CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)

2009. gada 23. septembrī

Lieta F‑22/05 RENV

Neophytos Neophytou

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Lietas nodošana atpakaļ Civildienesta tiesai pēc atcelšanas – Atklāts konkurss – Neiekļaušana rezerves sarakstā – Atlases komisija – Iecelšana amatā

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru N. Neofitu [N. Neophytou] lūdz atcelt atklātā konkursa EPSO/A/1/03 atlases komisijas 2004. gada 24. septembra lēmumu neiekļaut prasītāju rezerves sarakstā, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (OV C 285 A, 3. lpp.)

Nolēmums Prasību noraidīt. Komisija papildus visiem saviem tiesāšanās izdevumiem, kas attiecas uz tiesvedību Civildienesta tiesā un Pirmās instances tiesā, atlīdzina pusi no prasītāja tiesāšanās izdevumiem, kas attiecas uz šīm tiesvedībām. Prasītājs sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem, kas attiecas uz tiesvedību Civildienesta tiesā un Pirmās instances tiesā.

Kopsavilkums

1.      Procedūra – Prasība – Pamats par likuma piemērošanas jomas pārkāpumu – Konstatējums pēc savas iniciatīvas

2.      Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) – EPSO valdes un vadītāja kompetenču noteikšana – Konkursa atlases komisijas locekļu iecelšana – EPSO vadītāja kompetence

(Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas ģenerālsekretāru, Tiesas sekretāra, Revīzijas palātas, Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas ģenerālsekretāru un Eiropas ombuda pārstāvja Lēmuma Nr. 2002/621 6. un 8. pants)

3.      Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) – Konkursa atlases komisijas locekļu iecelšana – EPSO vadītāja veikta iecelšana amatā – Iecēlējinstitūcijas kompetences apdraudējums – Neesamība

4.      Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Konkurss – Atlases komisija – Sastāvs

(Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. panta otrā daļa)

1.      Pamats, kas balstīts uz likuma piemērošanas jomu, ir absolūts, un tas pēc savas ierosmes ir jāpārbauda Kopienu tiesai. Kopienu tiesa nepildītu savu tiesiskuma aizsardzības uzdevumu, ja tā izvairītos ievērot, pat ja lietas dalībnieki nav to apstrīdējuši, ka tajā apstrīdētais lēmums ir pieņemts, pamatojoties uz normu, kura šajā gadījumā nav piemērojama, un ja līdz ar to tā attiecībā uz strīdu, kas ir tās kompetencē, lemtu, pati piemērojot šādu normu. Šajā ziņā “likums” nav jāsaprot kā likums šī vārda formālā nozīmē, bet kā jebkura vispārīga un objektīva tiesību norma, kas piemērojama strīdam.

(skat. 56.–58. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1994. gada 15. jūlijs, no T‑576/93 līdz T‑582/93 Browet u.c./Komisija, Recueil, II‑677. lpp., 35. punkts.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 21. februāris, F‑31/07 Putterie‑De‑Beukelaer/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 51. punkts, par kuru Pirmās instances tiesā iesniegta apelācijas sūdzība, lieta T‑160/08 P.

2.      Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) valdes kompetence nav noteikta vispārīgā tiesību normā, bet visi tās uzdevumi ir uzskaitīti Lēmuma Nr. 2002/621 par EPSO uzbūvi un darbību 6. pantā. Šis uzskaitījums noteikti ir ierobežots, un to nevar interpretēt paplašināti.

Turpretī EPSO vadītāja kompetence ir noteikta vispārīgā tiesību normā. Saskaņā ar Lēmuma Nr. 2002/621 8. panta 1. punktu vadītājs ir atbildīgs par veiksmīgu Biroja vadīšanu. Tas rīkojas valdes pakļautībā atbilstoši tās kompetencei. Tas sniedz valdei sekretariāta pakalpojumus, ziņo tai par savu uzdevumu izpildi un iesniedz tai ierosinājumus veiksmīgai EPSO vadīšanai.

Valdes kompetencē ietilpst arī EPSO uzbūves un darbības, tā vispārējās politikas, kā arī budžeta noteikšana, bet vadītājs ir atbildīgs par EPSO ikdienas vadīšanu.

No tā izriet, ka konkursa atlases komisijas locekļu iecelšana neietilpst nevienā no Lēmuma Nr. 2002/621 6. pantā paredzētajām valdes kompetencēm, tātad lēmums par minēto locekļu iecelšanu ir uzdevums, kas attiecas uz EPSO ikdienas vadīšanu, proti, tas ir vadītāja pienākums.

(skat. 92.–97. punktu)

3.      Apstāklis, ka Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) vadītājs konkursa atlases komisijas locekļus ir iecēlis, līdzparakstot dokumentu, ko sagatavojis EPSO dienests, apkopojot iestāžu sniegtos priekšlikumus, nenozīmē, ka iecēlējinstitūcija nav efektīvi īstenojusi savu kompetenci. Pirmkārt, ja iecēlējinstitūcija pieņem lēmumu, pamatojoties uz priekšlikumu, apstāklis, ka tā rīkojas saskaņā ar tai izteikto priekšlikumu, nenozīmē, ka tā neīsteno savu kompetenci. Nospriežot citādi, nozīmētu liegt šai iestādei iespēju pieņemt lēmumu saskaņā ar tai izteikto priekšlikumu. Otrkārt, saskaņā ar procedūru, kas noteikta piemērojamajās tiesību normās, valde ir brīva attiecībā uz lēmumu pieņemšanas praktisko kārtību un lēmumu nevar apšaubīt tikai tādēļ, ka, to pieņemot, zem lēmuma satura norādīts datums, kam seko tās personas paraksts, kura ir kompetenta šo lēmumu pieņemt.

(skat. 107.–109. punktu)

4.      Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. panta otrajā daļā ir paredzēts, ka, “rīkojot atklātus konkursus, kas kopīgi divām vai vairākām iestādēm, atlases komisijā ir priekšsēdētājs, kuru ieceļ iecēlējinstitūcija [..], un locekļi, kurus pēc iestāžu priekšlikuma ieceļ iecēlējinstitūcija [..], kā arī locekļi, kurus, savstarpēji vienojoties un nodrošinot vienlīdzīgu pārstāvību, ieceļ iestāžu personāla komitejas”. Jēdziens “nodrošinot vienlīdzīgu pārstāvību” ir jāsaprot tādējādi, ka tas attiecas uz iecēlējinstitūcijas un personāla komitejas veikto citu “locekļu”, nevis priekšsēdētāja iecelšanu. Šādu nozīmi apstiprina minētās tiesību normas satura interpretācija. Šī tiesību norma ir jālasa, ņemot vērā Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. panta pirmo daļu, kurā attiecībā uz gadījumiem, kad atklātu konkursu rīko viena iestāde, ir paredzēts, ka atlases komisijā ir priekšsēdētājs, kuru izraudzījusies iecēlējinstitūcija, un locekļi, kurus vienādā skaitā iecēlusi iecēlējinstitūcija un personāla komiteja.

Tātad Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. panta otro daļu nevar saprast tādējādi, ka, rīkojot atklātus konkursus, kas kopīgi divām vai vairākām iestādēm, atlases komisijā ir priekšsēdētājs, kuru ieceļ minētā iecēlējinstitūcija, un locekļi, kurus vienādā skaitā iecēlusi, pirmkārt, iecēlējinstitūcija pēc iestāžu priekšlikumiem un, otrkārt, iestāžu personāla komitejas, savstarpēji vienojoties.

(skat. 112.–114. un 116. punktu)