Lieta T‑604/15
European Road Transport Telematics Implementation Coordination Organisation ‐ Intelligent Transport Systems & Services Europe (Ertico ‐ ITS Europe)
pret
Eiropas Komisiju
Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2019. gada 22. maija spriedums
Septītā pamatprogramma pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem – Ieteikums 2003/361/EK – Komisijas Validācijas komitejas lēmums par kvalificēšanu par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu – Pārskatīšanas pieprasījums atbilstoši Lēmuma 2012/838/ES, Euratom pielikuma 1.2.6. un 1.2.7. iedaļai – Pārsūdzības administratīvā kārtā neesamība Regulas (EK) Nr. 58/2003 22. panta izpratnē – Tiesības uz aizstāvību – Labas pārvaldības princips – Tiesiskā drošība – Tiesiskā paļāvība – Res judicata spēks – Mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīcijas kritēriji Savienības politikas jomās – Jēdziens “uzņēmums” – Jēdziens “saimnieciskā darbība” – Neatkarības kritērijs – Pienākums norādīt pamatojumu
1. Eiropas Savienības aģentūras – Pētniecības izpildaģentūra (REA) – Esošo pētniecības programmu dalībnieku mikrouzņēmuma, mazā vai vidējā uzņēmuma statusa validācija – Validācijas komitejai adresēts pieprasījums pārskatīt lēmumu – Pārbaudes procedūras – Atšķirība no pieprasījumiem pārbaudīt REA akta likumību
(Padomes Regulas Nr. 58/2003 22. pants; Komisijas Lēmuma 2012/ 838 pielikuma 1.2.6. un 1.2.7. iedaļa)
(skat. 30.–38. punktu)
2. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Tiesības tikt uzklausītam – Apjoms
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41., 47. un 48. pants)
(skat. 46.–48. un 63. punktu)
3. Eiropas Savienības aģentūras – Pētniecības izpildaģentūra (REA) – Esošo pētniecības programmu dalībnieku mikrouzņēmuma, mazā vai vidējā uzņēmuma statusa validācija – Dalībnieku tiesību uz aizstāvību ievērošanas pienākums – Apjoms
(Komisijas Lēmuma 2012/838 pielikuma 1.2.6. un 1.2.7. iedaļa)
(skat. 52. punktu)
4. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesiskā drošība – Jēdziens
(skat. 68. punktu)
5. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesiskās paļāvības aizsardzība – Nosacījumi – Administrācijas sniegti konkrēti solījumi
(skat. 69. punktu)
6. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Labas pārvaldības princips – Kompetentās iestādes pienākums rūpīgi un objektīvi pārbaudīt visus būtiskos lietas apstākļus – Apjoms
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants)
(skat. 70. punktu)
7. Eiropas Savienības aģentūras – Pētniecības izpildaģentūra (REA) – Esošo pētniecības programmu dalībnieku mikrouzņēmuma, mazā vai vidējā uzņēmuma statusa validācija – Pirmā negatīvā lēmuma atsaukums un aizstāšana ar jaunu lēmumu – Pieļaujamība – Nosacījumi
(Komisijas Lēmuma 2012/838 pielikuma 1.2.6. un 1.2.7. iedaļa)
(skat. 72. punktu)
8. Eiropas Savienības aģentūras – Pētniecības izpildaģentūra (REA) – Esošo pētniecības programmu dalībnieku mikrouzņēmuma, mazā vai vidējā uzņēmuma statusa validācija – Uzņēmuma lieluma noteikšana, pamatojoties uz Ieteikuma 2003/361 kritērijiem – Pieļaujamība
(Komisijas Lēmuma 2012/838 pielikuma 1.1.3.1., 1.2.6. un 1.2.7. iedaļa; Komisijas Ieteikuma 2003/361 pielikuma 3. apsvērums un 1. pants)
(skat. 92.–95. punktu)
9. Eiropas Savienības aģentūras – Pētniecības izpildaģentūra (REA) – Esošo pētniecības programmu dalībnieku mikrouzņēmuma, mazā vai vidējā uzņēmuma statusa validācija – Uzņēmuma lieluma noteikšana, pamatojoties uz Ieteikuma 2003/361 kritērijiem – Neatkarības kritērija piemērošana – Atteikums piešķirt mikrouzņēmuma, mazā vai vidējā uzņēmuma statusu vienībai, kura “de facto” pieder lielai ekonomiskai grupai – Pieļaujamība
(Komisijas Lēmuma 2012/838 pielikuma 1.1.3.1., 1.2.6. un 1.2.7. iedaļa; Komisijas Ieteikuma 2003/361 pielikuma 9. un 12. apsvērums un 1. pants)
(skat. 100.–103., 106. un 107. punktu)
10. Eiropas Savienības aģentūras – Pētniecības izpildaģentūra (REA) – Esošo pētniecības programmu dalībnieku mikrouzņēmuma, mazā vai vidējā uzņēmuma statusa validācija – Uzņēmuma lieluma noteikšana, pamatojoties uz Ieteikuma 2003/361 kritērijiem – Uzņēmuma jēdziens – Uzņēmumu asociācija, kas saviem dalībniekiem sniedz pakalpojumus apmaiņā pret šo dalībnieku pārskaitītu dalības maksu – Iekļaušana
(LESD 54., 101. un 102. pants; Komisijas Ieteikuma 2003/361 pielikuma 1. pants)
(skat. 118., 119., 123.–128. un 130. punktu)
11. Eiropas Savienības aģentūras – Pētniecības izpildaģentūra (REA) – Esošo pētniecības programmu dalībnieku mikrouzņēmuma, mazā vai vidējā uzņēmuma statusa validācija – Uzņēmuma lieluma noteikšana, pamatojoties uz Ieteikuma 2003/361 kritērijiem – Neatkarības kritērija piemērošana – Atteikums piešķirt mikrouzņēmuma, mazā vai vidējā uzņēmuma statusu vienībai, kura saņem dalības maksu no saviem dalībniekiem un kuras rīcībā ir resursi, kas ir lielā mērā pietiekami tās vajadzībām – Pieļaujamība – Vienības, skatot to atsevišķi, atbilstība ieteikumā paredzētajiem kritērijiem darbinieku skaita un finanšu sliekšņu ziņā – Ietekmes neesamība
(Komisijas Ieteikuma 2003/361 pielikuma 1. un 2. pants)
(skat. 140.–146. un 148.–152. punktu)
12. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Pretruna pamatojumā – Nosacījumi – Sekas
(LESD 296. pants)
(skat. 166.–168. punktu)
13. Prasība atcelt tiesību aktu – Spriedums par tiesību akta atcelšanu – Sekas
(LESD 266. pants)
(skat. 176. punktu)
14. Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Taisnīguma prasību ņemšana vērā – Piespriešana lietas dalībniekam, kam spriedums ir labvēlīgs, segt pašam savus, kā arī atlīdzināt pusi no prasītājas tiesāšanās izdevumiem
(Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punkts un 135. panta 1. un 2. punkts)
(skat. 182. punktu)
Rezumējums
Ar 2019. gada 22. maija spriedumu Ertico ‐ ITS Europe/Komisija (T‑604/15) Vispārējā tiesa noraidīja prasītājas European Road Transport Telematics Implementation Coordination Organisation ‐ Intelligent Transport Systems & Services Europe (Ertico ‐ ITS Europe) prasību atcelt Validācijas komitejas 2015. gada 18. augusta lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) atbilstoši Lēmuma 2012/838 1.2.6. un 1.2.7. iedaļai, ciktāl šajā lēmumā secināts, ka prasītāja nevar tikt kvalificēta par mikrouzņēmumu, mazo vai vidējo uzņēmumu Ieteikuma 2003/361 izpratnē. Turklāt, ņemot vērā šīs lietas īpašos apstākļus, Komisijai tika piespriests segt pašai savus, kā arī atlīdzināt pusi no Ertico – ITS Europe tiesāšanās izdevumiem.
Prasītāja ir kooperatīvā sabiedrība, kas nodrošina daudznozaru platformu gan privātiem, gan publiskiem inteliģento transporta sistēmu un pakalpojumu nozares dalībniekiem.
Kopš 2006. gada 31. decembra prasītāja tika uzskatīta par mikrouzņēmumu, mazo vai vidējo uzņēmumu (turpmāk tekstā – “MVU”) Ieteikuma 2003/361 izpratnē. Šī statusa dēļ tā vairākus gadus varēja saņemt papildu subsīdijas no Eiropas Savienības, tostarp saistībā ar Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrāciju pasākumiem (2007.–2013. gads).
2013. gada decembrī, pārskatot esošo pētniecības programmu dalībnieku MVU statusu, Pētniecības izpildaģentūra (REA) kā dalībnieku MVU statusa validācijas dienests lūdza prasītājai iesniegt informāciju, kas varētu pamatot tās tiesības turpināt izmantot MVU statusu. Pēc elektroniskā pasta vēstuļu apmaiņas REA 2014. gada 27. janvārī nolēma, ka prasītāja nevar tikt uzskatīta par MVU.
Prasītāja apstrīdēja šo lēmumu Validācijas komitejā atbilstoši Lēmuma 2012/838/ES pielikuma 1.2.6. un 1.2.7. iedaļai. Šī pārsūdzība tika noraidīta ar 2014. gada 15. aprīļa lēmumu (turpmāk tekstā – “pirmais negatīvais lēmums”). Šis lēmums vēlāk tika atsaukts, un Validācijas komiteja pieņēma apstrīdēto lēmumu.
Vispirms Vispārējā tiesa nosprieda, ka Lēmuma 2012/838 pielikuma 1.2.6. un 1.2.7. iedaļa un Regulas Nr. 58/2003 22. pants neattiecas uz vienu un to pašu pārskatīšanas procedūru. Šajā gadījumā šī pēdējā minētā tiesību norma nebija piemērojama. Līdz ar to šajā gadījumā prasītājas pārsūdzība bija veikta atbilstoši Lēmuma 2012/838 pielikuma 1.2.6. un 1.2.7. iedaļai.
Attiecībā uz neatkarības kritēriju saistībā ar Ieteikumu 2003/361 Vispārējā tiesa secināja, ka ar Validācijas komitejas apstrīdētajā lēmumā piemēroto kritēriju nav pārkāpts Ieteikums 2003/361, jo neatkarības kritērijs ir jāinterpretē, ņemot vērā mērķi nodrošināt, lai MVU paredzētie pasākumi patiešām sniegtu priekšrocības uzņēmumiem, kuru izmērs rada tiem grūtības, bet ne tiem, kuri pieder lielai grupai un kuriem tādējādi ir pieejami līdzekļi un atbalsts, kas nav pieejams viņu konkurentiem – līdzīga izmēra uzņēmumiem. Šādos apstākļos, lai iekļautu tikai tos uzņēmumus, kas patiešām ir neatkarīgi MVU, ir jāpārbauda to MVU struktūra, kas veido ekonomisku grupu, kuras potenciāls pārsniedz MVU potenciālu, un ir jānodrošina, lai MVU definīciju nevarētu apiet ar pavisam formāliem līdzekļiem.
Pēc tam, kad Vispārējā tiesa bija lēmusi, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļauta kļūda vērtējumā, jo tajā ir secināts, ka prasītāja nav uzņēmums Ieteikuma 2003/361 pielikuma 1. panta izpratnē, it īpaši tādēļ, ka ikgadējā dalības maksa, ko prasītājai maksāja tās dalībnieki, kuri nav MVU, bija maksa par tās nodrošinātajiem pakalpojumiem, Vispārējā tiesa tomēr uzsvēra, ka ir jāizvērtē, vai, ņemot vērā šīs lietas apstākļus, Validācijas komiteja varēja secināt, ka prasītāja nav neatkarīga. Tā secināja, ka Validācijas komiteja nav nepareizi piemērojusi Ieteikumu 2003/361 daļā, kurā tā ir uzskatījusi, ka prasītāja nav saskārusies ar grūtībām, ar kādām parasti saskaras MVU, it īpaši tādēļ, ka ikgadējā dalības maksa tika noteikta, ņemot vērā prasītājas izdevumus, un tādēļ prasītāja nevar tikt kvalificēta par MVU minētā ieteikuma izpratnē, neraugoties uz to, ka tā ir uzņēmums.
Turklāt, tā kā nav ticis uzskatīts, ka prasītāja atbilst neatkarības kritērijam, tā nevar apgalvot, ka tā atbilst Ieteikuma 2003/361 pielikuma 2. pantā paredzētajiem kritērijiem darbinieku skaita un finanšu sliekšņu ziņā. Tādējādi saskaņā ar Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. pantu minētos kritērijus darbinieku skaita un finanšu sliekšņu ziņā nevar noteikt, pamatojoties tikai uz prasītājas izolētajiem datiem, jo prasītāja nav neatkarīgs uzņēmums un tās dalībnieki ir uzņēmumi, kas nav MVU.
Visbeidzot Komisijai tika piespriests segt pašai savus, kā arī atlīdzināt pusi no Ertico ‐ ITS Europe tiesāšanās izdevumiem. Pirmkārt, mijiedarbība starp pārsūdzības procedūrām, kas reglamentētas Lēmuma 2012/838 pielikuma 1.2.6. un 1.2.7. iedaļā un Regulas Nr. 58/2003 22. pantā, skaidri neizriet no Lēmuma 2012/838 noteikumiem, ko tiesas sēdē apstiprināja arī Komisija. Otrkārt, Validācijas komitejā piemērojamās procedūras aprakstam, kas ietverts Lēmuma 2012/838 pielikuma 1.2.6. un 1.2.7. iedaļā, ir ievērojami trūkumi, tostarp, norāžu par procesuālajiem termiņiem neesamība, kas vēl jo vairāk sarežģī piemērojamo noteikumu pareizu izpratni. Līdz ar to Vispārējā tiesa piemēroja tās Reglamenta 135. panta 2. punktu.