EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(viena tiesneša sastāvā)

2014. gada 10. jūlijā

Apvienotās lietas F‑95/11 un F‑36/12

CG

pret

Eiropas Investīciju banku (EIB)

Civildienests – EIB personāls – Direkcijas reorganizācija – Jaunas nodaļas izveide – Nodaļas vadītāja pilnvaru nodošana – Prasība atcelt tiesību aktu – Pieņemamība – Nelabvēlīgs akts – Darba līdzvērtība – Slēpta sankcija – Pilnvaru nepareiza izmantošana – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Lis pendens

Priekšmets      Prasības, kas celtas saskaņā ar LESD 270. pantu, ar ko CG būtībā lūdz Civildienesta tiesu atcelt Eiropas Investīciju bankas (EIB vai turpmāk tekstā – “Banka”) lēmumu, ar ko maina viņas pienākumu izpildes nosacījumus, kā arī viņas pienākumu būtību; konstatēt, ka Banka ir pieļāvusi dienesta pārkāpumus, kuru dēļ Banka ir saucama pie atbildības attiecībā pret CG, un piespriest Bankai atlīdzināt mantisko un morālo kaitējumu, kuri viņai, iespējams, nodarīti

Nolēmums      Prasības apvienotajās lietās F‑95/11 un F‑36/12 noraidīt. Katra lietas dalībniece pati sedz savus tiesāšanās izdevumus apvienotajās lietās F‑95/11 un F‑36/12.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņu celta prasība – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Termiņi –Prasība par saprātīgu termiņu – Termiņa sākums

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants; Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamenta 41. pants)

2.      Ierēdņi – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Dienestu organizēšana – Personāla iecelšana amatā – Administrācijas novērtējuma brīvība – Robežas – Dienesta intereses – Darba līdzvērtības ievērošana – Pienākumu mainīšana, kas nav disciplinārsods

(Civildienesta noteikumu 7. panta 1. punkts un IX pielikums)

3.      Ierēdņi – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Tiesības un pienākumi – Bankas pienākums paziņot individuālu lēmumu – Piemērojamība

(Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamenta 42. pants)

1.      Eiropas Investīciju bankas strīdu izskatīšanas sistēmā pastāv būtiska nepilnība tajā ziņā, ka nav paredzēts tremiņš prasības celšanai. Tādējādi strīdi starp Banku un tās darbiniekiem ir jāiesniedz izskatīšanai Savienības tiesā saprātīgā termiņā, un iepriekš minētā nepilnība ir jānovērš, ņemot par paraugu Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā paredzētos nosacījumus par tremiņu prasības celšanai.

Attiecībā uz tremiņa prasības celšanai sākumu, ja Bankas darbinieks lūdz piemērot Bankas Personāla reglamenta 41. pantā paredzēto samierināšanas procedūru, kura ir fakultatīva, tad termiņš prasības celšanai Savienības tiesā sākas tikai no brīža, kad ir beigusies samierināšanas procedūra, tomēr ar nosacījumu, ka darbinieks pēc tam, kad ir saņēmis paziņojumu par nelabvēlīgu aktu, ir iesniedzis samierināšanas pieteikumu saprātīgā termiņā un ka pats samierināšanas procedūras ilgums ir bijis saprātīgs.

(skat. 79. un 80. punktu)

Atsauces

Vispārējā tiesa: 2001. gada 6. marts, Dunnett u.c./EIB, T‑192/99, 51.–54. un 56. punkts; 2012. gada 27. aprīlis, De Nicola/EIB, T‑37/10 P, 75. punkts.

2.      Iestādēm ir plaša novērtējuma brīvība savu dienestu organizēšanā atkarībā no tiem uzticētajiem uzdevumiem un šo uzdevumu veikšanai personāla iecelšanā amatā, tomēr ar nosacījumu, ka šī iecelšana notiek, pirmkārt, dienesta interesēs un, otrkārt, ievērojot darba līdzvērtību. Šī judikatūra attiecas arī uz Eiropas Investīciju banku.

Gadījumā, ja tiek mainīti ierēdnim uzticētie uzdevumi, saskaņā ar noteikumu par pakāpes un amata atbilstību ir jāsalīdzina nevis ieinteresētās personas pašreizējie un agrākie uzdevumi, bet gan šīs personas pašreizējie uzdevumi un pakāpe hierarhijā. Tādējādi nekas neliedz ar lēmumu uzticēt jaunus uzdevumus, kuri, lai gan atšķiras no iepriekš pildītajiem uzdevumiem un lai gan ieinteresētā persona tos uztver kā savu pilnvaru apjoma samazināšanu, tomēr saskan ar darbu, kas atbilst šīs personas pakāpei. Tātad, faktiski samazinot ierēdņa pilnvaras, noteikums par pakāpes un amata atbilstību tiek pārkāpts tikai tad, ja viņa uzdevumi kopumā ir acīmredzami nenozīmīgāki par tiem, kas atbilst viņa pakāpei un amatam, ņemot vērā šo uzdevumu būtību, svarīgumu un mērogu.

Tātad, tā kā nav pierādīts, ka lēmums, ar ko maina ierēdnim uzticētos pienākumus, ir pretrunā darba līdzvērtībai, nevar būt runas par slēptu disciplinārsodu vai pilnvaru nepareizu izmantošanu.

(skat. 90., 92. un 105. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2004. gada 16. decembris, De Nicola/EIB, T‑120/01 un T‑300/01, 84. punkts; 2007. gada 7. februāris, Clotuche/Komisija, T‑339/03, 47. un 91. punkts.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 8. maijs, Kerstens/Komisija, F‑119/06, 82. un 103. punkts un tajos minētā judikatūra.

3.      Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamenta 42. pantā ir vienīgi paredzēts noteikums par formu, proti, Bankas pienākums paziņot individuālos lēmumus attiecīgajam darbiniekam. Tomēr šādam individuālajam lēmumam arī ir jāpastāv.

Šajā ziņā, ja, pirms tiek pieņemts Bankas lēmums mainīt darbinieka uzdevumu būtību, kā arī to izpildes nosacījumus, minētā darbinieka priekšnieki mutvārdos informē darbinieku par organizatoriskajām izmaiņām, kas tiks veiktas viņa ģenerāldirekcijā, – kuras neietver nedz minētā darbinieka iecelšanu citā amatā, nedz izmaiņas hierarhiskajās attiecībās, kādas pastāv starp minētās direkcijas ģenerāldirektoru un šo darbinieku, – tad Bankai nav pienākuma nedz pieņemt individuālu lēmumu attiecībā uz šo darbinieku, nedz arī paziņot to viņam atbilstoši minētajam 42. pantam.

(skat. 142. un 145. punktu)