. vērtējumā ir norādījis vērtētāju birojs, šo konstatējumu arī apstiprināja Banco Popular valde, kura 2017. gada 6. jūnijā informēja ECB, ka tā ir nonākusi pie secinājuma, ka banka, iespējams, kļūs maksātnespējīga.

113    Visbeidzot, ne vērtētāju birojs, ne VNV nav apgalvojuši, ka ECB vērtējums liktu Banco Popular izbeigt savu darbību.

114    Treškārt, Aeris Invest apgalvo, ka Banco Popular likviditātes krīze nebija tāda, kas izraisītu likvidāciju, jo nekāda izmeklēšanas lieta par prudenciālo prasību neievērošanu netika uzsākta.

115    Šajā ziņā, pirmkārt, ir jāatgādina, ka noregulējuma shēmā VNV konstatēja, ka 2017. gada 12. maijā Banco Popular likviditātes seguma prasība (Liquidity Coverage Requirement, LCR) bija nokritusi zem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV 2013, L 176, 1. lpp.), 460. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktā minimālā 80 % sliekšņa. Aeris Invest šo faktu neapstrīd.

116    Otrkārt, konstatējums, saskaņā ar kuru Banco Popular, ņemot vērā tās likviditātes stāvokli un to, ka tā nevarēja izpildīt savas saistības noteiktajā termiņā, vairs nevarēja turpināt savu darbību noregulējuma datumā, neprasīja, lai valsts iestādes veiktu konkrētus pasākumus likviditātes seguma prasību neievērošanas dēļ.

117    Līdz ar to šis arguments ir neiedarbīgs.

118    Otrām kārtām, prasītāji un Aeris Invest apgalvo, ka Banco Popular bankas licence tai neesot tikusi anulēta.

119    Šajā ziņā ir jānorāda, ka vērtētāju birojs 3. vērtējumā un paskaidrojošā dokumentā ir norādījis, ka Banco Popular bankas licence esot tikusi atsaukta, piemērojot 2014. gada 26. jūnija Ley 10/2014 de ordenación, supervisión y solvencia de entidades de crédito (Likums 10/2014 par kredītiestāžu organizāciju, uzraudzību un maksātspēju; 2014. gada 27. jūnija BOE Nr. 156, 49412. lpp.) 8. pantu. Šajā tiesību normā starp gadījumiem, kad kredītiestādei var tikt anulēta licence, it īpaši ir paredzēts, pirmkārt, tas, ka kredītiestādes spēja atmaksāt līdzekļus, ko tai ir uzticējuši noguldītāji, ir apdraudēta vai kredītiestāde nesniedz garantiju, ka tā var izpildīt savas saistības pret kreditoriem, un, otrkārt, tas, ka ir pieņemts tiesas nolēmums sākt maksātnespējas procedūras likvidācijas posmu. Vērtētāju birojs norādīja, ka pat maz ticamajā gadījumā, kad Spānijas Banka nebūtu veikusi nekādus pasākumus, lai anulētu Banco Popular bankas licenci, noguldījumu noplūdes risks un VNV lēmums nepiemērot savas noregulējuma pilnvaras liktu tās vadītājiem iesniegt likvidācijas pieteikumu, kas būtu izraisījis šādu anulēšanu.

120    Pietiek atgādināt, ka noregulējuma dienā gan ECB, gan Banco Popular direktoru padome bija uzskatījušas, ka Banco Popular kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, kas, piemērojot Regulas Nr. 806/2014 18. panta 4. punkta c) apakšpunktu, nozīmēja, ka Banco Popular nespēj samaksāt savus parādus vai citas saistības noteiktajā termiņā vai ka pastāv objektīvi apstākļi, kas ļauj secināt, ka tas notiks tuvākajā laikā.

121    Prasītāji vienīgi apgalvo, ka Banco Popular stāvoklis tai ļāva segt savus parādus, nesniedzot nevienu pierādījumu šī apgalvojuma pamatojumam. Turklāt šī sprieduma 110. punktā minēto iemeslu dēļ Aeris Invest nevar pamatoties uz ECB atļauto steidzamo likviditātes palīdzību, lai apgalvotu, ka Banco Popular varēja izpildīt savas saistības.

122    No tā izriet, ka prasītāji un Aeris Invest nevar pamatoti apgalvot, ka Banco Popular stāvoklis noregulējuma datumā neatbilda Likuma 10/2014 8. pantā paredzētajam pirmajam gadījumam, kas minēts šī sprieduma 119. punktā, un ka VNV esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, uzskatot, ka Banco Popular bankas licence tai būtu tikusi anulēta.

123    Līdz ar to kā neiedarbīgs ir jānoraida arī Aeris Invest arguments, saskaņā ar kuru, tā kā Banco Popular nebija sākusi likvidācijas posmu saskaņā ar Spānijas tiesībām, tās stāvoklis neatbilda Likuma 10/2014 8. pantā paredzētajam otrajam gadījumam par likvidācijas posma uzsākšanu.

124    No tā izriet, ka prasītāji nevar apgalvot, ka vērtētāju birojam būtu bijis jāveic Banco Popular vērtējums, paredzot uzņēmuma pārdošanu pilnībā vai pa ražošanas vienībām, kas nozīmē uzņēmuma darbības turpināšanu.

125    Līdz ar to prasītāji nav pierādījuši, ka vērtētāju birojs būtu pieļāvis kļūdu, izmantojot tādu metodoloģiju, kuras pamatā ir likvidācijas scenārijs un aktīvu pārdošana individuāli vai, sadalot pa portfeļiem.

126    Turklāt prasītāji apgalvo, ka piemērojamajos valsts tiesību aktos bija atļauta “labas bankas/sliktas bankas” stratēģija un ka saskaņā ar prasības pieteikumiem pievienoto ekspertīzes ziņojumu tā bija labākā stratēģija, lai piemērotu principu, saskaņā ar kuru nevienam kreditoram netiek piemērota sliktāka attieksme. Tie norāda, ka šajā ziņojumā to eksperts ir paredzējis likvidēt banku pa ražošanas vienībām atbilstoši scenārijam, kas līdzīgs aktīvu nodalīšanai, izveidojot divas jaunas sabiedrības – sabiedrību, kurai galvenā darbība tiek nodota ar bankas licenci, un aktīvu pārvaldības sabiedrību, kurai tiek pārvesti neproduktīvi aktīvi. Sabiedrības likvidācija pa ražošanas vienībām nozīmējot, ka tā tiek veikta kā uzņēmums, kas turpina darbību, nododot bankas licenci, kura saskaņā ar ekspertīzes atzinumu nebūtu jāanulē, un tā ļaujot noteikt īsāku likvidācijas periodu, tādējādi samazinot izmaksas.

127    Pietiek konstatēt, ka šim argumentam, kā arī prasības pieteikumiem pievienotajam ekspertīzes ziņojumam, ciktāl tajā ir ietverts Banco Popular kā darbību turpinošā uzņēmuma vērtējums, nav nozīmes, jo tas ir balstīts uz kļūdainu pieņēmumu, saskaņā ar kuru Banco Popular būtu varējusi turpināt savu darbību.

128    Katrā ziņā apstāklis, ka Banco Popular aktīvu vērtības novērtējuma rezultāts hipotētiskas parastās maksātnespējas procedūras gadījumā, kas ir ietverts prasītāju ekspertīzes ziņojumā, neatbilst sniegtajiem novērtējumiem 3. vērtējumā, izņemot gadījumu, ja prasītāji apgalvo, ka šie novērtējumi nav ticami, iekļaujas apstrīdējumā, kas pārsniedz ierobežoto Vispārējās tiesas pārbaudi, kas paredzēta šī sprieduma 35. un 36. punktā minētajā judikatūrā (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2020. gada 25. novembris, BMC/Kopuzņēmums Clean Sky 2, T‑71/19, nav publicēts, EU:T:2020:567, 78. punkts).

129    Proti, prasības pieteikumiem pievienotais ekspertīzes ziņojums, ciktāl tajā ir ietverts Banco Popular vērtējums, kas ir balstīts uz tādu pieņēmumu par darbību turpinošo uzņēmumu, kurš atšķiras no tā, kas izmantots 3. vērtējumā, nevar atņemt ticamību vērtētāju biroja tajā izmantotajiem pieņēmumiem.

130    No tā izriet, ka otrais iebildums un līdz ar to pirmā daļa ir jānoraida.

 Par otro daļu, kas attiecas uz vērtētāju biroja neatkarību

131    Prasības pieteikumos prasītāji apgalvo, ka VNV esot pārkāpusi Regulas Nr. 806/2014 20. panta 16. punktu, jo tā nav pietiekami nodrošinājusi vērtētāju biroja neatkarību. Tie apgalvo, ka, ņemot vērā, ka vērtētāju birojs bija atbildīgs par 2. vērtējumu, ir pamats apšaubīt, ka 3. vērtējumā tas būtu varējis atkāpties no 2. vērtējuma kritērijiem un secinājumiem attiecībā uz atšķirīgas attieksmes analīzi. Tie norāda, ka lielākā daļa 3. vērtējuma atbilst 2. vērtējumam.

132    Tiesas sēdē, atbildot uz Vispārējās tiesas jautājumiem, prasītāji precizēja savas argumentācijas tvērumu. Prasītāji atzina, ka 3. vērtējums un 2. vērtējumā minētā likvidācijas scenārija simulācija bija balstīta uz atšķirīgiem datiem, bet tie norādīja, ka vērtētāju biroja izdarītais secinājums bija tāds pats, proti, ka skartajiem akcionāriem un kreditoriem nebija tiesību uz kompensāciju. Tie norādīja, ka 3. vērtējumā vērtētāju birojs ir izmantojis to pašu metodoloģiju kā 2. vērtējuma otrajā daļā, kurā bija ietverta likvidācijas scenārija simulācija, proti, tas bija veicis aktīvu novērtējumu pēc portfeļiem, nevis kā darbību turpinošam uzņēmumam. Tie uzskatīja, ka Banco Popular būtu bijusi ļoti augsta vērtība, ja tā būtu novērtēta kā darbībā esošs uzņēmums.

133    Tādējādi no prasītāju tiesas sēdē sniegtajiem skaidrojumiem izriet, ka tie apgalvo, ka ir iespējams šaubīties par vērtētāju biroja neatkarību, ciktāl tas 3. vērtējumā Banco Popular aktīvus novērtējis atbilstoši tai pašai metodikai, kas tika izmantota 2. vērtējumā norādītajā likvidācijas scenārija simulācijā, proti, atbilstoši hipotētiskajam likvidācijas scenārijam.

134    No pirmās daļas analīzes izriet, ka, ņemot vērā piemērojamās tiesību normas un Banco Popular stāvokli noregulējuma datumā, attieksmes, kāda būtu bijusi pret skartajiem akcionāriem un kreditoriem, ja attiecībā uz Banco Popular būtu veikta parastā maksātnespējas procedūra, vērtējumu varēja veikt tikai atbilstoši likvidācijas scenārijam un ka nebija iespējams veikt tā kā darbību turpinoša uzņēmuma novērtējumu.

135    No tā izriet, ka jebkurš cits vērtētājs, kuru VNV būtu izraudzījusies 3. vērtējuma veikšanai, būtu varējis izmantot tikai to pašu metodiku.

136    Līdz ar to prasītāji nevar pamatoti apgalvot, ka tas, ka vērtētāju birojs ir izmantojis to pašu metodiku 2. un 3. vērtējumā, proti, Banco Popular vērtējumu hipotētiska likvidācijas scenārija gadījumā, varētu pierādīt vērtētāju biroja neatkarības neesamību.

137    Tātad otrā daļa un līdz ar to otrais pamats ir jānoraida.

 Par trešo pamatu, kas attiecas uz Hartas 41. panta 2. punktā paredzēto tiesību tikt uzklausītam pārkāpumu

138    Prasītāji apgalvo, ka, lai gan VNV faktiski ir ļāvusi skartajiem akcionāriem un kreditoriem izteikt komentārus pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas, tā ir ierobežojusi viņu tiesības tikt uzklausītiem, paredzot veidlapu ar septiņiem ierobežojošiem jautājumiem ar ierobežotām vietām atbildes sniegšanai. Tie apgalvo, ka VNV tikai šķietami ir ievērojusi savu pienākumu uzklausīt skartos akcionārus un kreditorus pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas, jo tas, ka bija jāatbild, izmantojot VNV sagatavotu un tās interesēm pielāgotu veidlapu, esot bijis šķērslis tiesību tikt uzklausītam lietderīgai īstenošanai.

139    Tie uzskata, ka VNV sagatavotā veidlapa neļāva aplūkot daudzus jautājumus un ka tas, ka tiem bija iespēja iesniegt jebkādus papildu apsvērumus saistībā ar sākotnējo lēmumu maksimālajā 5000 rakstu zīmju apmērā, neļāva veikt 3. vērtējuma un sākotnējā lēmuma kritisku analīzi, vēl jo vairāk tāpēc, ka nebija iespējams pievienot dokumentus.

140    Jāatgādina, ka Hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts, ka tiesības uz labu pārvaldību ietver ikvienas personas tiesības tikt uzklausītai, pirms tiek veikts kāds individuāls pasākums, kas to varētu nelabvēlīgi ietekmēt.

141    Tiesības tikt uzklausītam garantē ikvienai personai iespēju administratīvajā procesā un pirms ikviena lēmuma, kas var nelabvēlīgi ietekmēt tās intereses, pieņemšanas lietderīgi un efektīvi izteikt savu viedokli. Turklāt saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tiesībām tikt uzklausītam ir divkāršs mērķis. Pirmkārt, tās palīdz pēc iespējas precīzāk un pareizāk izmeklēt lietu un konstatēt faktus, un, otrkārt, tās ļauj nodrošināt efektīvu ieinteresētās personas aizsardzību. Tiesību tikt uzklausītam mērķis it īpaši ir garantēt, lai ikviens nelabvēlīgs lēmums tiktu pieņemts, pilnībā pārzinot lietu, un tām it īpaši ir mērķis ļaut kompetentajai iestādei izlabot kļūdu vai ieinteresētajai personai iesniegt informāciju par savu personisko situāciju, kas veicinātu to, ka lēmums tiek vai netiek pieņemts, un kāds ir tā saturs (skat. spriedumus, 2021. gada 21. oktobris, Parlaments/UZ, C‑894/19 P, EU:C:2021:863, 89. un 90. punkts un tajos minētā judikatūra, un 2022. gada 1. jūnijs, Algebris (UK) un Anchorage Capital Group/Komisija, T‑570/17, EU:T:2022:314, 325. punkts un tajā minētā judikatūra).

142    Tādējādi, kā izriet no šīs normas teksta, tā ir vispārpiemērojama. No tā izriet, ka tiesības tikt uzklausītam ir jāievēro jebkurā procedūrā, kuras beigās ir iespējama nelabvēlīga akta pieņemšana, pat ja piemērojamie tiesību akti tieši neparedz šādu formalitāti (skat. spriedumus, 2020. gada 18. jūnijs, Komisija/RQ, C‑831/18 P, EU:C:2020:481, 67. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2022. gada 1. jūnijs, Algebris (UK) un Anchorage Capital Group/Komisija, T‑570/17, EU:T:2022:314, 326. punkts un tajā minētā judikatūra).

143    Tādējādi, ņemot vērā, ka šīs tiesības ir Savienības tiesību pamatprincips un vispārīgais princips, tiesību uz aizstāvību principa, kurā ietilpst tiesības tikt uzklausītam, piemērošanu nevar nedz izslēgt, nedz ierobežot ar tiesību normu, un tā ievērošana līdz ar to ir jānodrošina gan tad, ja pilnībā nepastāv konkrēts tiesiskais regulējums, gan tad, ja ir tiesiskais regulējums, kurā nav ņemts vērā minētais princips (skat. spriedumu, 2022. gada 1. jūnijs, Algebris (UK) un Anchorage Capital Group/Komisija, T‑570/17, EU:T:2022:314, 327. punkts un tajā minētā judikatūra).

144    Vispirms ir jānorāda, ka Regulā Nr. 806/2014 nav paredzēta īpaša procedūra, lai nodrošinātu, ka akcionāri un kreditori, kurus skar noregulējuma darbība, tiek uzklausīti, pirms tiek pieņemts lēmums tiem piešķirt vai nepiešķirt kompensāciju saskaņā ar šīs regulas 76. panta 1. punkta e) apakšpunktu.

145    Šajā lietā VNV ir organizējusi procedūru saistībā ar tiesībām tikt uzklausītam, piemērojot Hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunktu, kas ir pieejama visiem akcionāriem un kreditoriem, kurus skar Banco Popular noregulējums, un kuras mērķis ir ļaut tiem iesniegt komentārus par 3. vērtējumu un sākotnējo lēmumu pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas.

146    Šajā ziņā, lai gan, kā atgādināts šī sprieduma 144. punktā, tiesību tikt uzklausītam ievērošana ir jānodrošina pat tad, ja nav tiesiskā regulējuma, kurā būtu tieši paredzēta šo tiesību īstenošana, tomēr nedz Regulā Nr. 806/2014, nedz Hartas 41. pantā nav paredzēta īpaša procedūra tiesību tikt uzklausītam īstenošanai. Tātad VNV bija rīcības brīvība organizēt procedūru, kuru tā uzskatīja par piemērotu, lai ļautu skartajiem akcionāriem un kreditoriem īstenot savas tiesības tikt uzklausītiem, ar nosacījumu, ka pēdējie minētie var efektīvi un lietderīgi īstenot savas tiesības.

147    Tādējādi, tā kā nebija īpašu noteikumu par procedūru saistībā ar tiesībām tikt uzklausītam, VNV izvēle izmantot veidlapu skarto akcionāru un kreditoru komentāru saņemšanai ietilpa tās rīcības brīvībā šīs procedūras organizēšanā.

148    Prasītāji neapstrīd, ka šīs procedūras mērķis bija nodrošināt skartajiem akcionāriem un kreditoriem tiesības tikt uzklausītiem pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas. Tie neapšauba izvēli izmantot veidlapu kā apspriešanās metodiku. Kā izriet no prasības pieteikuma lietā T‑302/20 17. un 100. punkta un prasības pieteikumu lietās T‑303/20 un T‑307/20 18. un 101. punkta, tie pārmet VNV, ka tā esot ierobežojusi to tiesību tikt uzklausītam īstenošanu, jo ar šo veidlapu tika ierobežots to komentāru, kurus var iesniegt par 3. vērtējumu un sākotnējo lēmumu, saturs un garums, un tādējādi prasītājiem nebija “pilnīgas brīvības” šo tiesību īstenošanā.

149    Tomēr tiesību tikt uzklausītam īstenošana var tikt pakļauta ierobežojumiem saskaņā ar Hartas 52. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru:

“Visiem šajā Hartā atzīto tiesību un brīvību izmantošanas ierobežojumiem ir jābūt noteiktiem tiesību aktos, un tajos jārespektē šo tiesību un brīvību būtība. Ievērojot proporcionalitātes principu, ierobežojumus drīkst uzlikt tikai tad, ja tie ir nepieciešami un patiešām atbilst vispārējas nozīmes mērķiem, ko atzinusi Savienība, vai vajadzībai aizsargāt citu personu tiesības un brīvības.”

150    Šajā ziņā saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pamattiesības, tādas kā tiesības uz aizstāvību, tostarp tiesības tikt uzklausītam, nav absolūta priekšrocība, bet var ietvert ierobežojumus ar nosacījumu, ka šie ierobežojumi patiešām atbilst vispārējo interešu mērķiem, uz ko ir vērsts konkrētais pasākums, un attiecībā uz izvirzīto mērķi tie nav pārmērīga un nepieņemama iejaukšanās, kas pašā būtībā aizskartu šādi garantētās tiesības (skat. spriedumus, 2021. gada 15. jūlijs, Komisija/Polija (Disciplinārie pasākumi pret tiesnešiem), C‑791/19, EU:C:2021:596, 207. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2022. gada 1. jūnijs, Algebris (UK) un Anchorage Capital Group/Komisija, T‑570/17, EU:T:2022:314, 337. punkts un tajā minētā judikatūra).

151    Turklāt saskaņā ar pastāvīgo judikatūru administratīvā procesa iznākumā pieņemtais lēmums var tikt atcelts tiesību uz aizstāvību, konkrētāk, tiesību tikt uzklausītam, pārkāpuma dēļ tikai tad, ja šā pārkāpuma neesamības gadījumā šī procesa iznākums varētu būt citāds (skat. spriedumus, 2020. gada 18. jūnijs, Komisija/RQ, C‑831/18 P, EU:C:2020:481, 105. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2021. gada 16. jūnijs, EK/Reģionu komiteja, T‑355/19, EU:T:2021:369, 101. punkts un tajā minētā judikatūra).

152    Protams, prasītājam nevar likt pierādīt, ka attiecīgais lēmums būtu bijis citāds, bet vienīgi, ka šādu iespēju nevar pilnībā izslēgt, jo šis lietas dalībnieks būtu varējis labāk nodrošināt savu aizstāvību procesuāla pārkāpuma neesamības gadījumā (skat. spriedumu, 2022. gada 4 maijs, CRIA un CCCMC/Komisija, T‑30/19 un T‑72/19, EU:T:2022:266, 242. punkts un tajā minētā judikatūra).

153    Tomēr ar tiesībām uz aizstāvību saistīta pārkāpuma sekas var būt apstrīdēta akta atcelšana tikai tad, ja ir iespēja, ka šī pārkāpuma dēļ administratīvais process ir noslēdzies ar citādu rezultātu, tādējādi tieši ietekmējot prasītāju tiesības uz aizstāvību (skat. spriedumus, 2012. gada 16. februāris, Padome un Komisija/Interpipe Niko Tube un Interpipe NTRP, C‑191/09 P un C‑200/09 P, EU:C:2012:78, 79. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2022. gada 4. maijs, CRIA un CCCMC/Komisija, T‑30/19 un T‑72/19, EU:T:2022:266, 243. punkts un tajā minētā judikatūra).

154    Procedūrā saistībā ar tiesībām tikt uzklausītam, kas aprakstīta šā sprieduma 16.–21. punktā, skartie akcionāri un kreditori, kuri atbilst iekļaušanas sarakstā posma kritērijiem, tika aicināti aizpildīt VNV tīmekļvietnē pieejamo veidlapu, kurā bija deviņi vispārīgi jautājumi, proti, septiņi galvenie jautājumi, no kuriem viens sadalīts trīs apakšjautājumos, ļaujot tiem sniegt komentārus par sākotnējo lēmumu, kā arī par 3. vērtējuma nekonfidenciālo versiju. It īpaši pēdējais jautājums bija atklāts jautājums, kas tām ļāva sniegt komentārus par jebkuru jautājumu saistībā ar sākotnējo lēmumu, kurš vēl nebija norādīts veidlapā.

155    Pirmām kārtām, prasītāji un Aeris Invest pārmet VNV, ka tā nav izvērtējusi dažus komentārus, pamatojoties uz to, ka tie “neietilpa procedūrā”.

156    Šajā ziņā apstrīdētā lēmuma 6.1. sadaļā “nozīmes vērtējums” VNV norādīja, ka, ņemot vērā, ka skartie akcionāri un kreditori ir norādījuši noteiktu informāciju, kas nav saistīta ar sākotnējo lēmumu vai tās pamatā esošo argumentāciju 3. vērtējumā, tā vispirms ir izvērtējusi šo komentāru atbilstību. Tā uzskatīja, ka šādi komentāri nevar ietekmēt jautājumu par to, vai attieksme pret skartajiem akcionāriem un kreditoriem būtu labvēlīgāka, ja uz Banco Popular attiektos parastā maksātnespējas procedūra, ka tie pārsniedz procedūru saistībā ar tiesībām tikt uzklausītam un tie netiek ņemti vērā.

157    Tādējādi VNV uzskaitīja komentārus, kurus tā uzskatīja par neatbilstošiem, tostarp tos, kas attiecas uz Banco Popular stāvokli pirms noregulējuma shēmas pieņemšanas un apstākli, ka tā neatbilda noregulējuma nosacījumiem, tos, kas attiecas uz citiem noregulējuma shēmas elementiem un 2. vērtējumu, tos, kas attiecas uz informācijas trūkumu attiecībā uz noregulējuma shēmu un ECB novērtējumu par Banco Popular maksātnespēju vai maksātnespējas iespējamību, un tos, kas attiecas uz procedūras saistībā ar tiesībām tikt uzklausītam īstenošanu un it īpaši uz veidlapas īpašībām.

158    No tā izriet, ka pretēji tam, ko apgalvo prasītāji un Aeris Invest, VNV ir pārbaudījusi visus saņemtos komentārus un ka tā apstrīdētajā lēmumā ir paskaidrojusi, kādu iemeslu dēļ dažiem no šiem komentāriem nav nozīmes apstrīdētā lēmuma pieņemšanā.

159    Jākonstatē, ka ne prasītāji, ne Aeris Invest nenorāda, kuri komentāri, ko VNV noraidīja kā neatbilstošus, būtu bijis jāizvērtē. Tie nepaskaidro, kādā mērā šie komentāri, ciktāl tie neattiecas ne uz 3. vērtējumu, ne uz sākotnējo lēmumu, būtu varējuši ietekmēt apstrīdētā lēmuma saturu.

160    Katrā ziņā ir jāatgādina, ka procedūras saistībā ar tiesībām tikt uzklausītam mērķis bija saņemt komentārus par sākotnējo lēmumu un 3. vērtējumu, lai VNV varētu pieņemt lēmumu par iespējamo kompensāciju skartajiem akcionāriem un kreditoriem. Saskaņā ar Regulas Nr. 806/2014 20. panta 17. punktu, kas atgādināts šī sprieduma 62. punktā, šis lēmums ir balstīts uz salīdzinājumu starp faktisko attieksmi pret skartajiem akcionāriem un kreditoriem noregulējuma dēļ un attieksmi, kāda tiem būtu bijusi saistībā ar hipotētisku Banco Popular likvidāciju noregulējuma datumā.

161    Kā izriet no šī sprieduma 100.–104. punkta, Banco Popular situācija noregulējuma datumā ir faktisks apstāklis, kas nevar tikt apšaubīts posmā, kad tiek noteiktas tiesības uz iespējamo kompensāciju saskaņā ar Regulas Nr. 806/2014 76. panta 1. punkta e) apakšpunktu. Līdz ar to komentāriem par Banco Popular stāvokli pirms noregulējuma nebija nozīmes apstrīdētā lēmuma pieņemšanā.

162    Līdz ar to VNV nevar pārmest, ka tā ir pārkāpusi prasītāju tiesības tikt uzklausītiem, pamatojoties uz to, ka tā noraidījusi neatbilstošus komentārus.

163    Otrām kārtām, prasītāji apgalvo, ka VNV izstrādātā veidlapa neļāva aplūkot vairākus tematus, tādus kā metodoloģiskā pieeja, vērtētāja neatkarība, vērtētāju biroja formulētie pieņēmumi, makroekonomiskais konteksts, Banco Popular likvidācijas ietekme uz citām grupas sabiedrībām un uzkrājumu juridiskiem riskiem piemērotību.

164    Tomēr, no vienas puses, ir jākonstatē, ka prasītāju minētās tēmas bija aptvertas ar veidlapā ietvertajiem jautājumiem. Proti, jautājumā Nr. 1 bija atsauce uz sākotnējā lēmuma punktiem, kas attiecās uz 3. vērtējumā izmantoto metodoloģiju; jautājumā Nr. 3 bija atsauce uz sākotnējā lēmuma 3.2. punktu, kas attiecās uz vērtētāju biroja iesaistīšanu un it īpaši uz tā neatkarību; jautājums Nr. 4 tieši attiecās uz vērtētāju biroja formulētajiem pieņēmumiem; jautājums Nr. 6 attiecās uz uzkrājumu juridiskiem riskiem. Jautājums Nr. 7 bija atvērts jautājums, kas ļāva prasītājiem pievērsties makroekonomiskajam kontekstam un Banco Popular likvidācijas ietekmei uz citām grupas sabiedrībām.

165    No otras puses, no apstrīdētā lēmuma un paskaidrojošā dokumenta izriet, ka VNV un vērtētāju birojs ir analizējuši skarto akcionāru un kreditoru komentārus par prasītāju minētajām tēmām. Līdz ar to pēdējie minētie nevar apgalvot, ka veidlapa neļāva tos apskatīt.

166    Šajā ziņā, runājot par paskaidrojošo dokumentu, 5.1. punktā ir sniegta atbilde uz komentāriem par vērtētāju biroja izmantoto metodoloģiju un it īpaši uz komentāriem par 3. vērtējumā izmantotajiem pieņēmumiem, 5.2. punktā ir sniegta atbilde uz komentāriem par makroekonomisko kontekstu, 5.3. punktā ir sniegta atbilde uz komentāriem par hipotētisko likvidācijas stratēģiju, kas izmantota 3. vērtējumā, un it īpaši attiecībā uz dažādiem izvēlētajiem hipotētiskajiem scenārijiem, 5.11. punktā atbildēts uz komentāriem par uzkrājumu juridiskajiem riskiem un 5.3.4. punktā ir izklāstīta atbilde uz komentāriem par Banco Popular likvidācijas ietekmi uz tās meitasuzņēmumiem. Attiecībā uz apstrīdēto lēmumu 6.2.1. sadaļā ir sniegta atbilde uz “komentāriem par vērtētāju biroja neatkarību” un 6.2.2. sadaļā ir sniegta atbilde par komentāriem par 3. vērtējumu”, it īpaši par komentāriem par vērtētāju biroja izmantoto metodoloģiju un dažādām 3. vērtējumā formulētajām hipotēzēm, it īpaši attiecībā uz likvidācijas scenārijiem. Piemēram, šajā sadaļā VNV atbild uz komentāriem par makroekonomisko scenāriju, Banco Popular likvidācijas ietekmi uz citiem grupas ekonomikas vienībām un uzkrājumu juridiskiem riskiem nodrošināšanai.

167    No tā izriet, ka prasītāji nav pierādījuši, ka viņi nav varējuši sniegt komentārus par tēmām, kas nebija paredzētas nevienā no veidlapā ietvertajiem jautājumiem un kas būtu ietekmējušas apstrīdēto lēmumu.

168    Trešām kārtām, prasītāji apgalvo, ka VNV esot sagatavojusi veidlapu tās interesēm piemērotā veidā vai ka tās mērķis esot bijis pastiprināt 3. vērtējumā ietvertos kritērijus un secinājumus.

169    Šajā ziņā Vispārējā tiesa var vienīgi konstatēt, ka veidlapā jautājumi bija formulēti neitrāli, sniedzot īsu attiecīgā temata izklāstu un atsauci uz sākotnējā lēmuma vai 3. vērtējuma daļām, kam seko aicinājums skartajiem akcionāriem un kreditoriem sniegt savus komentārus vai viedokli par šo tēmu.

170    Ceturtām kārtām, prasītāji un Aeris Invest apgalvo, ka VNV esot pārkāpusi viņu tiesības tikt uzklausītiem, ierobežojot komentāru garumu līdz 5000 rakstu zīmēm par katru jautājumu un neļaujot pievienot dokumentus.

171    Šajā ziņā apstrīdētajā lēmumā VNV norādīja, ka 2855 skartie akcionāri un kreditori ir atbildējuši uz veidlapā [norādītājiem jautājumiem], kas atbilst aptuveni 23822 komentāriem.

172    Komentāri, ko sniedza akcionāri un kreditori, kuri bija skarti procedūrā saistībā ar tiesībām tikt uzklausītiem, atbildot uz veidlapā [ietvertajiem jautājumiem], tika detalizēti analizēti apstrīdētā lēmuma 6. sadaļā, un tie lika vērtētāju birojam pieņemt paskaidrojošo dokumentu. Tādējādi, lai gan komentāru garums veidlapā bija ierobežots, VNV un vērtētāju birojs uz tiem atbildēja detalizēti.

173    Turklāt ir jāatzīmē, ka prasītāji nenorāda, kādus komentārus, izņemot tos, kurus bija izvirzījuši procesā saistībā ar tiesībām tikt uzklausītam skartie akcionāri un kreditori un uz kuriem bija atbildējuši VNV un vērtētāju birojs, tie neesot varējuši paust veidlapas garuma dēļ. Tie arī neprecizē, kādus dokumentus tie bija vēlējušies pievienot veidlapai.

174    No tā izriet, ka prasītāju arguments par atbilžu uz veidlapas [jautājumiem] vietas ierobežošanu ir tikai teorētisks un ar to nevar juridiski pietiekami pierādīt, ka, nepastāvot šādam ierobežojumam, procedūras iznākums varētu būt citāds.

175    Attiecībā uz Aeris Invest argumentu, ka, atbildot uz veidlapā [norādītājiem jautājumiem], nebija iespējams piedāvāt alternatīvu novērtēšanas metodiku, ir jākonstatē, ka tas ir neiedarbīgs. Proti, ar tiesībām tikt uzklausītam saistītās procedūras mērķis bija saņemt komentārus par sākotnējo lēmumu un 3. vērtējumu, kas varētu ietekmēt VNV pieņemamo lēmumu. Tomēr vienkārša vērtēšanas metodikas, kas ir alternatīva 3. vērtējumā norādītajai metodikai, iesniegšana pati par sevi nevar apšaubīt pēdējās minētās spēkā esamību un līdz ar to ietekmēt apstrīdētā lēmuma tiesiskumu.

176    Tātad trešais pamats ir jānoraida.

 Par ceturto pamatu, kas attiecas uz Hartas 47. pantā nostiprināto tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību pārkāpumu

177    Prasītāji apgalvo, ka VNV ir pārkāpusi Hartas 47. pantā nostiprinātās tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, jo tā ir atzinusi par konfidenciālām 3. vērtējuma būtiskās daļas, kas viņiem liedza celt šo prasību ar nepieciešamajām garantijām un aizskāra viņu tiesības uz aizstāvību. Tie pārmet VNV, ka tā neesot ņēmusi vērā 3. vērtējumā ietverto informāciju par uzkrājumu juridiskiem riskiem.

178    Prasītāji apgalvo, ka apstākļi, kuru dēļ VNV pieņēma noregulējuma shēmu, joprojām nav zināmi un ka VNV turpina izlaist to aizstāvībai būtisku informāciju, un tādēļ tiem esot bijis jāuzdod sagatavot ekspertīzes ziņojumu nelabvēlīgā situācijā salīdzinājumā ar vērtētāju biroju, kurš esot varējis iegūt informāciju, kas nav tikusi publiskota. Tādējādi VNV esot privileģētā situācijā salīdzinājumā ar prasītājiem un esot pārkāpusi pušu procesuālo tiesību līdztiesības principu.

179    VNV un Spānijas Karaliste apgalvo, ka šis pamats ir nepieņemams. VNV uzskata, ka prasītāji apstrīd no apstrīdētā lēmuma atšķirīgus lēmumus, kuriem šajā tiesvedībā nav nozīmes. Spānijas Karaliste uzskata, ka šis pamats ir balstīts uz vispārīgu apgalvojumu, kuram nav pamatojuma.

180    Pirmām kārtām, attiecībā uz efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principu Hartas 47. panta pirmajā daļā ir paredzēts, ka ikvienai personai, kuras tiesības un brīvības, kas garantētas Savienības tiesībās, tikušas pārkāptas, ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, ievērojot nosacījumus, kuri paredzēti šajā pantā. No Tiesas judikatūras izriet, ka ar šajā tiesību normā garantēto pārbaudes tiesā efektivitāti tiek prasīts tostarp, lai ieinteresētā persona pēc iespējas labākos apstākļos varētu aizstāvēt savas tiesības un, zinot visus apstākļus, nolemt, vai ir lietderīgi vērsties kompetentajā tiesā ar prasību, kas celta pret kādu konkrētu subjektu (skat. spriedumu, 2021. gada 29. aprīlis, Banco de Portugal u.c., C‑504/19, EU:C:2021:335, 57. punkts un tajā minētā judikatūra).

181    Tomēr, kā minēts šī sprieduma 151. punktā, no pastāvīgās judikatūras izriet, ka pamattiesības nav absolūta priekšrocība, bet var ietvert ierobežojumus ar nosacījumu, ka tie patiešām atbilst vispārējo interešu mērķiem, uz ko ir vērsts konkrētais pasākums, un ka attiecībā uz izvirzīto mērķi tie nav pārmērīga un nepieņemama iejaukšanās, kas aizskar šādi garantēto tiesību pašu būtību (skat. spriedumu, 2018. gada 13 septembris, UBS Europe u.c., C‑358/16, EU:C:2018:715, 62. punkts un tajā minētā judikatūra).

182    Šādi ierobežojumi tostarp var būt paredzēti, lai aizsargātu konfidencialitātes vai dienesta noslēpuma prasības, kuras var tikt aizskartas ar piekļuvi noteiktai informācijai vai noteiktiem dokumentiem (skat. spriedumu, 2018. gada 13 septembris, UBS Europe u.c., C‑358/16, EU:C:2018:715, 63. punkts un tajā minētā judikatūra).

183    Ja ir konflikts starp personas, kas ir tai nelabvēlīga akta subjekts, interesēm, lai tās rīcībā būtu vajadzīgā informācija tās tiesību uz aizstāvību pilnīgai īstenošanai, no vienas puses, un interesēm, kas saistītas ar informācijas, uz kuru attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu, konfidencialitātes aizsardzību, no otras puses, kompetentajām iestādēm vai kompetentajām tiesām ir jāmēģina, ievērojot katras lietas apstākļus, līdzsvarot šīs pretējās intereses (skat. spriedumu, 2018. gada 13 septembris, UBS Europe u.c., C‑358/16, EU:C:2018:715, 69. punkts un tajā minētā judikatūra).

184    Jānorāda, ka Regulas Nr. 806/2014 88. panta 5. punktā ir noteikts:

“Pirms tiek izpausta jebkāda informācija, [VNV]. nodrošina, ka tā nesatur konfidenciālu informāciju, jo īpaši, novērtējot sekas, ko izpaušana varētu radīt sabiedrības interesēm saistībā ar finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku un fizisku un juridisku personu komerciālajām interesēm, kā arī pārbaužu, izmeklēšanu un revīziju mērķiem. Informācijas izpaušanas seku novērtēšanas procedūra ietver īpašu izvērtējumu par sekām, ko radītu [Regulas Nr. 806/2014] 8. un 9. pantā minēto noregulējuma plānu, jebkādas saskaņā ar 10. pantu veiktas novērtēšanas rezultātu un [minētās regulas] 18. pantā minēto noregulējuma shēmu satura un detaļu izpaušana.”

185    Pirmkārt, attiecībā uz noteiktas 3. vērtējumā ietvertās informācijas par uzkrājumu juridiskiem riskiem neizpaušanu VNV apstrīdētajā lēmumā norādīja, ka, lai publicētu 3. vērtējuma nekonfidenciālo versiju, tajā ir veikti svītrojumi saskaņā ar Regulas Nr. 806/2014 88. panta 5. punktu, lai aizsargātu konfidenciālu informāciju attiecībā uz Banco Popular, uz kuru attiecas dienesta noslēpums. Tā norādīja, ka informācijas izsvītrošana esot ierobežota ar konkrētiem individuāliem apsvērumiem un apgalvojumiem, kas saistīti ar 3. vērtējuma 4.9. punktu, kurš attiecas uz uzkrājumu juridiskiem riskiem, bet informācija par konkrētu sūdzību raksturu un avotu un par apkopotajiem ieņēmumiem nav tikusi izsvītrota. VNV precizēja, ka izsvītrotā informācija nebūt nebija publiska informācija un zināmā mērā bija nedroša un ka tās izpaušana varētu apdraudēt Banco Popular tiesības uz aizstāvību notiekošā tiesvedībā. VNV norādīja, ka, pamatojoties uz apspriešanos ar Banco Popular un līdzsvarojot skarto akcionāru un kreditoru intereses un tās pienākumu neizpaust informāciju, uz kuru attiecas dienesta noslēpums, tā ir izsvītrojusi noteiktu ierobežotu informāciju, kas ietverta 3. vērtējuma 4.9. punktā.

186    Jānorāda, ka prasītāji neapstrīd VNV vērtējumu, saskaņā ar kuru uz 3. vērtējumā ietvertajiem izsvītrotajiem datiem par uzkrājumiem juridiskiem riskiem attiecas dienesta noslēpums un tie ir konfidenciāli. Tie neapšauba VNV pienākumu aizsargāt konfidenciālos datus, kas izriet no Regulas Nr. 806/2014 88. panta 5. punkta.

187    Turklāt prasītāji neizvirza nevienu argumentu, kas varētu pierādīt, ka viņu interesei iegūt šo informāciju būtu jāprevalē pār dienesta noslēpuma ievērošanu un ka 3. vērtējumā aizklātie dati par uzkrājumu juridiskiem riskiem būtu nepieciešami, lai saprastu apstrīdēto lēmumu vai īstenotu viņu tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.

188    Otrkārt, attiecībā uz argumentu par noteiktas informācijas par noregulējuma shēmu neizpaušanu pietiek norādīt, ka prasītāji nepierāda, kāda būtu informācija, kuru viņi kvalificē kā “būtisku”.

189    Turklāt prasītāji nepaskaidro, kādā mērā informācijai par noregulējuma shēmu, ar to saistītajiem lietas materiāliem vai apstākļiem, kas sekmējuši tās pieņemšanu, būtu nozīme, vēršoties pret apstrīdēto lēmumu.

190    No tā izriet, ka prasītāju arguments par tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību pārkāpumu ir jānoraida.

191    Otrām kārtām, saskaņā ar judikatūru pušu procesuālo tiesību vienlīdzības princips, kas ir neatņemama daļa no efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principa, kurš attiecīgajām personām izriet no Savienības tiesībām un kurš ir paredzēts Hartas 47. pantā, ciktāl tas – tāpat kā tostarp sacīkstes princips – izriet no paša taisnīgas tiesas jēdziena, paredz pienākumu katrai pusei piedāvāt saprātīgu iespēju izklāstīt savu lietu, tostarp savus pierādījumus, apstākļos, kuros tā nav skaidri nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar savu pretinieku (skat. spriedumus, 2019. gada 16. oktobris, Glencore Agriculture Hungary, C‑189/18, EU:C:2019:861, 61. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2022. gada 12. jūlijs, Nord Stream 2/Parlaments un Padome, C‑348/20 P, EU:C:2022:548, 128. punkts un tajā minētā judikatūra).

192    Šā principa mērķis ir nodrošināt pušu līdzsvaru tiesvedībā, garantējot šo pušu tiesību un pienākumu vienlīdzību, tostarp attiecībā uz normām, kas regulē pierādījumu iegūšanu un sacīkstes procesu tiesā, kā arī šo pušu tiesības celt prasību. Lai izpildītu prasības saistībā ar tiesībām uz lietas taisnīgu izskatīšanu, ir svarīgi, lai lietas dalībnieki zinātu un sacīkstes veidā varētu apspriest gan faktiskos, gan tiesiskos apstākļus, kas ir izšķiroši attiecībā uz tiesvedības iznākumu (skat. spriedumu, 2019. gada 16. oktobris, Glencore Agriculture Hungary, C‑189/18, EU:C:2019:861, 62. punkts un tajā minētā judikatūra).

193    Pietiek norādīt, ka, tā kā process, kura rezultātā tika pieņemts apstrīdētais lēmums, ir nevis tiesvedība tiesā, bet gan administratīvais process un VNV nav tiesa Hartas 47. panta izpratnē, šī tiesību norma šajā lietā nav piemērojama un prasītāji nevar pamatoti atsaukties uz pušu procesuālo tiesību vienlīdzības principa pārkāpumu (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2017. gada 11. maijs, Deza/ECHA, T‑115/15, EU:T:2017:329, 213. punkts).

194    Katrā ziņā prasītāji nevar apgalvot, ka viņu rīcībā bija jābūt tādai pašai informācijai kā vērtētāju birojam, lai eksperts veiktu vērtējumu. Proti, prasītāju norīkota eksperta veikts vērtējums Regulā Nr. 806/2014 nav paredzēts un tā rezultāts nevar būt saistošs VNV. Tādējādi prasītāji nevar atsaukties uz vienlīdzīgu attieksmi pret vērtētāju biroju un to ekspertiem attiecībā uz piekļuvi konfidenciālai informācijai un no tā nevar izdarīt secinājumu, ka šajā tiesvedībā VNV ir privileģētā situācijā salīdzinājumā ar tiem.

195    No iepriekš minētā izriet, ka ceturtais pamats ir jānoraida.

 Par piekto pamatu, kas attiecas uz Hartas 17. pantā un 52. panta 1. punktā, kā arī ECPAK 1. protokola 1. pantā nostiprināto tiesību uz īpašumu pārkāpumu

196    Prasītāji apgalvo, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāptas Banco Popular bijušo akcionāru tiesības uz īpašumu, jo tie nav saņēmuši taisnīgu atlīdzību par saviem zaudējumiem. Tie apgalvo, ka to tiesību uz īpašumu aizskārums ir pretrunā Hartas 17. pantā paredzētajām prasībām, jo tas nav paredzēts “tiesību aktos paredzētajos gadījumos un nosacījumos”. Tie uzskata, ka, lai gan likumā ir paredzētas tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību, viņi to nav saņēmuši, kaut gan prasības pieteikumiem pievienotais ekspertīzes ziņojums pierāda, ka parastā maksātnespējas procedūrā attieksme pret Banco Popular bijušajiem akcionāriem būtu bijusi labvēlīgāka nekā noregulējuma gadījumā. Prasītāji uzskata, ka, neizmaksājot summu, kas būtu saprātīgi atbilstoša īpašuma vērtībai, īpašuma atņemšana esot ECPAK 1. protokola 1. pantā nostiprināto tiesību uz īpašumu aizskārums.

197    Jāatgādina, ka Hartas 17. panta 1. punktā ir paredzēts:

“Ikvienai personai ir tiesības uz īpašumu, kas iegūts likumīgi, tiesības to lietot un atsavināt, kā arī tiesības attiecībā uz to dot rīkojumu savas nāves gadījumam. Nevienam nedrīkst atņemt īpašumu, ja vien tas nav jādara sabiedrības interesēs, kā arī gadījumos un apstākļos, kuri ir paredzēti tiesību aktos, ar noteikumu, ka par zaudējumiem laikus izmaksā taisnīgu kompensāciju. Īpašuma izmantošanu var noteikt ar tiesību aktiem, ciktāl tas nepieciešams vispārējās interesēs.”

198    Regulas Nr. 806/2014 15. panta 1. punkta g) apakšpunktā paredzētais princips, saskaņā ar kuru neviens kreditors necieš lielākus zaudējumus kā tos, kas viņam būtu radušies, ja vienība, kurai ir piemērots noregulējums, būtu likvidēta atbilstoši parastajai maksātnespējas procedūrai.

199    Ja saskaņā ar Regulas Nr. 806/2014 20. panta 16. punktu veiktās vērtēšanas rezultātā tiek konstatēts, ka akcionāri vai kreditori noregulējuma ietvaros ir cietuši lielākus zaudējumus nekā tie, kas tiem būtu radušies likvidācijā parastā maksātnespējas procedūrā, šīs pašas regulas 76. panta 1. punkta e) apakšpunktā ir paredzēts, ka VNV to kompensēšanai var izmantot VNF.

200    No tā izriet, ka ar Regulu Nr. 806/2014 ir izveidots mehānisms, lai nodrošinātu, ka noregulējamās vienības akcionāriem vai kreditoriem tiek piešķirta taisnīga atlīdzība atbilstoši Hartas 17. panta 1. punkta prasībām (spriedums, 2022. gada 1. jūnijs, Algebris (UK) un Anchorage Capital Group/Komisija, T‑570/17, EU:T:2022:314, 415. punkts).

201    Šajā lietā, lai pierādītu iespējamu to tiesību uz īpašumu pārkāpumu, kas izriet no apstrīdētā lēmuma, prasītājiem ir jāpierāda, ka VNV, pamatojoties uz 3. vērtējumu, ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, secinot, ka attieksme pret Banco Popular skartajiem akcionāriem un kreditoriem parastā maksātnespējas procedūrā nebūtu bijusi labvēlīgāka nekā noregulējuma gadījumā.

202    No pirmo četru pamatu noraidīšanas izriet, ka prasītāji nav pierādījuši šādas kļūdas esamību.

203    Aeris Invest nevar pamatoti apgalvot, ka VNV esot pārkāpusi Hartas 17. pantu, jo kompensācijas vērtība atbilstoši principam, saskaņā ar kuru ne pret vienu no kreditoriem nevar būt sliktāka attieksme, tika rēķināta, pamatojoties uz sliktāko iespējamo scenāriju akcionāriem, proti, Banco Popular likvidācijas procedūru. Proti, pietiek atgādināt, ka no pirmā pamata pirmās daļas analīzes izriet, ka hipotētiska likvidācijas scenārija piemērošana atbilst piemērojamajām tiesību normām.

204    Turklāt piektajā pamatā prasītāji vienīgi apgalvo, ka prasības pieteikumiem pievienotajā ekspertīzes ziņojumā esot pierādīts, ka attieksme pret skartajiem akcionāriem un kreditoriem parastā maksātnespējas procedūrā būtu bijusi labvēlīgāka nekā attieksme noregulējuma gadījumā.

205    Šajā ziņā pietiek atgādināt, ka prasības pieteikumiem pievienotajam ekspertīzes ziņojumam, ciktāl tajā ir ietverts Banco Popular kā darbību turpinoša uzņēmuma vērtējums, nav nozīmes, jo tas ir balstīts uz kļūdainu pieņēmumu par to, ka Banco Popular būtu varējusi turpināt savu darbību. Tādējādi ar šo ziņojumu katrā ziņā nevar pierādīt, ka hipotētiskajā likvidācijas scenārijā atbilstoši parastajai maksātnespējas procedūrai pret Banco Popular kreditoriem būtu bijusi labvēlīgāka attieksme nekā noregulējuma gadījumā un ka no tā izrietētu atšķirīga attieksme, saistībā ar ko būtu nepieciešama kompensācija.

206    Turklāt Aeris Invest apgalvo, ka, lai noteiktu, vai kompensācija ir pietiekama Hartas 17. panta izpratnē, ir jāizvērtē Regulā Nr. 806/2014 paredzētā kompensācijas sistēma kopumā. Pirmkārt, Regulas Nr. 806/2014 20. panta 11. un 12. punktā esot paredzēta kompensācija, kas aprēķināta, pamatojoties uz neto aktīvu vērtību pēc galīgā vērtējuma. Otrkārt, minētās regulas 20. panta 16. punktā un 76. panta 1. punkta e) apakšpunktā esot paredzēta kompensācija atbilstoši principam, saskaņā ar kuru ne pret vienu no kreditoriem nevar būt sliktāka attieksme. Runa esot par diviem papildinošiem posmiem, un kompensācija atbilstoši principam, saskaņā ar kuru ne pret vienu no kreditoriem nevar būt sliktāka attieksme, nebūtu pilnīga, ja netiktu izmaksāta kompensācija, kas aprēķināta, pamatojoties uz neto aktīvu vērtību. Taču šajā lietā VNV esot noraidījusi šādas kompensācijas iespēju, ņemot vērā izmantoto noregulējuma instrumentu.

207    Kā norāda VNV, šis Aeris Invest arguments ir balstīts uz kļūdainu Regulas Nr. 806/2014 izpratni. Regulas Nr. 806/2014 20. panta 12. punktā nav noteikts kompensācijas mehānisms, bet ir paredzēts grozīt noregulējuma pasākumus, ja ex post vērtējuma, kas veikts, pamatojoties uz minētās regulas 20. panta 11. punktu, rezultāts atšķiras no provizoriskā vērtējuma rezultāta. Kompensācijai saskaņā ar Regulas Nr. 806/2014 76. panta 1. punkta e) apakšpunktu un šīs pašas regulas 20. panta 12. punktā paredzētajiem pasākumiem ir atšķirīgi mērķi, un tie nav papildinoši pasākumi.

208    Turklāt Tiesa ir nospriedusi, ka uzņēmuma pārdošanas instrumenta, kas attiecībā uz Banco Popular ir pieņemtais noregulējuma instruments, izmantošana nav viens no Regulas Nr. 806/2014 20. panta 12. punktā minētajiem gadījumiem, kad kompensācija var tikt izmaksāta pēc ex post galīgā vērtējuma (spriedumi, 2021. gada 21. decembris, Aeris Invest/VNV, C‑874/19 P, EU:C:2021:1040, 81. punkts, un 2021 gada 21. decembris, Algebris (UK) un Anchorage Capital Group/VNV,C‑934/19 P, EU:C:2021:1042, 92. punkts).

209    Katrā ziņā ir jākonstatē, ka Aeris Invest nepaskaidro, kādā mērā ex post galīgā vērtējuma neesamība saskaņā ar Regulas Nr. 806/2014 20. panta 11. punktu varētu mainīt apstrīdētajā lēmumā ietverto vērtējumu par kompensācijas neesamību saistībā ar Regulas Nr. 806/2014 76. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzēto atšķirīgo attieksmi.

210    Līdz ar to šis arguments nevar ietekmēt apstrīdētā lēmuma spēkā esamību un ir neiedarbīgs.

211    Visbeidzot, pretēji tam, ko apgalvo Aeris Invest, iespējamās kompensācijas apmēra aprēķins netika veikts datumā, kas ir daudz vēlāks par ekspropriāciju. Proti, piemērojot Regulas Nr. 806/2014 20. panta 18. punktu, vērtētāju birojs 3. vērtējumā ir balstījies uz pieņēmumu, ka brīdī, kad tika pieņemta noregulējuma shēma, Banco Popular būtu bijusi pakļauta parastai maksātnespējas procedūrai, ja noregulējuma shēma nebūtu tikusi īstenota. Vērtētāju birojs tātad nav balstījies uz Banco Popular vērtību pēc noregulējuma.

212    Līdz ar to prasītāji un Aeris Invest nav pierādījuši, ka VNV lēmums tiem nepiešķirt kompensāciju, piemērojot Regulas Nr. 806/2014 76. panta 1. punkta e) apakšpunktu, būtu to tiesību uz īpašumu pārkāpums.

213    No iepriekš minētā izriet, ka piektais pamats ir jānoraida.

 Par pieteikumu par pierādījumu savākšanas pasākumiem

214    Prasītāji savos prasības pieteikumos un atbildot uz procesa organizatorisko pasākumu lūdza Vispārējai tiesai veikt pierādījumu savākšanas pasākumu saskaņā ar Reglamenta 88. panta 1. punktu, lai uzklausītu ekspertīzes ziņojuma, kas pievienots prasības pieteikumu pielikumā, autoru.

215    Attiecībā uz procesa organizatorisko pasākumu vai pierādījumu savākšanas pasākumu lūgumu, ko iesniedzis tiesvedības dalībnieks, jāatgādina, ka vienīgi Vispārējā tiesa var spriest par iespējamo nepieciešamību papildināt tās informācijas elementus, kas ir tās rīcībā attiecībā uz tās izskatāmajām lietām (skat. spriedumus, 2021. gada 4. marts, Liaño Reig/VNV, C‑947/19 P, EU:C:2021:172, 98. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2022. gada 1. jūnijs, Algebris (UK) un Anchorage Capital Group/Komisija, T‑570/17, EU:T:2022:314, 435. punkts un tajā minētā judikatūra).

216    No Tiesas judikatūras izriet, ka pat tad, ja pieteikumā nopratināt lieciniekus ir precīzi norādīti tie fakti, attiecībā uz kuriem ir jāuzklausa liecinieks vai liecinieki, un iemesli, kuru dēļ viņi ir jānopratina, Vispārējai tiesai ir jānovērtē, vai pieteikums ir atbilstošs attiecībā pret strīda priekšmetu un vajadzību nopratināt uzaicinātos lieciniekus (skat. spriedumu, 2017. gada 26. janvāris, Mamoli Robinetteria/Komisija, C‑619/13 P, EU:C:2017:50, 118. punkts un tajā minētā judikatūra; spriedums, 2020. gada 22. oktobris, Silver Plastics un Johannes Reifenhäuser/Komisija, C‑702/19 P, EU:C:2020:857, 29. punkts).

217    Šajā lietā ir jānorāda, ka lietas materiālos ietvertā informācija, kā arī tiesas sēdē sniegtie skaidrojumi ir pietiekami, lai ļautu Vispārējai tiesai pieņemt nolēmumu, jo tā varēja lietderīgi lemt, pamatojoties uz tiesvedības laikā izvirzītajiem prasījumiem, pamatiem un argumentiem un ņemot vērā lietas dalībnieku iesniegtos dokumentus.

218    No tā izriet, ka prasītāju pieteikums par pierādījumu savākšanas pasākumiem, kā arī prasība kopumā ir jānoraida.

 Par tiesāšanās izdevumiem

219    Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājiem spriedums ir nelabvēlīgs, tiem ir jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt Vienotās noregulējuma valdes tiesāšanās izdevumus atbilstoši tās prasījumiem.

220    Saskaņā ar Reglamenta 138. panta 1. punktu dalībvalstis un iestādes, kas iestājušās lietā, savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas. Tādējādi Spānijas Karaliste savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.

221    Saskaņā ar Reglamenta 138. panta 3. punktu Vispārējā tiesa var nolemt, ka personai, kas iestājusies lietā un kas nav šā panta 1. un 2. punktā minētā persona, savi tiesāšanās izdevumi ir jāsedz pašai. Šajā lietā Aeris Invest, kas ir persona, kas iestājusies lietā T‑302/20 prasītāju atbalstam, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta paplašinātā sastāvā)

nospriež:

1)      Prasības noraidīt.

2)      Lietā T‑302/20 Antonio Del Valle Ruíz un citi prasītāji, kuru vārdi ir norādīti pielikumā, lietā T‑303/20 José María Arias Mosquera un citi prasītāji, kuru vārdi ir norādīti pielikumā, un lietā T‑307/20 Calatrava Real State  2015, SL sedz savus, kā arī atlīdzina Vienotās noregulējuma valdes (VNV) tiesāšanās izdevumus.

3)      Spānijas Karaliste savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.

4)      Aeris Invest Sàrl savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.

van der Woude De Baere Steinfatt

Kecsmár       Kingston

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2023. gada 22. novembrī.

[Paraksti]

Satura rādītājs

Tiesvedības priekšvēsture

Lietas dalībnieku prasījumi

Juridiskais pamatojums

Par pirmo prasības pamatu, kas attiecas uz Regulas Nr. 806/2014 15. panta 1. punkta g) apakšpunkta pārkāpumu

Par pirmo pamatu, kas attiecas uz Regulas Nr. 806/2014 20. panta 16. punkta pārkāpumu

Par pirmo daļu, kas attiecas uz hipotētiskā scenārija noteikšanu

– Par pirmo iebildumu, kura mērķis ir apstrīdēt likvidācijas scenārija izmantošanu

– Par otro iebildumu, kas vērsts uz aktīvu nodošanu individuāli vai, sadalot pa portfeļiem, apstrīdēšanu

Par otro daļu, kas attiecas uz vērtētāju biroja neatkarību

Par trešo pamatu, kas attiecas uz Hartas 41. panta 2. punktā paredzēto tiesību tikt uzklausītam pārkāpumu

Par ceturto pamatu, kas attiecas uz Hartas 47. pantā nostiprināto tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību pārkāpumu

Par piekto pamatu, kas attiecas uz Hartas 17. pantā un 52. panta 1. punktā, kā arī ECPAK 1. protokola 1. pantā nostiprināto tiesību uz īpašumu pārkāpumu

Par pieteikumu par pierādījumu savākšanas pasākumiem

Par tiesāšanās izdevumiem

*      Tiesvedības valoda – spāņu.

1      Pārējo prasītāju saraksts ir pievienots vienīgi lietas dalībniekiem paziņotajā versijā.

2      Pārējo prasītāju saraksts ir pievienots vienīgi lietas dalībniekiem paziņotajā versijā.