Language of document : ECLI:EU:C:2021:782

Lieta C130/19

Eiropas Revīzijas palāta

pret

Karel Pinxten

 Tiesas (plēnums) 2021. gada 30. septembra spriedums

LESD 286. panta 6. punkts – Eiropas Revīzijas palātas locekļa amata uzlikto pienākumu pārkāpums – Tiesību uz pensiju atņemšana – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) izmeklēšanas tiesiskums – Revīzijas palātas iekšējā procedūra – Darbība, kas nav saderīga ar Revīzijas palātas locekļa pienākumiem – Komandējuma izdevumi un dienasnauda – Pārstāvības un reprezentācijas izdevumi – Dienesta automašīnas izmantošana – Šofera pakalpojumu izmantošana – Interešu konflikts – Soda samērīgums

1.        Revīzijas palāta – Locekļu pienākumi – Pārkāpums – Kriminālprocesa ietvaros pārbaudītie fakti – Valsts tiesas veikta minēto faktu juridiska kvalifikācija, kas nav saistoša Savienības tiesai

(LESD 286. panta 6. punkts)

(skat. 86.–88. punktu)

2.        Revīzijas palāta – Locekļu pienākumi – Pārkāpums – Procedūra – Tiesību pārsūdzēt Tiesas nolēmumu neesamība – Nolēmums, kas pieņemts pirmajā un pēdējā instancē – Tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pārkāpums – Neesamība

(LESD 286. panta 6. punkts; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants)

(skat. 122.–124. punktu)

3.        Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) – Izmeklēšanas – Ieinteresētās personas tiesības tikt uzklausītai – Apmērs

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 883/2013 9. panta 4. punkts)

(skat. 168.–170. punktu)

4.        Revīzijas palāta – Locekļu pienākumi – Pārkāpums – Procedūra – Termiņš Revīzijas palātas prasības celšanai – Saprātīgs termiņš – Novērtējums katrā atsevišķā gadījumā

(LESD 286. panta 6. punkts)

(skat. 219., 220. un 230. punktu)

5.        Revīzijas palāta – Locekļu pienākumi – Viņu amata uzliktie pienākumi – Jēdziens – Pienākumi, kas noteikti primārajās tiesībās un konkretizēti attiecīgās iestādes pieņemtajās iekšējās tiesību normās – Pārkāpums – Noteiktas smaguma pakāpes pienākumu neizpilde – Apmērs

(LESD 285. pants un 286. panta 3., 4. un 6. punkts)

(skat. 234.–245. punktu)

6.        Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesiskās paļāvības aizsardzība – Nosacījumi – Iestādes sniegti konkrēti solījumi – Ierobežojumi

(skat. 365.–370. un 372.–374. punktu)

7.        Revīzijas palāta – Locekļu pienākumi – Viņu amata uzliktie pienākumi – Pārkāpums – Nedeklarētas darbības, kas atzīta par nesaderīgu ar Revīzijas palātas locekļa amata pienākumiem, veikšana – Šīs iestādes resursu ļaunprātīga izmantošana, lai finansētu darbības, kas nav saistītas ar minētās iestādes locekļa amata pienākumiem – Interešu konflikta radīšana saistībā ar attiecībām ar revidētās vienības vadītāju – Būtiska apmēra pienākumu neizpilde

(LESD 286. panta 6. punkts)

(skat. 880. punktu un rezolutīvās daļas 4) punktu)

8.        Revīzijas palāta – Locekļu pienākumi – Viņu amata uzliktie pienākumi – Pārkāpums – Sods – Tiesību uz pensiju atņemšana – Vērtējuma elementi – Samērīgums

(LESD 286. panta 6. punkts)

(skat. 881.–905. punktu un rezolutīvās daļas 5) punktu)

Rezumējums

Tiesa nospriež, ka bijušais Eiropas Revīzijas palātas loceklis ir pārkāpis sava amata uzliktos pienākumus šajā iestādē. Viņam tiek atņemtas divas trešdaļas tiesību uz pensiju.

K. Pinxten bija Eiropas Revīzijas palātas loceklis laikposmā no 2006. gada 1. marta līdz 2018. gada 30. aprīlim, nostrādājot divus pilnvaru termiņus.

Šajā statusā K. Pinxten tostarp saņēma dažādu izdevumu atlīdzinājumu un viņam bija dienesta automašīna. Laikposmā no 2006. gada līdz 2014. gada martam Revīzijas palāta turklāt K. Pinxten piešķīra šoferi.

Revīzijas palāta norādīja, ka 2016. gadā tā saņēma informāciju par vairākiem nopietniem pārkāpumiem, kuros vainots K. Pinxten. 2016. gada 18. jūlijā K. Pinxten tika informēts par viņam izvirzīto apsūdzību.

2016. gada 14. oktobrī Revīzijas palātas ģenerālsekretārs, rīkojoties saskaņā ar šīs iestādes priekšsēdētāja norādījumiem, nosūtīja Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) lietas materiālus saistībā ar K. Pinxten darbībām, kuru rezultātā, iespējams, ir radīti nepamatoti izdevumi Savienības budžetā.

2018. gada 2. jūlijā Revīzijas palāta saņēma galīgo OLAF ziņojumu par izmeklēšanas pabeigšanu. Šajā ziņojumā tika secināts, ka K. Pinxten ir ļaunprātīgi izmantojis Revīzijas palātas resursus saistībā ar darbībām, kas nav attiecināmas uz viņa amata pienākumiem, ļaunprātīgi izmantojis degvielas kartes un savas dienesta automašīnas transportlīdzekļa apdrošināšanas līgumu, atradies nepamatotā prombūtnē, nav paziņojis par ārējām darbībām, nosūtījis konfidenciālu informāciju, kā arī, ka pastāv interešu konflikts. Turklāt, ņemot vērā, ka daži no izmeklēšanā atklātajiem faktiem varētu būt noziedzīgi nodarījumi, OLAF nosūtīja informāciju un savus ieteikumus Luksemburgas tiesu iestādēm.

Pēc tam, kad K. Pinxten bija iesniedzis Revīzijas palātai rakstveida apsvērumus, 2018. gada 26. novembrī šīs iestādes locekļi viņu uzklausīja slēgtā sēdē. 2018. gada 29. novembrī slēgtā sēdē Revīzijas palāta nolēma nodot K. Pinxten lietu Tiesai, piemērojot LESD 286. panta 6. punktu (1).

Vienlaicīgi, ņemot vērā OLAF nosūtīto informāciju, ar 2018. gada 1. oktobra vēstuli Tribunal d’arrondissement de Luxembourg (Luksemburgas rajona tiesa, Luksemburga) valsts prokurors lūdza Revīzijas palātu atcelt K. Pinxten imunitāti pret tiesvedību. 2018. gada 15. novembrī šī iestāde apmierināja šo lūgumu.

Revīzijas palāta ar savu prasību, kas celta 2019. gada 15. februārī, lūdz Tiesu konstatēt, ka K. Pinxten vairs nepilda amata uzliktos pienākumus, un attiecīgi piemērot LESD 286. panta 6. punktā paredzēto sodu.

Lemjot plēnumā, kas ir Tiesas vissvinīgākais sastāvs, tā tostarp nosprieda, ka K. Pinxten ir pārkāpis viņa Revīzijas palātas locekļa amata uzliktos pienākumus, ciktāl tie attiecas uz:

–      nedeklarētu un prettiesisku darbību politiskās partijas vadības struktūrā;

–      ļaunprātīgu Revīzijas palātas resursu izmantošanu, lai finansētu darbības, kas nav saistītas ar šīs iestādes locekļa amata pienākumiem, ciktāl tas ir konstatēts spriedumā;

–      degvielas kartes izmantošanu, lai iegādātos degvielu, kas paredzēta trešām personām piederošiem transportlīdzekļiem, un

–      interešu konflikta radīšanu saistībā ar attiecībām ar revidētās vienības atbildīgo personu.

Turpretim Tiesa noraidīja Revīzijas tiesas iesniegtos iebildumus attiecībā uz:

–      kā apgalvots, nedeklarētu un prettiesisku nekustamā īpašuma sabiedrības pārvaldīšanas darbību;

–      degvielas kartes saglabāšanu un izmantošanu, ko veicis K. Pinxten bērns, lai gan viņš vairs nav viņa mājsaimniecības loceklis;

–      apgalvojumiem par nepatiesu paziņojumu sniegšanu apdrošināšanas sabiedrībai par kaitējumu saistībā ar ceļu satiksmes negadījumiem, kuros iesaistīta dienesta automašīna un K. Pinxten birojā norīkotais šoferis.

Ņemot vērā šos konstatējumus, Tiesa nosprieda, ka no sprieduma šajā lietā pasludināšanas dienas, proti, 2021. gada 30. septembra, K. Pinxten tiek atņemtas divas trešdaļas no viņa tiesībām uz pensiju.

Tiesas vērtējums

Attiecībā uz prasības pieņemamību Tiesa secīgi noraidīja visus K. Pinxten argumentus attiecībā uz, pirmkārt, procedūras nesaderību ar tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, otrkārt, OLAF izmeklēšanas prettiesiskumu, treškārt, Revīzijas palātas procedūras prettiesiskumu, atļaujot celt prasību Tiesā, un, ceturtkārt, kavēšanos, ar kādu šī prasība tika celta. Tādējādi Tiesa konstatēja, ka minētā prasība ir pieņemama.

Attiecībā uz prasību pēc būtības, atgādinājusi Revīzijas palātas locekļa amata uzlikto pienākumu raksturu, Tiesa uzsvēra, ka jēdziens “amata uzliktie pienākumi” LESD 286. panta 6. punkta izpratnē ir jāsaprot plašā nozīmē. Ņemot vērā nozīmīgo atbildību, kas uzticēta Revīzijas palātas locekļiem, viņiem attiecībā uz savu uzvedību ir jāievēro visstingrākās normas, vienmēr ievērojot Savienības vispārējo interešu pārsvaru ne tikai pār valsts interesēm, bet arī pār personiskajām interesēm. Šādā perspektīvā Revīzijas palātas locekļu pienākumi, kas noteikti primārajās tiesībās, ir pārņemti un konkretizēti šīs iestādes pieņemtajās iekšējās tiesību normās, kuras šiem locekļiem ir stingri jāievēro.

Šādā kontekstā Tiesai ir jāizvērtē visi pierādījumi, ko tai iesniegusi gan Revīzijas palāta, kurai ir jāpierāda, ka pastāv pienākumu neizpilde, kurā tā apsūdz K. Pinxten, gan viņš pats. Tiesai it īpaši ir jāizvērtē šo apstākļu saturiskā pareizība un ticamība, lai noteiktu, vai tie ir pietiekami, lai konstatētu noteikta smaguma pakāpes pienākumu neizpildi LESD 286. panta 6. punkta izpratnē.

Tādējādi, izvērtējusi visus pierādījumus, kurus iesniegusi Revīzijas palāta un K. Pinxten, Tiesa nosprieda, ka K. Pinxten, īstenodams nedeklarētu darbību politiskās partijas vadības struktūrā, kas nav saderīga ar viņa Revīzijas palātas locekļa pienākumiem, ļaunprātīgi izmantodams šīs iestādes resursus, lai finansētu darbības, kas nav saistītas ar tās locekļu pienākumiem (2), un rīkodamies veidā, kas var izraisīt interešu konfliktu ar revidēto vienību, ir atbildīgs par būtiska apmēra pienākumu neizpildi, līdz ar to viņš ir pārkāpis savus kā minētās iestādes locekļa amata uzliktos pienākumus LESD 286. panta 6. punkta izpratnē.

Tiesa uzskata, ka šo pienākumu pārkāpums principā prasa piemērot sodu atbilstoši šai tiesību normai. Saskaņā ar to Tiesa var piespriest sodu, kas ir atlaišana no amata vai attiecīgās personas tiesību uz pensiju vai citu priekšrocību atņemšana.

Tā kā LESD 286. panta 6. punktā nav precizēts šajā tiesību normā paredzēto tiesību uz pensiju atņemšanas apjoms, Tiesa var lemt par to pilnīgu vai daļēju atņemšanu. Tomēr šim sodam ir jābūt samērīgam ar Tiesas konstatēto Revīzijas palātas locekļa amata uzlikto pienākumu pārkāpumu smagumu.

Šajā ziņā Tiesa norāda, ka vairāki apstākļi pierāda, ka pārkāpumi, kuros vainojams K. Pinxten, ir sevišķi smagi. Proti, divu Revīzijas palātas iestādes locekļa pilnvaru laikā K. Pinxten vispirms apzināti un atkārtoti nav ievērojis šajā iestādē piemērojamos noteikumus, tādējādi sistemātiski apdraudot no viņa amata izrietošos pamatpienākumus. K. Pinxten arī regulāri mēģinājis slēpt šos minēto noteikumu pārkāpumus. Turklāt K. Pinxten izdarīto pārkāpumu rezultātā lielā mērā tika veicināta viņa personīgā iedzīvošanās. Bez tam ar K. Pinxten rīcību Revīzijas palātai tika nodarīts būtisks kaitējums ne tikai finansiālā ziņā, bet arī attiecībā uz tās tēlu un reputāciju. Visbeidzot, Revīzijas palātai noteiktās īpašās funkcijas, pārbaudot Savienības izdevumu likumību un pareizību, kā arī nodrošinot pareizu finanšu vadību (3), pastiprina K. Pinxten izdarīto pārkāpumu smagumu.

Tomēr Tiesa norāda, ka citi apstākļi var mazināt K. Pinxten atbildību. Pirmkārt, K. Pinxten ieguva tiesības uz pensiju par darbu, ko viņš veica, strādājot Revīzijas palātā 12 gadus. Šī darba kvalitāte nav tikusi apšaubīta, un viņa kolēģi, sākot no 2011. gada, K. Pinxten pat bija ievēlējuši par Revīzijas palātas III palātas vecāko locekli. Otrkārt, lai gan visi K. Pinxten izdarītie amata uzlikto pienākumu pārkāpumi ir galvenokārt personiska izvēle un viņš nevarēja nezināt par to nesaderību ar pamatpienākumiem, kas izriet no viņa amata, tomēr šo pārkāpumu turpināšanu atviegloja šīs iestādes iekšējo noteikumu neprecizitāte un tās īstenoto pārbaužu nepilnības.

Ņemot vērā visus izvērtētos apstākļus, Tiesa uzskatīja, ka tiks veikts taisnīgs lietas apstākļu novērtējums, atceļot divas trešdaļas no K. Pinxten tiesībām uz pensiju no sprieduma šajā lietā pasludināšanas dienas.


1      LESD 286. panta 6. punktā ir noteikts: “Revīzijas palātas locekli var atbrīvot no amata vai atņemt viņam tiesības uz pensiju vai citām priekšrocībām tikai tad, ja Tiesa pēc Revīzijas palātas lūguma konstatē, ka viņš vairs neatbilst vajadzīgajiem nosacījumiem vai nepilda amata pienākumus.”


2      Pārkāpumu virkne, kas saistīti ar komandējuma izdevumiem un dienas naudām, pārstāvības un reprezentācijas izdevumiem, kā arī dienesta automašīnas un šofera pakalpojumu izmantošanu.


3      LESD 287. panta 2. punkts.