PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)
2005. gada 14. jūlijā (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Agrāka valsts grafiska preču zīme, kas ietver vārdisku elementu “Selenium Spezial A‑C‑E” – Kopienas vārdiskas preču zīmes “SELENIUM‑ACE” reģistrācijas pieteikums – Relatīvs atteikuma pamatojums – Sajaukšanas iespēja – Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts
Lieta T‑312/03
Wassen International Ltd, Lezerheda [Leatherhead] (Apvienotā Karaliste), ko pārstāv M. Edinboro [M. Edenborough], barrister, un S. Maijers [S. Mayer], solicitor,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv S. Laitinena [S. Laitinen] un M. Kapostanjo [M. Capostagno], pārstāves,
atbildētājs,
otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks –
Stroschein Gesundkost GmbH, Hamburga (Vācija),
par prasību par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2003. gada 18. jūnija lēmumu (lieta R 121/2002‑4) attiecībā uz iebildumu procesu starp Wassen International Ltd un Stroschein Gesundkost GmbH.
EIROPAS KOPIENU PIRMĀS INSTANCES TIESA
(trešā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. Jēgers [M. Jaeger], tiesneši V. Tīli [V. Tiili] un O. Cūcs [O. Czúcz],
sekretāre B. Pastora [B. Pastor], sekretāra palīdze,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2003. gada 12. septembrī,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2003. gada 18. decembrī,
pēc tiesas sēdes 2005. gada 14. martā
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas priekšvēsture
1 1999. gada 16. februārī Wassen International Ltd Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienu preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdiska preču zīme “SELENIUM‑ACE”.
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst 3. klasē (“kosmētiskie līdzekļi; krēmi sejai; ziepes; krēmi un losjoni pret novecošanās procesu”), 5. klasē (“pārtikas piedevas; vitamīni un minerālvielas”) un 42. klasē (“skaistumkopšanas saloni”) atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām.
4 1999. gada 11. oktobrī preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts Bulletin des marques communautaires [“Kopienas Preču Zīmju Biļetenā”] Nr. 81/99.
5 1999. gada 16. decembrī Stroschein Gesundkost GmbH (turpmāk tekstā – “iebildumu iesniedzēja”), pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 42. pantu, iesniedza iebildumu pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju, balstoties uz 1995. gada 27. septembrī Vācijā reģistrēto grafisko preču zīmi Nr. 39 519 649, kas attēlojama šādi:
6 Šī preču zīme ir reģistrēta attiecībā uz šādām precēm, kas ietilpst gan 5. klasē, gan arī 30. klasē:
“Preparāti, kas nav medicīniski vai farmaceitiski preparāti, uz cietes, kalcija sāļu, magnija stearāta un rauga bāzes, vai šo elementu kombinācijas bāzes kā pārtikas piedevas.”
7 Šie iebildumi balstīti uz visām precēm, attiecībā uz kurām ir reģistrēta agrākā preču zīme, un vērsti pret visām precēm, kas ietilpst 3. un 5. klasē, par kurām iesniegts Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums. Pamats, kas izvirzīts šī iebilduma atbalstam, ir pastāvoša sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.
8 Ar 2001. gada 30. novembra lēmumu Iebildumu nodaļa iebildumus apmierināja un tā rezultātā noraidīja pieteiktās preču zīmes reģistrācijas pieteikumu. Iebildumu nodaļa būtībā uzskatīja, ka attiecīgie apzīmējumi ir vizuāli ļoti līdzīgi un fonētiski līdzīgi vai pat identiski. Ņemot vērā 5. klasē ietilpstošo preču identiskumu un 3. klasē ietilpstošo preču zināmu līdzību, attiecībā uz kurām ir pieteikta reģistrācija, no vienas puses, un precēm, uz kurām attiecas agrākā preču zīme, no otras puses, Iebildumu nodaļa secināja, ka pastāv sajaukšanas iespēja.
9 2002. gada 30. janvārī prasītāja par Iebildumu nodaļas lēmumu iesniedza apelāciju ITSB.
10 Ar 2003. gada 18. jūnija lēmumu (turpmāk tekstā – “Apstrīdētais lēmums”), Apelāciju ceturtā padome apelāciju noraidīja. Būtībā Apelāciju padome uzskatīja, ka agrākajā preču zīmē dominējošie ir vārdiskie elementi, precīzāk, ka vārds “selenium” ir elements ar vislielāko atšķirtspēju, ka burtu “a”, “c” un “e” atdalīšana ar domuzīmi nemaina to, kā tie tiek uztverti, un ka vidusmēra patērētājs vārdu “spezial” uztver kā tādu, kas apraksta īpašu preču līniju. Apelāciju padome secināja: Iebildumu nodaļa ir pareizi uzskatījusi, ka apzīmējumi ir līdzīgi, ka attiecīgi arī preces ir identiskas vai līdzīgas, un pamatoti nolēmusi, ka saistībā ar visām attiecīgajām precēm pastāv sajaukšanas iespēja.
Lietas dalībnieku prasījumi
11 Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– apmierināt apelāciju;
– nosūtīt Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu ITSB atkārtotai izskatīšanai nolūkā atļaut tās reģistrāciju;
– atcelt Iebildumu nodaļas lēmumu;
– atcelt Apstrīdēto lēmumu;
– piespriest iebildumu iesniedzējai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus atbilstoši prasītājas prasījumiem saistībā ar šo prasību un izdevumus saistībā ar procesu Apelāciju padomē un iebildumu procesu Iebildumu nodaļā.
12 ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Par to, vai ir pieņemams lūgums nosūtīt lietu ITSB atkārtotai izskatīšanai, lai atļautu reģistrāciju
13 Prasītāja lūdz Pirmās instances tiesu nosūtīt lietu ITSB atkārtotai izskatīšanai un izdot rīkojumu tam reģistrēt attiecīgo Kopienas preču zīmi.
14 Atbilstoši Regulas Nr. 40/94 63. panta 6. punkta noteikumiem ITSB ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai ievērotu Kopienas tiesu spriedumu. Attiecīgi Pirmās instances tiesas kompetencē nav izdot rīkojumus ITSB. Pēc būtības ITSB ir pienākums izdarīt atbilstošus secinājumus no šī spriedumu rezolutīvās daļas un motīviem (Pirmās instances tiesas 2002. gada 27. februāra spriedums lietā T‑106/00 Streamserve/ITSB (STREAMSERVE), Recueil, II‑723. lpp., 18. punkts). Tāpēc šī prasība ir nepieņemama.
Par lietas būtību
15 Savas prasības atbalstam prasītāja izvirza vienu pamatu – Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.
16 Prasītāja norāda, ka gan Iebildumu nodaļa, gan Apelāciju padome ir pieļāvušas kļūdas, novērtējot abas apskatāmās preču zīmes. Tā uzsver, ka ir jāveic agrākās preču zīmes un Kopienas preču zīmes visaptverošs vērtējums, ņemot vērā preču zīmes kopumā, tostarp to iespējamos grafiskos elementus. Nav iespējams ierobežot vērtējumu ar preču zīmes specifiskiem elementiem, it īpaši ciktāl nav pierādījumu, ka konkrētā sabiedrības daļa uzticētos noteiktiem elementiem un ka attiecīgās preču zīmes sastāv no noteiktiem elementiem, kuriem katram atsevišķi ir tikai niecīga atšķirtspēja, jo preču zīmes atšķirtspēja var būt tikai visaptveroša vērtējuma rezultāts.
17 Prasītāja uzskata, ka tā bija kļūda – neņemt vērā vārda “spezial”, burtus “a”, “c” un “e” atdalošo domuzīmju, kā arī agrākās preču zīmes grafisko elementu iespaidu, pat ja katram no šiem elementiem atsevišķi ir tikai ierobežots iespaids, jo to visaptverošā novērtējuma ietvaros vērā ir ņemams kopējais iespaids.
18 Prasītāja norāda, ka Apelāciju padome vārdu “selenium” nepareizi uzskatījusi par agrākās preču zīmes visatšķirīgāko elementu. Ne Iebildumu nodaļa, ne arī Apelāciju padome nav ņēmusi vērā vai nav pietiekoši ņēmusi vērā faktu, ka attiecīgo preču iegāde nav nejauša; tieši otrādi – to veic tikai pēc tam, kad ir rūpīgi izvērtētas to preču sastāvdaļas, uz kurām attiecas minētās preču zīmes. Šo preču mērķauditorija interesējas tikai par precēm, kuras satur selēnu, nepiešķirot tam nozīmi vai pat neapzinoties, ka vārds “selenium” varētu būt svešvārds, kas apzīmē vēlamo preci, vai tās zinātniskais nosaukums. Attiecīgi nevarētu uzskatīt, ka vārdam “selenium” mērķauditorijas uztverē piemīt “pietiekoša atšķirtspēja”.
19 Prasītāja atzīmē – ja starp burtiem “a”, “c” un “e” nav atstarpes vai domuzīmes, ir dabiski, ka patērētājs tos izrunā kā vārdu, kaut arī šādi izveidojies vārds nav attiecīgā patērētāja dzimtās valodas sastāvdaļa. Tātad agrākā preču zīme sastāvētu no atsevišķi izrunātu burtu virknes “ace”, savukārt pieteiktā preču zīme ietvertu vārdu “ace”, ko izrunātu kā vārdu.
20 Līdz ar to prasītāja uzskata, ka apskatāmās konfliktējošās preču zīmes ir jāsalīdzina šādi: “SELENIUM‑ACE” kā reģistrācijai pieteiktā preču zīme un ar grafisko elementu saistītais vārdiskais elements “Selenium Spezial A‑C‑E” attiecībā uz agrāko preču zīmi. Pat ja tiem ir tikai nenozīmīga atšķirtspēja, vārds “spezial” un grafiskais elements tomēr būtu jāņem vērā. Vēl jo vairāk, vārdam “selenium” patērētāja uztverē, kurš vēlas iegādāties selēnu saturošu preci, būtu tikpat nenozīmīga atšķirtspēja. Attiecībā uz vārdu “ace” un ar domu zīmēm atdalīto burtu virkni “ace” prasītāja uzskata, ka pirmais no tiem ir mākslīgi radīts un vidusmēra vācu patērētāja izpratnē tam nav nekādas nozīmes, un ka otro acīmredzami veido vienkārši alfabēta burti.
21 Prasītāja no tā secina, ka apskatāmās preču zīmes vārdiskie elementi no fonētiskā viedokļa atšķiras, jo reģistrācijai pieteiktā preču zīme ietver vārdu, ko sadala domu zīme, un agrākā preču zīme sastāv no diviem vārdiem, kurus saista trīs atsevišķi burti. Arī no vizuālā viedokļa preču zīmes atšķiras – agrākā preču zīme ietver grafisku elementu un atsevišķus burtus un neietver mākslīgi radīto vai svešvārdu “ace”. No konceptuālā viedokļa reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei ir tikai ar vārdu “selenium” saistīta nozīme, kas būtu mērķauditorijas meklētais elements, turpretim burtu virkni “ace” piešķirtu agrākajai preču zīmei papildu nozīmi.
22 Prasītāja vērš uzmanību uz to, ka Vācijas Patentu un preču zīmju birojs 2002. gada 21. augustā ir nonācis pie šāda paša secinājuma. Iebildumu nodaļai un Apelāciju padomei esot bijis jāseko šim lēmumam, saskaņā ar kuru preču zīmes iespējams atšķirt arī gadījumā, ja attiecīgās preces ir identiskas.
23 Visbeidzot, prasītāja atzīmē, ka gan Iebildumu nodaļa, gan Apelāciju padome nepamatoti uzlika prasītājai pienākumu pierādīt, ka nepastāv sajaukšanas iespēja. Iebildumu iesniedzējai būtu jāatsaucas uz šādas iespējas pastāvēšanu un jāiesniedz par to pierādījumi. Šajā lietā iebildumu iesniedzēja nebija uzrādījusi nevienu elementu savu apgalvojumu pamatojumam, saskaņā ar kuriem Vācijas tirgū faktiski pastāv sajaukšanas iespēja. Attiecīgi, nepastāvot vienu vai otra [fakta] pierādījumiem, jautājums bija jāatrisina, par pamatu ņemot konfliktējošo preču zīmju hipotētisku salīdzinājumu.
24 ITSB uzskata – Apelāciju padome ir pamatoti uzskatījusi, ka sajaukšanas iespēja pastāv, ņemot vērā visaptveroši novērtēto attiecīgo apzīmējumu līdzību, kā arī apskatāmo preču identiskumu un līdzību.
Pirmās instances tiesas vērtējums
25 Atbilstoši Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam, ja agrākās preču zīmes īpašnieks iebilst, pieteikto preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ pastāv iespēja maldināt sabiedrību tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme [sabiedrībai tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme, pastāv to sajaukšanas iespēja]. Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļu agrākas preču zīmes ir dalībvalstīs reģistrētas preču zīmes ar pieteikuma iesniegšanas datumu, kas ir agrāks par Kopienas preču zīmes saņemšanas pieteikuma iesniegšanas datumu.
26 Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai sajaukšanas iespēja pastāv, ja sabiedrība var domāt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumus sniedz tas pats uzņēmums vai, attiecīgā gadījumā, ekonomiski saistīti uzņēmumi.
27 Atbilstoši šai pašai judikatūrai sajaukšanas iespēja ir vērtējama visaptveroši, atbilstoši konkrētās sabiedrības daļas izpratnei par šiem apzīmējumiem un attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem un ņemot vērā visus nozīmīgos faktorus, it īpaši apzīmējumu līdzības un apzīmēto preču vai pakalpojumu līdzības savstarpējo saistību (skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 9. jūlija spriedumu lietā T‑162/01 Laboratorios RTB/ITSB – Giorgio Beverly Hills (GIORGIO BEVERLY HILLS), Recueil, II‑2821. lpp., 31.–33. punkts un tajos minētā judikatūra).
28 Šajā gadījumā agrākā preču zīme, uz kuru balstīts iebildums, ir reģistrēta Vācijā. Turklāt attiecīgās preces ir paredzētas cilvēku ikdienas patēriņam. Tāpēc sabiedrības daļa, attiecībā uz kuru ir jāizvērtē sajaukšanas iespēja, ir Vācijas vidusmēra patērētāji.
29 Turklāt, pat ja Regulas Nr. 40/94 8. pants neietver 7. panta 2. punkta normai līdzīgu normu, saskaņā ar kuru, lai atteiktu preču zīmes reģistrāciju, pietiek, ja absolūts atteikuma pamatojums pastāv tikai kādā Kopienas daļā, ir jāuzskata, ka šāds pats risinājums piemērojams arī šajā gadījumā. No tā izriet, ka reģistrācija ir jāatsaka, pat ja relatīvs atteikuma pamatojums pastāv tikai kādā Kopienas daļā (Pirmās instances tiesas 2004. gada 3. marta spriedums lietā T‑355/02 Mülhens/ITSB – Zirh International (ZIRH), Recueil, II‑791. lpp., 36. punkts).
30 Tieši šo apsvērumu kontekstā ir jāanalizē Apelāciju padomes veiktais salīdzinājums, kas attiecas, no vienas puses, uz apskatāmajām precēm un, no otras puses, uz konfliktējošiem apzīmējumiem.
Par preču salīdzinājumu
31 Vispirms būtu jāatzīmē, ka prasītāja neizvirza nevienu argumentu saistībā ar Apelāciju padomes vērtējumu šajā sakarā. Turklāt, atbildot uz Pirmās instances tiesas uzdoto jautājumu, prasītāja tiesas sēdes laikā precizēja, ka tā nav iesniegusi lūgumu ierobežot savu preču zīmes reģistrācijas pieteikumu. Jāatgādina, ka iebildums balstījās uz visām precēm, attiecībā uz kurām ir reģistrēta agrākā preču zīme, un bija vērsts pret visām 3. un 5. klasē ietilpstošajām precēm, kas minētas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā. Apelāciju padome uzskatīja, ka ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi apzīmētās preces ir daļēji identiskas un daļēji līdzīgas ar agrāko preču zīmi apzīmētajām precēm.
Par apzīmējumu salīdzinājumu
32 No pastāvīgās judikatūras izriet, ka sajaukšanas iespējas visaptverošam vērtējumam attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu vizuālo, fonētisko vai konceptuālo līdzību ir jābalstās uz to radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirīgos un dominējošos elementus (skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 14. oktobra spriedumu lietā T‑292/01 Phillips-Van Heusen/ITSB – Pash Textilvertrieb und Einzelhandel (BASS), Recueil, II‑4335. lpp., 47. punkts un tajā minētā judikatūra).
33 Attiecībā uz prasītājas apgalvojumiem par to, ka Apelāciju padome nav veikusi attiecīgo preču zīmju visaptverošu novērtējumu, ir jāuzskata, ka Apelāciju padome ir veikusi apskatāmo apzīmējumu katra specifiskā elementa analītisku novērtējumu un vēlāk pareizi interpretējusi rezultātus, kas iegūti uz visu šo datu sintēzes balstītā vispārējā novērtējuma procesā.
34 Šajā sakarā būtu jāatzīmē: pirmkārt, pretēji prasītājas apgalvojumiem, Apelāciju padome ir ņēmusi vērā gan agrākās preču zīmes vārda “spezial”, gan ar domu zīmi atdalīto burtu “a”, “c” un “e”, gan grafiskā elementa iespaidu.
35 Faktiski vispirms būtu jāpiemin, ka Apelāciju padome pareizi uzskatīja – vārds “spezial” atbilst vācu valodas īpašības vārdam, kas nozīmē ‛īpašs’ un ko patērētāji attiecīgajā teritorijā varētu saprast kā konkrētas preču līnijas aprakstošu norādi.
36 Otrkārt, ir jānorāda, ka Apelāciju padome ir novērtējusi arī burtu virknes “ace” iespaidu. Tā uzskatīja, ka mērķauditorija, iespējams, šos burtus uztvertu kā atsauci uz citām vielām, ko parasti satur pārtikas piedevas, kā, piemēram, vitamīni. Turklāt tā uzskatīja, ka tam, vai šie burti ir attēloti ar domu zīmēm vai bez tām, nav nozīmes, jo neesoša atstarpe šajā konkrētajā gadījumā nevar būtiski iespaidot to, kā šos vienā un tajā pašā kārtībā izvietotos trīs burtus varētu uztvert patērētājs.
37 Visbeidzot, attiecībā uz grafisko elementu Apelāciju padome Apstrīdētajā lēmumā piebilst: ja preču zīme sastāv no vārdiskiem un grafiskiem elementiem, principā būtu jāuzskata, ka vārdiskajiem elementiem piemīt lielāka atšķirtspēja nekā grafiskajiem elementiem, jo vidusmēra patērētājam ir vieglāk atsaukties uz konkrēto preci, pieminot tās nosaukumu, nevis raksturot preču zīmes grafisko elementu. Tā pareizi uzskata, ka šiem vispārējiem apsvērumiem pamatoti ir jāattiecas uz aplūkojamo gadījumu. Atbilstoši Apelāciju padomes viedoklim, ir saprātīgi uzskatīt, ka vidusmēra patērētājs vārdisko elementu uztvers kā preču zīmi un grafisko elementu – kā dekoratīvu elementu. Tāpat var atzīmēt, ka grafiskais elements ir novietots zem vārdiskajiem elementiem, proti, tas ir sliktāk saskatāms.
38 No tā izriet, ka ir jānoraida prasītājas izvirzītie argumenti, saskaņā ar kuriem Apelāciju padome nav ņēmusi vērā citus elementus, izņemot vārdu “selenium”.
39 Otrkārt, ir svarīgi atzīmēt – Apstrīdētajā lēmumā Apelāciju padome ir pamatoti uzskatījusi, ka vārds “selenium” ir agrākās preču zīmes dominējošais elements.
40 Faktiski, tā kā agrākā preču zīme sastāv no vārdiskiem elementiem (vārdiem “selenium”, “spezial” un burtu virknes “ace”) un grafiska elementa, ir vērts atgādināt – Apelāciju padome pamatoti uzskatīja, ka vārdiskajam elementam piemīt lielāka atšķirtspēja nekā grafiskajai sastāvdaļai. Vajadzētu piebilst, ka vārds “selenium” ir angļu valodas vārds, kas atbilst vācu vārdam “Selen” un kas apzīmē ķīmisko elementu. Šajā sakarā ir jāatzīmē – ja attiecīgie patērētāji nespēj saprast, ka vārds “selenium” apzīmē tās preces sastāvdaļu, kuru viņi vēlas iegādāties, šim vārdam ir īpaša atšķirtspēja, jo to uztvers kā preces nosaukumu, nevis kā norādi, kas apraksta preces saturu. Turklāt pat gadījumā – kā norādījusi Apelāciju padome –, ja ir iespējams, ka patērētāji varētu šo elementu identificēt kā to preču sastāvdaļu, kuras laistas apgrozībā ar agrāko preču zīmi, tas nenozīmē, ka, ņemot vērā šī elementa novietojumu agrākajā preču zīmē un salīdzinot ar citiem agrākās preču zīmes elementiem, vārds “selenium” tajā dominē tā, ka konkrētā sabiedrības daļa atpazīst un atceras šo apzīmējumu.
41 Šajā sakarā faktiski ir jānorāda, ka vārdam “selenium” ir svarīga loma agrākās preču zīmes vizuālajā un fonētiskajā vērtējumā, ņemot vērā tā izvietojumu sākumā, tas ir, visredzamākajā vietā. Šī iemesla dēļ to uztver pirmo. Turklāt ir svarīgi atcerēties, ka vārds “spezial” vācu valodā nozīmē ‛īpašs’. Tāpēc Apelāciju padome pamatoti uzskatīja, ka mērķauditorija to uztvertu tikai kā cildinošu un aprakstošu elementu. Visbeidzot, burtu kombināciju “ace” patērētāji varētu uztvert kā norādi uz noteiktām vielām, kas parasti ietilpst pārtikas piedevās, kā, piemēram, vitamīnos.
42 No tā izriet, ka ir jānoraida prasītājas izvirzītais arguments, kas attiecas uz Apelāciju padomes kļūdu, ciktāl tā vārdu “selenium” uzskatījusi par agrākās preču zīmes elementu ar vislielāko atšķirtspēju.
43 Treškārt, būtu jāatzīmē, ka Apelāciju padome veica visaptverošu novērtējumu, kas balstījās uz visu tās vērtējuma rezultātā iegūto datu sintēzi. Tādējādi tā pamatoti varēja uzskatīt, ka pieteiktais apzīmējums un agrākais apzīmējums ir ļoti līdzīgi, ciktāl pieteiktais apzīmējums gandrīz pilnībā atveido agrākā apzīmējuma vārdisko elementu.
44 Faktiski Apelāciju padome pamatoti uzskatīja, ka konfliktējošie apzīmējumi kopumā ir līdzīgi, to līdzībām pārspējot atšķirības. Ir jākonstatē, ka agrākais apzīmējums Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā ir atveidots gandrīz identiski, abiem apzīmējumiem atšķiroties tikai to agrākā apzīmējuma elementu līmenī, kuriem piemīt vismazākā atšķirtspēja, proti, vārds “spezial”, grafiskais elements un divas domuzīmes, ar ko atdala trīs burtus “a”, “c” un “e”, kas reģistrācijai pieteiktajā apzīmējumā tomēr izvietoti identiskā secībā. Turklāt, tā kā reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdiska, prasītāja to var izmantot ar jebkādu rakstveida atveidojumu, tostarp tādu, ko izmanto agrākā preču zīme. Līdz ar to ir jāsecina, ka attiecīgie apzīmējumi vizuāli, fonētiski un jēdzieniski rada vienādu kopējo iespaidu.
45 No tā izriet, ka ir jānoraida arī arguments, saskaņā ar kuru Apelāciju padome nav veikusi attiecīgo preču zīmju visaptverošu novērtējumu.
46 Kas attiecas uz prasītājas argumentu, ka Apelāciju padome nav ņēmusi vērā Vācijas Patentu un preču zīmju biroja lēmumu, kurš attiecās uz tām pašām preču zīmēm un tām pašām precēm, kaut arī Vācijas Federatīvā Republika bija valsts, uz kuru attiecās iebildumi, pietiek atcerēties, ka saskaņā ar judikatūru Kopienas preču zīmju režīms ir autonoma sistēma, ko veido tai specifiski noteikumi un kam izvirzīti specifiski mērķi, kuras piemērošana ir pilnībā neatkarīga no visām valstu sistēmām (Pirmās instances tiesas 2000. gada 5. decembra spriedums lietā T‑32/00 Messe München/ITSB (electronica), Recueil, II‑3829. lpp., 47. punkts). Tātad, pat ja Apelāciju tiesa var ņemt vērā valstu iestāžu lēmumus, šī iespēja nevar Apelāciju padomi atbrīvot no pienākuma veikt pašai savu novērtējumu, pamatojoties uz piemērojamo Kopienu tiesisko regulējumu. Tādējādi ITSB un, attiecīgā gadījumā, Kopienas tiesu iestādes nesaista dalībvalsts līmenī pieņemts lēmums. Līdz ar to prasītājas izvirzītais arguments nav pieņemams.
47 Kas attiecas uz prasītājas izvirzīto argumentu, saskaņā ar kuru Apelāciju padome nepamatoti uzlikusi tai pienākumu pierādīt, ka nepastāv sajaukšanas iespēja, būtu jāatceras, ka atbilstoši Regulas Nr. 40/94 74. panta 1. punktam in fine, izskatot lietas, kuras attiecas uz relatīvu pamatu reģistrācijas atteikumam, Birojs aprobežojas ar lietas dalībnieku iesniegto faktu, pierādījumu un argumentu [pamatu un prasību] pārbaudi. No šīs normas izriet, ka gan iebildumu iesniedzējai, gan prasītājai bija jāiesniedz ITSB pamati savu prasījumu atbalstam. Šajā sakarā no Iebildumu nodaļas lēmuma izriet, ka iebildumu iesniedzēja preču zīmju sajaukšanas iespējas pastāvēšanu pamatoja ar to, ka preču zīmju atšķirtspējīgie elementi ir identiski un ka preces, uz kurām attiecas reģistrācijai pieteiktā preču zīme, proti, 5. un 3. klasē ietilpstošās preces, attiecīgi ir identiskas un līdzīgas precēm, uz kurām attiecas agrākā preču zīme. No tā izriet, ka iebildumu iesniedzēja sniedza savu iebildumu pamatojumu, proti, ka pastāv sajaukšanas iespēja, iztirzājot vairākus argumentus, ko ITSB ir ņēmis vērā, jo tas nav balstījies tikai uz prasītājas apgalvojumiem. Līdz ar to prasītājas izvirzītais arguments ir noraidāms.
48 Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, ir jāsecina, ka Apelāciju padome nav kļūdījusies vērtējumā, nolemjot, ka pastāv sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, pirmkārt, attiecīgo apzīmējumu visaptveroši novērtētās līdzības dēļ un, otrkārt, preču, uz kurām attiecas attiecīgās preču zīmes, identiskuma un līdzības dēļ. Šajā sakarā būtu jāatgādina, ka sajaukšanas iespēja var pastāvēt, neskatoties uz preču zīmju nenozīmīgu līdzību, ja preču zīmju aptverto preču un pakalpojumu līdzība ir liela, un otrādi (pēc analoģijas skat. Tiesas 1999. gada 22. jūnija spriedumu lietā C‑342/97 Lloyd Schuhfabrik Meyer, Recueil, I‑3819. lpp., 19. punkts). Šajā gadījumā preces ir daļēji identiskas un daļēji līdzīgas. Šī identiskuma un līdzības rezultātā sajaukšanas iespējas visaptverošā vērtējuma ietvaros attiecīgo apzīmējumu atšķirības samazinās.
49 Tādējādi, tā kā Pirmās instances tiesai nav jālemj par to, vai ir pieņemams prasītājas lūgums atcelt Iebildumu nodaļas lēmumu, ir jānoraida prasītājas izvirzītais vienīgais pamats un prasība kopumā.
Par tiesāšanās izdevumiem
50 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam, lietas dalībniekam, kuram spriedums nav labvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tāpēc tai ir jāatlīdzina tiesāšanās izdevumi atbilstoši ITSB prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA
(trešā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) prasītāja atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2005. gada 14. jūlijā.